Šīs Monopola sarunas viešņu varētu pieteikt kā garderobes veidošanas treneri. Bet tikpat labi varētu teikt, ka viņa ir uzņēmēja, kura mērķtiecīgi attīstījusi gan savu produktu, gan personīgo zīmolu, vai arī cilvēks, kurš publiski runā par drosmi būt sev pašam, par apzinātām izvēlēm un par to, cik svarīgi ir saprast, ko mēs patiesībā gribam – nevis tikai sekot tam, ko grib citi. Patiesībā šie stāsti nemaz nav tik atšķirīgi, jo izrādās, garderobe nav tikai par drēbēm. Tā ir arī par to, kā mēs sevi redzam, kā vēlamies, lai mūs redz citi, un cik labi paši sevi pazīstam. Viesos "Patiesās garderobes" veidotāja Laura Arnicāne.

Raidījumā skan: 

Garderobes veidošanas trenere Laura Arnicāne ir pārliecināta - lai skaisti saģērbtos nav vajadzīgs daudz. Ko nozīmē veidot garderobi apzināti un kā tas var palīdzēt mūsu pašapziņai? 

Kā rīkoties gaisa apdraudējuma laikā skolā? Šodien teju 750 skolēnu un skolotāju Rīgā piedalījās praktiskajās mācībās. Tādas Latvijas skolās speciālistu uzraudzībā notiek pirmo reizi. Šonedēļ tās rīko četrās pašvaldību skolās – Liepājā, Jēkabpils novadā, Rīgā un Ogres novadā. Kā skolēni un skolotāji jutās un vai iespējamo briesmu gadījumā bērni būs drošībā? 

Saeima atbalsta vēl lielāku akcīzes likmes samazināšanu dīzeļdegvielai, kā arī likmes samazināšanu benzīnam.

Rēzeknes jaunajam SPA centram beidzot ir nomnieks. Par tā apsaimniekošanu rūpēsies uzņēmums “KIK Wellness Rēzekne”, kura vadītājs ir Kaspars Kazāks.

Kā rīkoties gaisa apdraudējuma laikā skolā? Praktiskās mācības aizvadītas Rīgas 64. vidusskolā.

“Vecie rūteri” un jaunie MI rīki: ko Latvija mācās kiberdrošības jomā pēc skaļiem kiberincidentiem?

Vēsturisks notikums Baltijas mērogā - 2030.gadā pasaules čempionātu BMX riteņbraukšanā uzņems Valmiera.

Šajā epizodē "Kur kritiķiem nav vietas" piekopj kontrastu valodu – uz recenzēšanas darbagalda nonākusi pagrīdes kino klasiķa Grega Araki jaunākā filma "Es gribu tikai seksu" ar Olīviju Vaildu, Kūperu Hofmanu un pat popdziedātāju Charlie XCX, kā arī Zojas Kazanas ilgi gaidītā Džona Steinbeka lieldarba "Austrumos no Ēdenes" ekranizācija ar Florenci Pjū izaicinošajā Keitas lomā.

Eliots (Kūpers Hofmans) ir jauns, ne pārāk gudrs, taču ļoti gribošs. Tieši tādu viņu iekāro laikmetīgās mākslas superzvaigzne Ērika Treisija (Olīvija Vailda), kura meklē jaunu mūzu savai guļamistabai pirms izšķirīgas izstādes. Piepildās jaunā vīrieša mežonīgākie sapņi, taču, kā zināms, ne visas fantāzijas ir patīkamas.

Kalifornietis Gregs Araki ir viens no spilgtākajiem 90. gadu ASV autoriem – līdztekus Gasam van Santam viņš ir viens no “Jaunā kvīru kino” kustības pamanāmākajiem vārdiem; viņa ietekmju dzimtas koks nenoliedzami ietver gan Džonu Voteru, gan popārtu un MTV. 66 gadus vecais režisors ar šo darbu atgriežas pie sev tuvās screwball jeb dabūšanās komēdijas saknēm, veidojot seksuāli atbrīvotu un laikmetīgās mākslas pasauli satirizējošu darbu. 

Sarunā apspriežam, kāpēc šo darbu nav vērts apskatīt plaši apbalvotā Rūbena Ēstlunda mākslas pasauli apsmaidošo filmu kontekstā, kurā mirklī pārklājas kempa un bezgaumības robežas un to, kāpēc šī kino provokācija nebūtu iedarbīga cita veida kino valodā.

Tikmēr amerikāniete Zoja Kazana ir ķērusies pie monumentāla materiāla – ar Nobela prēmiju apbalvotā rakstnieka Džona Steinbeka darbs "Austrumos no Ēdenes" savu slavenāko ekranizāciju ir piedzīvojis 1955. gadā, kad vienu no Džeimsa Dīna spilgtākajām kinolomām režisēja Elija Kazans, proti, filmdares vectēvs.

"Austrumos no Ēdenes" ierakstās spilgtā pēdējo gadu ASV kino tendencē – veido jaunā taisnīguma kino. Proti, filmas atsakās no vienkāršotiem 19. gadsimta vidus, ASV Pilsoņu kara, pirmiedzīvotāju teritoriju atņemšanas, migrācijas un “iespēju zemes” naratīviem, uzlūkojot nācijas mītus ar niansētāku skatu. 

Sarunā aplūkojam veidu, kurā daudzsēriju mākslas filmas veidotāji ir izvēlējušies serializēt šo paaudžu sāgu, apspriežam balansu starp kostīmu un raksturu drāmu, kā arī iespaidīgā aktieru ansambļa (tostarp Florence Pjū, Maiks Faists un Kristofers Abots) sniegumu.

Jaunākais OECD pētījums atklāj satraucošu ainu. Kā vērtēt datus par Latvijas skolēnu zināšanām un prasmēm? Kāpēc tieši vājais sniegums lasītprasmē pelna īpašu izmanību un ko darīt, lai situāciju mainītu?

Ģimenes studijā analizē Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Izglītības pētniecības institūta vadošā pētniece un direktore Rita Kiseļova, LU PPMF Izglītības pētniecības institūta vadošā pētniece Antra Ozola, Valsts izglītības attīstības aģentūras Pedagogu profesionālā atbalsta departamenta direktore Inga Upatniece, Ropažu vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā, latviešu valodas skolotāja un arī metodiķe Ropažu novadā Inga Narmonta un Igaunijas Izglītības ministrijas Izglītības un jaunatnes departamenta starptautisko pētījumu vadītāja Gunda Tīre. 

Jaunākā OECD pētījuma uzmanības centrā bija dabaszinātnes - vērtēta jauniešu spēja kritiski izvērtēt zinātniskus pierādījumus, atpazīt uzticamus informācijas avotus, pieņemt lēmumus, balstoties uz zinātnes atziņām. Tur Latvijas 15 gadus veco skolēnu vidējais rezultāts bijis zemāks par OECD valstu vidējo rādītāju. Arī matemātikā mūsu bērnu sniegums ir krities, tomēr ir tuvu OECD valstu vidējam līmenim. Taču vissatraucošākais šķiet Latvijas piecpadsmitgadīgo skolēnu vidējais sniegums lasīšanā, kas krities visstraujāk, ir zem pētīto valstu vidējā un samazinājies, salīdzinot arī ar mūsu pašu skolēnu 2022. gada sniegumu. Kā jau ziņu virsrakstos tas septembra sākumā skaļi izskanēja, minimālo lasītprasmes līmeni Latvijā nesasniedz 41% skolēnu, savukārt augstāko līmeni uzrāda tikai 2,6% Latvijas bērnu.

Kā Latvijas augstskolu pārstāvji redz valsts attīstību pēc Saeimas vēlēšanām? Krustpunktā rīko diskusiju ciklu Latvijas augstskolās, lai kopā ar ekspertiem un studentiem spriestu par sabiedrībai būtiskiem politikas jautājumiem. Šoreiz Daugavpilī diskutējam par drošību. Kas ir lielākie Latvijas drošības riski un izaicinājumi un kā saliedēt Latvijas sabiedrību, lai tā būtu gatava aizstāvēt mūsu kopējo brīvību?

Analizē Daugavpils Universitātes rektora vietnieks juridiskajos, drošības un ētikas jautājumos Jānis Teivāns-Treinovskis, Daugavpils Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes dekāne Mārīte Kravale-Pauliņa un LSM Latgales studijas faktu un dezinformācijas pārbaudītājs Viktors Andruškevičs.

Eiropā ienākumi no nelicencētu interneta kazino darbības ir desmitiem miljardu eiro. Šīs naudas apritei ir izveidota īpaša industrija, kas palīdz kazino īpašniekiem apiet nodokļus un ienākumus legalizēt. Šajā procesā ir iesaistīta arī Latvija.

Poļina Volkova, Igaunijas ziņu portāla “Äripäev” žurnāliste: “To, kas tieši stāv aiz šīs shēmas vai šo firmu izveidošanas, nevar pilnīgi droši pateikt. Jo šeit notiek tāda lieta kā atbildības izpludināšana.”

Shēmā iesaistītas desmitiem firmas, kas reģistrētas Igaunijā. To īpašnieki un direktori ir no Latvijas, bet naudas pārvedumiem tās izmanto maksājumu iestādes Lietuvā, Polijā un citviet.

Andrejs Vasks: “Labdien! Mēs meklējam tādu cilvēku kā Artjoms Čurkins.

Sieviete (anonīma), privātmājas iedzīvotāja Ziepniekkalnā: Artjoms Čurkins? Viņš nedzīvo šeit. Cita adrese.”

Katrs iesaistītais posms – firmu īpašnieki, notāri un finanšu starpnieki visticamāk pat nezina, ka darījumu mērķis ir slēpt nelikumīgi iegūtu naudu. Azartspēļu un finanšu uzraugi ir gandrīz bezspēcīgi.

Signe Birne, VID Nefinanšu sektora uzraudzības pārvaldes direktora vietniece: “Tas ir pietiekami sarežģīti, pietiekami darbietilpīgi, daļēji cīņa ar vējdzirnavām.”

Kāda ir Latvijas loma shēmā, kas ļauj nelicencētiem interneta kazino saņemt Eiropas spēlētāju naudu? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.

Septembra vidū, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkota, notika literatūras konference “Kas veido literatūru: pārskatot reālismu, poētiku un piederību”, kurā atgriežamies ar valodas pētnieku un konferences dalībnieku Benedikta Kalnača, Madaras Stādes un Arta Ostupa palīdzību.

Viņi īpaši izceļ gan pasākuma atmosfēru, gan plašo tēmu loku un iespēju ieraudzīt latviešu literatūru plašākā kontekstā. Benedikts Kalnačs atzīst, ka viņam visvairāk palikusi atmiņā tieši konferences gaisotne: “Viena lieta, kas palikusi no konferences, ir tās atmosfēra, jo man liekas, ka visi cilvēki, kas piedalījās un bija atbraukuši, bija ārkārtīgi gaiši, atvērti, savstarpēji ieinteresēti, un tā patiesībā nav nemaz tik bieži.” Madaru Stādi patīkami pārsteidzis konferencē aplūkoto tēmu diapazons:

“Sava vērtība, protams, ir konferencēm, kurām ir ļoti konkrēta tematiskā ievirze, bet tad, ja ir iespēja apvienot vairākas tēmas, kā reālisms, piederība, identitāte, arī digitālās prakses, tādā veidā var ļoti savstarpēji bagātināties un iegūt jaunas idejas saviem pētījumiem,

pat ja šķiet, ka sākotnēji tā tēma varbūt nav tas, kas varētu noderēt, bet beigās tomēr izrādās, ka tas aizved pie jauniem atklājumiem.” Savukārt Artis Ostups uzsver sajūtu, ka latviešu literatūra pastāv plašākā starptautiskā kontekstā: “Mani laikam visvairāk iepriecināja tā sajūta, ka latviešu literatūra nav viena, nav vientuļa, un ir dažādas interesantas paralēles arī citu valstu literatūrā, arī no dažādiem laikiem, un tas ļoti iedvesmo un iedrošina tālāk strādāt.”

Sarunā arī par to, vai iespējams jēdzieniem "reālisms" un "reālisma romāns" dot stingras definīcijas, par reālisma literatūru laikmetu griežos, par izteiksmes līdzekļiem un paņēmieniem, kas lietoti vēsturisku, traumatisku notikumu atspoguļošanā, par literatūru un tekstu videospēlēs, tāpat par konferences gaisotni, nozīmīgumu, kolēģu lasītajiem referātiem.