"Maksas sērotāja" ir rakstnieces un producentes Leldes Kovaļovas astotā grāmata, kas nonākusi pie latviešu lasītājiem. Iepriekšējo grāmatu popularitāte mudinājusi apgādu "Zvaigzne ABC" izdot to lielā metienā – desmittūkstoš eksemplāros.

Leldes Kovaļovas veiksmes stāsts noteikti saistīts ar veiksmīgo mijiedarbību starp viņas rakstītajiem detektīvromāniem un filmām, kuru pamatā ir Leldes izlolots stāsts. Ar Leldi tad arī tiekamies "Klasikā", un visupirms par to, kas mainījies kopš 2019. gada, kad iznāca viņas pirmais romāns "Bezvēsts pazudušās".

Stāsta Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas valsts vēstures arhīva fondu analītikas un uzziņas sistēmas nodaļas vadītāja Enija Rubina; pārraides producente – Inta Zēgnere

Rīgas rāte gadsimtiem ilgi algoja pilsētas mūziķus, un viņu pienākumi bija visai plaši – viņi spēlēja baznīcās, pilsētas svētkos un oficiālās ceremonijās, bet papildu ienākumus varēja gūt, muzicējot kāzās un citās privātās svinībās. Tādēļ nav pārsteigums, ka pilsētas mūziķi visai bieži parādās arī Rīgas rātes protokolos. Tajos varam lasīt par viņu pieņemšanu darbā, atalgojumu, pienākumiem, savstarpējiem strīdiem un reizēm pat visai asu cīņu par tiesībām muzicēt pilsētā.

Pilsētas mūziķa amatu nevarēja iegūt kurš katrs. Pretendentam bija jāpierāda savas prasmes, un būtisks bija arī citu mūziķu un Rīgas Doma skolas kantora vērtējums. Un te Rīgas rātes protokolos atrodams kāds īpaši intriģējošs ieraksts. 1723. gada 16. augustā rāte izskatīja Tomāzo Albinoni lūgumu uzņemt viņu pilsētas mūziķu sastāvā. Lūgumam bija pievienota paša komponēta opera, kurai vajadzēja apliecināt viņa prasmes. Rāte norādīja uz lūdzēja "vispārzināmo meistarību" un nolēma viņu uzņemt. Ļoti iespējams, ka protokolā minētais Tomāzo Albinoni ir slavenais Venēcijas baroka komponists. Taču paliek jautājums – vai Albinoni pats jebkad ieradās Rīgā? Pagaidām to nezinām.

Vairāk – audioierakstā.

Vai Ilzei Indriksonei no Nacionālās apvienības taisnība, ka Eiropas "Zaļais kurss" visām dalībvalstīm izvirza vienādas prasības? Un vai tiešām liela daļa nabadzības riskam pakļauto Latvijas iedzīvotāju ir jaunieši, kā apgalvo “Progresīvo” kandidāte Sindija Mierture? Par to šīs nedēļas "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" raidījumā stāsta žurnāliste Justīne Kozlovska. Analizē arī to, kā partijas priekšvēlēšanu laikā turpina strīdēties par Krievijas graudu tranzītu.

Investīciju kāpums, eksporta palielināšana un birokrātijas mazināšana – šie priekšnoteikumi ekonomikai ļautu augt un konkurēt pasaulē. Abas pēdējo gadu valdības šo jautājumu risināšanai ķērušās klāt ar gana lielu sparu, taču rezultāti varētu būt labāki. Jo īpaši tāpēc, ka, piemēram, kaimiņvalstī Lietuvā ekonomika augusi daudz straujāk. Kādi bija politiķu solījumi ekonomikā un kas būtu jāmaina, lai tautsaimniecības pieaugums notiktu ātrāk? 

Ekonomisko situaciju vērtē Jānis Ošlejs, ekonomists, uzņēmējs, Latvijas Eksportētāju asociācijas "The Red Jackets" valdes loceklis, Elīna Egle-Ločmele, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja, kompetences centru ''DefInno'' vadītāja, un Roberts Alhimionoks, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas izpilddirektors.

Elīna Egle-Ločmele uzsvēra, ka nākamās Saeimas politiķiem pats svarīgākais būtu primāri pildīt Nacionālās drošības koncepcijā un arī Valsts Aizsardzības koncepcijā minēto. Būtiski, lai Latvijas industrijas iesaistītu Nacinālo Bruņoto spēku attīstības plānā, kas šobrīd noteikts līdz 2034. gadam.

Laikmetīgs, krāšņs un ļoti oriģināls klasikas iestudējums top Operetes teātrī. Režisore Sonora Vaice iedvesmojusies no Imres Kalmana nemirstīgā šedevra „Monmartras vijolīte”, lai iestudētu opereti „Parīzes bohēma”. Cilvēcisko kaislību un jūtu virpulis šajā stāstā tiks atklāts caur neparastu prizmu – kukaiņu pasauli, ko pasvītros īpaši, šiem tēliem radīti tērpi. Savukārt labi zināmā mūzika šoreiz izskanēs džeza manierē. 

Vijolītes ārija ir viena no operetes vizītkartēm, skaista, bet tehniski sarežģīta, kas atspoguļo jaunās meitenes trauslumu un spēku vienlaikus. Vijolīte ir viena no pieciem operetes galvenajiem varoņiem, viņu vidū ir arī kaprīzā skaistule Ninona un trīs draugi – talantīgi, bet nabadzīgi mākslinieki – Rauls, Florimons un Anrī. Operetes centrā – aizkustinošs stāsts par viņu attiecībām Parīzes bohēmiskajā atmosfērā.

Lasot operetes libretu, režisorei Sonorai Vaicei vienā brīdī dzimusi ideja to interpretēt kā alegoriju, cilvēku raksturus atklājot caur kukaiņu pasauli.

Monopolā tiekamies ar kaligrāfi Kaivu Narbuti, lai uzzinātu vairāk par to, kas stāv aiz precīzām tintes līnijām un kā lēna rakstīšana var palīdzēt nomierināt prātu.

Nepietiekams uzturs, tukši ledusskapji un tikai 198 eiro gadā bērna apģērbam un apaviem. Šādus pārkāpumus tiesībsardze Karina Palkova konstatējusi sociālā atbalsta un aprūpes centrā “Avots” Augšdaugavas novadā. Pašvaldība un centra vadība daļai pārmetumu nepiekrīt, tomēr atzīst - ar lielāku finansējumu bērniem varētu nodrošināt vairāk.

Plašāk Viktora Andruškeviča sagatavotajā ierakstā.

Joprojām ir iestrēgusi sankciju pagarināšana pret aptuveni 3000 Krievijas personām un organizācijām, kas saistītās ar karu Ukrainā. Kā zināms, Latvijas valdība vakar, 21. septembrī, paziņoja, ka tā nevar piekrist divu Krievijas oligarhu Ališera Usmanova un Mihaila Frīdmana svītrošanai no sankciju saraksta, ko pieprasa Francija, Slovākija un Luksemburga. Laika ir atlicis maz. Gadījumā, ja lēmums par sankciju pagarināšanu netiks pieņemts līdz šai pusnaktij, tās automātiski beigsies pret pilnīgi visiem sarakstā iekļautajiem.

Šobrīd turpinās diplomātu konsultācijas ar galvaspilsētām un mēģinājumi rast kompromisu. Formāli, sankciju pagarināšanai ir nepieciešama visu 27 Eiropas Savienības valstu rakstiskā piekrišana. Šī procedūra jau vairākkārt ir pagarināta. Jaunākais termiņš ir plkst. 18.00 pēc Latvijas laika, bet nevar izslēgt vēl kādu pagarinājumu.

Visticamāk, ka lēmums par divu oligarhu svītrošanas no sankciju saraksta tiks pieņemts, pretējā gadījumā sankcijas beigsies visiem 3000 sarakstā iekļautajiem cilvēkiem un organizācijām. Jautājums, kādi būs nosacījumi?