Vides tehnoloģiju uzņēmums “P Agro Minerals” izstrādā inovatīvu un ekoloģisku tehnoloģiju, kas vienlaikus risina divas problēmas – ūdens piesārņojumu ar fosforu un tā atgriešanu lauksaimniecībā kā mēslojumu. Uzņēmums tikko konkursā “She’s Next 2026”, ko Baltijas valstīs organizē digitālo maksājumu tehnoloģiju uzņēmums “Visa”, saņēmis 10 000 eiro lielu grantu.

Uzņēmuma vadītāja Annija Emersone stāsta, ka “P Agro Minerals” dibināts pirms četriem gadiem, lai risinātu kādu konkrētu problēmu – izrādās, ka Eiropā ūdens attīrīšanas stacijas nespēj ūdeni attīrīt no fosfora, tādēļ ir spiestas maksāt naudas sodus. Ūdens attīrīšanai uzņēmums izmanto unikālu, Eiropā un Latvijā pieejamu dabisko minerālmateriālu – letonītu, kas īpaša ražošanas procesa rezultātā spēj piesaistīt fosforu.

Grantu konkursā Latvijas dalībniekus vērtēja žūrija, kurā piedalījās arī Anna Andersone, “Riga TechGirls” un “StartSchool” vadītāja.

Grantu programma nav pirmais konkurss, kurā piedalās uzņēmums “P Agro Minerals”. Uzņēmuma vadītāja Annija Emersone stāsta, ka saņemtais LIAA vaučeris 10 000 eiro apmērā izmantots, lai pārbaudītu ūdens stacijās attīrītā fosfora ietekmi uz lauksaimniecību.

Uzņēmums “P Agro Minerals” šovasar sāks testēt ūdens filtrācijas iekārtas prototipu, kas izstrādāts, darbojoties Saldus biznesa inkubatorā.

Grantu konkursā “She’s Next 2026” granti tika piešķirti maziem uzņēmumiem, ko vada sievietes. Arī “Rīga Techgirls” un “Startschool” vadītāja Anna Andersone savās programmās iesaista sievietes, tāpēc viņai vaicāju, kāpēc atbalsts ir īpaši svarīgs sievietēm, kas vada jaunuzņēmumus, kam ir potenciāls strauji augt.

Uzņēmuma “P Agro Minerals” mērķis ir divu līdz trīs gadu laikā tehnoloģiju testēt un ieviest ne tikai Latvijā, bet arī Vācijā un Nīderlandē, vēlāk arī citās valstīs. Daina Zalamane, Latvijas Radio

14. jūnijā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, aicinām doties uz Okupācijas muzeju un ieskatīties izstādē "Ticēt un kalpot", kas stāsta par okupācijas varas represijām pret garīdzniekiem, pret ticību, kā arī cilvēku garīgo spēku, ko viņi saglabājuši arī ļoti smagos pārbaudījumu laikos. 

Padomju vara sistemātiski cīnījās pret kristietību, tai skaitā represējot garīdzniekus, kurus uzskatīja par potenciāliem režīma pretiniekiem, jo viņiem bija autoritāte sabiedrībā un viņi pārstāvēja vērtības, kas nebija pakļautas komunistiskās partijas kontrolei. Tāpēc daudzi priesteri un mācītāji tika arestēti, izsūtīti, ieslodzīti darba nometnēs vai pakļauti pastāvīgai novērošanai. Tika slēgtas baznīcas, klosteri, ierobežota pieeja reliģiskai literatūrai un skolās veicināta ateistiska audzināšana, lai jaunajai paaudzei iznīcinātu pamatu, kas ir balstīts Dieva likumos un arī Dieva svētībā. Visticamāk, arī šodien mēs vēl baudām šīs noziedzīgās darbības sekas. 

Dodamies uz Okupācijas muzeju, kur kopā ar izstādes "Ticēt un kalpot" veidotāju Aiju Ventaskrasti iepazīstam dažu garīdznieku dzīvesstāstus, saprotot, ka viņi ir vien nedaudzi no tiem simtiem garīgo kalpotāju, kas piedzīvoja smagas represijas.

Savukārt Okupācijas muzeja krājuma galvenā glabātāja Taiga Koknēviča rūpīgi glabā muzejam uzticētos priekšmetus kā daļu no cilvēku liecībām. Uzklausām arī muzejam dāvāto priekšmetu stāstus.

Vai iepriekšējo attiecību pieredze ietekmē nākamās un vai mēs spējam pamanīt "sarkanos karogus", kam jāpievērš uzmanība, lai neviltos nākotnē? Raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē ģimenes psihoterapeite Aina Poiša.

Kādreiz jau tā ir bijis, ka attiecībās kāds kādam saka - nu tu tieši tāpat kā man tas iepriekšējais partneris, un atkal tu dari tā, kā darīja viņš vai viņa, un atkal es redzu to pašu. Mēs tiešām šad un tad esam dzirdējuši ko tādu, un arī terapijas procesā cilvēki runā par tādām lietām. Viņi stāsta to un stāsta viens otram un stāsta saviem draugiem, un arī dzīvē patiesi tādas situācijas gadās. Mēs mēdzam salīdzināt. Tāpēc raidījumā pieskarsimies tematam, kas, šķiet, ir aktuāls daudziem cilvēkiem, kuri pēc iepriekšējām attiecībām veido jaunas. Mēs bieži dzirdam, ka no pagātnes būtu jāmācās, taču vienlaikus iepriekšējā pieredze var ietekmēt to, kā mēs uztveram jauno partneri, kā mēs reaģējam konfliktos un veidojam arī savstarpējo uzticēšanos. Nereti strīdu laikā cilvēki tiešām atsaucas uz bijušajām attiecībām, salīdzina partnerus vai piedēvē jaunajam partnerim īpašības un nodomus, kas patiesībā ir saistīti ar pagātnes pieredzi. Tāpēc arī vairāk par to domāsim un runāsim, un pētīsim, kā tad tur īsti ir. 

Latvijas Teātra darbinieku savienības projekta raidījumu cikls "Teātra garša". Latvijas teātra skatuves mākslinieku sarunas par svarīgo teātrī un ārpus tā. 2026. gada sezona. Tiekas Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktrise Jūlija Berngardte un aktieris un mūziķis Mārtiņš Upenieks.

Tikmēr nenovēršami tuvojas Jāņu laiks, LR2 ēterā arvien biežāk ieskanas Līgo dziesmas, bet „Latviešiem pasaulē” aicināsim uz Jāņu svinībām gan Beļģijā, gan Lielbritānijas „Straumēnos”. Jau četrpadsmito reizi Straumēnu pļavās daudzus tūkstošus līgotāju un Latvijas mūzikas slavenības pulcēs tradicionālais „Bērzes Strazdu Jāņu festivāls”. Trīs dienu garumā, no 19. līdz 21.jūnijam Anglijas vidienē valdīs īsti latviska svētku atmosfēra, mūzika, tradīcijas, dejas, sportiskas aktivitātes, bērnu programma, radošās darbnīcas, amatnieku tirdziņi un Latvijas garšas. „Līgotavā” atdzīvosies latviešu tradīcijas ar tautas dejām, koriem, folkloras kopām un īpašām aktivitātēm bērniem un ģimenēm.

Sportiski noskaņotie Jāņabērni varēs izmēģināt savus spēkus sievu nešanā, tautasbumbā, volejbola un novusa turnīrā un virves vilkšanā, turklāt noskaidrot, kurš ir Stiprais Jāņa dēls un kura Stiprā Jāņa meita. Vientuļajiem jāņotājiem savu „otro pusīti” būs iespēja satikt Ātrajos randiņos. Bet vēl spožāk par lielo Jāņu ugunskuru iemirdzēsies no Latvijas importētās mūzikas zvaigznes Musiqq, Astro’n’out, Olas, Emilija, Lauris Reiniks, Ozols, Rassell & Sabīne Berezina un  Andris Kivičs. „Latviešiem pasaulē” „Bērzes Strazdu Jāņu festivālu” ieskandināsim kopā ar tā galveno Jāņatēvu Ģirtu Lerhu.

Savukārt burtiski tikko Straumēnos jau ielīgots pasākumā „Kā jau laukos…”- ar dziesmām, dejām, vainagu pīšanu un zaļumballi kopā ar „Eslingenas Orķestri”. „Eslingenas Orķestris”, kurā darbojas mūziķi no visas Eiropas, ir viens no pieprasītākajiem lustīgu latviešu ballīšu kolektīviem. Tā repertuārā ir gan 20.un 30. gadu šlāgeri, gan latviešu estrādes hiti no 70tajiem gadiem līdz pat mūsdienām. Par sevi viņi saka: „Eslingenas Orķestris” nav ne simfoniskais, ne džeza orķestris, tā ir leģendāri fenomenāla unikālo mūziķu apvienība, kuri spēlē ugunīgākās diasporas ballītes Eiropā!”. Tāpēc mēs varam tikai apskaut Beļģijas latviešus, kuriem savā Jāņu ielīgošanas pasākumā līdzās rotaļām, dziedāšanai, vainagu pīšanai, zaļumballei un enerģiskajiem „Mazajiem Briseles latviešu dejotājiem” būs iespēja izdancoties arī  ar „Eslingenas Orķestri”. „Latviešiem pasaulē” satiksimies ar „Eslingenas Orķestra” vadītāju Lieni Barons. Liene dzimusi Latvijā, šeit ieguvusi arī muzikālo izglītību, bet jau padsmit gadus dzīvo Vācijā, mazpilsētā netālu no Luksemburgas robežas un darbojas vairākos diasporas kolektīvos- LR2 klausītājiem labi pazīstamajās Luksemburgas latviešu folkloras kopā „Dzērves" un  postfolka grupā „Rudzurika", Frannfurtes folkloras kopā „Upe”, koklētāju ansamblī „Vakareiropas koklētāji” un latviešu ģimeņu korī „Trejzemīte”.

2026. gada 14. jūnijā aprit jau 85. gadskārta kopš padomju okupācijas režīma veiktajām masu deportācijām 1941. gadā. Par to saruna ar vēsturnieci Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieci Dainu Bleieri.

Sarunas iesākumā par to, kas notika Latvijā līdz šai masu deportācijai. Represīvas akcijas notika jau visu pirmo okupācijas gadu. Cik tās bija plašas? Varbūt liela daļa sabiedrības līdz 1941. gada jūnija izsūtīšanai šī režīma represīvo un nežēlīgo raksturu vēl īsti nebija ievērojusi un atklājusi.

Šoreiz raidījumā Piespēle runājam par Latvijas basketbolam vēsturisko 2026. gada 7. jūniju. Todien Latvijas vīriešu 3x3 basketbola izlase kļuva par Pasaules kausa ieguvējiem. Šī trofeja bija vienīgā, ko Latvijas izlasei šajā basketbola atzarā vēl nekad nebija izdevies izcīnīt. Pasaules 3x3 basketbola vēsturē tagad ir tikai divi spēlētāji, kuriem ir visi iespējamie lielie tituli - olimpiskais zelts, Pasaules kauss, Eiropas kauss un Pasaules tūres kopvērtējuma uzvara. Tie ir latvieši Nauris Miezis un Kārlis Lasmanis. 

Raidījuma lielajā sarunā kopā ar Nauri Miezi rezumējam Pasaules kausa izcīņas nedēļu Varšavā, bet profesionālu vērtējumu ar skatu no malas sniedz Tokijas olimpisko spēļu čempions Agnis Čavars.