Pēdēja gada laikā Krievija aktualizējusi plānus izvērst juridisko karadarbību pret Rietumiem. Šī ir centrāla atziņa šodien, 4. jūnijā, publicētajā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) ziņojumā, kas brīdina par Krievijas nodomiem izmantot likumus un citus juridiskus mehānismus, lai izdarīt spiedienu uz Rietumvalstīm. 

Valstis var izmantot dažādus paņēmienus, lai panāktu savus stratēģiskos vai militāros mērķus. Visbiežāk runājām par militāro karadarbību, jeb vienkārši – karu. Fizisko vardarbību ar ieročiem, iebrukumu. Bet pēdējā laikā, jau pirms Krievijas pilnā mēroga agresijas pret Ukrainu, sākām daudz runāt par hibrīdkaru. Kas ietver gan dezinformācijas tīklus un vēstījumus, gan provokatīvo politisko darbību, gan dronu incidentus šogad. Tas noārda robežu starp kara laiku un miera laiku, veidojot šo pelēko zonu – kas nav ne karš, ne miers, bet pastāvīga spriedze. Mērķis ir ietekmēt, iebiedēt. Viens no šādas ietekmes elementiem ir juridiskā karadarbība.

Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks Marts Ivaskis stāsta, ka tie ir juridiskie mehānismi, kurus var izmantot, ar kuriem var manipulēt, lai panāktu savus mērķus. Kā piemēru viņš min Krievijas vēršanos pret Ķīmisko ieroču aizlieguma organizāciju.

Šoreiz Kur kritiķiem nav vietas aplūkojam interneta kultūrā un mītos balstītus darbus, kas iezīmē saspēli starp uz ekrāna redzamo un plašākām tendencēm jauniešu (un ne tikai) kultūrā. Uz mūsu darbagalda ir nonākusi pretrunīgi vērtētā režisora Sema Levinsona veidotā seriāla “Eiforija” trešā sezona, kā arī "YouTube" sensācijas Keina Pārsona debijas pilnmetrāžas filma “Backrooms: Bez izejas”, kas tapusi studijas "A24" paspārnē un jau ir paspējusi lauzt pāris kinoteātru apmeklējuma rekordus.

2019. gadā “HBO” producētā un režisora Sema Levinsona veidotā seriāla “Eiforija” pirmā sezonā tika uzskatīta paaudzes himnu un ātri vien kļuva par vienu no studijas visu laiku veiksmīgākajiem darbiem. Spīguļu un neona gaismu zīmējumā uzmirdzēja aktieri, kurus nu saucam par zvaigznēm – Džeikobs Elordi, Sidnija Svīnija un, protams, no "Disney" bērnu televīzijas pazīstamā Zendaja. Septiņus gadus vēlāk seriāls piedzīvo savu izskaņu, kas rada jautājumu – vai šis "paaudzes seriāls" ir spējis augt kopā ar savu auditoriju?

Epizodē apspriežam "Eiforijas" ģenealoģiju, ciltsrakstos atrodot gan tāda paša nosaukuma Izraēlas veidotu seriālu, gan britu jauniešu televīzijas leģendu, seriālu "Skins", kā arī izvērtējam Levinsona soļus žanra kino virzienā un piedāvāto provokāciju bagātīgā piedāvājuma tīrsvaru.

Keins Pārsons ir “YouTube” satura veidotājs un līdz šim jaunākais studijas "A24" paspārnē strādājošais režisors. "Backrooms: Bez izejas" ir režisora tāda paša nosaukuma interneta miniseriāla atvasinājums, kas iezīmē pēdējos gados aizvien aktuālāko tendenci kino režijas laukā debitēt no tiešsaistes platformu vides. Filmas scenārijs piedāvā pacienta un terapeites attiecību modeli: Klārks, kuru atveido britu aktieris Čivetels Edžiofors, ir šķirtenis, kurš pavada dienas nīkstot paša vadītajā mēbeļu veikalā, bet viņa terapeite Mērija, kuras lomā iejutusies norvēģu kino sensācija Renāte Reinsve, ir savu bērnības traumu mākta profesionāle. Klārks uzzina par elektrības noplūdi savā veikalā, un nejauši atrod slepenu telpu, kas ir labirints –  tikpat plašs un irracionāls, cik cilvēka apziņa. 

Runājam par "analogo šausmu" žanra un nostaļģijas nozīmi jaunākās paaudzes režisoru darbos, filmas viscerālo iedarbību un to, cik veiksmīgi Pārsons ir spējis adaptēt sevis radīto konceptuālo šausmu mistēriju pirmreizējai publikai.

Krustpunktā iepazīstam jaunas valdības ministrus. Izvaicājam Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas vadītāju Edgaru Tavaru.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds un portāla "LSM.lv" ziņu redaktore Zane Neimane.

Pēdējo gadu laikā Valsts darba inspekcijā pieaug sūdzību skaits par mobingu un bosingu valstij piederošos uzņēmumos. Šādas sūdzības iestāde saņēmusi arī par “Eiropas Dzelzceļa līnijas” – kapitālsabiedrību, kas Latvijā atbild par “Rail Baltica” projekta ieviešanu.

Dana Šauberga, uzņēmuma “Eiropas Dzelzceļa līnijas” darbiniece: “Šobrīd es redzu, ka no visa Komunikācijas departamenta es esmu vienīgais cilvēks, kas ir pakļauts šai atlaišanai.”

Kaut arī Latvijas likumi skaidri nedefinē mobingu un bosingu, tiesībsargs to skaidro kā psiholoģisku teroru gan no darbinieku, gan arī darba devēja puses.

Igors Oļeiņikovs, bijušais uzņēmuma “Eiropas Dzelzceļa līnijas” darbinieks: “Uz ko viņš man teica, [..] tad ir tāds citāts: “Ja tu to neparakstīsi, tad mēs tevi ar Kasparu, domāts Vingris, mobingosim, un bosingosim, un kas tur vēl.””

“Eiropas Dzelzceļa līnijas” vadība neuzskata, ka uzņēmuma iekšienē būtu šāda veida problēmas.

Jānis Naglis, bijušais uzņēmuma “Eiropas Dzelzceļa līnijas” valdes loceklis: “Varbūt, ka kādam darbiniekam, kas jau ir gadiem strādājis projektā, viņiem bija kaut kāda bagāža, kas nāk līdzi. Līdz ar to ir kaut kāda neapmierinātība.”

Kāpēc darbinieki valsts uzņēmumā, kas Latvijā ievieš vērienīgo infrastruktūras projektu “Rail Baltica”, ir pakļauti iespējamam mobingam un bosingam? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.

Daugavpilī šonedēļ norisinās „Teātra festivāls Nr. 5”, kas jau trešo gadu pulcē Latvijas un ārvalstu skatuves māksliniekus. Piecu dienu garumā festivāls piedāvā izrādes, lasījumus, profesionāļu diskusijas un tikšanās ar māksliniekiem. Aktīvi šajā procesā iesaistās Daugavpils teātris. Ierakstā plašāk stāsta Daugavpils teātra valdes priekšsēdētājs Oļegs Šapošņikovs un aktrise, māksliniecisko projektu koordinatore Kristīne Veinšteina.

Latvijas Nacionālajā operā 4. jūnijā notiks Džakomo Pučīni operas "Bohēma" jauniestudējuma pirmizrāde, ar kuru sāksies šīgada Rīgas Operas festivāls.

Vai esat kādreiz domājuši, kādēļ vienai no pasaulē populārākajām Džakomo Pučīni operām ir nosaukums “Bohēma”, lai gan šajā klasiskajā stāstā ir daudz nabadzības, neārstējama slimība un spēja mīlestība, ko neizbēgami pārtrauc nāve? Krāšņu dzīves svinēšanu par spīti grūtībām operas “Bohēma” jauniestudējuma centrā Latvijas Nacionālajā operā likusi režisore LAURA ar savu radošo komandu, kurā uz Rīgas operskatuves spilgti debitē pasaulē pazīstamais Latvijas tērpu dizainers Fjodors Podgornijs un Latvijas teātrī jau iepazītais franču scenogrāfs un gaismu mākslinieks Fabjēns Ledē. Kā tapis šis jauniestudējums, vaicājam režisorei LAURAI un tērpu māksliniekam Fjodoram Podgornijam. 

Par jauno iestudējumu un arī Fjodora Podgornija radītajiem ekstravagantajiem tērpiem ir ko teikt arī Mimī lomas atveidotājai Ingai Šļubovskai-Kancēvičai un Mizetei – Katrīnai Paulai Felsbergai. Bet pirmizrādē galveno vīriešu lomu Rūdolfu dziedās ukraiņu tenors Dmitro Popovs, kurš tieši ar šo lomu pirms 13 gadiem ieguva starptautisku ievērību. Savukārt Šonāra lomu atveidos jaunais baritons Daniils Pogoriless.

Jauniestudējuma muzikālais vadītājs ir Igaunijas Nacionālās operas galvenais diriģents Arvo Volmers (Arvo Volmer), diriģents – Kaspars Ādamsons.

Turaidas Muzejzervāts ir vieta, kur arheoloģiskā izpēte ir ar pamatīgu un bagatīgu tradīciju, taču nekas nav apstājies un izpēte aizvien turpinās. Šajā teritorijā atrastas liecības par cilvēku dzīvi vēl pirms Rīga kļuva par pilsētu. Kas atrasts Turaidā, kā notiek arheoloģiskā izpēte šeit un kā nākotnē plānots atklāt aizvien jaunus faktus par cilvēku dzīvi Turaidas pils apkaimē. Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Mārcis Kļaviņš,  Turaidas muzejrezervāta vēsturnieks, Justīne Timermane, Turaidas muzejrezervāta vēsturniece, un Egīls Jemeļjanovs, Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists.

Vispirms par aktuālo, jo jau 12. jūnijā Turaidā norisināsies Eiropas arheoloģijas dienas. Šī gada Arheoloģijas dienu tēma “Ēdiens pilī” aicina ielūkoties viduslaiku ikdienā caur arheoloģiskajām liecībām par uzturu un galda kultūru. 

Savukārt jūlija otrajā pusē atjaunos pļavas, 19. jūlija līdz 1. augustam Turaidas muzejrezervātā norisināsies starptautisks projekts, kurā jaunie kultūras mantojuma speciālisti no visas Eiropas apvienos spēkus, lai praktiski atjaunotu un koptu Turaidas vēsturiskā centra kultūrainavu, izmantojot tradicionālās metodes. Tas nozīmē, ka zāli pļaus ar izkapti un kraus zārdos.

Nesen Ķīnā atrastie akmens priekšmeti liecina, ka cilvēki spējuši radīt visai sarežģītus darba rīkus 146 tūkstošu gadu senā pagātnē, kad valdījis ledus laikmets. Tas liek pārvērtēt uzskatu, kad notiek lielāka civilizācijas attīstība.

Vai cilvēku radošums zeļ tikai vieglos un labklājīgos laikos? Iespējams, ka ne, un par to, ka varētu būt citādi, aicina domāt Ķīnas zinātnieki. “Žurnālā par cilvēka evolūciju” publicētā rakstā pētnieki pēc vairāk nekā 10 gadu ilga darba senā vietā Ķīnas centrālajā daļā, izrokot dzīvnieku kaulus un sarežģītus akmens darbarīkus, snieguši pierādījumus, ka agrīnie cilvēki varbūt kļuvusi atjautīgāki, dzīvojot skarbā ledus laikmetā. Runa ir par laiku pirms 146 tūkstošiem gadu, un atrastās arheoloģiskās liecības raksturo mūsdienu cilvēkam radniecisku grupu "Homo juluensis". Tādējādi ne tikai Eiropā cilvēka senčiem bijusi attīstīta domāšana.

Par pētījumu saruna ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūta vadošo pētnieku Valdi Bērziņu, un iesākumā palūkosimies, kāda bija aina "Homo juluensis" darbības laikā izskatījās Eiropā.

Organisms ir savstarpēji saistītu sistēmu kopums, kurš darbojas sarežģītā ritmā. Kā ir saistīta sirds veselība ar pārējām, piemēram, redzi, nieru darbību un nervus sistēmu, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot.

Skaidro "AIWA Clinic" oftalmoloģe Dace Lietuviete un "Veselības centru apvienības" kardiologs Alberts Bērziņš.