Uz Vanšu tilta remonta laiku satiksme notiks arī pa pagaidu tiltu.

Par siltumu Rīgā šajā sezonā varētu nākties maksāt par 20-30% vairāk.

Šīs Saeimas sasaukums varētu nepagūt mainīt deputātu kompensāciju sistēmu.

Nacionālās hokeja līgas klubi iesākuši savas treniņnometnes pirms jaunās sezonas un par vietu zem saules cīnās arī daudzi latviešu hokejisti

Galvaspilsētas vadība šodien, 21. septembrī, paziņoja, ka, līdz sāks remontēt brūkošo Vanšu tiltu, tiks izbūvēts pagaidu tilts. Vienlaikus nolemts, ka būvdarbu laikā satiksme pār Vanšu tiltu tomēr notiks. Pagaidu tilts izmaksās līdz 20 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka kopā ar Vanšu tilta pārbūvi izmaksas sasniegs līdz pat aptuveni 90 miljoniem eiro.

Teju 600 metrus garais Vanšu tilts ar divām joslām katrā virzienā ir viens no Rīgas svarīgākajiem tiltiem. Pēc pašvaldības datiem, to darbadienās šķērso līdz pat 60000 transportlīdzekļu. Papildus tam pa to brauc arī daudzi simti "Rīgas satiksmes" autobusu un trolejbusu, kas ikdienā pārvadā vairāk nekā 20000 pasažieru. Kamēr tiltu remontēs, satiksme notiks arī pa iecerēto pagaidu tiltu ar vienu joslu katrā virzienā. Pa to varēs braukt sabiedriskais, operatīvais un privātais transports. Tās būs pieejamas arī gājējiem un velobraucējiem. Tā teica domes vadība. Kur pagaidu tilts atradīsies, pagaidām nav zināms.

Gaidot 15. Saeimas vēlēšanas, aplēsts, ka ārvalstīs mīt 196 tūkstoši balstiesīgo – vairāk nekā Kurzemē vai Latgalē. Kas nozīmē, diasporas politiskās ietekmes potenciāls ir iespaidīgs, tā ir trešā daļa no kopējā balsu skaita Rīgas apgabalā. Par iespējām balsot ārpus Latvijas, gaidāmo aktivitāti un lēmuma pieņemšanu saruna raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts.

Vēl tikai dažas dienas ārpus Latvijas dzīvojošie pilsoņi var pieteikties balsošanai pa pastu. Kādi bijuši centieni aktivizēt diasporu, vai šajās Saeimas vēlēšanās citviet dzīvojošo latviešu ieinteresētība piedalīties Latvijas nākotnes veidošanā būs augusi?

Diskutē Centrālās vēlešanu komisijas vadītājs Māris Zviedris, Latvijas Pilsoniskā alianses pārstāve Ulla Čonka, portāla "latviesi.com" redaktors Roberts Gorodko un Amerikas latviešu apvienības priekšsēde Diāna Kārkliņa.

Latvijā jau ilgstoši kavējas donoru dzimumšūnu reģistra izveide. Kādus riskus rada tas, ka šāda reģistra joprojām nav un ko no tā izveides iegūtu topošie vecāki, kuriem medicīniskajā apaugļošana nepieciešams izmantot donoru olšūnas vai spermatozoīdus?

Studijā reproduktīvās medicīnas centra "Embrions" vadītāja un galvenā ārste, Latvijas Cilvēka reprodukcijas biedrības valdes priekšsēdētāja, ginekoloģe-reproduktoloģe Zane Vītiņa, "My Clinic Riga" klīnikas dibinātājs, ginekologs, dzemdību speciālists Māris Arājs un klīniskā embrioloģe Indra Arāja, kā arī Veselības ministrijas Veselibas aprupes departamenta direktore Sanita Janka.

15. Saeimas vēlēšanas tuvojas straujiem soļiem. Divas nedēļas Krustpunktā diskutējām ar partiju premjeru amata kandidātiem, kuri ieskicēja redzējumu, kā risināt lielos jautājumus. Viens no tādiem ir satiksme, un tas, protams, ir cieši saistīts ar budžetu un ietekmē valsts ekonomisko attīstību. Tagad saruna ar ekspertiem, lai analizētu, vai virzieni, ko piedāvā partijas, sakrīt ar viņu redzējumu par jomas attīstību. Jārunā ir gan par starptautisko sāpju bērnu "Rail Baltica", gan par iekšējām problēmām satiksmes jomā. Kas nākamajai Saeimai darāms satiksmes jomā – lielākie izaicinājumi un iespējamie risinājumi.

Krustpunktā diskutē Latvijas Bankas ekonomists Jānis Mauris, ekonomikas zinātņu doktors Armands Vēveris, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš un "Grant Thornton Baltic" vadošais partneris Latvijā Raitis Logins.

Interaktīvā teātra izrāde "4. oktobra rīts", kas pirmizrādi piedzīvoja 19. septembrī Alsungā, 28. septembrī būs skatāma Rīgā, Kopienas centrā "eS14", bet pēcāk tiks izrādīta arī Ilūkstē, Elejā un Barkavā, aicina skatītājus kopā ar aktieriem izspēlēt izvēles situācijas un meklēt atbildi uz jautājumu, kāpēc cilvēki vienā valstī nonāk pie tik atšķirīgiem lēmumiem. "Izrāde nav par to, kāds būs 4. oktobra rīts. Nekādu recepti mēs nedodam, bet parādām, cik tas ir atkarīgs no pašiem skatītājiem un arī no mums," uzsver dramaturgs Ivo Briedis. Savukārt režisors Jurģis Spulenieks atzīst, ka pēc izrādes skatītāji bieži aiziet domīgi: "Nekad nebiju iedomājies, ka lēmumu pieņemšana patiesībā ir tik garš un grūts process."

Izrāde turpina radošās komandas iepriekšējos līdzdalības teātra projektus par demokrātiju un pilsonisko līdzdalību. Tās veidotāji uzskata, ka par politiku un vēlēšanām ir vērts runāt arī teātra valodā. "Ja tu nenodarbojies ar politiku, tad nebrīnies, ka politika vienā brīdī sāk nodarboties ar tevi," atgādina Spulenieks, piebilstot, ka vēlēšanu dienai drīzāk vajadzētu būt svētkiem. Arī Briedis uzsver, ka tiesības vēlēt nav pašsaprotamas: "Tiesības vēlēt ir prieka vēsts." Izrādē skatītāji paši balso un pieņem lēmumus, tādējādi piedzīvojot, kā individuālā izvēle veido kopējo rezultātu.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par to, cik mums visiem izmaksā slimošana. Jā, konkrēto skaitli ir visai grūti aprēķināt.

Mūsu problēma ir darbaspēks – un ne tikai tas, ka demogrāfija nepielūdzami samazina pieejamos resursus. Bet arī tas, ka cilvēki, kuri ir darbaspējīgā vecumā, nespēj strādāt veselības problēmu dēļ gan īslaicīgi, gan ilglaicīgi krietni pirms pensionēšanās vecuma iestāšanās. Un to jau jūt darba devēji, rāda pētījums par veselību kā ieguldījumu Latvijas ekonomikā. Prezentējot pētījumu, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore Vladislava Marāne uzsver – ietekmi jūtam jau šobrīd. 

Slimojoša darbinieka ietekme ir plaša un riski – krietni lielāki nekā iedomājamies pirmajā mirklī, uzsver Marāne. Turklāt dati arī rāda, ka darbinieku problēmas bieži nav īslaicīga saslimšana, bet nopietna, ilga prombūtne.