Kas notiek cilvēka dvēselē, kā tikt galā ar saviem iekšējiem konfliktiem – tas interesē režisoru Dmitriju Petrenko. Īru dramaturga Konora Makfērsona lugā “Mirdzošā pilsēta” atradīsit tieši to, jo visi notikumi un konflikti ir iekšēji. Par jauniestudējumu “Mirdzošā pilsēta” Dailes teātra Jaunajā zālē, arī par sezonas pirmajiem jauniestudējumiem Sidalinnas teātrī Tallinā uzzinām no režisora un Sidalinnas teātra mākslinieciskā vadītāja Dmitrija Petrenko. 

Dailes teātra Jaunās zāles pirmo jauniestudējumu “Mirdzošā pilsēta” iespēja redzēt 25. septembrī, pēc tam 17.un 23.oktobrī.

Grūti noticēt, bet pagājuši jau gandrīz septiņi gadi, kopš skatītājiem ir slēgta izstāžu zāle „Arsenāls”. Taču – „Arsenāls būs!”. Ar šādu vadmotīvu sācies ceļš atpakaļ pie skatītājiem, kuriem „Arsenāla” durvis pēc rekonstrukcijas atvērs 2028. gada aprīlī. Šo atgriešanos ievada monumentāls izdevums par Arsenāla ēkas un izstāžu vēsturi. Par „Arsenālu” un tā vietu Rīgas vēsturiskajā centrā saruna ar Latvijas Vizuālās mākslas departamenta “Arsenāls” vadītāju Līnu Birzaku, grāmatas „Arsenāls” sastādītāju mākslas zinātnieci Elitu Ansoni un ekspertu Rīgas vēsturiskā centra plānošanas jautājumos Aigaru Kušķi.

Sarunājamies gan par grāmatu, gan pašu „Arsenāla” ēku un arī publisko telpu ap to, kas arī ir iespējamu pārmaiņu priekšā.

--

“Arsenāls būs!” ir Mākslas muzeja „Arsenāls” iesildošā programma, kas līdz atvēršanai 2028. gadā aicinās iepazīt tā identitāti, vērtības un nākotnes ieceres. Norišu kopums atklās sabiedrībai muzeja tapšanas aizkulises, ļaujot sekot līdzi kolekcijas, pastāvīgās ekspozīcijas un izstāžu programmas veidošanai, institūcijas pārmaiņu procesiem un citiem nozīmīgiem soļiem ceļā uz jauno „Arsenālu”. 

Dziļas zināšanas vai oratora un organizatora dotības, varbūt spilgts tēls un harizma - kas padara pasniedzēju par labu skolotāju? Cik gudram jābūt, lai mācītu citus gudrus cilvēkus un lai auditorijas priekšā būtu autoritāte? Un kāpēc pat pašos erudītākajos neieklausās ne sabiedrība, ne politiķi?

Intelektuālais līderis ar kristālskaidru reputāciju sabiedrībai un emocionālais atbalsts un mentors studentiem - šādu portretu gribētos zīmēt mūsdienu profesoram, kurš vairs nav tikai lekciju lasītājs ziloņkaula tornī, bet aktīvs sabiedrības loceklis. Šādu tēlu sniedz dažādi pētījumi par mūsdienu prasībām pret cilvēkiem, kuri ikdienā māca citus gudrus cilvēkus. Cik gudram jābūt, lai mācītu citus gudrus cilvēkus un lai auditorijas priekšā būtu autoritāte? Un kāpēc pat pašos erudītākajos neieklausās ne sabiedrība, ne politiķi? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Univeristātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore, Doktorantūras skolas direktore Zanda Rubene, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Pedagoģiskās izaugsmes centra direktore Nora Jansone un biznesa augstskolas "Turība" asociētā profesore, studiju prorektore Evija Kļave.

Kas gaidāms Zinātnieku nakts pasākumos Latvijā? 

Šajā nedēļas nogalē Latvijā ir zinātnes lielākie svētki gadā - Eiropas zinātnieku nakts, kas aizvadītajā gadā pulcēja teju 30 tūkstošus apmeklētāju visā Latvijā. Kas šogad gaidāms dažādos institūtos un Latvijas augstsskolās? 

Izpētīt zinātni aicina Latvijas Zinātnes padomes pārstāve Liene Bērziņa. Eiropas Zinātnieku nakts Latvijā ir liels zinātnes kopienas kopdarbs - Latvijas Zinātnes padome uzrunā un aicina izglītības iestādes, pētniecības institūcijas un organizācijas visā Latvijā iesaistīties, radīt savas aktivitātes, ko savukārt interaktīvā kartē apkopo zinātnes komunikācijas platformas “Research Latvia” veidotāji. Sarunu par pasākuma ideju turpina Latvijas Zinātnes padomes direktora pienākumu izpildītāja Elita Zondaka.

Plašu aktivitāšu klāstu Zinātnieku naktī piedāvās Latvijas Universitāte. Pārdaugavā liela rosība gaidāma universitātes Akadēmiskajā centrā - gan Zinātņu, gan Dabas mājā -, un tur par kādu no aktivitātēm gādājusi Latvijas Universitātes vadošā pētniece Gunta Kalvāne.

Stāstīt par saviem pētījumiem - tā ir arī Latvijas Kultūras akadēmijas zinātnieku prioritāte. Humanitārās, sociālās un mākslas zinātnes Latvijā pēdējos mēnešos nonākušas politisko diskusiju krustpunktā, bet ne tikai Latvijā vien šīs zinātnes nozares dažkārt tiek uztvertas kā otršķirīgas, kuru rezultātus nav tik viegli un acīmredzami skatīt kā lietderīgus. Zinātnieku nakts un tās aktivitātes Latvijas Kultūras akadēmijā ir iespēja mainīt šo priekšstatu, un to apliecina akadēmijas Zinātņu prorektore Anda Laķe.

Spēlē piedalās: Edgars Apse, Mareks Kilups, Edžus Janvars un Morics Roberts Mūrnieks.

Korejiešu rakstnieces, Nobela prēmijas laureātes Gangas Hanas slavenāko romānu "Veģetāriete" tulkojusi Ildze Šķestere. Tā ir pirmā grāmata, kas latviski tulkota no korejiešu valodas bez starpniekvalodām. Kaut arī romānā ir diezgan daudz par ēdienu, tas ir tikai fons sarunai par neiekļaušanos, neiederību, pretošanos vispārpieņemtajām sabiedrības tradīcijām. Ildze Šķestere atzīst, ka viņu ļoti interesē arī Gangas Hanas romāns "Zēns nāk".

"Rakstot romānu, es sapratu, ka laiktelpa "Gvangdžu", kurā paralēli eksistē cilvēku cietsirdība un godprātība, vairs nav vienkārši pilsēta, bet gan vārds, kas no īpašvārda kļuvis par sugas vārdu. Pāri laikam un telpai tas turpina atgriezties pie mums tagadnes formā. Arī tieši šajā brīdī."  Tā Ganga Hana teikusi savā Nobela lekcijā.

Radio mazajā lasītavā šoreiz skan arī korejiešu valoda, lasa tulkotāja Ildze Šķestere.

Gangas Hanas romānu "Veģetāriete" izdevusi "Zvaigzne ABC". Ja iznāk būt Hamburgā, tur "Thalia teātrī" gaidāms iestudējums, kura pamatā ir romāns "Veģetāriete".

Ar Ūvi pļāpājam par to, vai mūsu acis var būt lukturīši, un par tiranozauru apmācības smalkumiem. Lasām Īena Billinga "Dino varoņus" un "Grāmatu ar lukturīti. Mežā" ("Latvijas Mediji").

"Aizgāju uz Igauniju." Tā parasti atbild valcēnieši, ja bijuši Valgā. Kopā ar Valkas novadpētniecības muzeja pārstāvi Ligitu Drubiņu izstaigājam abas pilsētas, pētot to vēsturi un uzzinot, kā Emīla Dārziņa iela pie sava nosaukuma tikusi, kādas rindas par Latvijas karogu, kas plīvoja virs Valkas Sarkanā Krusta slimnīcas, rakstīja Edvards Virza. Viesojamies arī Valgas senajā rātsnamā un klausāmies teiku par Valkā esošo Putraskalnu.