Eiropas Savienības dalībvalstīm domstarpības par sankcijām pret agresorvalstīm Krieviju un Baltkrieviju.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un ASV prezidents Donalds Tramps tiksies Ņujorkā, kur notiek ANO Ģenerālās asamblejas augsta līmeņa nedēļa.

Tiesībsardze Karina Palkova šodien devusies uz Augšdaugavas novada sociālā atbalsta un aprūpes centru "Avots", par ko plaši izskanējusi informācija par būtiskiem bērnu tiesību pārkāpumiem.

Ar sezonas pirmo maču Rīgā šovakar sāksies jaunā Latvijas-Igaunijas Basketbola līgas sezona.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar politoloģi Ivetu Kažoku par mūslaiku politikas paātrinājumu, šādas politikas riskiem un ietekmi uz Saeimas vēlēšanām.

Līdz Saeimas vēlēšanām ir divas nedēļas, un notikumu intensitāte liek domāt, ka mēs dzīvojam vēstures paātrinājuma laikmetā. Jautājums – vai tas tā ir, ja salīdzinām ar notikumu intensitāti 90. gadu beigās, kad bruka Padomju Savienība un beidzās aukstais karš? Tajā brīdī runāja par vēstures beigām. Kas notiek šobrīd? Kāpēc ir šāds vēstures paātrinājums un šāda intensitāte – vai tas ir Latvijas fenomens, vai tam ir globāli cēloņi?

Iveta Kažoka: Es palieku pie apzīmējuma vēstures paātrinājums. Protams, tas, kas notika 80.–90. gadu mijā, kad sabruka vesela impērija, cilvēku dzīvi ietekmēja daudz jūtamāk, nekā tas, kas ir šobrīd. Līdz ar to tas paātrinājums notiek fāzēs un salīdzinoši pakāpeniski. Lielākoties, manuprāt, tas ir skaidrojams ar tehnoloģiju izmaiņām, kas ir nesušas pilnīgi citu veidu, kā cilvēki sazinās savstarpēji, kā viņi uzzina informāciju par sabiedrību. Proti, internets, pēc tam sociālie mediji un tradicionālo mediju noriets lielā mērā ir paātrinājis informācijas apriti starp cilvēkiem. Globalizācijas procesi ir palielinājuši savstarpējās saiknes starp dažādām sabiedrībām. 

(..) Pateicoties šim milzīgajam paātrinājumam, ko ir nesušas jaunās tehnoloģijas un jaunās cilvēku saskarsmes formas, šķiet, ka ne tikai Latvijā, bet arī citur nevar runāt par to, ka šis būtu kaut kāds apceres pilns laiks, kad sabiedrība vai cilvēce kopumā varētu atļauties reflektēt par to, kas viņa ir un kur viņa virzās 50 gadu perspektīvā. Notikumi ir tik ātri un tik blīvā intensitātē, ka knapi paliek laiks tiem piemēroties.

Bērni saviem vecākiem ir nozīmīgs prieka un piepildījuma avots, taču rūpes par viņiem reizēm var radīt arī spēku izsīkumu. Raidījumā Ģimenes studija runājam par vecāku izdegšanu – kā atpazīt tās pazīmes vecāku uzvedībā un attiecībās ar bērniem, kā partnerim sniegt atbalstu un kur meklēt profesionālu palīdzību?

Mūsdienās diezgan bieži un arī atklāti runājam, ka būt par mammu un tēti – tas nenozīmē tikai prieku un gandarījumu. Reizēm tas ir arī nogurums, aizkaitinājums, vēlēšanās kaut uz brīdi no visa aizbēgt. Turklāt šīs sajūtas var pastāvēt vienlaikus – ir iespējams ļoti mīlēt savu bērnu vai bērnus un vienlaikus justies vecāka lomā pilnīgi izsmeltam. Kā saprast, ka tas vairs nav vienkārši tikai grūts posms mūsu dzīvē un ikdienā, ka šobrīd pārslodze ir lielāka. Kurā brīdī ir jāatpazīst tas, ko profesionāļi dēvē par vecāku izdegšanu? Vai tā ir specifiska paaudzes iezīme? Un, galvenais - ko darīt, jo no darba var paņemt atvaļinājumu, bet no vecāku lomas īsti nē?

Krustpunktā kopā ar Latvijas Radio klausītājiem iztaujājam partiju sarakstu līderus pirms oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Studijā Juris Viļums no "Apvienotā saraksta" un Ainārs Šlesers un partijas "Latvija Pirmajā vietā".

Indijā jau labu laiku ir aizsācies mācību gads un tur vēl joprojām gruzd tā dēvētie “prusaku protesti”.

Varētu šķist, ka “prusaku protesti” skan aizvainojoši, tomēr tie kļuva par vienu no mūsdienās lielākajām Indijas jauniešu un studentu kustībām un vienlaikus par nozīmīgāko izaicinājumu politiskajai elitei ar premjeru Narendru Modi priekšgalā. Indijā dzīvo aptuveni 371 miljons jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kas veido gandrīz 27% no visas sabiedrības. Indija ir valsts, kur ir vislielākais jauniešu skaits pasaulē.

Daudzi jaunieši vēlas studēt, bet augstskolu skaits ir ierobežots un līdz ar to visiem vietu nepietiek. Un tas rada ļoti sīvu konkurenci. Raidījumā ieskats Indijas izglītības sistēmā, kā arī par pašu “prusaku kustību”.

"Beidzot tas notika! Mazai sapnis ir izsapņots. Ir tieši tāpat, kā pēc Eirovīzijas, tas ir noticis un izdarīts, ir jāatgriežas realitātē un jādodas tālāk," par aizvadīto tūri bilst grupas "Tautumeitas" mūziķes.

Etnomūzikas grupa „Tautumeitas” tikko atgriezušās no savas pirmās Eiropas tūres, kur ar savu mūsdienu latviešu etnomūzikas izjūtu iepazīstināja arī tūkstošiem klausītājus savā pirmajā Eiropas koncerttūrē. Viņas dzied gan latgaliski, kā arī latviski un angliski. Uzklausām mūziķu iespaidus. Stāsta Asnate Rancāne, Laura Līcīte un Annemarija Lintiņa.

Lai arī "Tautumeitas" ir piedalījušās festivālos Eiropā, pārstāvēja Latviju Eirovīzijā un koncertējušas arī Āzijā, šī bija pirmā grupas tūre Eiropā. Viņas uzstājās Varšavā, Berlīnē, Prāgā un Vīnē.

Vai tā nav mazliet augstprātība – dzīvojot Rīgā, veidot izrādi par to, ko nozīmē būt latgalietim? Tas ir viens no jautājumiem, ko iestudējumā „Apjukušais bārns” sev uzdod aktieris Jānis Kronis. Dzimis Gaigalavā, skolā gājis Rīgā. Šī izrāde ir ļoti godīga viņa saruna pašam ar savu latgalisko identitāti. Savukārt saruna ar Jāni Kroni Kultūras rondo.