Pēc ziņas par ASV un Irānas gaidāmo miera vienošanos uzmanība pievērsta tam, kā notikumi Tuvajos Austrumos var ietekmēt energoresursu cenas, inflāciju un ekonomikas attīstību. Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste domā, ka atgriešanās pirmskara līmenī prasīs laiku. Bojātās infrastruktūras atjaunošanai vajadzēs vismaz sešus līdz deviņus mēnešus. Intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt Rutkaste teica, ka, raugoties tālākā nākotnē, situācija izskatās laba.

Viduslaiku pilis mūsdienās ir populāri tūrisma objekti, ko apvij dažādi mīti un leģendas. Bet kā tad patiesībā savulaik noritēja dzīve pilīs – par to izsmeļoši varēs uzzināt jaunajā ekspozīcijā ”Livonijas pilis”, kas no 17. jūnija skatāma Nacionālā vēstures muzeja telpās, Rīgas pils velvju pagrabos.

Ekspozīcijā pilis varēs iepazīt no visdažādākajiem aspektiem, sākot ar to celtniecību un funkcijām līdz tajos notiekošajai sadzīvei, bērnu audzināšanai un svētku svinēšanai. Daudzpusību palīdzēs piedzīvot moderni tehnoloģiskie risinājumi – video un gaismas projekcijas, interaktīvi displeji un hologrammu efekti.

”Pati Rīgas pils ir Livonijas pils mantojums, un šī telpa ir ļoti unikāla, jo pati telpa ir pats lielākais un galvenais eksponāts.”

Tā ekspozīcijas vietu – Rīgas pils velvju pagrabus – raksturo muzeja Arheoloģijas departamenta vadītājs Jānis Ciglis, uzsverot, ka šī īpašā vieta bija viens no būtiskiem iemesliem tieši šādas ekspozīcijas tapšanai, jo te ļoti uzskatāmi var redzēt Livonijas piļu pārbūves.

Tieši stāsts par piļu būvniecību arī ekspozīciju ievada, kopumā Livonijas laikā – aptuveni 350 gados – tika uzceltas 150 mūra pilis. Var apskatīt, ar kādiem darba rīkiem tas notika un kādi bija būvniecības materiāli. Tālāk seko stāsti par piļu struktūru, pārvaldi, var apskatīt bīskapu un mestru dažādas regālijas. Īpaši bagātas ar unikāliem eksponātiem ir aizsardzības bruņojumam un ieročiem veltītās vitrīnas.

Otrā ekspozīcijas telpa ieved jau daudz vairāk pašā pils iekšpusē, kur var uzskatāmi ieraudzīt, ka pils bija ļoti daudzveidīgs komplekss. Kodols bija galvenā pils ēka ar vairākiem korpusiem, bet blakus pilij bija arī viena vai vairākas priekšpilis, kurās atradās sakņu un augļu dārzi, zirgu staļļi, ganījās lopi un kur dzīvoja un strādāja pils kalpotāji un amatnieki.

Apskatāmi gan viņu darbarīki, gan viņu veidotie ražojumi, gan apģērbu un apavu fragmenti, ko viņi valkāja un kas apliecina, cik liela bija pilī dzīvojošo cilvēku daudzveidība, stāsta Arheoloģijas departamenta pētniece Baiba Dumpe.

Tāpat ekspozīcijā varam uzzināt, kā pilī gatavoja ēdienu, kāda bija virtuve, trauki, galda klājuma veids, tāpat īpaša sadaļa veltīta arī pils iemītnieku atpūtai un izklaidei, bet visu stāstu noslēdz greznumu vitrīna, kurā redzami īpaši tā laika mākslas priekšmeti, rotas un tērpu piederumi.

Izstādē "Mans vēja ceļojums", kas atklāta Rīgas Tehniskās universitātes Zinātkāres centrā "Futurimo Rīga" bērni un jaunieši, kā arī viņu vecāki var aizraujošā veidā iepazīt vēju un citus dabas procesus, uzzināt. Tāpat izstādē var noskaidrot, kā no vēja iegūst enerģiju, kā tas darbina dažādas tehnoloģijas un kādas profesijas saistītas ar enerģētiku un citām inženierzinātnēm.

Ejam pirtī ar pirtnieci un zāļu sievu - Initu Ozoliņu. Pirts tā ir mazgāšanās vai kas vairāk? Vai var iet pirtī ja ārsti saka ka nevar? pēršanās slotiņas var pirkt veikalā vai nevar?

Skats no malas bieži vien ir ļoti vērtīgs un noderīgs. Monopolā saruna par to, kā izskatāmies no putna lidojuma, ar gaisa balonu piloti Ingu Van Haver.

Latvijas Banka jaunākajās Latvijas un eirozonas ekonomikas prognozēs secina, ka ekonomikas izaugsme eirozonā un Latvijā būs lēnāka, bet inflācija – nedaudz augstāka nekā iepriekš gaidīts.

Pagarinās samazināto akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai līdz gada beigām.

Vetārstu un lauksaimnieku organizācijas aicina apturēt grozījumus ar kuriem iecerēts noteikt, ka dzīvnieks nav manta, bet dzīva būtne.

Laikā no 3. līdz 6. klasei Latvijas skolēnu vidējais zināšanu līmenis strauji krītas rēķinpratībā un dabaszinātņu pratībā, bet uzlabojas tekstpratībā.

Ģeopolitiskā spriedze un karš Tuvajos Austrumos turpina mest ēnu pār pasaules ekonomiku. Latvijas Banka jaunākajās Latvijas un eirozonas ekonomikas prognozēs secina, ka ekonomikas izaugsme eirozonā un Latvijā būs lēnāka, bet inflācija – nedaudz augstāka nekā iepriekš gaidīts. Vienlaikus centrālā banka uzsver, ka situācija nav salīdzināma ar 2022. gada enerģētikas krīzi, taču nenoteiktība joprojām ir ļoti augsta. 

Lai gan pēdējos mēnešos būtiski pieaugušas naftas cenas, dabasgāzes cenas joprojām ir vairākas reizes zemākas nekā 2022. gadā. Arī pārtikas cenu kāpums vairs nav tik straujš, tāpēc pašlaik nav pamata gaidīt tik lielu inflācijas lēcienu, kāds piedzīvots pirms četriem gadiem. Tā vērtē Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Pēc viņa teiktā, lielākais izaicinājums šobrīd ir augstā ģeopolitiskā nenoteiktība. Tās dēļ arī Eiropas Centrālā banka lēmumus par procentu likmēm pieņem katrā sēdē atsevišķi, izvērtējot jaunākos ekonomikas datus un situācijas attīstību.

Latvijas Banka prognozē, ka eirozonā inflācija tuvākajā laikā īslaicīgi pieaugs, bet vēlāk pakāpeniski atgriezīsies pie 2 % mērķa. Vienlaikus ekonomikas izaugsme būs lēnāka, nekā prognozēts iepriekš. Augstākās energoresursu cenas pagaidām vēl nav izraisījušas plašu cenu un algu kāpumu, jo uzņēmumi daļu izmaksu pieauguma sedz paši, nevis pilnībā pārceļ uz patērētājiem.

Tomēr Mārtiņš Kazāks brīdina, ka riski joprojām ir augsti.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar filozofu un Latvijas Universitātes lektoru Krišjāni Lāci par konservatīvismu vēsturē un šodien.

Latvijas sociālo vērtību jautājumos apmēram puse vēlētāju sliecas būt liberāli, puse – konservatīvā virzienā. Citādāka aina esot ekonomikas jautājumos – vairākums ir kreisi noskaņoti un vēlas labklājības valsti, kas rūpējas par iedzīvotājiem. Tā liecina kā nule publicētais pētījums "Politiskie spektri Latvijā". Tas arī parāda paradoksu Latvijas politikā. Politikas leksikā pēdējā laikā mēs bieži dzirdam jēdzienu konservatīvisms. Mums ir konservatīva valdība. Vieni to izmanto kā politisku birku, citi - kā priekšvēlēšanu saukli. Konservatīvisms kā politiska ideoloģija vai vērtību sistēma Rietumos, Austrumeiropā, ASV un Latvijā: pašidentifikācijas un politiskā izdevīguma konstrukcijas – par to saruna ar filozofu, Latvijas Universitātes doktorantu un lektoru Krišjāni Lāci, kurš ir arī viens no aplādes "Telos" veidotājiem. 

Konservatīvisms. Vārda etimoloģija ir ielikta šī latīņu valodas nozīme "conserve" (saglabāt). Cik lielā mērā šī semantiskā nozīmē šajā vārdā vēl līdz mūsdienām ir klātesoša? Cik lielā mērā par to ir jāatgādina? Un kas ir tas, ko mēs vēlamies saglabāt, un kas ir tas mūsdienu konteksts, kurš nepieļauj? Mēs bieži vien sakām, ka mēs neprotam realizēt reformas, mēs neprotam izstrādāt lielus projektus, un, iespējams, kaut kas varbūt vērtību orientācijā mums traucē.

Krišjānis Lācis: Raivis Bičevskis, kurš Latvijā ir, iespējams, visvairāk pētījis kontinentālo konservatīvisma tradīciju, viņš vienmēr arī tiecas uzsvērt šo semantisko kodolu. Viņš ir nonācis pie skaidras un vienkāršas definīcijas, kas, protams, ir plaša, bet arī paskaidro:  Konservatīvisms kā saglabāšanas vērtu lietu saglabāšana, nodošana tālāk nākamajām paaudzēm. 

(..) Savukārt Latvijā, redziet, ko mēs vēlamies saglabāt? Vai mēs vēlamies saglabāt kādas padomju tradīcijas? Vai mēs vēlamies saglabāt tieši to, ka mums ir latviešu valoda, ka mums ir tādas robežas, kādas ir. Armija arī nodarbojas ar saglabāšanu, robežu saglabāšanu. Vai mēs vēlamies saglabāt vismaz kādu daļu no savas suverenitātes iepretim, teiksim, Briseles arvien pieaugošām pilnvarām. Saglabāšana ir. Bet mēs zinām, ka arī liberālie politiķi, jebkura institūcija mēģina saglabāt savu iekšējo koherenci. Jebkurš sabiedrisks veidojums, pat ja tas sabiedriskais veidojums ir kādā bagātā aktīvistu nevalstiskā organizācija, tie iekšējie sociālie mehānismi, kā tiek panākts konsenss šis organizācijas, varbūt pat progresīvas organizācijas, ietvaros, tas būs konservatīvs, saglabājošs. Uz šīs organizācijas iekšējās koherences saglabāšanu vērsts.

Jēdzienu definīcijas – šķiet, arī esat rakstījis par to – vienmēr pieprasa laikmeta teoriju, bez kuras tās paliek tukšas. Ja runājam par konservatīvismu, kas būtu tā laikmeta teorija, kura  primāri būtu jāsaprot?

Krišjānis Lācis: Man liekas viena lieta, kas arī Latvijā publiskās sarunās, dažādos ierakstos un tai skaitā arī... Jūs atsaucaties uz Hirša pētījumu.

Jā, tas bija Eberta fonda veiktais pētījums par Latvijas vēlētāju politikām orientācijām.

Krišjānis Lācis: Es gribētu teikt, ka viena būtiska konservatīvisma ideoloģijas vai politiskās doktrīnas tēma ir, tāds sarežģīts vārds – partikulārisms. Proti, ka jāņem vērā, ka konservatīviem būs alerģija pret konservatīvismu ar lielo burtu. Konservatīvajiem vajag konkrētību. Konservatīvisms ir konkrētu tautu, konkrētu politisko veidojumu, no konkrētiem sabiedriskajiem veidojumiem izrietoša vēsturiskā pieredze. Tāpēc, manuprāt, būtu adekvātāk runāt par dažādu tautu dažādām konservatīvisma tradīcijām. Ir amerikāņu konservatīvisms vai angloamerikāņu konservatīvisms, kuram, protams, amerikāņu milzīgās ietekmes dēļ arvien vairāk sliecas piekrist arī cilvēki Austrumeiropā, pat Vācijā. Protams, lielais jautājums ir – kas ir Latvijas konservatīvisms? Jo Latvija kā jauna valsts, kas radusies uz izjukušu impēriju drupām, kas radusies tieši konfrontācijā ar tradicionālajām aristokrātiskajām kārtām, latviešu inteliģentiem konfliktējot ar baltvācu aristokrātiju kā to konservatīvāko tā brīža sabiedrības slāni, vai latviešiem ir kaut kas tāds kā konservatīvisms? Es teiktu, ka veidojas latviešu konservatīvisms, bet kā tāda skaidra politiskā sociālā doktrīna vēl nē. Bet mēs pie tā šobrīd strādājam.

Krišjānis Lācis ir Latvijas Universitātes doktorants, zinātniskais asistents. Viņa pētnieciskās intereses saistītas ar ideju vēsturi, filozofijas vēsturi, Sērena Kirkegora 20. gadsimta politisko un sociālo filozofiju, Karlu Šmitu, filozofijas un teoloģijas sastapšanos, protestantisko teoloģiju un mūsdienu filozofijas aktualitātēm. Viņš ir viens no portāla "Telos" autoriem un veidotājiem.

2026. gadā uzturlīdzekļu nemaksātāju kopējais parāds valstij sasniedzis jau 590 miljonus eiro. 2025. gadā valsts bērnu uzturēšanai vecāku vietā izmaksāja 56 miljonus eiro, taču no parādniekiem izdevās atgūt vien 17 milj. eiro. Kopumā uzturlīdzekļu parādnieku skaits sasniedz aptuveni 42 000, un katru desmito bērnu Latvijā viņa vecāka vietā uztur no Uzturlīdzekļu garantiju fonda līdzekļiem. Cik efektīvi tiek īstenota uzturlīdzekļu parādu atgūšana un kādi risinājumi būtu nepieciešami situācijas uzlabošanai?