Eiropas Savienības valstis tuvāko nedēļu laikā lems, vai visā bloka teritorijā atzīt elektroauto ražotāja "Tesla" radīto un piedāvāto Full Self-Drive braukšanas palīgsistēmu. Pavasarī to jau izdarījušas mūsu kaimiņvalstis, savukārt Latvija pagaidām pauzē un tas izraisījis gana daudz debašu arī sociālajos medijos. 

Elektroauto ražotāja "Tesla" radītā braukšanas palīgsistēma Full Self-Drive nodrošina, ka mašīna visus braukšanas aspektus izpilda pati, proti, auto pats stūrē, ietur distanci, pielāgo ātrumu, tomēr cilvēkam jebkurā gadījumā jāsēž pie stūres un jāseko līdzi notiekošajam.

Sistēma vairākus gadus tiek lietota ASV satiksmē, bet pavasarī sākusies intensīva testēšana un lietošana arī Eiropā.

Kā pirmie Eiropā zaļo gaismu šai sistēmai deva Nīderlandes regulatori, kas veica plašu izmēģinājumu programmu gan slēgtos testu poligonos, gan arī ikdienas satiksmē. Izmantojot vienu no Eiropas Savienības regulām, Nīderlandes atzinumu drīz vien pārņēma un pie sevis apstiprināja arī mūsu kaimiņvalstis – vispirms to izdarīja Lietuva, drīz pēc tam arī Igaunija.

Latvijā par šāda tipa sistēmu sertifikāciju atbildīga ir Ceļu satiksmes un drošības direkcija (CSDD), kas gan atteicās sniegt komentārus. Mēneša beigās plānotas vairākas tikšanās Briselē, kur tiks spriests par tālākajiem soļiem tieši "Teslas" sistēmas atzīšanā visā Eiropā un plānots arī balsojums par to.

"Tesla" savas sistēmas testus veica visā Baltijā, bet CSDD jau iepriekš norādīja uz vairākām nepilnībām – auto var neatpazīt luksofora signālus, tas var izvēlēties nepareizo braukšanas joslu un var būt arī citas problēmas.

Autosportists un „Drošas braukšanas skolas” vadītājs Jānis Vanks norāda uz infrastruktūras aspektiem Latvijā, tostarp arī ceļazīmju izvietojumu, kas apgrūtina palīgsistēmu lietošanu modernajās automašīnās. Vanks gan piebilst, ka pēc testu veikšanas un dažādu nepilnību novēršanas šī un arī citas līdzīgas sistēmas var palīdzēt novērst ceļu satiksmes negadījumus, kas rodas vadītāju neuzmanības vai noguruma dēļ.

Trešdaļa Latvijā ražotā piena, aptuveni puse vistas gaļas, mazāk nekā puse vietējo miltu, bet sīpoli – nedaudz vairāk par 50 % – tāds ir vietējo produktu īpatsvars atsevišķos lielākajos veikalu tīklos. Ražotāji ceļ trauksmi, bet tirgotāji oponē – vietējie nevarot vairāk saražot un situāciju ietekmē arī sezonalitāte.

Skaidrojam, kādi ir iemesli zemajam vietējo produktu īpatsvaram veikalos un kā to skaidro tirgotāji un ražotāji. "Rimi” veikalos Latvijas izcelsmes svaigās pārtikas ir 70 %, taču atsevišķās kategorijās aina ir atšķirīga. Piemēram, siera, sviesta, margarīna un biezpiena sieriņu kategorijās pašlaik ir nedaudz vairāk par pusi vietējo preču, bet piena kategorijā – tikai trešdaļa. Situāciju raksturo „Rimi Latvia” kategoriju departamenta direktore Inese Pētersone.

„Redzam, ka ir jākooperējas. Esmu dzirdējusi arī no piensaimnieku pārstāvjiem, ka viņi to saprot. Jautājums ir tikai darīšanā. Tajā pašā laikā arī UHT vai augstā temperatūrā ai piens beidzot kādam Baltijā, tieši Latvijā jāsāk ražot, lai varētu nodrošināt, jo kādreiz tas tika ražots [Latvijā].”

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks gan nepiekrīt mazumtirgotāja argumentiem. Viņš saka – tas ir attieksmes jautājums:

„Tā visa retorika, ka ir jākooperējas jeb vēl kaut kas jādara, ir mazliet populistiska, jo pēc būtības viss ir atkarīgs no tā, kāda ir mazumtirgotāja attieksme pret vietējo ražotāju. Nav noslēpums, ko Konkurences padome jau ir konstatējusi ilgstoši, ka tieši importētam pienam uzcenojums tiek piemērots zemāks nekā vietējam. Šādā veidā rīkojoties jau ir skaidrs, ka tā bumba jeb akmens, kas tiek velts piena pārstrādātāju pusē neiztur nekādu kritiku. Pašā sākumā ir tas, vai vēlme strādāt ar Latvijas uzņēmumiem.”

Mazumtirgotāja „Maxima Latvija” pārstāve Liene Dupate-Ugule saka – vietējo produktu īpatsvaru ietekmē vairāki faktori. Pirmkārt, sezonalitāte, īpaši dārzeņu segmentā, kur vietējā piedāvājuma apjoms ārpus ražas sezonas ir ierobežotāks. Otrkārt, piegāžu nepārtrauktība un apjomi – lai nodrošinātu stabilu produktu pieejamību visā veikalu tīklā, nepieciešamas konsekventas un pietiekamas piegādes. Treškārt, cenu konkurētspēja, kas ir būtisks faktors klientu izvēlē – mūsu uzdevums ir līdzsvarot atbalstu vietējiem ražotājiem ar iespējami zemām cenām klientiem.

Ražotāji cer uz PVN samazināšanu, kas varētu ieviest korekcijas tirgū.

Svētku laikā uz Latvijas ceļiem avārijās šogad gājuši bojā vairāki cilvēki, bijis liels skaits aizturētu dzērājšoferu. Līgo dienā Latvijā reģistrēti 106 ceļu satiksmes negadījumi, kuros gāja bojā viens un cieta vēl 16 cilvēki.

Kā aizritējuši svētki no ceļu policijas skatpunkta, iztaujājam Valsts policijas Satiksmes drošības vadības biroja priekšnieci Sabīni Irbenieci-Česli.

Iepazīstināt ar mūsu izcilākajiem dzejniekiem no ne tik ierasta skatu punkta, atklāt jaunas viņu daiļrades un personības šķautnes ir viens no literāri muzikālā cikla ”Likteņzīmes” vadmotīviem. Cikla koncerti notiek Likteņdārza Saieta namā vai, ja ir labs laiks, uz Saieta nama jumta. Apkārtējai ainavai ir ļoti liela loma koncertu emocionālās noskaņas radīšanā. Šosestdien populāri mūziķi un aktieri satiksies, lai izgaismotu izcilā dzejnieka Leona Brieža dzejas pasauli.

Kad pirms vairākiem gadiem ”Likteņdārza” direktors Jānis Karalis uzrunāja producenti Aneti Kalniņu veidot saturu tobrīd jaunuzceltajam Saieta namam, viņai uzreiz bija skaidrs, ka tas nepildīs ierastās kultūras nama funkcijas, bet radīs ko jaunu, un tā arī piedzima cikls ”Likteņzīmes”, stāsta Anete Kalniņa:

”Veidojot katru cikla notikumu, mēs īsti nezinām, ko mēs piedzīvosim šajā procesā, kur nonāksim. Katrs autors it kā mūs ved un stāsta savu stāstu. Tāpēc katrs cikla ”Likteņzīmes” notikums ir citāds un atšķirīgs.

Bet mūsu galvenais uzdevums ir parādīt mūsu stiprās saknes, stūrakmeņus, uz kuriem varam paļauties un turēties. Jā, un ir vēl viena lieta, kas veido šī cikla notikumu sajūtu katru reizi, ir vide, kurā mēs esam, pats Likteņdārzs. Ārkārtīgi skaistie saulrieti vai milzīgs lietus, vai vētra. Tā ir būtībā mūsu ”Likteņzīmju” scenogrāfija, par kuru mēs arī nekad nevaram paredzēt, kāda tā būs. Tas ir ārkārtīgi skaists un arī milzīgs papildelements visā šajā notikumā."

Ciklā jau bijuši Mārai Zālītei, Knutam Skujeniekam, Imantam Ziedonim, Mārim Čaklajam, Jānim Peteram, Vizmai Belševičai, Ārijai Elksnei veltīti notikumi. Un šo sestdien koncertuzvedums izgaismos Leona Brieža daiļradi un personību. Lai tas notiktu, pirms tam Anete Kalniņa veic pamatīgu izpētes darbu arhīvos un dažādos citos avotos:

"Man bija absolūti savs iepriekšējais redzējums par Leonu Briedi, kā es viņu redzēju, sajutu, kas ārkārtīgi atšķīrās no tā, ko es ieraudzīju šajos materiālos, šajās sarakstēs, pētot viņa dzīves ceļu. Cik viņš bija ārkārtīgi gaišs, gudrs, dzīvi mīlošs cilvēks, cik viņa dzeja ir ārkārtīgi spēcīga, tai pašā laikā dziesmu teksti, ko mēs esam pieraduši klausīties, ir ļoti gaiši un jautri, pat varētu teikt”.

Savulaik kādā intervijā pats Leons Briedis atzina, ka dzejnieks nāk no trim avotiem – tie ir daba, sapnis un mīlestība. 

Koncertuzvedums ”Likteņzīmes. Leons Briedis” Likteņdārzā izskanēs sestdien, 27.jūnijā.

Deviņus mēnešus māmiņa savu mazuli nēsā zem sirds. Kad viņš ir piedzimis, pienāk mirklis, kad mātei bērns ir jārāda pasaulei. Kā to vismīļāk, saudzīgāk un pēc sentēvu tradīcijām kūmu godos jeb kūmībās izdarīt, raidījumā Goduraksti jautājam dižkūmām jeb "lasītiem ļaudīm": Janīnai Kursītei, Ainai Tobei, Dacei Tapiņai, Margai Staltai un Andrim Kapustam.

Deviņus mēnešus māmiņa savu mazuli nēsā zem sirds. Kad viņš ir piedzimis, pienāk mirklis, kad mātei bērns ir jārāda pasaulei. Kā to vismīļāk, saudzīgāk un pēc sentēvu tradīcijām kūmu godos jeb kūmībās izdarīt, raidījumā Goduraksti jautājam dižkūmām jeb "lasītiem ļaudīm": Janīnai Kursītei, Ainai Tobei, Dacei Tapiņai, Margai Staltai un Andrim Kapustam.