Šonedēļ Daugavpils pilsētas svētki un “Omotu tolka” Andrupenē.

“Daugavpilī ir noteikti vērts būt! Daugavpils pilsētas svētki ir jāredz, jādzird, jāsasmaržo un jāsagaršo, jo tādi svētki reti kur notiek,” teic Vienības nama vadītāja Diāna Soldāne, uzsverot, ka gaidītākie svētku koncerti paredzēti piektdienas un sestdienas vakaros (5.–6. jūnijā) Vienības laukumā: “Piektdien vakarā mums uzstājas Latvijas Reģionālā bērnu un jauniešu vokālā konkursa „Ceļā uz Lielo skatuvi” Grand Prix ieguvēji, kuri uzstāsies Daugavpils pašvaldības iestādes „Vienības nams” profesionālo orķestru pavadījumā ar Latvijā zināmiem solistiem, tādiem kā Atis Auzāns, Atvara, Intars Busulis un citi. Pēc tam sekos Intars Busulis ar “Abonementa orķestri” un grupa “Bermudu divstūris” iegriezīs piektdienas vakara ballīti tā pa jaudīgo. Sestdien rokmūziķis Miks Galvanovskis, starptautiski atpazīstamais “Bon Jovi” mūzikas projekts “New Jersey – Bon Jovi Tribute” un grupa “A-Europa” un pusnaktī, kā ierasts Daugavpilī, ir svētku salūts, bet tas nav viss, kas notiek mūsu pilsētas svētkos! Sākot jau no piektdienas darbojas lielais svētku tirdziņš, darbojas kafejnīcas, papildus skatuves, kur uzstājas mūsu vietēji kolektīvi un ciemiņi.”

Arī Rotko muzejs piektdien, 5. jūnijā, pkst.16.00 atklās vasaras izstāžu sezonu, kuru veidojuši mākslinieki no Latvijas, Lietuvas, Ķīnas un Dienvidāfrikas: “Šo projektu kopējā tēma ir sevis un pasaules izziņa, caur fotogrāfiju, glezniecību un arī keramiku,” stāsta Rotko muzeja Krājuma departamenta vadītāja Zane Melāne, atklājot, ka, piemēram, fotomākslinieks Rodžers Ballens no Dienvidāfrikas pievēršas cilvēka psihes noslēpumiem, “un arī meklē robežas starp dokumentālo un izdomāto, starp īstenību un sapņiem, savstarpēji kombinējot fotogrāfiju un fotogrāfijas apstrādes un kompozīcijas iespējas.” Bet, piemēram, Madaras Tropas izstāde “Tava elpa” atklāj daudzslāņainā tehnikā veidotu gleznu ciklu, “kurā mākslinieces jaunrade balstās novērojumos un vienlaikus aktīvā pieredzē, interpretējot, pētot attiecības starp mākslinieci un augiem kā savstarpēji saistītu un dinamisku sistēmu.”

Tikmēr Krāslavas novada Andrupenes lauku sētā, sestdien pusdienlaikā tradicionālajā alus darītāju un mācekļu saietā “Omotu tolka”, ikviens varēs nogaršot, vai vismaz paskatīties, kā tiek cepts alus: “Ceptais alus, tā odziņa ir, ka iesals netiek apgrauzdēts, bet tiek saldināts un pēc tam likts krāsnī, ” stāsta Andrupenes lauku sētas novadpētniece Evija Maļkeviča-Grundele, “un pēc tam iesalu liek kubulā vai zlauktā, kur meistars izdomās, bet iespējams mēs arī metīsim (alū) degošos akmeņus, lai būtu daļēji arī ceptais-akmeņa alus, un to visu varēs pieredzēt, atbraucot pie mums 6. jūnijā.” Un “alus vārīšana” jeb alus darīšana sader ar muzicēšanu, un par lustīgām dziesmām un dančiem gādās Ambeļu folkloras kopa “Speiga” un Rēzeknes folkloras kopa “Rūta”. “Mēs liekam kopā šos divus amatus – muzikants un alus darītājs. Bet kāpēc vajadzētu braukt uz šejieni un paskatīties – tā ir tā kopā būšanas sajūta, kaut ko kopā darot. Tas ir visvērtīgākais, ko vari piedzīvot, tādu sirsnīgu ģimenisku sajūtu – kopā radot, muzicējot un esot kopā jaukā, harmoniskā un patīkamā vidē.”

"Manuprāt, Jāņos jebkurš Latvijā var dzirdēt griezi arī vēl mūsdienās, taču ir jāieklausās dabā. Tās, ka cilvēks nav dzirdējis griezi, norāda, ka dabā viņš ieklausās pārāk maz," vērtē bioloģijas doktors un Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Oskars Keišs. "Grieze ir Latvijas lauku ainavas neatņemama sastāvdaļa. Tomēr mūsdienās ar griezi ir pašvaki gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. "

"Par griezi ir izplatīti daudzi mīti. Tā kā griezi praktiski nekad cilvēki neredz, tad pat zinātniskā literatūra ir senos laikos rakstīts, ka grieze uz ziemošanas vietām iet kājām. Bet tā, protams, nav. Grieze lido. Varbūt nelido tik labi kā izcilie lidotāji bezdelīgas un svīres, un, protams, lido diezgan tālus gabalus un pārziemo Centrālāfrikā," turpina Oskars Keišs.

Grieze ir viens no pēdējiem gājputniem, kas pie mums atgriežas. Grieze ligzdo uz zemes. Viņai ir 8 līdz 12 olas, un tas norāda, ka grieze ir pielāgojusies augstai mirstībai. Gluži kā pīles. 

Cilvēki parasti ir dzirdējuši griezes tēviņa balsi, bet ne citas griezes balsis. Arī mātītēm un mazuļiem ir balsis un tie tādi pīkstieni, kas atgādina dzeltenās cielavas balsi. 

Grieze Latvijā ir ienākuši kopā ar cilvēku, jo pirms lauksaimniecības laikmetā grieze dzīvoja tikai stepes zonā, kur nav mežu, jo grieze nav meža putns. Grieze ir lauku putns.

"Ilgstoši grieze sadarbojās ar cilvēka cilvēka ekstensīvo saimniecību. Taču kopš mehāniskās pļaujmašīnas ieviešanas griezei Eiropā klājas grūti. Piemēram, Anglijā tā ir izzudusi un notiek reintrodukcijas programma. Grieze nespēj izvairīties no pļaujmašīnām, īpaši, ja visu nopļauj vienā reizē. Ja pļautu pakāpeniski, grieze varētu aizbēgt. Kad pirms 100 gadiem visas pļavas lēnām nopļāva, tā pļava, kuru pļāva pirmo, jau bija pietiekami piemērota, lai tur atkal varētu paslēpties grieze. Modernā tehnika ļauj visu nopļaut 2-3 dienās. To, ko nesapļauj pļaujmašīnas, apēd dažādi plēsēji," skaidro Oskars Keišs.

Arī tādu pļavu, kur griezēja būtu piemērota dzīvesvieta, kļūst aizvien mazāk. Lauksaimniecības zemes pārvēršana par aramzemēm daudzām sugām nav piemērota.

Kaķi neprot pateikt, ka viņiem kaut kas sāp, un bieži vien slimības pazīmes ir tik nemanāmas, ka saimnieki tās pamana novēloti. Kādas izmaiņas kaķa uzvedībā un pašsajūtā var liecināt par veselības problēmām? Par to un citiem svarīgiem kaķu veselības jautājumiem runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro veterinārārsti  Lita Konopore, Vladislavs Lapinskis un Māra Vasiļevska.

Ierakstā uzklausām rīdzinieci Gundu Karnīti, kura darbojas biedrībā "9 dzīvības" un pamestiem un klaiņojošiem kaķiem dod pagaidu mājas. Viņai pašai ir divi kaķi, bet šobrīd pie viņas uzturas vēl trīs kaķi.

"Ir kaķi, kas no laukiem atvesti uz pilsētas dzīvokli, laimīgi pavada vecumdienas dīvānā, bet ir tie, kas vienmēr pārdzīvos, ka vairs netiek ārā. Tas var radīt stresu un tālāk urīnpūšļa iekaisumu, kas ir viena no biežākajām ar stresu saistītām saslimšanām," skaidro Māra Vasiļevska.

"Stresa faktori var būt dažādi kaķim. Dzīvniekiem, kas ir ciešā kontaktā ar saimniekiem stresu var radīt saimnieka aizbraukšana uz dažām dienām. Stresu var radīt, ka ierodas svešs kaimiņš, kurš ienāk dzīvoklī pabarot. Stresu var radīt remonts, pārvākšanās, blakus telpās rejoši suņi," turpina Māra Vasiļevska.

"Jebkura slimība slimība, kas rada sāpes, rada stresu kaķa organismam," papildina Vladislavs Lapinskis.

Tāpat viņš min, ka problēmas ar zobiem kaķim var radīt stresu. Turklāt tās ne vienmēr uzreiz var pamanīt, jo kaķis tās slēpj

"Ja kaķis ēd, tas vēl nenozīmē, ka viss kārtībā ar mutes dobuma veselību," atzīst Vladislavs Lapinskis.

Pirmā pazīme, ka iespējams, kaut kas nav kārtībā kaķis ar zobiem, viņš atsakās no sausās barības. Var parādīties nepatīkama elpa. Protams, uztraukumam ir pamats, ja apskatot mutes dobumu, ir redzamas asinis vai strutas. Reizēm kaķi nekopj sevi, jo ir sāpīgi.

Lita Konopore noteikti iesaka kaķim bojātos zobus noteikti izraut. Kaķis var lieliski ēst bez zobiem, ja viņam ir sagatavota pārtika.

"Kaķis var brīnišķīgi dzīvot bez zobiem, nekā ar sapuvušiem un kustīgiem zobiem. Katra kustība mutē ir kā adatas dūriens, sapuvušie zobi jāmudina izraut," skaidro Lita Konopore.

Nieru mazspēja ir bieža slimība ir vecākiem kaķiem. Vecus kaķus iesaka svērt reizi trijos mēnešos, svara zudums liecina par veselības problēmām.

Ārsti arī iesaka profilaktiskas asins analīzes reizi gadā veikt kaķim.

2023. gadā tika izdota it kā nomaļus palikusī apjomīgā Aspazijas poēma "Saules dēls", kas latviešu literatūras ainavā pilnā versijā visspožāk uzzibsnīja 1910. gadā laikrakstā "Dzimtenes Vēstnesis" ar Jūlija Madernieka zīmētu dzejnieces portretu un vinjeti. 

Pēc vairāk nekā gadsimta šis dzejas darbs, pateicoties literatūrvēsturniekam Jānim Zālītim, mākslas zinātniecei Ingrīdai Burānei un – pāri gadsimtam klātesot arī māksliniekam Jūlijam Maderniekam, beidzot bija sagaidījis savu izdevumu atsevišķā grāmatā.

2025. gadā izdevniecība "Latvijas Mediji" laida klajā Dainas Tabūnas un Alekseja Naumova grāmatu "Aspazija", kas ar viegli uztverama teksta un krāšņu attēlu palīdzību ataino latviešu literātes un kultūras personības dzīvesstāstu.

Tagad romānu un monogrāfiju sērijā "Es esmu…" iznācis Ingas Ābeles romāns "Mīlamā. Leģenda par sidraba šķidrautu" par latviešu dzejnieci un dramaturģi Aspaziju un klajā laista arī rakstnieces, dzejnieces un dramaturģes Ingas Ābeles veidota Aspazijas dzejas izlase "Aspazijas debesjums", ko papildina sakārtotājas apceres.

Savukārt Liegas Piešiņas veidotajā pārraidē par LU Akadēmiskā apgāda izdoto Aspazijas akadēmisko Kopoto rakstu 4. sējumu stāsta tās sastādītāja – literatūrzinātniece, prozaiķe un kritiķe, filoloģijas doktore, Latvijas Universitātes profesore Ausma Cimdiņa.

Šodien, 3. maijā, Rīgas rajona tiesa pasludinās spriedumu vēsturiskā lietā. Ārsts Jevgēnijs Ņikiforenko ir pirmais zināmais ārsts Latvijā, kuru apsūdz par seksuālu vardarbību pret vairākām pacientēm. Tā sākums meklējams teju 20 gadu senā vēsturē, kad pirmās cietušās sāka uzmeklēt viena otru internetā. Viņu lietu policija izbeidza. Tagad pirmās instances tiesā nonākusi otrā lieta, kuras nebūtu, ja žurnālisti šo gadījumu nebūtu izcēluši gaismā. 

Imunologs Jevgēnijs Ņikiforenko ir apsūdzēts par seksuāla rakstura darbībām nolūkā apmierināt savu dzimumtieksmi - fiziskā saskarē ar cietušās ķermeni un par dzimumtieksmes apmierināšanu pretdabiskā veidā, kas saistīta ar vaginālu iekļūšanu cietušās ķermenī, pret cietušās gribu, izmantojot uzticību. Lietas saknes meklējamas sen – 2000. gadu vidū, bet sabiedrība par to uzzināja 2021. gadā. Kā saka viena no cietušajām – bez medijiem te nekas nesanāktu.

Latvijas ekonomika atkopjas, ir izaugsme, taču tā ir pārāk lēna, lai mēs varētu teikt, ka esam uz pilnīgi pareizā ceļa. Tādu vērtējumu intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš, skaidrojot viņa augstskolā veiktā jaunākā "Ekonomikas barometra" pētījuma rezultātus.

Tas atklāj divu procentu ekonomikas pieaugumu, kas, pēc Bērziņa teiktā, ir minimālais, lai varētu teikt, ka ekonomika aug.

--

Šobrīd mūsu ekonomikas īstermiņa attīstības prognozes nav spīdošas. Tā savukārt secina Latvijas Universitātes domnīcas "LV PEAK" direktore, profesore Inna Šteinbuka, pirms šodien domnīca iepazīstinās ar Ekonomikas barometra pētījumu par tuvāko nākotni Latvijas ekonomiskajai attīstībai.

Ar jaunības pieskaņu – Latvijas Nacionālā opera un balets pēc vēsturiskās rekonstrukcijas šomēness aicina uz ikgadējo Rīgas Operas festivālu. Jau rīt skatītājus gaida Džakomo Pučīni opera „Bohēma” jauniestudējuma pirmizrāde. Aprīlī un maijā remonta dēļ Nacionālās operas un baleta ēkā izrādes nenotika, tāpēc šogad festivālā būs ne tikai operas, bet arī vairākas baleta izrādes. Jauniestudējumos un repertuāra izrādēs mirdzēs arī pasaulē atzīti viessolisti.

Visas izrādes skatītāji varēs baudīt vēsturiskajā ēkā, kurā nupat noslēgušies vairāk nekā 12 miljonus eiro vērtie inženierkomunikāciju darbi.

Augustā būs gads, kopš stājās spēkā alkohola tirdzniecības ierobežojumi – gan samazināts grādīgo dzērienu tirgošanas laiks, gan ierobežotas reklāmas. Kā tas ir mainījis iedzīvotāju paradumus, vai cilvēki alkoholu lieto mazāk un ko saka atbildīgās iestādes?

Pēc OECD 2024. gada datiem Latvija ir otrajā vietā aiz Portugāles ar lielāko alkohola patēriņu uz vienu iedzīvotāju - 11,7 litri. Alkohola tirdzniecības un reklāmas ierobežojumi stājās spēkā pērn augustā pēc garām un plašām diskusijām. Gan tirgotāji, gan ražotāji tiem cēla iebildumus. Ko rāda dati, vai ir samazinājies patēriņam nodotā alkohola apjoms, skaidro Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance.

Kopumā pirmajos trijos mēnešos patēriņam nodoto alkoholisko dzērienu apjoms sarucis par nepilniem 5 %. Runājot par alu, samazinājums bijis būtisks. Borance gan saka, ka alkohola patēriņa izmaiņas nevar vērtēt tikai ar darba laika ierobežojumiem, bet jāskatās plašāk.

Veselības ministrijā stāsta, ka pagaidām vēl nav precīzu datu par ierobežojumu ietekmi uz patēriņu. Bet kopējais patēriņa kritums bija vērojams jau pērn, stāsta ministrijas atkarību profilakses nodaļas vadītāja vietniece Sanita Lazdiņa.

Lielveikalos novērots, ka jaunieši vairāk izvēlas bezalkoholiskos dzērienus.

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs gan pilnībā nepiekrīt iepriekš teiktajam un noraida apgalvojumus, ka tirdzniecības ierobežojumu dēļ cilvēki sākuši dzert mazāk.

Veselības ministrijai līdz 31. oktobrim Saeimā jāiesniedz plašāks situācijas izvērtējums. Savukārt Rudenī plānots plašāks pētījums, kāda veida alkoholiskos dzērienus cilvēki izvēlas un tad arī varēs runāt detalizētāk par ierobežojumu ietekmi.

Lai arī cik gaistošs ir ziedu skaistums, tas joprojām ir neizsakāmi vilinošs. Raidījumā Monopols saruna ar "Botanica florens" dārza saimnieci Lindu Žindigu par uzplaukšanu dārzā un dzīvē.