Jau trešo gadu provokatīvas un jaunas idejas rosinošas mākslas cienītājus aicina festivāls “Ēdene”, ko rīko “kim?” laikmetīgās mākslas centrs. Šogad tas pievēršas iekāres, seksualitātes, darba un ķermeniskuma attiecībām laikmetīgajā mākslā un tiek ieteikts tikai tiem, kam jau ir vismaz 18 gadu. Izstādes kuratore Zane Onckule pulcējusi vienuviet sievietes mākslinieces no dažādām valstīm. Darbi izvietoti “kim?” topošajā jaunajā adresē Rīgā, Hanzas ielā 22, ko plānots atjaunot. 

--

Festivāls “Ēdene” noritēs līdz 12. jūlijam. Tā kā izstāde ietver erotiskas un seksuālas tēmas, apmeklētājiem ierobežojums 18+, nepilngadīgie drīkst apmeklēt izstādi tikai pieaugušo pavadībā.

Tiekamies ar jauno mediju mākslinieku Jurģi Peteru, kurš veicis interesantu māksliniecisku pētījumu par vizuālajiem arhetipiem, kas ir ģeneratīvā mākslīgā intelekta modeļu pamatā un kas ir arī viņa izstādes centrā.

No visiem mūsu estētiskajiem un kulturālajiem aizspriedumiem, ko gadu gaitā esam uzkrājuši interneta dzīlēs, barojas mākslīgā intelekta modeļi un spoguļo mūs, pēc tam turpinot barot mūs atpakaļ ar tiem pašiem stereotipiem un arhetipiem. Šo mijiedarbi savā praksē pēta Jurģis Peters. 

Mākslinieks ir doktorantūras pētnieks Tamperes universitātē, bet vispirms ieguvis maģistra grādu gan Latvijas Mākslas akadēmijā, gan datorzinātnē Birmingemas universitātē. 

RIXC galerijā Rīgā ir skatāma jūsu izstāde "Uzmācīgās domas" ar pavadteikumu - par ko nespēj pārstāt domāt mākslīgais intelekts? Par ko tas nespēj pārstāt domāt?

Jurģis Peters: Strādājot pie šīs izstādes un eksperimentējot ar to, kā mēs varam salauzt mākslīgā intelekta sistēmas, tā ir mana kiberdrošības ievirze, man šķiet ļoti interesanti pamēģināt sistēmu salauzt vai atrast kaut kādu veidu, kā tajās iekļūt citādāk. Mēģinot lauzt šo sistēmu, izmēģinot daudzas dažādas pieejas, lielākā daļa nestrādāja, bet viena, kas strādāja, bija pieeja, ja mēs mākslīgajam intelektam dodam viņa pašradīto saturu, tad laika gaitā sistēma "apēd sevi". Interesanti ir tas, ka saturs, kas tiek radīts, sāk atkārtoties kaut kādā mērā. Lai gan tas nav vienmēr vienāds, bet sāk atkārtoties dominējošās formas, kompozīcijas, krāsas. Šīs ir lietas, pie kurām mākslīgā intelekta sistēma vienmēr atgriežas.

(..)

Viena lieta ir tas, ko mēs nododam kaut kādas savas prasmes un to autorību [mākslīgajam intelektam], un vēl ir vides jautājums, par ko, man liekas, vispār mākslīgā intelekta kontekstā ļoti maz runāt. Ka tas ir vidi ļoti piesārņojošs pasākums, jo patērē ārprātīgi lielus resursus. Tikai mēs to neredzam. Vai jūs arī par to savā ikdienā, strādājot ar tehnoloģijām, domājat?

Jurģis Peters: Par šīs tēmas aktualitāti, cik esmu saskāries Somijā, ļoti daudz runā, un tā ir viena no pusēm, ja tu tiešām izvēlies strādāt ar mākslīgo intelektu, tam ir jābūt ļoti lielam pamatojumam. Citādi tas kaitējums videi un tas, cik resursu ir nepieciešami, neatspēko to, ka varbūt vienkārši gribas uztaisīt kādu attēlu. 

Par to, man šķiet, ir ļoti polarizējoša attieksme, ir kritiskā perspektīva, kur ir ļoti daudz mākslinieku, bet es varu vairāk par Somiju runāt, kuriem šķiet, ka mākslīgo intelektu nevajag izmantot vides problemātikas dēļ. Bet ir otra daļa, kas vairāk ir saistīta ar pētniecību, kur joprojām šķiet, ka mākslīgais intelekts ir atrisinājums visām problēmām un ka tikai mākslīgo intelektu varam tikt tālāk. Ir ļoti grūti balansēt pa vidu.

Es piekrītu tam, ka izmantošana ir leģitīma tad, ja tam ir tiešām iemesls. No otras puses, šie rīki ir brīnišķīgi, tiem ir tiešām ļoti lielas iespējas, ir situācijas, kad ir svarīgi, ka mēs tos izmantojam. Savā mākslinieciskajā praksē es šim aspektam tik ļoti nepievēršos, jo šķiet, ka par to jau ārkārtīgi daudz runā. Bet varbūt es esmu kādā burbulī.

Tiesu ekspertīze ne vienmēr nozīmē strādāt ar cilvēka atstātām pēdām, dažkārt palīdzēt var liecības par kāda dzīvnieka vai auga klātbūtni. Kā pēta "nehumāno DNS" tiesu ekspertīzē un kā šāds darbs palīdz noziegumu izpētē? Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Valsts tiesu ekspertīžu biroja tiesu eksperte Kristīne Dokāne un Valsts tiesu ekspertīžu biroja vecākā tiesu eksperte Ieva Gutovska.

Latvijā tuvojas pļavu ziedēšanas laiks. Un lai gan dažādas augu tējas var ievākt gan pavasarī, gan vēlāk rudenī, tieši vasaras ziedošās pļavas piedāvā plašāko augu klāstu. Tāpēc šodien saruna ar zinošiem augu tēju vācējiem un ražotājiem.

Pie mums ir diezgan daudz mājražotāju, kas nodarbojas ar zāļu tēju gatavošanu. Šoreiz Toma Briča ceļš veda uz Madonas novada Praulienu, kur tikās ar augu tēju pazinēju, tiešām ļoti zinošo un pieredzējušo Līgu Lieplapu, kas izveidojusi uzņēmumu „Plūkt”. Sarunā pievienojās arī uzņēmuma ilgtspējas jautājumu eksperts Juris Jātnieks.

Viņi uzreiz atklāj, ka šis gads pagaidām ziedu pļavām ir izcils. Atšķirībā no pagājušās vasaras. Savukār mēs ceram, ka viņu stāsts iedvesmos ne tikai sākt lietot zāļu tējas, bet arī pašiem doties pļavā šovasar ievākt kādus labumus rudenim un ziemai.

Ne vienmēr var sekot senču padomiem un vākt augus noteiktā mēneši, piemēram, āboliņu un liepziedus ir jāvāc, kad ir. Dažreiz jau pirms Jāņiem. Līga Lieplapa arī stāsta, ka laikapstākļi ietekmē ne tikai to, kad vākt augus, bet arī augu sastāvu. Droši vien tik daudz ēterisko eļļu un citu bioloģiski aktīvo vielu augos, cik vasaras svelmē, rudenī nav, bet pēdējos trīs gados ir bijis tik silts laiks septembrī, ka pat meteoroloģiskā vasara ir krietni pēc 1. septembra. 

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja veiktajā aptaujā atklājies, ka gandrīz puse autovadītāju nezina, kā pareizi rīkoties pēc ceļu satiksmes negadījuma. Kāda būtu pareiza rīcība pēc avārijas, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk stāsta Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja IT daļas vadītājs

Oskars Irbītis norāda, ka nokļūšana negadījumā, par laimi, nav ikdienišķs pasākums cilvēkiem, ko papildina apjums, stress. Tāpēc saprast, kā pareizi noformēt saskaņoto paziņojumu par negadījumu bieži vien ir diezgan lielas problēmas. 

"Vislielākās grūtības cilvēkiem sagādā, kad ir jāaizpilda saskaņotais paziņojums. Mani novērojumi, izskatot arī sūdzības, ka cilvēki jauc elementārām lietas un jēdzienus, piemēram, kas īsti ir apdzīšana un kas ir iebraukšana blakus joslā. Liela nesaprašana ir par dažādu manevru atšifrēšanu. Ja saskaņotajā paziņojumā kāds ir izdomājis apzīmēt vairāk par trīs ķeksīšiem, tas nozīmē, ka kaut kas nav saprasts," norāda Oskars Irbītis.

"99% gadījumu būs jāatzīmē tikai viens ķeksītis, viena situācija, ko atlasām no attiecīgā saraksta. Ļoti daudzos gadījumos nevajadzēs atķeksēt nevienu ķeksīti cilvēkam, kurš vienkārši brauc taisni. Dažas elementāras lietas, kas sagādā milzīgas grūtības. Tāpēc mans uzskats - par to ir jārunā, jārunā, jārunā un vēlreiz jārunā," atzīst Oskars Irbītis.

Abi viesi mudina nepieciešamības gadījumā lejplādēt Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja lietotni, kur pieejams saskaņotais paziņojums, bet tajā pašā laikā nebūtu slikti, ja mašīnā būtu tas papīra formātā, jo negadījumi mēdz notikt arī vietās, kur nav sevišķi labs interneta pārklājums.

Ja vien negadījumā nav cietušie, viesi noteikti mudina nelaimes gadījumā iekļuvušajiem vienoties, jo gaidīt jau tā noslogoto policiju būs ilgi un tas raisīs papildus daudz nepatīkamu emociju.

Bungas ar diviem ragiem jeb grupa "Eklektika" 2. jūnijā klajā laiž dziesmu "Tiki Tiki", kas ir pirmais skaņdarbs no šogad gaidāmā otrā studijas albuma. Līdz ar šo svinīgo notikumu grupa aicina uz savu līdz šim vērienīgāko koncertu, kas notiks 19. jūnijā fotostudijā un kultūrtelpā "SUNS Studio" Rīgā.

Dziesma "Tiki Tiki" ir pirmais skaņdarbs pēc grupas debijas plates "Encounters" (2024). Muzikāli tas ieskicē jaunizvēlēto virzienu otrajam studijas albumam, kas klausītājiem pieejams taps jau tuvāko mēnešu laikā. "Šī dziesma ir kā klusais sprādziens. Tā savieno mūsu iekšējo mieru ar ārējo impulsivitāti. Gribētos to salīdzināt ar atvaļinājuma sajūtām pie pludmales – vienu mirkli tu sauļojies un uzsūc D vitamīnu, nākamajā – jau pilnā jaudā skrien okeāna virzienā ķert atveldzējošu peldi, liekot savai sirdij pukstēt ātrāk," par dziesmu stāsta grupas bundzinieks Kārlis Roberts Kalējs, ar kuru plašākā sarunā tiekamies "Klasikas" vilnī.

Grupa "Eklektika" vienmēr devusi priekšroku mūzikai, nosaukumu piešīrot tikai tad, kad tā jau gatava. "Tiki Tiki" nav izņēmums: "Šī skaņas ainava klausītāju ved uz vēl neatklātu salu, kur mīt trauslā robežā starp apziņu un zemapziņu. Rituāli, dejas un pustumsa lāpu gaismā ar karstām pludmales smiltīm starp pēdu pirkstiem," audiālo attēlu ieskicē saksofonists Rūdolfs Pēteris Rubenis. Dienvidu rituālās dejas sajūtu mūziķiem palīdzējis sasniegt perkusionists Uģis Upenieks, par ierakstu un gala apstrādi parūpējoties Bruno Braunam.

Jaunās dziesmas iznākšana tiks atzīmēta ar svinībām Rīgā. 19. jūnijā plkst. 19.00 Āgenskalnā, fotostudijā un kultūrtelpā "SUNS Studio" pirmo reizi notiks dubultkoncerts, kurā satiksies divi instrumentālās mūzikas trio – grupa "Eklektika" un iespaidīgā ģitārista Riharda Lībieša "OrchesTrio". Abas grupas līdz šim nav spēlējušas viena vakara ietvaros, tāpēc dubultkoncerts būs īpaša satikšanās arī pašiem mūziķiem. Koncertā apmeklētāji varēs izvēlēties sev piemērotāko klausīšanās vietu: tuvāk mūziķiem neformālā izkārtojumā vai mazliet tālāk, klasiskākā koncertklausīšanās zonā.

"Eklektika" ir grupa, kas savu mūziku būvē no neierastas instrumentācijas – bungām, saksofona un klarnetes –, kur meditatīva improvizācija var pāraugt džeza, fanka, minimālisma un psihodēlisku noskaņu piesātinātā performancē. 2024. gadā izdotais grupas debijas albums "Encounters" guva plašu rezonansi un saņēma nominācijas vairākās Latvijas mūzikas balvās.

Braukt prom vai palikt – šāds jautājums pēc dronu incidentiem un šūnapraidēm izskan arvien biežāk. Tomēr nekustamo īpašumu tirgus pagaidām neliecina par masveida aizbraukšanu. Latgalē joprojām pērk dzīvokļus, mājas un lauku īpašumus, bet uzņēmēji un investori kļūst piesardzīgāki. Kamēr vieni domā par aizbraukšanu, citi turpina veidot savu dzīvi reģionā, cerot, ka jaunā realitāte nekļūs par pastāvīgu ikdienu.

Plašāk Annas Luīzes Ruskules sagatavotajā ierakstā.

Projekta „Rail Baltica” turpmākajai attīstīšanai tiek sagaidīts audita ziņojums, kas ne tikai atklās pagātnē pieļautās kļūdas, bet arī pateiks, kā projekts ir turpināms un kādas saistības varam uzņemties. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt teica jaunais satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis no "Jaunās Vienotības". Par šo dzelzceļa projektu viņš sacīja, ka savulaik esam atvēzējušies tā, kā pašlaik nevaram atļauties.

"Manā skatījumā mēs varam šo projektu virzīt tik strauji un tik ātri, cik mums ir pieejams arī finansējums ne no nacionālā budžeta. Domāju, ka būtu diezgan populistiskisolīt, ka mēs to izdarīsim 2030. gadā. Jautājums ir par 2035. gadu, tomēr es pa priekšu sagaidītu ekspertu vērtējumu, jo tas arī ir saistīts ar finansējuma pieejamību ne tikai fiziski spējām to darīt," norādīja ministrs. 

Aptuveni 50 miljoni eiropiešu ikdienā paliek mājās, lai rūpētos par slimiem bērniem vai veciem cilvēkiem. Viņu vidū arī jaunieši, kas mēdz būt spiesti pamest skolu, lai palīdzētu pieskatīt jaunākos brāļus un māsas vai pat garīgu slimus vecākus. Eiropas Parlaments aicina atzīt šo cilvēku statusu un nodrošināt, ka vecumdienās viņi necieš no nabadzības, jo oficiāli ir strādājuši mazāk nekā citi. Turklāt aprūpes pienākumi joprojām krietni vairāk gulstas uz sievietēm nekā uz vīriešiem.

Daudzās Eiropas valstīs sabiedrība noveco un līdz ar to pieaug pieprasījums pēc aprūpes. Statistika liecina, ka šobrīd Eiropā oficiāli par aprūpētājiem strādā nedaudz vairāk nekā seši miljoni cilvēku. Krietni vairāk – aptuveni 53 miljoni, šos pienākumus veic mājās un pārsvarā bez maksas.