Krievijas - Ukrainas karā gaisa uzbrukumi kļūst intensīvāki, katru dienu ir ziņas vai nu par sagrautām ēkām, bojā gājušiem, saspridzinātiem naftas objektiem vai problēmām pie degvielas uzpildes stacijām. Tāpēc gribam izveidot kopskatu par to, kas notiek vispirms jau tajā valstī, kas uzsākusi agresīvo karu, par kuru arvien biežāk runā, ka karš nonācis strupceļā. Kāda ir tuvākā un tālākā perspektīva visiem notikumiem? Raidījumā Divas puslodes runājam par situāciju frontē, gan ekonomiku, gan cilvēkresursiem, arī noskaņojumu pašā Krievijā un to, ko šāda notikumu attīstība nozīmē tālāk Krievijas politikā. 

Analizē Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālists Rihards Plūme, laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks un Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš.

Sazināmies ar Nacionālo bruņoto spēku majoru Zemessardzes štāba virsnieku Jāni Slaidiņu un ekonomikas zinātņu doktoru, Latvijas Universitātes ekonomikas profesoru, Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekānu, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāju Jāni Priedi.

Krievijas uzsāktais karš arvien biežāk rada apdraudējumu arī kaimiņvalstīs. Jaunā valdības koalīcija ir apņēmusies izstrādāt kompensācijas mehānismu, lai palīdzētu cilvēkiem, kuru īpašumi cietuši no militārās darbības. Kā tas tiks īstenots?

Krustpunktā diskutē Latvijas Universitātes un Rīgas Juridiskajā augstskolas lektors, advokāts Lauris Liepa, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abašins, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Edvīns Šņore un Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Airis Rikveilis.

Raidījums Krustpunktā reizēm ir kā tāds termometrs, kas dažādās krīzēs uzrāda trauksmes temperatūru sabiedrībā, droši vien primāri pateicoties Brīvajam mikrofonam, bet ne tikai. Mēs to labi jutām migrācijas krīzes laikā, Covid pandēmija un arī tagad, Krievijas uzsāktā kara laikā trauksme pieaug un arvien biežāk ieskanas bailes ne tikai par dzīvību vai drošību, bet arī par iespēju visu pazaudēt, palikt bez iztikas līdzekļiem. Tas karā Ukrainā daudziem ir kļuvis par neizbēgama realitāti. Mēs redzam briesmīgo uzlidojumu sekas tur, un savstarpējās kaujās šis tas arī nonāk Latvijas gaisa telpā pēdējā laikā. Kara pie mums nav. Bet tieši tāpēc ir jāizstrādā kompensācijas mehānisms, kā palīdzēt tiem iedzīvotājiem, kas tagad cieš no kara blaknēm. Tā ir ierakstīts jaunās valdības izstrādātajā deklarācijā. Valdība lēmumu pieņemšot tuvākā mēneša laikā. Tikmēr finanšu ministrs vakar sacīja, ka ir pret jauno mehānismu. Viņš iebilst, jo arī tagad visu varot kompensēt. Kāda ir esošā normatīvā bāze, kādi aspekti būtu jāņem vērā, lemjot par šo jautājumu? 

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā imunologam Jevgēnijam Ņikiforenko par seksuālu vardarbību pret pacientēm piespriedusi 13 gadu cietumsodu un septiņu gadu liegumu strādāt par ārstu.

Prokurore iepriekš lūdza tiesu piemērot par gadu ilgāku cietumsodu. Pēc pilna sprieduma sagatavošanas to būs iespējams pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Ņikiforenko ir Latvijā pirmais zināmais ārsts, kurš tiek tiesāts par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem. Tiesas procesa laikā savu vainu viņš neatzina, un arī šodien no komentāriem medijiem atteicās. 

Šīs lietas izmeklēšana tika sākta pēc tam, kad Latvijas Radio sadarbībā ar Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centru „Re:Baltica” ziņoja par vairākām sievietēm, kas imuno-loga veiktās darbības vērtēja kā seksuālu izmantošanu.

Daudzās reģionu pilsētās daudzdzīvokļu mājas galvenokārt ir būvētas padomju laikos un jaunu namu ir pavisam maz. Lai veicinātu mājokļu pieejamību ekonomiski aktīvos Latvijas reģionos, pirms četriem gadiem Ekonomikas ministrija izstrādāja zemas īres maksas daudzdzīvokļu namu celtniecības programmu. Divos gados reģionos par 42,9 miljoniem eiro plānoja uzcelt 467 zemas īres maksas dzīvokļus un divu īres namu būvniecība tika uzsākta arī Jelgavā. Raidījumā Reģioni krustpunktā dodamies uz Jelgavu, lai apskatītu, cik ērti ir jaunie īres dzīvokļi, cik tie maksā un kādus labumus no dalības valsts programmā gūst būvnieki un pašvaldība.

Piecstāvu īres nams Jelgavā atrodas Ganību ielā. Pagalmā sastādīti koki un izveidots bērnu rotaļu laukums, uzceltas nojumes velosipēdiem un atkritumu konteineriem.

Jaunā speciāliste kultūras jomā Eva Evelīna Juse pērn pabeigusi augstskolu un vienistabas īres dzīvoklis ir viņas pirmais patstāvīgais mājoklis. Dzīvoklis ir mazs – tikai 26 kvadrātmetri. Taisnstūra telpas vienā galā atrodas vannas istaba, blakus tai iebūvēta virtuves iekārta.

“Sākumā likās ļoti šauri, ka te ir ļoti mazs dzīvoklītis. Ir iebūvēts arī katrā dzīvoklī rekuperators. Ziemas laikā, ja viņu aiztaisa ciet, uz viņa veidojas rasa, tek lejā pilieni. Vannas istabā pirmā problēma bija, ka duša tecēja. Un ļoti man patīk, ka šeit ir siltās grīdas, pats par izslēgt, ieslēgt, ja ir nepieciešams.”

Īres namā Jelgavā pieprasītākie ir vienistabas un trīsistabas dzīvokļi un tos visbiežāk izvēlas ģimenes ar bērniem. Ar liftu dodos uz piekto stāvu pie Kristīnes Drabākas, kas ar vīru, militārās policijas darbinieku, un diviem bērniem dzīvo 67 kvadrātmetrus lielā trīsistabu dzīvoklī. Viesistaba apvienota ar virtuvi, bet pārējās abas istabas ir lielas, dzīvoklī ir arī divi balkoni un divas vannas istabas.

“Arī priekš diviem bērniem šī būtu ļoti, ļoti laba istaba. Un tad tā ir mūs guļamistaba. Kas vēl ir ļoti forši, nav skapja nekur, jo ir atsevišķa istaba – drēbju skapja istaba. Blakus ir bērnudārzs, kas ir ļoti ērti, tur ir arī bērnudārzā baseins, apkārt visur ir nepieciešamie veikali. Ir kaut kas tāds, kas jūs neapmierina? Pagaidām nē, viss ir ļoti labi. Arī kaimiņi ļoti labi, mums ir savs kaimiņu čatiņš, šeit tiešām ir tāda komūnas sajūta. Lielāko daļu, es teiktu, kādi 80% ir tomēr ir tādas jaunākas ģimenes, kuriem ir divi, trīs, četri bērniņi.”

Privātais uzņēmums “Jelgavas īres nami” Jelgavā uzbūvējis jau divas energoefektīvus piecstāvu īres namus, otrs tikko nodots ekspluatācijā. Katrā ēkā ir 58 dažāda lieluma dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari un santehniku. Uzņēmuma valdes loceklis Jānis Lagzdiņš stāsta, ka būvniecībā izmantotas Tukumā ražotās modulārās konstrukcijas un attīstītājs māju gan būvēja, gan pats arī tagad apsaimnieko. Nākas arī labot pa kādai celtniecības kļūdai, bet bargā ziema pierādījusi ēkas energoefektivitāti.

Zemas īres maksas mājokļi ir paredzēti mājsaimniecībām ar vidējiem ienākumiem, piemēram, vienistabas dzīvokļa īpašnieka ienākumi mēnesī nedrīkst pārsniegt 1743 eiro. Jelgavas pašvaldība arī grozījusi saistošos noteikumus, palielinot minimālo ienākumu slieksni, piemēram, vienistabas dzīvokļa īrei var pieteikties, ja ienākumi ir vismaz 780 eiro mēnesī. Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis stāsta, ka pašvaldības prioritāte ir piesaistīt kvalificētus speciālistus veselības aprūpes, zinātnes, sabiedriskās kārtības, kultūras un sporta jomās. Tas, ka īres namus Jelgavā būvē privātais uzņēmējs, pašvaldībai ir izdevīgi.

Sirsnīgā un smiekliem piepildītā gaisotnē vakar, 2. jūnijā, pasniegtas Teātra dienas izcilības balvas. Latvijas teātra vidē šī balva tiek dēvēta par pašu nozīmīgāko, jo tās kandidātus vērtē un to piešķir tieši teātra profesionāļi. Par aktiermeistarību, režiju, baleta mākslu, izglītību un šogad pirmo reizi - arī par scenogrāfiju.

Teātra dienas izcilības balva ir Latvijas Teātra darbinieku savienības (LTDS) iedibināta tradīcija, un balvas kandidātus iesaka Latvijas profesionālie teātri, Latvijas Profesionālā baleta asociācija, Latvijas Kultūras akadēmija un LTDS.  

Kā ierasts, balvas ieguvēju vārdi kļuva zināmi 27. martā, Starptautiskajā teātra dienā, bet balvas pasniegšanas svinīgā ceremonija allaž noris jūnija sākumā.

Deju ansamblis “Daiļrade” savā 35 gadu jubilejā radījis svētkus, aicinot uz deju uzvedumu – rituālu dabā “Jāņu nakti darināju”. Kultūras rondo par skatuviskās dejas izpratni “Daiļradē” un jubilejas gada notikumiem pārrunājam ar deju kolektīva māksliniecisko vadītāju Ivetu Pētersoni-Lazdāni un horeogrāfi Liliju Liporu.

Deju uzveduma “Jāņu nakti darināju” koncerti notiks 13. jūnijā Neikenkalna dabas koncertzālē (Dikļos), pašos vasaras Saulgriežos – 20. jūnijā Uzvaras parkā (Rīgā) un 2.jūlijā DeVos koncertzālē (Mičiganā, Grand Rapidos, ASV).

Visi orgāni mums ir svarīgi un ārsti nereti saka ārsti - lieku orgānu nav. Tomēr ir daži, kuri dzīvības nodrošināšanai ir ļoti būtiski un viens no šādiem orgāniem, protams, ir plaušas. Tas ir orgāns, kas ik dienu nemanot veic milzīgu darbu - filtrē tūkstošiem litru gaisa. To, cik svarīgs ir svaiga gaisa malks un spēja piepildīt plaušas pilnas ar gaisu, nereti saprotam tikai tad, kad to izdarīt paliek grūti. Viens no cēloņiem apgrūtinātai elpošanai ir hroniska obstruktīva plaušu slimība jeb HOPS, ko nereti izraisa smēķēšana. Kā plaušas spēj sevi atjaunot, kad to vairs nespēj un kādas sekas HOPS rada elpošanai un sirds un asinsvadu veselībai? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro pneimonoloģe, interniste, medicīnas zinātņu doktore, RAKUS Zinātnes daļas vadītāja, virsārste pneimonoloģijā, Rīgas Stradiņa Universitātes docente Madara Tirzite un kardiologs Roberts Feders.

Madara Tirzite norāda, ka 85-90% procentu gadījumu HOPS ir saistīts ar smēķēšanu.

"Lielākā daļa HOPS gadījumu diemžēl rodas smēķēšanas dēļ," norāda Madara Tirzīte. "Dati ir mainīgi, bet aptuveni 85-90% HOPS gadījumu ir smēķēšanas dēļ. Unne tikai aktīvā smēķēšana, kad cilvēks pats smēķē vai ir kādreiz dzīves laikā smēķējis, bet arī pasīvā smēķēšana, ja ir blakus smēķētāji darbā, mājās, ja ilgstošus gadus dzīvo kopā ar smēķētāju.

Neglābj tas, ja dzīvo kopā ar smēķētāju, kurš iziet ārā uzpīpēt. Ir pacienti, kuriem diemžēl attīstās šī slimība, un mēs arī mēģinām saprast iemeslus un jautājam par smēķēšanu. Cilvēki saka, ka dzīvo kopā ar smēķētāju, bet vienmēr jau iziet ārā smēķēt. Diemžēl tas skaitās, jo paiet laiks, kamēr plaušās kārtīgi apmainās viss ieelpotais gaiss. Lai smēķēšanas laikā plaušās ievilktās kaitīgās vielas pilnībā izelpotos ārā, ir jāpaiet pāris stundām."

Vienā no Latvijas Universitātes laboratorijām ķīmiķis, LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes asociētais profesors Ingars Reinholds rāda nelielos trauciņos iepildītu dažādu nokrāsu zilu želeju. Iiespējams, regulārie raidījuma klausītāji atminēsies, ka pirms neilga laika jau izskanēja saruna ar Ingaru Reinholdu, kurā viņš stāstīja par  krāsvielu, ko sauc par „Prūsijas zilo”,  jo tā tika atklāta 18. gs. sākumā toreizējā Prūsijas karalistē. Viela, ko sākotnēji izmantoja glezniecībā, kareivju tērpu krāsošanā, bet mūsdienās to plaši lieto arī citās sfērās. Laboratorijā dūc aparāts, kurā ritmiski tiek maisītas vairākas mēģenes ar dažādu krāsu šķīdumiem. Tā tiek pētīts, kā ar dažādiem citu ķīmisku vielu savienojumiem šis Prūsijas zilais maina krāsu un var tikt pielietots kā antibakteriāls materiāls. 

Laboratorijā darbojas vairāku zinātnieku komanda un brīdī, kad Ingars Reinholds piemin Prūsijas zilā krāsu pārvērtības, ienāk Ingara kolēģis, bioloģijas zinātņu doktors, LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes, Molekulāro dzīvības zinātņu, mikrobioloģijas un biotehnoloģijas nodaļas vadošais pētnieks Indriķis Muižnieks ar attēlā palielinātu paraugu, kur redzams, kā minētā krāsviela baktēriju klātbūtnē darbojas kā sensors, proti, maina krāsu no baltas uz zilu.

Prūsijas zilo var arī izmantot kā sensoru, lai testētu bakteriālo piesārņojumu, bet Indriķis Mužinieks turpina par to, kā šajā laboratorijā viņi pēta šo sen zināmo, bet vēl līdz galam neatklāto materiālu, lai pielietotu to  dažādos veidos ātrākā brūču dzīšanā.

--

Kāpēc Latvijas laukos tik raksturīgā griezes griešana iet mazumā, stāsta bioloģijas doktors un Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Oskars Keišs.