Ģitārists Gints Smukais nupat kā izdevis jaunu albumu “Ekspresijas 1”. Tajā iekļauti pēdējos piecos gados veidoti divi citu autoru skaņdarbu aranžējumi un desmit oriģinālkompozīcijas, kas ierakstītas gan vienatnē, gan sadarbojoties ar citiem mūziķiem. Tostarp, ar reperi ansi, saksofonistu Arti Gāgu, čellisti Ernu Daugavieti, kā arī ģitāristiem Rihardu Lībieti un Jāni Kalniņu. Kādas tēmas urda viņā vēlmi rakstīt mūziku? Kāpēc naktī jāceļas un jāskrien spēlēt nosapņotās kompozīcijas?

No 26. septembra līdz 2027. gada 3. janvārim Mākslas muzeja "Rīgas birža" Lielajā zālē norisināsies izstāde “Pilnības rags. Muzeja kolekcija”. Tā pievēršas pilnības raga simbolikai dažādās kultūrās un reliģijās, vienlaikus izjautājot muzeju kā institūciju. Kas muzejs ir šodien - kādas un kam tiek veidotas ekspozīcijas; vai jebkas var kļūt par eksponātu? Vai pilnības ragam ir arī ietilpības robeža? Ekspozīcijas pamatā ir muzeja kolekciju darbi, kuri vai nu gadu desmitiem, vai nekad līdz šim nav bijuši pieejami apmeklētājiem. 

Kultūras rondo saruna ar divām no izstādes kuratorēm – Vitu Birzaku un Kristīni Mileri, kā arī filozofu Tomu Babincevu no žurnāla "Tvērums", kam ir svarīga loma šīs izstādes publiskajā programmā.

Vārdus – pilnības vai pārpilnības rags – mēs nereti lietojam, lai pozitīvā ziņā apliecinātu teju neierobežotu garīgo vai materiālo labklājību, bet kas notiek, kad šim vārdu savienojumam pieķeras muzejs? Vai arī pats muzejs ar savu krājumu ir pilnības rags, no kura skatītājiem redzama vien neliela daļa? Šos jautājumus interesantā un pārdomas rosinošā jaunā izstādē uzdod Mākslas muzejs "Rīgas birža". Pilnības raga ideju tas apskata ne vien savās daudzveidīgajās kolekcijās – no antīkās mākslas līdz Āzijas mākslai, bet arī vērš skatu pats uz sevi un aicina domāt, kas dažādos laikos noteicis, ko uzskatām par vērtīgu un krājamu.

Ko darīt, ja mākslīgā intelekta čatbota izveidotais attēls kopumā patīk, bet viena detaļa tomēr jāmaina? Tā vietā, lai ģenerētu visu attēlu no jauna, var izmantot attēlu rediģēšanas rīkus — iezīmēt konkrētu objektu, pievienot komentārus, dzēst nevajadzīgas detaļas, noņemt fonu vai mainīt attēla formātu. Kā to izdarīt? Pievienojies Anetai Gūtmanei mākslīgā intelekta kafijas pauzē!

Auto pasaule mainās: dīzelis noriet, hibrīdi kļūst arvien populārāki, bet elektroauto un Ķīnas zīmoli maina ierasto spēles laukumu. Tikmēr automobiļos arvien vairāk parādās ekrāni, abonējamas funkcijas un MI, kas ne tikai palīdz vadītājam, bet pamazām sāk atņemt tam lēmumus. Cik lielā mērā šīs pārmaiņas jau ietekmē Latvijas pircēju un kāds būs mūsu auto pēc pieciem vai desmit gadiem? Pie Digitālo brokastu galda ciemos Roberts Jansons, Raimonds Zandovskis un Toms Timoško.

Šajā nedēļas nogalē aicinām iegriezties Latgalē neogotikas (Preiļu pils) un jūgendstila (Lūznavas muiža) pērlēs vai vienkārši izbaudīt tirgus lustes Rēzeknē.

Romantisku rudens ainavu baudītājiem ir vērts piestāt Preiļos (25.–27.09.), kur pilsētas vēsturiskā mantojuma lielākais lepnums ir Preiļu muižas komplekss un parks. “Šobrīd apmeklētājus Preiļu pilī sagaida pats grāfs Borhs, un kopā ar grāfu ir iespējams doties apmēram stundu garā ekskursijā, apskatot gan 5D ekspozīciju par amatniecību Preiļu novadā un Latvijā, gan arī tēlnieces Vijas Dzintares darbus,” – uzzināt pils stāstus aicina Preiļu novada Tūrisma attīstības un informācijas centra speciālists Agris Pastars. Savukārt pēc pils apmeklējuma, Agris sauc doties pastaigā pa rudenīgo parku: “Preiļu parks ir lielākais pilsētvides parks Latvijā (46,6 ha), no kuriem 13 ha aizņem ūdens. Sākotnēji te tecējusi tikai Preiļupīte, tajā esot bijis mežonīgi daudz pīļu. Vecā grāfa Borha mīļākā nodarbošanās esot bijusi vienkārši pastaigāties pa parku. Mednieks ir devies medībās, grāfs – pastaigā. Mednieks šauj uz pīli un ar šo šāvienu sabiedē veco grāfu līdz nāvei. Un par godu šim bēdīgajam notikumam, grāfiene esot likusi rakt grāvjus, lai grāfs, no debesīm skatoties, varētu redzēt savus iniciāļus. Bet ko tad darīt ar mednieku? Grāfiene likusi kalpiem nest ar cepurēm un bērt zemi virsū dzīvam medniekam un tā radies 6 metrus augsts kalns, ko šobrīd saucam par Mīlestības kalniņu.”

Bet svētdien (27.09.) Rēzeknes vēsturiskā Latgales iela piedzīvos pamatīgu tirgus dunu: “Vienā no Rēzeknes senākajām un šarmantākajām ielām valdīs īsta Miķeļdienas noskaņa, kad satikt savējos, izbaudīt rudens ražas bagātību, nogaršot gardumus un kopā kārtīgi izlustēties, notiks lielais rudens gadatirgus „Nāc Miķeļos tirgoties un gurķoties!”,” ļauties tirgus lustēm aicina Rēzeknes Kultūras un tūrisma centra pārstāve Olita Kuksa, piebilstot, ka būs ap 200 dažādu garšu, smaržu un tīri praktisku lietu un stādu tirgotāji. “Un tradicionāli Miķeļdienas tirgū izceļam kādu galveno dārzeni, šoreiz tas ir gurķis. Tad viss par un ap gurķiem. Ņemiet līdzi savus gardākos un interesantākos pagatavotos gurķus – sālītus, marinētus, skābētus, vai varbūt ievārījumu no gurķiem,” bet par tirgus jampadraci gādās vietējie: “Par svētku jautrību rūpēsies pasākuma vadītāji – Gurķu Miķelis un Miķeļu Anniņa. Uz tirgus lustēm aicinās kapela „Bumburneicys” un ansamblis “Sveicynojam, vielejam” (Salnava); bet amatierteātris “Apīnis” gādās par smieklu devu, pusdienlaikā dižkoncerts ar Rēzeknes dziedošo un dejojošo amatierkolektīvu priekšnesumiem. Savukārt LMA Latgales filiāle aicinās apmeklēt savu īpašo Miķeļdienas mākslas pieturu.”

Bet jau svētdienas novakarē (27.09.) Latgales jūgendstila pērlē Lūznavas muižā pa mierīgo – ar literārajām sarunām: “Lūznavas muižā turpināsies literāro sarunu tradīcija, kurā satiekamies ar mūsdienu latviešu un latgaliešu rakstniekiem un sarunājamies par literatūru, par radošajiem procesiem, par pieredzi. Tātad 27.septembrī plkst. 17.00 Lūznavas muižā viesosies rakstniece Inga Žolude,” pavadīt jēgpilni svētdienas vakaru aicina muižas pārstāve Inga Žirgule. “Ar Ingu Žoludi vairāk runāsim par viņas romānu “Tēvs”, tā tapšanu tieši šajā ģeopolitiski sarežģītajā laikā, aktualizējot kā personiskos un identitātes meklējumus, tā etniskos un daudzus citus sociālās dabas jautājumus, tādēļ šī saruna nebūs tikai un vienīgi par grāmatu. ”

Tā visas tūrisma sezonas garumā aicinājām jūs “Breivdīnuos iz Latgolu”, bet patiesībā Latgale gaida visa gada garumā.

Pavisam netālu no gleznainajiem Daugavas lokiem varena piena upe ieplūst akciju sabiedrības "Latgales piens" piena pārstrādes uzņēmumā, kas ir vienīgais pilna spektra piena produktu ražotājs Latgalē. Vai kefīrs tagad ir citādāks nekā pirms 40 gadiem? Vai tagad ražots siers ir tradicionāls piena produkts? Šos un citus ar piena pārstrādi saistītus jautājumus vaicākam speciālistiem, kad  viesojamies Daugavpilī, akciju sabiedrības "Latgales piens" ražotnē.

Stāsta AS "Latgales piens" valdes priekšsēdētājs Valērijs Haritonovs, AS "Latgales piens" valdes loceklis, tirdzniecības daļas vadītājs Pāvels Vilmans un AS "Latgales piens" ražošanas direktore Regīna Piņajeva.

Dāvana vientuļam oligarham.

0:00 Ievads: Par nākamo epizodi ar klausītājiem klātienē; studijā tomāti un Jāņa jaunais auto; 

5:05 Kas sāp: Elīnai cilvēki, Uldim baklažāns, bet Jānim - sievas vecāku jaunības kļūdas;

Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem citiem! 

Stāsta Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja pārstāvis Dainis Īvāns; raidījuma producente – Inga Saksone

4. maijā Augstākās Padomes balsošanu par neatkarības atjaunošanu tiešajā ēterā translēja gan Latvijas Radio, gan Latvijas Televīzija. Radio vidējos viļņos tai varēja sekot Zviedrijas latvieši. Par iespēju vēsturisko sēdi dzirdēt visdažādākajos veidos bija parūpējušies mūsu trimdinieki visā pasaulē. Pie Augstākās Padomes ēkas Jēkaba ielā tūkstošiem neatkarības atbalstītāju, turēdami rokās portatīvos radio, skaļi skaitīja balsis. Pēc ļoti gaidītā vairākuma sasniegšanas sēdes vadītājam Anatolijam Gorbunovam nācās lūgt sanākušos pieklusināt gaviles, lai parlaments spētu turpināt darbu.

21. augusta Konstitucionālā likuma apspriešanu netranslēja nedz sabiedriskais radio, nedz televīzija. Nedarbojās starptautiskā telefonu centrāle Rīgā. To visu bija okupējuši desantnieki. Augstākās Padomes deputāti daudz neko nezināja arī par Maskavā un citur notiekošo. Pučistu kontrolētajos tālrādes kanālos varēja redzēt gandrīz tikai Čaikovska baletu "Gulbju ezers" vai ko līdzīgu – to, ko, atbilstoši čehu rakstnieka Milana Kunderas novērojumiem, Krievija okupētajās teritorijās ieved līdz ar saviem tankiem, bet neizved arī tad, kad tanki izvākti. Taču 21. augustā padomju tanki vēl stāvēja uz visiem Rīgas pievadceļiem un tiltiem, kā arī daudzās militārajās bāzēs. Tanki, ja tā var dēvēt arī cita veida bruņu tehniku, kopā ar padomju militāristiem aiz Augstākās padomes logiem Doma laukumā sarīkoja tādu trokšņošanu, ka bija ne tikai grūti, bet arī baisi strādāt. Viņus  nevarēja palūgt uzvesties klusāk arī brīdī, kad Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāti cēlās kājās, lai aplausiem sveiktu valsts neatkarību de facto. Ārpusē neviens par šo lēmumu nezināja.

Vairāk – audioierakstā.

Partiju apvienība “Suverēnā vara”/ apvienība “Jaunlatvieši” oficiāli nodibināta šovasar, bet sadarboties abas partijas sāka jau pagājušā gada pašvaldību vēlēšanās. No šī bloka valdes locekļiem vislielākā politiskā pieredze ir Vjačeslavam Stepaņenko – viņš Saeimā pirmo reizi ievēlēts 2002. gadā. Jau pēc pusotra gada viņš bija to piecu Tautas saskaņas partijas deputātu grupā, kas pārbēga pie tolaik pozīcijā esošās Aināra Šlesera vadītās "Latvijas Pirmās partijas".

Lai Latvijas vēlētājiem palīdzētu labāk sagatavoties oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, Latvijas Sabiedriskā medija žurnālisti ierakstu sērijā “Partija fokusā” iepazīstina ar politiskajiem spēkiem, kuri pēc augustā publiskotajiem SKDS datiem saņemtu vairāk nekā 2 % vēlētāju balsu. Partijas aplūkojam, sākot ar to, kurai aptaujās ir mazākais atbalsts.

Sērijas devīto ierakstu sagatavojis kolēģis Ivo Leitāns, stāstot par partiju apvienību “Suverēnā vara”/ “Apvienība Jaunlatvieši”.

Politiķu pirms četriem gadiem dotais solījums panākt, ka Latvijas skolēni starptautiskajā skolēnu sekmju salīdzinājumā PISA būs starp 10 labākajiem rezultējies ar pretējo: nesenais pētījums parāda, ka Latvijas skolēnu prasmes kritušās, nevis augušas. Ierakstā par šīm un citām neveiksmēm izglītībā un zinātnē, kā arī dažiem izpildītiem solījumiem.

Sākot darbu 14. Saeimai, toreizējā premjera Krišjāņa Kariņa no "Jaunās Vienotības" vadītais Ministru kabinets deklarācijā iekļāva daudz un plašus solījumus izglītībai un zinātnei. Nākamās valdības solīja mazāk un ne tik detalizēti, tomēr joprojām iestājās par kvalitatīvu izglītību un zinātni kā pamatu tautsaimniecības transformācijai.

Visām trim izglītības un zinātnes ministrēm, kas darbojušās šīs Saeimas laikā, viens no svarīgiem darbiem bija gādāt, lai skolas beidzot nodrošinātu ar mācību līdzekļiem, kas atbilstu jaunajam izglītības saturam „Skola2030”. Solīja arī papildu atbalstu skolotājiem. 

Izvērtējot partiju programmas, Latvijas Jauno zinātnieku apvienība secina, ka absolūtais mazākums partiju savās programmā min konkrētus solījumus zinātnei. Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Oskars Teikmanis Latvijas Radio atzina, ka tie ir divi trīs politiskie spēki, kas izrāda specifiskāku sapratni par šo jomu.

--

Izglītībā un zinātnē politiķu paveikto analizē arī Latvijas Studentu apvienības prezidente Luīze Monta Remese un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.