20 gadi pavadīti Īrijā, veidojot un uzturot latviešu kopienas kodolu, vienlaikus darbojoties Eiropas latviešu biedrībā un Pasaules Brīvo latviešu apvienībā. Viņa iedibinājusi virkni paliekošu kultūras norišu. Tā ir Inguna Grietiņa-Dārziņa, kura, ciemojoties Latvijā, viesojas raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.

Kā pāri mūsdienās izvēlas svinēt savu mīlestību un spert soli pretī laulībai? Raidījumā uzklausām trīs pāru pieredzes stāstus un kopā ar Ģimenes studijas viesiem runājam par kāzu tradīcijām, baznīcas laulības nozīmi un gatavošanos vienam no svarīgākajiem dzīves lēmumiem.

Krustpunktā lielā intervija: Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītāja Līga Bāriņa.

Esošā valdība ir darbu sākusi salīdzinoši īsu laiku pirms vēlēšanām, tādēļ katram ministram tika prasīts noteikt trīs prioritātes, ar ko strādāt. Veselības aprūpē tās saistītas ar slimnīcu tīkla reorganizāciju, pacientu vienotā pieraksta izveidi un zāļu reformu. Ko par šī prioritātēm un valdības pirmo pusotru darba mēnesi domā veselības aprūpē strādājošie?

Tomēr vispirms īsi par diskusiju, kas tagad norit par nevalstisko sektoru, jo arī arodbiedrība arī ir viens no nevalstisko organizāciju (NVO) veidiem. Premjera izteikumi par "parunāšanās apmaksāšanu" valdības Memoranda padomes sēdē izraisīja plašu rezonansi. NVO pārstāvji piekrīt, ka finansējuma uzraudzībai, ko valsts iegulda nevalstiskajā sektorā, ir jābūt un tāda jau ir, bet vairāk satraucas par efektu, ko šādi izteikumi izraisa kopumā, jo bažījās, ka tie grauj uzticību nevalstiskajam sektoram kā tādam. Daudzas reakcijas publiski lasāmajās diskusijās arī ir  NVO noniecinošas.

Par dzīvi, seksualitāti, nāvi, par ķermeniskumu un tā transformāciju vēsta Karlīnas Mežeckas personālizstāde “Veries manī”, kas pašlaik skatāma kim? Laikmetīgās mākslas centrā. Keramika, stikls, metāls un instalācijas struktūras ir materiāli, ar kuriem māksliniece strādā. Viņas izstrādātā tehnika – kausēta stikla pūšana ar pašas rokām veidotās keramikas veidnēs – rada oriģinālas formas. Laikmetīgās keramikas jaunais virziens – tā Karlīnas darbus raksturo kuratore Zane Onckule.

Karlīnas Mežeckas personālizstāde “Veries manī” kim? Laikmetīgās mākslas centrā skatāma līdz 9. augustam.

24.-25. jūlijā Jaunlaicenē jau ceturto reizi notiks Vispasaules malēniešu svētki. Par Puna spēli, koncertizrādi un pašiem malēniešiem gan svētkos, gan ikdienā saruna Kultūras rondo. Izzinām, kas ir šie ļaudis, kam pašapziņas netrūkst, kādā valodā viņi runā, un vai kādreizējo kultūrvēsturisko novadu robežas joprojām atspoguļojas arī mūsdienās runātajā valodā. Studijā viesojas malēniete un izlokšņu pētniece Dace Markus. Attālināti sarunā piedalās Malēniešu saieta rīkotājas un idejas autores: Sanita Eglīte, Alūksnes kultūras centra direktora vietniece kultūras vadībā, un Kristīne Kuropatkina, Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāja.

--

Jaunlaicenē malēniešu tradīcijas izzinājā arī raidījums Pieturvietas.

Turpinoties karam Ukrainā, arī pie mums arvien aktuālāks kļūst jautājums, kur cilvēkiem patverties pēkšņas krīzes brīdī? Latvijā daudzas jaunuzceltās daudzdzīvokļu mājas bieži vien ir vispār bez pagrabiem, arī tad, ja nams ekspluatācijā nodots vien pavisam nesen.

Kāpēc būvnieki no drošiem pagrabiem atsakās un cik dārgi izmaksātu patvertņu ierīkošana jaunbūvēs, to skaidroja Laura Jansone.

Pērn Valmierā ekspluatācijā nodeva divus zemas īres maksas namus. Šobrīd abas ēkas ir pilnībā apdzīvotas un jaunajā kvartālā ikdienā valda kņada. Tiesa, šīm piecstāvu mājām pagrabu nav. Tātad krīzes brīdī iedzīvotājiem jādomā par kādu citu vietu, kur patverties. Par to, kā tieši rīkotos un ko darītu šādā brīdī, īres namu pagalmos uzrunātie cilvēki runā izvairīgi, tomēr atzīst, ka maksāt vairāk par pagrabu nevēlētos.

Kāpēc, būvējot jaunos īres namus, izvēlēts šāds risinājums un ēkas ir bez pagraba, jautāju projekta attīstītājam, uzņēmuma “Valmieras namsaimnieks” valdes priekšsēdētājam Andrim Kabrakam.

“Mēs apzināti negājām uz pagraba izbūvi, tāpēc ka startējām programmā, kura saucas "Zemas īres maksas dzīvojamās mājas". Līdz ar to mums bija jārēķina pilnīgi katrs eiro, lai mēs tajā kvalificētos tajā programmā un lai mēs spētu ar īres ieņēmumiem nosegt savas kredītsaistības.”

Kabraks neslēpj, ka arī nākamajām zemas īres maksas mājām, kuru būvniecību iecerēts sākt šogad, pagrabu nebūs. Tās taps pēc tāda paša projekta, ka esošie nami. Tomēr lai cilvēkiem būtu kur patverties krīzes brīdī, “Valmieras namsaimnieks “apsver iespēju patvertnes vajadzībām pielāgot pagrabus, kuri ir izbūvēti zem vecajiem īres namiem, jeb divām ēkām, kuras tur pat blakus uzceltas 2018. gadā.

Sarkandaugavā, Alekša skvērā, uz ēkas Tilta ielā šodien, 20 jūlijā, atklās monumentālu sienas gleznojumu, ko radījis franču ielu mākslinieks Freds Batls. Šis notikums ievadīs Ielu mākslas mēnesi Sarkandaugavā, kas Rīgā tiek rīkots pirmo reizi un kura mērķis ir ienest vairāk mākslas apkaimes vidē. Mēneša laikā taps deviņi jauni sienas gleznojumi, tāpat notiks vairāki lieli urbānās kultūras pasākumi, kuros līdzdarboties būs aicināti arī vietējie iedzīvotāji.

Piektdienas rītā uz ēkas sienas Tilta ielā 8 liela daļa no sienas gleznojuma jau labi redzama. Franču mākslinieks Freds Batls tajā atveidojis ielu tirdziņu, kurā sapulcējušies retro vai vintāžas lietu cienītāji, kuri apmainās ar vinila platēm, grāmatām un dažādiem mākslas priekšmetiem. Mākslinieku vēl izdodas sastapt pirms viņš devies uz pacēlāju, lai sāktu darbu, un viņš stāsta, ka sižetam ir simboliska nozīme.

”Galvenā ideja bija atspoguļot vietējos iedzīvotājus, un to kā starp viņiem notiek kultūras apmaiņa. Manā gleznojumā viņus pārstāv trīs meitenes un viens zēns, kas satikušies un runā par mūziku, grāmatām, mākslu. Viņus vieno interese arī par pagātnes mantojumu, kas šeit, Sarkandaugavā ir īpaši bagātīgs, jo šī apkaime ir viens no senākajiem Rīgas rūpniecības rajoniem.

Bet plašākā nozīmē ar šo gleznojumu es gribēju akcentēt, ka pilsētas pati nozīmīgākā vērtība ir tieši tās iedzīvotāji, viņu atmiņas un viņu savstarpējās attiecības.”

Freds Batls ir starptautiski pazīstams ar lielformāta publiskās mākslas darbiem un izstādēm Francijā, Spānijā, Japānā, Kanādā un ASV. Savos darbos viņš pēta industriālo mantojumu un cilvēka attiecības ar pilsētvidi, viņa pārliecība ir, ka publiskā māksla stiprina vietas identitāti.

Pēdējo reizi starptautiski atzīti mākslinieki Rīgā lielformāta darbus veidoja pirms 12 gadiem, kad Rīga bija Eiropas Kultūras galvaspilsēta, bet viņu piesaiste ir ļoti svarīga, lai ielu mākslā ienestu jaunu elpu – uzskata viens no ielu mēneša veidotājiem, pazīstamais Latvijas ielu mākslinieks Dainis Rudens.

Ielu mākslas mēnesis Rīgā notiek pirmo reizi, un tieši Sarkandaugava par pirmo norises vietu izvēlēta, jo tās apkaime jo īpaši organiski sasaucas ar ielu kultūru, skaidro Rīgas domes Kultūras pārvaldes pārstāve Agnija Saprovska.

Līdzās franču mākslinieka Freda Batla veikumam ielu mēneša laikā taps vēl astoņi lielformāta sienu gleznojumi, kurus veidos pašmāju mākslinieki – gan individuāli autori, gan mākslinieku grupas.

Ielu mākslas mēneša kulminācija būs 22. augustā, kad Zāģeru ielas apkārtnē norisināsies starptautiskais ielu mākslas un urbānās kultūras festivāls "ROW BALTICS 2026".