Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LULFMI) savā pastāvēšanas 80. jubilejā   starptautiskajā zinātnisko institūciju izvērtējumā saņēmis augstāko kopvērtējumu “izcili”. Kā institūtam jau otro reizi izdodas noturēt šo augsto vērtējumu un kā zinātne un kultūra palīdz mums dzīvot zaļi?

Studijā izvaicājam institūta direktori Evu Eglāju-Kristsoni, pētniekus Jāni Ogu un Haraldu Matuli.

Šonedēļ Latgalē keramikas pikniks “Pīterdīnys Pīterkolnā” ar keramikas cepļa izņemšanu, mūziku un latgaliskiem ēdieniem kazanā, “Motopīterdīna Rogovkā” ar vēja brāļu cienīgām aktivitātēm un brīnišķīgu muzikālo baudījumu.

Latgalē visu dara pamatīgi – ja svinēt, tad no Jāņiem līdz Pēteriem, ja mīcīt mālus, tad sestdien (27.06.) pēcpusdienā “Pīterkolnā”. ““Pīterdīnys Pīterkolnā” ir keramikas pikniks, galvenais mērķis ir turpināt mūsu latgaliskās amatnieku tradīcijas, turpināt tieši keramikas tradīcijas. Pati pasākuma nagla ir keramikas cepļa atvēršana,” stāsta “Pīterkolna” saimniece, keramiķe Dace Losāne. Viņa ar vīru Imantu jau ceturto gadu gleznainajā Pīterkolnā, Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, aicina uz keramikas un latgaliskās kultūras svētkiem “Pīterdīnys Pīterkolnā”. “Mums arī vienmēr notiek dažādas meistarklases, piemēram, šogad būs iespēja redzēt, kā top kazas piena siers, tad bērni varēs padarboties dabas grafiti. No māla veidosim māla veiksmes pogas un bišu vaska sveces rullēsim no vaska plāksnītēm, kā arī radošos dekorus veidosim. Darbošanos pavadīs laba mūzika, cepļa atklāšanā spēlēs folkloras kopa “Zeiļa”, un Ieva Saliete spēlēs klavicimbalu, būs grupa “Reibums”, un vakarā muzikālais noslēgums dīdžeja pavadībā.” Un kā jau Latgalē – būs arī gardi ēdieni, šoreiz gatavoti kazanā un dzīves svinēšana, piebilst Imants: “Agrāk Līgo svinēja veselu nedēļu, sākot ar saulgriežiem un beidzot ar Pēterdienu. Izdzēra pēdējo alu un apēda pēdējo sieru un nedēļa noslēdzās!”

“Motopēterdiena Rogovkā ar plašu braucienu no Rēzeknes Festivālu parka,”– sestdien (27.06.) no pustrijiem dienā uz unikālu un ikvienam bez maksas pieejamu motociklu festivālu Latgalē aicina motokluba “Lotigola” MCC prezidents Edgars Timoškāns: “Brauciens mums jau tradicionāls. Izbrauksim visu Rēzekni pa Atbrīvošanas aleju, tad uz Ludzu, Kārsavu un četros iebrauksim Rogovkā. Un tur būs moto pasākums ar atrakcijām, koncertiem, balvām, pārsteigumiem, dančiem, mūziku, būs jautri! Aicināti gan motobraucēji, gan iedzīvotāji, visiem būs interesanti!” Moto pasākums pulcēs vairākus desmitus dzelzs rumaku no visas Latvijas: “No Kurzemes, no Liepājas būs no visas Latvijas, gan jau pavizināsim arī, jo moto cilvēki ir ļoti atvērti, liekas, ka brutāli vīrieši ar bārdām un tetovējumiem, bet tas ir stereotips. Moto cilvēki ir ar plašu sirdi un labsirdīgi!” Un šos labsirdīgos, jaudīgos vīrus varēs sastapt Rēzeknē, Ludzā, Kārsavā, un noslēgumā Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta Rogovkā, kur būs iespēja piedalīties dažādās vēja brāļu cienīgās spēka pārbaudēs: “skaļākais motocikls, riepu svilināšana, kas visiem ļoti patīk, aktivitātes bērniem, virzuļu mešana ķiverē, spēka vingrinājumi, mūzika, danči, balle līdz rītam,” un starp Egdara pieminētajām motokluba “Lotigola” aktivitātēm būs arī daudzveidīgs muzikālais piedāvājums, par to vairāk Nautrēnu pagasta kultūras pasākumu organizatore Inga Vigule: “Mūziķis Vaaks/Vakuums, kurš iepazīstinās ar instrumentu didžeridū un elektroniskās mūzikas apvienojuma skaņdarbiem un pēc tam vakara gaitā “Latgales klezmeri”, “Gandreiž 10nīkā” un grupa no Rīgas “Kumosiņš”. Un muzikālā programma speciāli veidota daudzveidīga, lai atbilstu ikviena gaumei.”

Latvijā noslēdzies līdz šim apjomīgākais pētījums par mobingu un psiholoģisko drošību darba vietās, atklājot: gandrīz katrs trešais respondents atzīst, ka pēdējo sešu mēnešu laikā ir saskāries ar mobingu darba vidē. Vienlaikus vairāk nekā puse aptaujāto atrodas paaugstināta psiholoģiskās labbūtības riska zonā. Par mobingu darba vietā saruna raidījumā Kā labāk dzīvot.

Studijā saruna ar zinātņu doktori psiholoģijā, kognitīvi biheiviorālās terapijas speciālisti Mariju Ābeltiņu un klīnisko psihologu Edmundu Vanagu. Klausāmies arī ierakstu par to, ka uzņēmums „Sunstar Group" palīdz risināt darba aizsardzības un veselības uzlabošanas jautājumus dažādos uzņēmumos. Uzņēmuma pārstāve Simona Balte vērtē, ka mobings darba vietā ir aktuāla problēma, bet par to pašos uzņēmumos joprojām runā pārāk maz. 

Lai pievērstu uzmanību šai sabiedrībā joprojām maz apspriestajai problēmai, tiek uzsākta arī informatīva kampaņa "Neredzamās rētas", kuras mērķis ir veicināt izpratni par mobingu darba vietās, tā sekām un iespējamiem risinājumiem. 

Lai kaut kas būtu, jādara pašiem – tā saka viena no Kuldīgas novada Pelču pagasta Ābeļciema iedzīvotājām Undīne Rautiņa. Kopā ar citiem aktīvajiem ciema iedzīvotājiem, piesaistot biedrību “Darīsim paši” un īstenojot Lauka atbalsta dienesta projektus, izdevies labiekārtot aktīvās atpūtas vietu, tā padomājot par visu paaudžu ļaudīm – gan jauniem, gan vecāka gada gājuma. Izveidota nojume, vingrošanas zona, uzstādīts basketbola grozs un citas nepieciešamās lietas atpūtai. 

Ābeļciema iedzīvotāja Undīne Rautiņa stāsta, ka iegādāties te īpašumu esot jau neiespējami, laba vieta dzīvošanai pie Kuldīgas, kaut arī oficiāli tas ir Pelču pagasts nevis pilsētas daļa:

“Mēs ļoti ilgi uz šo gājām. Prasījām, prasījām un tad sapratām, ka jādara pašiem, lai kaut kas būtu, nav tā, ka visu iedos uz paplātes. Sagājām kopā entuziastu tāda entuziastu grupa un sākām darboties.”

Lai aktīvās atpūtas vietu labiekārtotu un sasniegtu savus mērķus, aktīvie Ābeļciema ļaudis īstenojuši pat četrus projektus. Divi mazie “Darīsim paši” un divi lielie Lauku atbalsta dienesta projekti.

Latvijas slimnīcas ir gatavas ārkārtas situācijām, un to pierādījis arī Covid-19 laiks, taču pirms pāris nedēļām pieredzētās garās rindas ar neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnām pie Stradiņa slimnīcas Rīgā ir bijis atsevišķs gadījums, kas ir atrisināts. Tā Latvijas Radio sacīja Veselības ministrs Hosams Abu Meri no „Jaunās Vienotības”.

Viņš skaidroja, ka „ātrās palīdzības” mašīnu rindas veidojušās pirmdienas rītā, kad brīvdienās nav strādājuši ģimenes ārsti, bet kad no slimnīcas vēl nav izrakstīti iepriekšējie pacienti.

Māksla cilvēka dvēseli padara lielāku – uzskata spāņu mākslinieks Lido Riko, kura personālizstāde ”Atklāsme” tikko sākusi ceļu pie skatītājiem mākslas muzejā ”Rīgas Birža”.

Lido Riko ir viens no šobrīd vadošajiem spāņu laikmetīgās mākslas pārstāvjiem. Izstādei Rīgā viņš radījis vairāk nekā 20 darbu, kam iedvesmas avots bijusi gan muzeja vide un priekšmeti, gan dažādi Latvijā populāri mīti un leģendas, uz kuriem viņš paskatījies no pavisam cita skatu punkta nekā mums ierasts.

Lido Riko darbi ir instalācijas un skulpturāli objekti, kurus visbiežāk viņš veido, izmantojot pats sava ķermeņa nospiedumus un reljefus, kas vēlāk tiek pārveidoti poliestera sveķos un citos materiālos.

Pirms izstādes Rīgā viņš rūpīgi izpētījis gan ”Rīgas Biržas” ekspozīcijā skatāmos priekšmetus, gan izzinājis Rīgas un Latvijas vēsturi, un pēc tam no tā, kas viņu visvairāk iedvesmojis, tapuši arī viņa darbi. Tie izvietoti ļoti dažādās muzeja vietās, bieži vien veidojot saspēli ar kādu konkrētu muzeja eksponātu.

Spāņu mākslinieks ikvienu savu darbu apvij ar stāstu, kas ir pilnīgi atšķirīgs no mums ierastajiem mītu un leģendu skaidrojumiem. Piemēram, leģendā par Lielo Kristapu viņa interpretācijā ļoti svarīgas ir mazā zēna kurpītes, ko Lielais Kristaps, nesot zēnu pāri upei, ielika somā, lai tās nesamirktu:

”Kad viņš bija sasniedzis upes otru krastu, viņš paņēma bērnu un nolika to zemē. Un tas bērns viņam teica: ”Uz to vietu, kur tiek ražoti sapņi, kur es dodos, tur nav vajadzīgi apavi, tāpēc lai tie paliek ar tevi!”. Kad tas bērniņš pazuda, kad viņš aizdevās uz savu sapņu zemi, Kristaps atvēra savu mugursomu, un ieraudzīja, ka tie apavi bija no zelta. Tā tika dibināta Rīgas pilsēta. Tā kā tas ir stāsts iekš stāsta”.

Lido Riko ir savs skatījums arī uz Lāčplēša tēlu, Staburadzes leģendu, arī uz leģendām par Jāņa baznīcas sienā iemūrētajiem mūkiem un to, ka Rīga nekad nedrīkst būt gatava.

Lido Riko darbi ir ļoti daudzslāņaini, mūžīgās tēmas tajos savijas ar tieši šodien aktuālo, viņu interesē pētīt cilvēka attiecības ar dabu, laiku, vēsturi un mākslu.

Spāņu mākslinieka Lido Riko personālizstāde ”Atklāsme” mākslas muzejā ”Rīgas Birža” skatāma līdz 23. augustam.

Kas var palīdzēt mums ikvienam veidot savu dzīvi veiksmīgāk? Monopolā saruna ar pieaugušo izglītības treneri un raidieraksta "HR podkāsts" vadītāju Ilzi Medni.