Jūrmalas Mūzikas vidusskolas Dubultu koncertzāli no 2. līdz 7. jūnijam pieskandina 27. Starptautiskais akadēmiskās mūzikas konkurss “Jūrmala 2026” klavierspēlē. Dibināts 1995. gadā, tas gadu gaitā pulcējis daudzus pianistus, kuri vēlāk kļuvuši par starptautiski atzītiem māksliniekiem, apliecinot savu kvalitāti un nozīmi Latvijas kultūrizglītības telpā un jauno mūziķu profesionālajā izaugsmē.

Konkursu noslēgs krāšņs laureātu koncerts 7. jūnijā plkst. 16.00, kurā izcilākie dalībnieki uzstāsies gan atskaņojot klavieru solo mūziku, gan V. A. Mocarta klavierkoncertus kopā ar Valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” mūziķiem un diriģentu Normundu Šnē.

Rīta telefonsarunā par konkursa norisi, žūriju, dalībniekiem un noslēguma koncertu runājam ar Edīti Alpi.

Українські жінки в армії воюють не лише проти російського вторгнення, а й проти упереджень та радянської спадщини всередині самої системи. Ріхардс Плуме розмовляє зі співзасновницею та очільницею Українського Жіночого Ветеранського Руху "Veteranka" Катериною Приймак - про жінок на фронті, боротьбу із сексуальними домаганнями у військовій службі та новий закон, який має допомогти зробити українську армію безпечнішою і справедливішою. 

Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо "Drošinātājs" ("Запобіжник"), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією.

Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs 

Ukrainas sievietes armijā karo ne tikai pret Krievijas iebrukumu, bet arī pret aizspriedumiem un padomju mantojumu pašas sistēmas iekšienē. Rihards Plūme sarunā ar Ukrainas sieviešu veterāņu kustības "Veteranka" līdzdibinātāju un vadītāju Katerinu Prijmaku par sievietēm frontē, cīņu pret seksuālu uzmākšanos militārajā dienestā un jauno likumu, kam jāpalīdz padarīt Ukrainas armiju drošāku un taisnīgāku. 

Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet - Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Finanšu ministrijas darba atslēgas vārds turpmāk būs efektivitāte, lieku tēriņu nedrīkstēs būt, bet katri izdevumi būs jāpamato. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja jaunais finanšu ministrs Māris Kučinskis no Apvienotā saraksta.

Viņš uzsvēra, ka no jūlija ir paredzēts mazināt valsts budžeta izdevumus, tomēr tas nenotikšot uz sabiedrībai sniegto pakalpojumu rēķina.

Viņa dziesmās atsauces uz filozofiem skan tikpat dabiski kā stāsti par paša dzīvi. Monopolā saruna ar reperi Arturu Skuteli.

Nacionālā Kino centra rīkotais Dokumentālo filmu forums "Baltic Sea Docs" šogad atzīmē 30. jubileju, un tas norisināsies no 6. līdz 13. septembrim.

Forumā tiks prezentēti 26 projekti, no kuriem septiņi top Latvijas studijās vai ar to līdzdalību, savukārt filmu programma būs skatāma kino izrādīšanas vietās Rīgā un reģionos, kā arī tiešsaistē www.filmas.lv. Jubilejas ietvaros notiks diskusijas un prezentācijas, kā arī ukraiņu režisora Romana Bondarčuka fotogrāfiju skate un filmām veltīta izstāde.

Reportāžu no forumam veltītās preses konferences piedāvā Ieva Zeidmane.

Viss par forumu šeit!

Eiropas Komisija mudina Latviju un arī pārējās Baltijas valstis aktīvāk strādāt pie dzelzceļa līnijas „RailBaltica” īstenošanas, lai šādi uzlabotu militāro mobilitāti mūsu reģionā. Tāpat tā iesaka īpaši risināt pierobežas reģionu drošības, ekonomiskās un sociālās problēmas. Šādi ieteikumi ir iekļauti šodien publicētajās Eiropas Komisijas pavasara rekomendācijās.

Seksuālā vardarbībā pret pacientēm apsūdzētajam imunologam Ņikiforenko – 13 gadi cietumā.

Eiropas Komisija mudina Latviju un arī pārējās Baltijas valstis aktīvāk strādāt pie dzelzceļa līnijas „RailBaltica” īstenošanas.

Dienu pēc spēcīgajiem Krievijas uzbrukumiem Ukrainai iepriekš nepieteiktā vizītē Kijivā ieradies NATO ģenerālsekretārs Marks Rute.

Ministru prezidents darbā ar pašvaldībām izvirza trīs prioritātes: sakārtot finanšu izlīdzināšanas modeli, atbalstīt Latvijas austrumu pierobežu un mazināt birokrātisko slogu.

Nevalstiskās organizācijas bez bažām varēs turpināt ziedot Ukrainai bruņojumu.

Biedrībām un nodibinājumiem, arī sabiedriska labuma organizācijām, neatkarīgi no to mērķiem vai darbības jomām, deputāti vēlās atļaut ziedot mantu un finanšu līdzekļus Ukrainas aizsardzības vajadzībām. Atbildīga komisija šodien, 3. jūnijā, skatīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma grozījumus, kas paredz, ka organizācijas, kuras kopš kara sākuma atbalstījušas Ukrainu ar bruņojuma iegādi, lai gan to darbības mērķi to neparedz, nevarēs saņemt sodu vai zaudēt statusu šāda atbalsta dēļ. Līdz šim šādu organizāciju gada pārskati tikuši apstiprināt, taču Valsts ieņēmumu dienestam bija jautājumi par to darbības atbilstību likumam.