Ieskatāmies aktrises Sandijas Dovgānes radītajā vizuālā teātra izrādē “ieelpa:izelpa”. Šajā iestudējumā par galveno varoni kļūst cilvēka elpa, aktrise pēta materialitāti, balsi un elpu starp ieelpu un izelpu.

Vajadzīga un unikāla pieredze – tā pēc vizuālā teātra izrādes “ieelpa:izelpa” atzīst skatītāji. Sandija Dovgāne, kura ir gan idejas, gan mūzikas autore, arī režisore un izpildītāja, izrādē pēta materialitāti, balsi un elpu starp ieelpu un izelpu. Darbošanos vizuālā teātra žanrā Sandija uzskata par atgriešanos pie sākotnes, kad studēja Kultūras akadēmijā dramatiskā teātra aktieru programmā ar specializāciju leļļu teātra mākslā. “ieelpa:izelpa” tapusi Ģertrūdes ielas teātrī.

Vizuālā teātra izrādi “ieelpa:izelpa” rāda šovakar Ģertrūdes ielas teātrī, pēc tam 30.un 31.oktobrī.

Britu režisors Rasels Dīns (Russell Dean) atbild uz Kultūras rondo jautājumiem par savu iestudējumu Latvijas Leļļu teātrī “Parks, soliņš un kaka”. Tā ir fiziska situāciju komēdija bez vārdiem, kurā caur maskām, kustību un ikdienišķām situācijām atklājas cilvēku attiecību komiskā un absurdā puse.

Vai esat kādreiz domājuši, kāda saistība leļļu teātrim, reklāmām un politikai? Tie visi tiecas mums pārdot stāstus un spēlējas ar mūsu smadzeņu instinktīvajām reakcijām, kas daudz ātrāk uztver emocijas, nevis loģiskus faktus. Leļļu teātrī viegli ļaujamies ilūzijai, ka lelle vai maska ir dzīva, jo šķietami redzam to kustamies, runājam un elpojam. Kāpēc par to ir interesanti domāt arī plašākā kontekstā? Par to saruna ar leļļu un masku meistaru no Lielbritānijas Raselu Dīnu, kurš nupat iestudējis izrādi Latvijas Leļļu teātrī.

Viņš aicina paskatīties uz maskām un lellēm nevis kā tikai bērniem domātu izklaidi, bet kā uz ļaušanos spēlei ikvienam no mums. Un jā, varbūt šī apziņa, ka mēs ļaujamies spēlei, mums var palīdzēt labāk ieraudzīt, kad ar mums spēlējas arī ārpus teātra.

Latvijas Leļļu teātris sācis sezonu ar Latvijas publikai neierastas formas izrādi – masku komēdiju bez vārdiem. Izrāde nav veidota speciāli bērniem, bet tiek piedāvāta kā stāsts dažādām paaudzēm, sākot no astoņu gadu vecuma. Tās režisors ir Lielbritānijā pazīstams un pieprasīts masku un teātra leļļu meistars, teātra kompānijas "Strangeface" mākslinieciskais vadītājs Rasels Dīns. Ar leļļu darināšanas meistarklasēm reiz jau viesojies Latvijā, tagad viņš atgriezies Leļļu teātrī kā režisors un iepazīstina skatītājus ar masku teātra pamatiem, ap kādu iemīļotu parka soliņu sapulcinot visdažādākos ļaudis – pedantisku parka uzraugu, bravūrīgus jauniešus, klaidoni, bezcerīgu romantiķi un citus.

Grūti iztēloties tos laikus, kad ziņas "atceļoja ar kājām" – tās atnesa pastnieks, kaimiņš vai tirgus pārdevēja. Tad šos jaunumus varējām lēnām pārspriest un apcerēt. Mūsdienās dzīvojām tik intensīvas un nepārtrauktas saziņas laikmetā, ka, esot atslēgtiem no sakariem, daudziem rodas trauksme, bet lielais informācijas apjoms rada nogurumu. Kāpēc? Kā tehnoloģiju attīstība radījusi cilvēcei tā saucamo "fomo" – bailes kaut ko palaist garām?

Raidījumā Zināmais nezināmajā sarunājas Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesore Vita Zelče, domnīcas "Atlantic Council" Digitālās izpētes laboratorijas "DFRLab" dezinformācijas pētniece Nika Aleksejeva un LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Psiholoģijas nodaļas vadītājs Mārtiņš Priedols.

Ārsti ir profesionāļi, kuri dara savu darbu, un nevajadzētu būt tā, ka daži pacienti rod sirdsmieru tikai tad, kad iedevuši ārstam tā saukto „pateicību”. Kāpēc tolerance pret pateicībām joprojām ir augsta un vai pastāv kāds juridisks regulējums, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Analizē Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juridiskā padomniece Elīna Ūsiņa, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors, endokrinologs Valdis Pīrāgs un Pacientu organizāciju tīkla vadītāja Baiba Ziemele.

"Sākotnēji bija pārliecība, ka tā [pateicības ārstiem] noteikti ir padomju laiku palieka, atavisms, kas līdzīgi kā citviet Eiropā jau ir atmiris, un mēs savādāk jau skatāmies uz šīm lietām. Uzklausot pacientu stāstus, kur viņi vaļsirdīgi dalījās par savu pieredzi par došanu, ņemšanu, pieprasīšanu, mēs sapratām, ka tā lieta tomēr vēl joprojām ir aktuāla," atzīst Elīna Ūsiņa. "Mēs veicām padziļinātu izpēti šajā jautājumā, aptaujājot gan sabiedrību, gan pacientu nevalstiskās organizācijas, gan ārstu nevalstiskās organizācijas, gan izglītības iestādes, kas gatavo topošās ārstniecības personas. Mēs guvām pārliecību, ka tās nav pagātnes atmiņas par importa kafijas bundžām, konjaciņu un aploksnīti, tā ir realitāte, kas tiek tolerēta, pieņemta un arī kopta no abām pusēm."

Kas ir galvenā motivācija? Pētījuma dati rāda, ka lielākoties ir vēlme pateikties, paust sirsnīgu atzinību par labu darbu, par sirsnīgo attieksmi, bet vienlaikus ir arī vēlme nopirkt kvalitāti, labvēlību un cieņu.

Iepriekšējā Drošinātāja epizodē runājām par ukraiņiem, kuri kara dēļ devušies uz ārzemēm. Šoreiz — par tiem, kuri pamet mājas, bet paliek Ukrainā. Rihards Plūme sarunā ar organizācijas "Crisis Insight" līdzdibinātāju Jūliju Matvičuku meklē atbildes uz jautājumu, kāpēc cilvēki vilcinās evakuēties pat no bīstamām vietām un kas viņus sagaida pēc aizbraukšanas, ja pagaidu mājvieta var kļūt par dzīvesvietu gadiem ilgi.

Savukārt Dīvs Reiznieks drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām: 

Epizodes gaita: 

00:30 Ievads

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs.

Stāsta Alojas bibliotēkas galvenā bibliogrāfe novadpētniecībā Līga Moderniece; pārraides producente – Rūta Paula

Tā vienmēr sacīja pasaules apceļotājs Džeimss Krogzemis, kura dzimtas saknes no tēva puses meklējamas Ziemeļvidzemē, Rozēnos. Džeimss ir dzejnieka Ausekļa tēva brāļa Jura Korgzemja dzimtas pēctecis. 

1944. gadā 19 gadu vecumā  Džeimss devās bēgļu gaitās. Tā kā viņa tēvam neizdevās izbraukt no Latvijas, Džeimsam nācās vienam pašam uzsākt dzīvi svešā malā. Viņš apguva vairākas valodas, ASV studēja ķīmiju, ieguva maģistra grādu biznesa vadībā un doktora grādu ģeogrāfijā. Bija profesors Kalifornijas Valsts universitātē un vienas amerikāņu universitātes filiālē Parīzē. Pasniedza ģeogrāfiju. Tā bija laimīga izvēle, ka Džeimss no Amerikas Austrumu krasta pārcēlās uz Bērkliju Kalifornijā, jo tieši tur kultūras ģeogrāfijas kursa auditorijā viņš satika Diānu Rowe – Oklendas vidusskolas skolotāju. Savā grāmatā "Klaidonis" viņš raksta: "Kad viņa ienāca zālē, es biju satriekts, cik viņa izskatījās skaista – ar atklātu smaidu, zilajām acīm, garajiem, blondajiem matiem un saulaino izturēšanos. Tā patiešām bija mīlestība no pirmā acu uzmetiena."

Vairāk – ierakstā.

In the previous episode of “Drošinātājs”, we spoke about Ukrainians who had fled abroad because of the war. This time, we turn to those who have left their homes but remain in Ukraine. Rihards Plūme speaks with Yuliia Matviichuk, co-founder of Crisis Insight, about why people hesitate to evacuate even from dangerous areas — and what happens after they leave, when a temporary place to stay can become home for years.

This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“the Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.

Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs.

Pirms četriem gadiem politiskās partijas iepriekšējo vēlēšanu programmu ekonomikas sadaļās rakstīja vērienīgus plānus. Tās solīja veicināt līdzsvarotu attīstību visā valstī, Latgales sociālekonomisko izaugsmi, pieejamākus mājokļus un vieglāku dzīvi mazajiem uzņēmumiem. Taču izpildīts no tā pavisam maz. "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekts "Re:Check" analizēja, cik daudz no tā visa izdarīts.

Žurnālisti pētīja to piecu partiju solījumus, kuras aizvadītajos četros gados strādājušas valdībā un kurām līdz ar to bija iespēja solīto pildīt, – "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība, "Progresīvie", Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts".

Solījumu atlasei izmantoja partiju 4000 zīmju programmas Centrālās vēlēšanu komisijas vietnē un paplašinātās programmas partiju mājaslapās. Partijas sarindotas alfabēta secībā. Vērtējumu skala: izpildīts, daļēji pildīts, nav pildīts.