Papīram var dot dzīvību ne tikai no tā salokot origami dzīvnieciņu. To var iekustināt arī tam vienkārši pieskaroties un sekojot impulsiem, kas to virza kustībā uz priekšu. Tieši tā šis materiāls mijiedarbojas ar cilvēka ķermeni performancē “Atlobīšanās”. Materiālā kustību performance ir daļa no režisores Māras Gaņģes ilgāka mākslinieciski pētnieciskā procesa. Viņa pamazām izstrādā doktora darbu, kuru vēlas saistīt ar to, kā veidojas cilvēka attiecības ar materialitāti. Kā papīrs pārņem cilvēku, liekot dzīvajam ķermenim sekot it kā nedzīvajām loksnēm? 

Nedēļas nogalē jau 54. reizi uz tradicionālo lietišķās mākslas darinājumu gadatirgu cilvēku tūkstošus pulcēs Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs. Bet tā vien liekas, ka garas automašīnu rindas pie Rīgas robežas muzeja tuvumā, kas senākos laikos bija tikai jūnija gadatirgus pazīme, redzam arvien biežāk. Par to, kā šodien klājas Brīvdabas muzejam, Kultūras rondo runājam ar muzeja vadītāju Zandu Ķergalvi un Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja keramikas krājuma speciālisti Elīnu Guščiku, jo nupat muzejā atklāta izcilā keramiķa Jāņa Krieva darbnīcas simtgadei veltīta izstāde. Arī Brīvdabas muzeja gadatirgus šogad notiks keramikas zīmē.

--

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izstāžu zālē atklāta izstāde “Uzmanīgi! Māla trauki. Jāņa Krieva keramikas darbnīcai 100”. Izstāde tapusi sadarbībā ar Tukuma muzeju un Latvijas Nacionālo vēstures muzeju.

Izstāde ir veltīta Jāņa Krieva keramikas darbnīcas simtgadei. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Tukuma muzejā un Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā glabājas lielākās Tukuma keramikas kolekcijas. Izstādē kopumā būs apskatāmi vairāk nekā 450 Jāņa Krieva keramikas darbnīcas un kombināta “Māksla” Tukuma darbnīcas priekšmeti, pēc iespējas pilnīgāk atklājot to veidu, formu, glazūru un ornamentu daudzveidību. Izstādē būs eksponēta arī kafijas servīze no Latvijas Lauksaimniecības muzeja krājuma.

Jāņa Krieva keramikas darbnīca darbojās līdz 1945. gadam, kad uz tās pamata tika izveidota PSRS Mākslas fonda Latvijas republikāniskās nodaļas ražošanas kombināta “Māksla” Tukuma keramikas darbnīca. Jānis Krievs līdz 1948. gadam bija arī šīs darbnīcas vadītājs, lielā mērā turpinot 20. gs. 20. – 30. gados aizsāktās keramikas tradīcijas.

Izstāde “Uzmanīgi! Māla trauki. Jāņa Krieva keramikas darbnīcai 100” būs apskatāma Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izstāžu zālē līdz 16. augustam.

Uzņēmums “IKEA” lēnā garā ienāk arī viedo mājas ierīču tirgū ar pilnvērtīgu sākuma komplektu, lai pat cilvēki, kas ar tehnoloģijām ir uz “jūs” var automatizēt darbības savās mājās. Centrālā stacija "Dirigera", durvju un logu atvēršanas sensors "Myggbett", temperatūras un mitruma sensors "Timmerflotte", viedais rozetes spraudnis "Inspelning", viedās spuldzes "Kajplats", lampas "Stoftmoln" un "Varmblixt" un skaļruņi "Kallsup". Vai tiešām ierīces par pāris eiro var paveikt to, ko dārgākie konkurenti no "Phillips", "Google", "Samsung", "Apple"? Noskaidrojam apskatā!

* Ierīces neatkarīgam un neapmaksātam testam sagādāja IKEA

Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Uzņēmums “IKEA” lēnā garā ienāk arī viedo mājas ierīču tirgū ar pilnvērtīgu sākuma komplektu, lai pat cilvēki, kas ar tehnoloģijām ir uz “jūs” var automatizēt darbības savās mājās. Centrālā stacija "Dirigera", durvju un logu atvēršanas sensors "Myggbett", temperatūras un mitruma sensors "Timmerflotte", viedais rozetes spraudnis "Inspelning", viedās spuldzes "Kajplats", lampas "Stoftmoln" un "Varmblixt" un skaļruņi "Kallsup". Vai tiešām ierīces par pāris eiro var paveikt to, ko dārgākie konkurenti no "Phillips", "Google", "Samsung", "Apple"? Noskaidrojam apskatā!

* Ierīces neatkarīgam un neapmaksātam testam sagādāja IKEA

Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Vēl pirms dažiem gadiem mākslīgā intelekta radīti dziļviltojumi jeb "deepfakes" šķita drīzāk tehnoloģiju pasaules kuriozs, taču mākslīgā intelekta rīku straujā attīstība ļauj krāpniekiem ļoti reālistiski klonēt cilvēka balsi un seju, un pat imitēt to video zvanā. Mākslīgā intelekta dziļviltojumi no izklaides ir pārtapuši par nopietnu kiberdrošības apdraudējumu, kas ietekmē pat sabiedrības procesus.

Pie Digitālo brokastu galda CERT.LV kiberdrošības eksperts Mārtiņš Vecstaudžs un privātās izlūkošanas aģentūras “Rossad” direktors Madars Balodis.

Vēl pirms dažiem gadiem mākslīgā intelekta radīti dziļviltojumi jeb "deepfakes" šķita drīzāk tehnoloģiju pasaules kuriozs, taču mākslīgā intelekta rīku straujā attīstība ļauj krāpniekiem ļoti reālistiski klonēt cilvēka balsi un seju, un pat imitēt to video zvanā. Mākslīgā intelekta dziļviltojumi no izklaides ir pārtapuši par nopietnu kiberdrošības apdraudējumu, kas ietekmē pat sabiedrības procesus.

Pie Digitālo brokastu galda CERT.LV kiberdrošības eksperts Mārtiņš Vecstaudžs un privātās izlūkošanas aģentūras “Rossad” direktors Madars Balodis.

#DigitālāsBrokastis servē svaigāko tehnoloģiju ziņu topu!

#DigitālāsBrokastis servē svaigāko tehnoloģiju ziņu topu!