Krustpunktā kopā ar Latvijas Radio klausītājiem iztaujājam partiju sarakstu līderus pirms oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Studijā Edmunds Jurēvics no "Jaunās Vienotības" un Jānis Citskovskis no Jaunās konservatīvā partijas.

Latgales iedzīvotāju izvēle iepriekšējās Saeimas vēlēšanās būtiski atšķīrās no kopējās Latvijas ainas. 2022. gadā Latgalē lielāko atbalstu saņēma partija „Stabilitātei!” – par to nobalsoja 18 procenti vēlētāju, kamēr valstī kopumā partijai bija vien 6,8 procenti.

„Stabilitātei!” pārstāvji tolaik bija vieni no tiem, kuri aktīvi izmantoja sociālos medijus, tai skaitā politiķiem vēl jauno "TikTok" platformu, piekopjot taktiku – jo skarbāk, jo labāk. Partija solīja iespēju iegūt izglītību dzimtajā valodā, ekonomikas attiecību veidošanu ar kaimiņvalstīm, pieļāva pat izstāšanos no „žņaudzošās” Eiropas Savienības.

Ko viena daļa Latgales iedzīvotāju vēlējās paust, balsojot par „Stabilitātei!”? Vai tā bija vilšanās un protests, ar kuru tika aktualizētas arī reģionā dzīvojošo problēmas? Un kas šo četru gadu laikā ir mainījies un kāds ir iedzīvotāju noskaņojums pirms šīm Saeimas vēlēšanām?

Iespējams, komponistu darbu aranžijas un pārcēlumus attāli varētu salīdzināt ar literāru darbu tulkošanu un atdzejošanu. Smalks, virtuozs un neredzams darbs, kurā jāspēj atrast reizēm neesoši tilti starp valodām, vārdu spēlēm, gramatikas konstrukcijām… Ieraudzīt šo "oderi" mazliet ļāva diskusija Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kurā par mūsdienu latviešu literatūras tulkotājiem, tulkotāja radošajiem un ētiskajiem izaicinājumiem sarunājās un klausītājus ar saviem stāstiem smīdināja Ieva Lešinska, Inga Ābele, Laura Vinogradova un Jānis Joņevs un Kaija Straumane no ASV. Saruna notika pasākumu ciklā „Starp valodām un kopienām”.

Atceroties komponistu Mārtiņu Braunu 75. dzimšanas dienā, Nacionālajā teātrī 24. septembrī pirmizrāde viņam un viņa teātra mūzikai veltīts koncertuzvedums "Tikšanās blūzs. Mārtiņam Braunam – 75". Kultūras rondo par tūkstošveidi Mārtiņu Braunu teātrī un teātra mūzikā pārrunājam ar iestudējuma režisori Ditu Lūriņu un komponistu Valdi Zilveri.

Skan arī Mārtiņa Brauna mūzika, kura, kā ierakstā saka viens no jaunajiem aktieriem, nav grūta tad, ja to dzied ar jēgu.

Ir uzaugušas jaunas paaudzes, kuras Braunu zina tikai kā vienas dziesmas autoru, ko dzied kā svinīgu mantru Mežaparka Lielajā estrādē, bet Brauns savā teātra mūzikā ir bijis īsts tūkstošveidis, kacinot un dumpojoties, stilizējot un rotaļājoties. Tāpēc jaunās skaņās vērienīgi izskanēs gan pazīstamas dziesmas, gan labi piemirsti skaņdarbi no izrādēm “Sirano de Beržeraks”, “Alberts”, “Blūzi” un “Mauglis”.

Mazs piemīlīgs putniņš ar visai kompaktu ķermeni, bet garu astīti. Tieši tās dēļ arī ticis pie sava vārda – garastīte. Par talantīgo ligzdu būvētāju garastīti stāsta Latvijas ornitoloģijas biedrības pārstāvis bioloģijas zinātņu doktors Oskars Keišs.

"Tieši tā arī garastīti izskatās – kā mazs putniņš ar ļoti, ļoti, pat varētu teikt neproporcionāli garu asti," stāsta Oskars Keišs. "Garastītes visbiežāk ir redzamas rudenī un ziemā, kad tās bariņos klejo dažādos virzienos. Tas ir saistīts ar to, ka gados, kad viņām ir labvēlīgi apstākļi, garastītes savairojas lielā skaitā un ceļo dienvidu – dienvidrietumu virzienā, meklēdamqs barību. Tādā kārtā no Latvijas viņas sasniedz Poliju un Vāciju. Tas ir zināms pēc gredzenošanas rezultātiem."

Garastītes ir izteikts bara putniņš. Tas nozīmē, ja vienu bara īpatni noķer, tad pārējās nelido prom, bet pulcējas ap šo noķerto īpatni. Tādēļ ornitologi var noķert visu bariņu un apgredzenot putniņus.

"Garasta būvē apaļu ligzdu un to būvēja no ķērpjiem, tādēļ tā tik ļoti saplūst ar apkārtējo stumbru, ka ir grūti pamanāma. Garstītei nav savas dziesmas, bet kaut kas dziesmai līdzīgs kā saucieni ir dzirdami, kad abi putni būvē ligzdu un pārojas," turpina Oskars Keišs.

Garastītes populācija nav apdraudēta.

Keramikas izpēte arheoloģijā, lauksaimniecības augšņu izpēte klimata pārmaiņu kontekstā, kompozītmateriālu un biopolimēru izpēte ķīmijā – šādas Latvijas jauno zinātnieču pārstāvētās jomas plūkušas laurus ikgadējā “Baltijas stipendija sievietēm zinātnē” konkursā. Raidījumā tiekamies ar zinātniecēm.

Par saviem pētījumie stāsta Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošā pētniece Arta Bārdule, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Vēstures un arheoloģijas nodaļas pētniece Vanda Haferberga un Rīgas Tehniskās universitātes Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Aļisa Ponkratenkova.

--

Pirms tam viesojamies Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā, kur top iekārta ātrai DNS analīzei un rīks asins recēšanas novērtēšanai.

Ātri, ērti un precīzi, tā pāris vārdos varētu raksturot ierīces, kas šobrīd top  LU Cietvielu Fizikas institūta Mikro un nanoierīču laboratorijā. Tur tuvāk iepazīstam divas no tām – vienu, kas palīdz noteikt mūsu ģenētiskās uzbūves  konkrētus datus, un otru, kas tā teikt, ziņo, cik ātri vai lēni sarec asinis.

LU CFI Mikro un nanoierīču laboratorijas pētniece Māra Šmite demonstrē iekārtu, kas nedaudz atgādina metronomu, tik bez ritma svārsta – uz plastmasas statīva ir skala, kurā tad  pēc asins rezultātu nolasīšanas parādās to recēšanas rezultāts. Ja tās ir skalā pa vidu, asins rec normāli, skalas augšdaļā – tas nozīmē, tās ir pārāk šķidras, bet apakšdaļā – biezas. 

Šajā pašā laboratorijā  strādā Gunita Kojāne, kura savukārt darbojas pie  universāla DNS ekstrakcijas moduļa izveides. Te runa ir par kompaktu platformu mūsu ģenētiskā materiāla  iegūšanai. Tie ir telpiski izprintēti rombveida režģi, kuru uzdevums ir sijāt cauri vajadzīgo analīžu materiālu.

--

Bet Latvijas ornitoloģijas biedrības pārstāvis bioloģijas zinātņu doktors Oskars Keišs stāsta par talantīgo ligzdu būvētāju garastīti.

Vai iespējams sasniegt Eiropas Savienības valstu izvirzīto mērķi, lai 2030. gadā ceturtdaļa no lauksaimniecībā izmantojamās zemes būtu bioloģiski sertificētai? Uz šo un citiem ar bioloģisko lauksaimniecību saistītiem jautājumiem atbildes meklējam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Vērtē Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas padomes loceklis, bioloģiskās zemnieku saimniecības "Salenieki" saimnieks Gustavs Norkārkls, šefpavārs Ingmārs Ladigs un uztura speciāliste Eva Šmite.

"Tie, kas izvēlas bioloģisko pārtiku, ir ļoti prasīgi," atzīst Ingmārs Ladigs. Viņš arī iesaka bioloģiskos produktus iegādāties nelielos daudzumos.

Gustavs Norkārkls norāda, ka tieši reģionos ir grūtības iegādāties cilvēkiem bioloģiskos produktus. Lielākas iespējas ir lielāku pilsētu iedzīvotājiem.

"Mums ir jāizaug līdz tam, ka bioloģisko pārtiku iekļaujam savā ikdienā," uzskata Eva Šmite. "Ja ir tik liela sabiedrības daļa, kas vispār nedomā, ko ēst, kā ēst, ko izvēlēties, kāpēc lai novērtētu bioloģiskās pārtikas priekšrocības."

Vispirms jārunā par to, kāds ēdiens ir vērtīgs, kāds dod enerģiju, bioloģisko produktu izvēle ir nākamais solis.