Rudens ir laiks, kad no mums atvadās gājputni un ziemas miegam lēnām pošas dažādi savvaļas dzīvnieki, taču tas ir arī laiks, kad mūsu pagrabus apdzīvot sāk ne tikai rudens raža un ievārījumu burkas, bet šādi tādi dzīvnieki. Neapzināti sniedzam viņiem dažādas ērtības – gan pārtiku, gan ziemošanai piemērotu temperatūru, gan drošu patvērumu. Kāpēc mājas neapkurinātie stūri ir izcila ziemošanas vieta kā zīdītājiem, tā bezmugurkaulniekiem? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Nacionālā Dabas muzeja Komunikācijas nodaļas vadītāja, zooloģe Inta Lange, sikspārņu eksperts, Latvijas Universitates docents, biologs Viesturs Vintulis un Latvijas Entomoloģijas biedrības valdes priekšsēdētāja, LU Bioloģijas institūta pētniece, bioloģijas doktore Inese Cera.

Arvien rudenīgākie laikapstākļi liek domāt par apkures sezonu. Energoresursi kļūst arvien dārgāki, tāpēc mazāk bažu par ziemu tiem, kam mājas siltinātas un izmantoti mūsdienīgi būvniecības risinājumi, kas padara ēku energoefektīvu. Tāpēc arī šoreiz saruna par videi un klimatam draudzīgu arhitektūru arhitektu Pēteri Bajāru.

Saruna par to, kā mainās nozares skatījums uz klimatu, cik būtisks tas ir Latvijā. Pēteris Bajārs stāsta arī par zaļiem risinājumiem publiskajā vidē Rīgā. Viena no galvenajām problēmām Rīgā ir ūdens stipra lietus laikā, kas appludina ielas. Bieži dzirdēts, ka pašvaldība ievieš dažādus ūdens infiltrācijas risinājumus, lai ūdens nokļūst zaļajās zonās, kur tas var iesūkties, vai pie jaunbūvēm jāierīko īpašas drenāžas, kas novada ūdeni augsnē. Izrādās, ka pilsētas centrā, kur ir vecā apbūve, tas rada jaunas problēmas, par ko līdz šim runāts maz. 

Sākam ar to, cik videi un klimatam labvēlīgi risinājumi arhitektūrā vispār ir pieprasīti un cik daudz ar tiem nākas strādāt ikdienā?

Tagad tikai viss sākas! Par lielo rudens stādīšanu un citiem dārza darbiem raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne.

Šis mitrais laiks ir lielisks laiks stādīšanai un pārstādīšanai. Ir gana silts, lai stādītu puķes, lai pārstādītu krūmus. Tikai pēc pārstādīšanās jāatceras augus apgriezt. Vienīgi sīpolpuķes vēl nevajadzētu stādīt.

Stāsta antīkās literatūras pētniece Ilona Gorņeva; pārraides producente – Dina Dūdiņa-Kurmiņa

Samosatas Lūkiāns, kas dzīvoja Romas impērijas laikā, bijis ļoti ražīgs mūsu ēras 2. gadsimta autors, kurš savā ziņā eksperimentēja ar antīko literāro tradīciju, ar savu devumu izvēršot mums pieejamo sengrieķu tekstu daudzveidību. Lūkiāns ir autors arī visai neparasta satura darbam "Patiesie stāsti", kurā var tikt saskatītas arī zinātniskajai fantastikai raksturīgas iezīmes.

"Patiesos stāstus" ievada doma, ka it visiem ir nepieciešams kāds atelpas brīdis – gan fizisko aktivitāšu veicējiem, gan tiem, kuriem ir mentālā piepūle. Tādējādi izklaidējošā manierē autors šķietami rotaļīgi aicina uz zināmu atslodzi, piedāvājot stāstu par ceļotājiem, kurus ziņkārība mudina izzināt neparasto, tālab viņi negaidītu apstākļu dēļ nonāk visdažādākajās vietās. Šādi neparasti un negaidīti galamērķi ir, piemēram, ceļotāju nokļūšana uz Mēness, turklāt laikā, kad Mēness iedzīvotāji risina militāru konfliktu ar Saules iedzīvotājiem Rīta zvaigznes kolonizēšanas problēmas dēļ vai arī nokļūšana milzīga vaļa vēderā, ko apdzīvo dažādi iemītnieki.

Vairāk – audioierakstā.

“Progresīvie” sevi piesakā kā sociāldemokrātisku un zaļu politisko spēku. Partijas pirmsākumi meklējami pirms 15 gadiem, kad tika izveidota biedrība ar tādu pašu nosaukumu. Daļa no dibinātājiem bija pametuši Latvijas sociāldemokrātisko strādnieku partiju.

Pirms 2018. gada Saeimas vēlēšanām biedrība “Progresīvie” pārtapa politiskajā partijā. Kā sarakstu pirmos numurus visos vēlēšanu apgabalos izvirzīja sievietes. Par premjera kandidātu nominēja toreizējo partijas vadītāju Robertu Putni. Saeimā “Progresīvie” neiekļuva, bet ar 2,6% vēlētāju atbalstu ieguva nelielu valsts finansējumu. Pirmais lielais panākums “Progresīvajiem” bija 2020. gada ārkārtas vēlēšanas Rīgā, kad viņi startēja kopā ar “Attīstībai/Par!”.

--

Lai Latvijas vēlētājiem palīdzētu labāk sagatavoties oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, Latvijas Sabiedriskā medija žurnālisti ierakstu sērijā “Partija fokusā” iepazīstina ar politiskajiem spēkiem, kuri pēc augustā publiskotajiem SKDS datiem saņemtu vairāk nekā 2 % vēlētāju balsu. Partijas aplūkojam, sākot ar to, kurai aptaujās ir mazākais atbalsts.

Atskatāmies uz partijas "Progresīvie" spilgttākajiem notikmiem. Vairāk Matīsa Arnicāna ierakstā.

Latvijai konvencionāla apdraudējuma līmenis nav mainījies, un aizvien nepastāv tieši militāra kara draudi. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja "Jaunās Vienotības" aizsardzības ministrs Raivis Melnis.

Eiropas un tajā skaitā Latvijas augstāko amatpersonu brīdinājumus par Krievijas agresijas eskalāciju pēc turienes tā dēvētajām vēlēšanām Melnis raksturo kā hibrīdkara pastiprināšanos. Taču iebrukt NATO Krievija negrasās, uzskata Melnis.

"Krievija ir iestrēgusi Ukrainas frontē, tur karo lielākā daļa Krievijas karaspēka un nav spējīga sasniegt savus mērķus. Tas būtu pirmais," norāda Melnis. "Jauniesaucamie, ko Krievija vervē savām kara aktivitātēm Ukrainā, tāpat arī munīcija, kaujas tehnika – resursi pārsvarā tiek novirzīti, lai nodrošinātu karu Ukrainā. Ja skatāmies uz Krievijas zaudējumiem, ap 400000 dzīvā spēka jeb karavīru Krievija zaudē mēnesī, tad viņiem ir nepieciešami resursi, atjaunošana."

Nedēļas nogalē Liepājā gaidāma plaša laikmetīgās mākslas programma – pilsētu piepludinās "Liepājas Mākslas foruma 2026" notikumi un tās centrālais tēls – komponists Stīvs Reihs, kas tiks gan izdejots, gan izspēlēts.

Festivāla "Liepājas Mākslas forums 2026" norisi no 25. līdz 27. septembrim veidos ne tikai trīs centrālie notikumi Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars", bet arī plaša papildinošā programma vairākās Liepājas kultūrvietās. Gaidāmi gan bezmaksas koncerti, gan Liepājas leļļu teātra izrādes bērniem un pieaugušajiem. Ieskats gaidāmajos notikumos un kā liepājnieki iesaistīsies Reiha performancē.

Šī gada Liepājas Mākslas foruma lielais tēls ir Stīvs Reihs – viens no nozīmīgākajiem 20.gadsimta komponistiem, tā Latvijas Radio saka koncertzāles “Lielais dzintars” mākslinieciskais vadītājs Orests Silabriedis. Šogad ir komponista 90. jubilejas gads, tāpēc īpaša uzmanība amerikāņu komponistam pievērsta arī Latvijas kultūras telpā. 3. un 4. oktobrī koncerti “Hanzas Peronā”, Rīgā, bet koncertzālē “Lielais dzintars” Liepājā jau šajā nedēļas nogalē

Kad spēkrata vecums kļūst par vērtību? Par to runājam Monopolā ar Latvijas antīko automobīļu kluba priekšsēdētāju Valtu Cepleviču.

Raidījumā Piespēle runājam par sporta karali futbolu, jo viesos viens no pašmāju labākajiem šī sporta veida pārstāvjiem Raimonds Krollis. Viņš ikdienā pārstāv Libereces “Slovan” klubu Čehijas virslīgā, bet nesen guva ļoti nopietnu ceļgala traumu, tāpēc ilgu laiku ārstēsies. Operāciju traumētajam ceļgalam veiks Prāgā, bet futbolu Raimonds atkal varēs spēlēt vien nākamgad. Par traumu, atlabšanas procesu, dzīvi Čehijā un gūtajām atziņām karjeras nogrieznī Itālijā - stāsta “Mettas” kluba audzēknis Raimonds Krollis.