Izglītības un zinātnes ministrija līdz šim saskaņojusi pašvaldību lēmumus par aptuveni 40 skolu likvidāciju vai reorganizāciju no nākamā mācību gada. Izmaiņas skolu tīklā šogad ir straujas, jo jaunais skolu finansēšanas modelis paredz, ka valsts pilnībā vai daļēji atteiksies no skolotāju algu maksāšanas tajās skolās, kur skolēnu skaits neatbilst izvirzītajām prasībām. Ir vietvaras, kuras gatavas vismaz pagaidām saglabāt šādas skolas un pašas maksāt pedagogu algas. Daļa šo vietvaru gan vēl cer, ka klases līdz septembrim aizpildīsies atbilstoši prasībām vai arī Izglītības un zinātnes ministrija tomēr kaut nedaudz mainīs skolām izvirzītās prasības. Tāpēc pilnas skaidrības par to, cik lielā mērā pašvaldības iesaistīsies skolotāju algošanā, vēl nav. 

Latvijas Okupācijas muzejā šodien, 16. jūnijā, iepazīstinās ar jaunu organizāciju “Sievietes aizsardzībai SKUDRAS”. Tā ir nupat dibināta sieviešu iniciatīva, lai stiprinātu sieviešu gatavību krīzēm, ārkārtas situācijām un militāra apdraudējuma gadījumiem. Organizācija iecerējusi veidot arī praktisku apmācību programmu sievietēm visā Latvijā. Viena no organizācijas dibinātājām ir Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljona komandiere, pulkvede Antoņina Bļodone.

Latvijas Radio viņa pastāstīja, ka nodoms ir sākumā apkopot visas iespējas un interesi, un tad arī rīkot apmācības reģionos. Daļa no visa būšot veltīta pirmās palīdzības sniegšanai.

Valmieras teātris parakstījis vienošanos ar Borisa un Ināras Teterevu fondu par sadarbības turpināšanu nākamajās divās sezonās. Šīs sadarbības rezultātā no 2023. gada, kad tika atzīmēta teātra simtgade un tika noslēgta pirmā vienošanās ar fondu par atbalstu, tapuši jau trīspadsmit jauniestudējumi, pēdējais no tiem, kas skatītāju vērtējumam nodots pirms Līgo svētkiem – Rūdolfa Blaumaņa „Skroderdienas Silmačos”.

Dziedātāja Una Daniela ikdienā dala skatuvi ar Latvijas vadošajiem mūziķiem dažādos žanros, un paralēli tam attīsta solo karjeru, stiprinot savu unikālo skanējumu. Monopolā saruna par spēju pielāgoties un izcelties.

Piedāvājam būveksperta ieteikumus par materiālu izvēli un montāžas darbu gaitu, ja ir aktuāla logu nomaiņa daudzdzīvokļu mājā. Raidījumu klausieties audio pielikumā.

1.jautājums. Tiks mainīts logs 602.sērijas mājā. Ar ko un kā labāk aizpildīt spraugu starp rīģipša aplodu un mūri pēc jaunā loga ielikšanas?

2.jautājums. Gāzbetona bloku privātmājā ir izbūvēta melnā grīda. Uz blietētas grants un šķembu kārtas izklāta plēve un ieklāta 80mm monolītā betona grīda. Izejai uz terasi vēlamies durvis, kuras ir jāiegremdē zem grīdas nulles līmeņa. Istabās tīro grīdas līmeni bijām plānojuši līdz ar pirmās gāzbetona bloku rindas augšmalu (300mm bloki, kas no ārpuses tiks siltināti ar 150mm akmens vati). Šādā variantā izveidojas 32-34cm slānis, ko nepieciešams aizpildīt. 2cm plānojam atstāt grīdas segumam.

2.1. Kā korekti aizpildīt atlikušos 30+ cm? Ēkā paredzētas siltās grīdas (gaiss-ūdens siltumsūknis).

2.2. Vai tas, ka grīda būs līdz ar pirmā gāzbetona bloka augšmalu var radīt aukstuma tiltus?

2.3. Varbū nulles līmeni labāk paredzēt zemāk, jo gan pārmērīgam putaplasta, gan pārmērīgam estrich slānim ir savi būtiski mīnusi?

2.4. Vai tas, ka ēkā ir aptuveni 2cm melnās grīdas līmeņa atšķirība ir problēma kuru nepieciešams risināt kā pirmo? Vai to varam līdzināt noslēgumā, ar betona slāni?

3.jautājums. Esmu ievērojis, ka vietās, kur betona bruģakmeņu ietves ir samērā garas, notiek atsevišķu bruģakmeņu izspiešana. Tas, manuprāt, notiek betona termiskās izplešanās rezultātā. Ir skaidrs, ka tik garos gājēju ietves posmos ir vajadzīga termiskās izplešanās šuve.

3.1. No kāda materiālu ir jāveido izplešanās šuve?

3.2. Cik liels ir maksimālais attālums starp šuvēm?

3.3. Varbūt ir kāds cits risinājums?

4.jautājums. Saimniecības ēkā vēlos betonēt grīdu. Vai virs šķembām pirms betona jāklāj plēve? Ir iespēja, ka pēc kāda laika ēku varētu uzlabot (t.sk. grīdu) dzīvošanai.

Kulbergs par “airBaltic” biznesa plānu: Diezgan konkrēts, precīzs un varētu būt iespējams.

Eiropas Savienība šodien gatavojas spert nozīmīgu soli Ukrainas un Moldovas iestāšanās procesā. Šovakar Luksemburgā tiks atvērta pirmā iestāšanās sarunu sadaļa ar abām valstīm.

Pērn Latvijā samazinājās gan patērētāju parādu portfeļa kopsumma, gan arī parādu lietu skaits ārpustiesas parādu atgūšanas nozarē.

NMPD direktore: Ilgie neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta auto sastrēgumi pie Stradiņa slimnīcas vairs turpināties nevar. Citādi mēs apdraudam pacientiem iespēju tikt pie neatliekamās palīdzības. 

Vasara ir laiks, kad diasporas bērni brauc ciemoties uz Latviju. Un tad būtiska ne tikai atkalredzēšanās ar tuviniekiem. Tā ir arī iespēja pabūt kādā no vasaras nometnēm, kurā var slīpēt latviešu valodas un citas prasmes un sadraudzēties ar vienaudžiem, kuri dzīvo Latvijā. Cik būtiski ir, ka šādas nometnes norit ne tikai kā Latvijā, bet arī ārpus tās, un kādu nospiedumu tās atstāj diasporas nākotnē, saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.

Sarunājas Sabiedrības integrācijas fonda Saliedētības pasākumu koordinācijas departamenta direktore Kristīne Kļukoviča, biedrības "Tradicionālās kultūras biedrība "Mantojums"" valdes priekšsēdētājs un projekta vadītājs Pēteris Jansons, jauniešu organizācijas Eiropas jaunieši komunikācijas vadītāja un valdes locekle Una Lote Andžāne, nometnes "Dzirkstis - 2026" organizētāja, bijusi arī skolotāja nometnē ""Daugavas stāsti" Ieva Kontrerasa, latviešu centra Freiburgā "Bērzaine" brīvprātīgo kultūras dzīves vadītāja Inese Avena, kura zina stāstīt par vasaras nometni "Mazais latvietis pasaulē", kā arī divkārtējā olimpiete, Latvijas rekordiste soļošanā un personības izaugsmes nometnes "Olimpiskais kvants" vadītāja Jolanta Dukure. 

Kā ģimenes locekļi var atpazīt pašnāvības riska brīdinājuma pazīmes un sniegt atbalstu bērnam vai pusaudzim, kurš domā par pašnāvību vai ir veicis pašnāvības mēģinājumu? Ģimenes studijā analizē bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, Pusaudžu resuru centra klīniskais un veselības psihologs, dialektiski biheiviorālās terapijas speciālists Aigars Vilcāns, Bērnu aizsardzības centra Bērnu labbūtības veicināšanas departamenta direktors Ako Kārlis Cekulis, Torņakalna fonda valdes loceklis, kustības "Dzīve un sēras" līdzdibinātājs mācītājs Linards Rozentāls, kā arī mamma, mentālās veselības atbalsta biedrības "Ogle" līdzdibinātāja Irena Cepurīte.

--

Bērnu aizsardzības centra uzticības tālruņa dati rāda - katrs septītais zvans ir saistīts ar bērna autoagresiju jeb paškaitējumu vai pašnāvības domām. Šogad līdz 28. maijam saņemti jau 254 šādi zvani, gandrīz tikpat, cik visa 2025. gada laikā.

Pēc palīdzības un padoma var vērsties:

Dabas vai precīzāk lāča ienākšana pilsētā ir saviļņojusi sabiedrību, parakstu vākšanas vietnē manabalss.lv ir divas pretējas iniciatīvas par lāčiem. Lāču gadījums ir tikai viens piemērs, bet dabas aizsardzība ir joma, kur dažādas intereses mēdz sadurties ļoti asi. 

Krustpunktā Lielā intervija: Pasaules dabas fonda Latvijā valdes priekšsēdētājs Jānis Rozītis.