Raidījums Stiprie stāsti ciemojas pie uzņēmējiem Kaspara un Līgas Puriem Alūksnē. Viņi darbojas trīs dažādās jomās – tirgo apģērbus, izveidojuši "Veloostu" un vasarā iznomā tūristiem dažādus elektriskos braucamlīdzekļus Alūksnes ezera krastā, kā arī ražo automašīnu paklājus.

Runājam par idejām, par kurām citi sākumā smējās.

Kāpēc sabiedrībā joprojām valda stereotipi, ka radošam darbam jābūt brīvi pieejamam? Vai, nemaksājot autoriem, mēs riskējam zaudēt profesionālo kultūru? Kā atrast līdzsvaru starp mākslas pieejamību un taisnīgu atlīdzību tās radītājiem?

Raidījumā "Klasika+" Anete Ašmane-Vilsone diskutēt par šiem un citiem jautājumiem aicinājusi AKKA/LAA pārstāvi Ievu Kolmani, režisori Kristu Burāni un zvērinātu advokātu Ivo Klotiņu.

Apspriežam dažādus piemērus: no mākslīgā intelekta rīku izmantošanas amatpersonu komunikācijā un dilemmas par nošu iegādi mūzikas nozarē līdz pat vēsturiskajai netaisnībai teātra vidē, kur režisori līdz šim likuma izpratnē netika atzīti par autoriem un nesaņēma atlīdzību par darbu atkārtotu izrādīšanu.

Eksperti uzsver – intelektuālais īpašums ir civilizētas sabiedrības stūrakmens, un, ja sabiedrībā netiks kultivēta cieņa un nodrošināts taisnīgs atalgojums kultūras radītājiem, Latvija ilgtermiņā riskē zaudēt savu profesionālo kultūru un tās kvalitāti.

Uzklausām arī komponista Andra Dzenīša, fotogrāfes Agneses Zeltiņas un arhitektūras nozares pārstāvju pieredzi par autortiesību problēmjautājumiem dažādās kultūras nozarēs.

Nekad nezaudēt saikni ar atvērtajām gaišajām debesīm, pat ja nāktos slēpties vistumšākajos pagrabos no briesmām – aicina Normunds Beļskis. Par līdzdalību neatkarības atgūšanā un kā veidoja iekšlietu sistēmas saziņu ar sabiedrību, par darbu 15 valdībās un kā palīdzēja Zatleram kļūt par prezidentu, arī par tēva misiju un dzeju – saruna ar Normundu Beļski Laikmeta krustpunktā.

Normunds Beļskis bijis klāt Atmodas laikam, balsojis par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Bijis un ir padomnieks Latvijai nozīmīgu jomu ministriem – iekšlietu un veselības, bet dzejā tuvs arī bērniem, viņu pasaulei, kura tikai veidojas. Ar viņa vārdiem rakstītas dziesmas, rokopera, mūzikls, bet publiski vienā no sociālajiem medijiem 1. aprīļa ierakstā, kas ir viņa dzimšanas diena, ir dzejolis. Lūk, dažas rindas no tā: 

“Es neesmu joks, Es esmu pa īstam, Un nebēgu prom no liktens likstām,

Bet visvairāk es ticu goda vārdam, Par visu, kas mīļš, saku, paldies, Dievam”.

Mēs tiekamies tādā saspringtā laikā, kad par demisiju ir paziņojusi Ministru prezidente Evika Siliņa. Jaunā valdības veidošana ir uzticēta Andrim Kulbergam. Parlamenta vēlēšanas ir pēc pieciem mēnešiem. Jūs ar politiskajiem spēkiem un lēmumiem esat bijis saistīts teju visu laiku, kopš Latvija atguva savu neatkarību. Ar kādām acīm jūs raugāties uz šīm pārmaiņām?

Normunds Beļskis: Tas saspringtākais laiks, vismaz manā dzīvē noteikti bija 1990.-1991. gads, īpaši 15. augusts 1990. gadā pēc balsojuma, kad Augstākā Padomē, tagad Saeimas ēkā, mēģināja iebrukt militārpersonas, kuras mācījās PSRS kara augstskolās. Un barikāžu laiks viss, arī augusta puča laiks. Salīdzinoši ar tām emocijām un to spriedzi, kas bija toreiz, visas krīzes, arī tā, kas šobrīd ir, man liekas tāda salīdzinoši viegla pačalošana. Kaut gan jāsaka, ka cilvēki arī šobrīd visu, kas notiek, ņem ļoti pie sirds. Un tas ir arī ļoti saprotami, jo mums visiem rūp gan mūsu katra paša, gan mūsu bērnu, gan mūsu valsts nākotne. Un ģeopolitiskā situācija šobrīd nav tā vienkāršākā.

Bet ar jūsu kā sabiedrisko attiecību speciālista, profesionāļa acīm raugoties, veids, kā noritēja gan Ministru prezidentes aizsardzības ministra demisijas pieprasījums, pēc tam paziņojums par pašas demisiju – jums šķiet, tas sabiedrībai raidīja skaidru ziņu, kas tagad notiks, vai gluži otrādi, varbūt tomēr palikuši pārāk daudz jautājumu neatbildēti?

Normunds Beļskis: Diemžēl tas ir ne tikai šim periodam, bet arī pēdējiem gadiem visai raksturīgi, ka daudzas lietas paliek neizstāstītas. Es neteiktu, ka noklusētas, bet bieži vien tas vēstījums, kas tiek dots cilvēkiem, tajā ir kaut kāds aprēķins, kaut kādas politiskas slūžas tiek uzliktas. Tad domā, kā pateikt atbilstoši sava elektorāta vai savu partiju interesēm. Es domāju, ka daudz svarīgāk šādos brīžos būtu runāt un paskatīties, kādas ir sabiedrības intereses, kādas ir mūsu visu nākotnes intereses, un šo stratēģisko mērķu redzējuma kontekstā runāt un runāt atklāti, jo cilvēki atklātību vienmēr sapratīs. Varbūt tā būs reizēm sāpīga. Bet jebkurā gadījumā tas būs atklāti pateikts un cilvēkiem tas palīdz arī iekšēji pat vairāk mobilizēties.

Es domāju, tas noteikti vairāk pastiprina uzticēšanos valsts varai un visiem, kas ir ap to.

Normunds Beļskis: Jā, uzticības jautājums ir dramatisks diemžēl, visas aptaujas liecina, ka mēs varētu vēlēties. Bet tas arī visus šos pēdējos gadu desmitus,  vismaz divus noteikti, nav bijis tas augstākais. Lielos plusos nav bijis.

Vai jums šķiet, ka būs tā, kā Valsts prezidents aicinājis, ka ir jānoliek pie malas strīdi un tiešām jādara? Vai partijas sapratīs, ka pirms vēlēšanām tas ir vienkārši jādara?

Normunds Beļskis: Es domāju, ka prezidents ļoti precīzi noformulēja savu vēstījumu un uzdevumu, ko viņš redz. Un es ceru, ka tas arī ir uzklausīts un ka tas tādā veidā tiks pildīts un realizēts, jo mums tiešām šobrīd noteikti ir jānoliek pie malas visus strīdus, kašķus un visu sarunāto, kas ir bijis pirms tam. Un sarunāts ir, manuprāt, ne mazums, apvainojušies ir gandrīz visi viens uz otru. Bet tādos brīžos tas jāliek pie malas. Un kā mēs redzam tagad, katru dienu burtiski ir dronu trauksmes, bērniem eksāmeni tiek apturēti, un neziņa, kas valda sevišķi mūsu brīnišķīgās, skaistās Latgales novados. Un tur noteikti ir ļoti svarīgi stratēģisko mērķu vārdā saņemties un šos mēnešus līdz vēlēšanām izveidot spēcīgu labēji centrisko koalīciju.

Ļoti gribētos, lai šis izskanētu tā, lai to dzird un arī lai rīkojas, lai tiešām tā būtu. 

Ziņkārīgs jautājums - vai esat bijis klāt teju visās valdībās pie kāda no ministriem un cik valdībās jūs esat bijis?

Normunds Beļskis: Faktiski visās, man liekas, kaut kur vismaz varētu būt 15 vai cik.

Turaidas muzejrezervātā maijā atklātas divas jaunas pastāvīgās ekspozīcijas Turaidas viduslaiku pilī – “Astoņi gadsimti Turaidas pilī” un “Turaidas pils septītais tornis”. Abu ekspozīciju vienlaicīga atklāšana iezīmē nozīmīgu posmu muzeja attīstībā. Kultūras rondo par mūsdienīgo skatījumu uz Turaidas pils vēsturi runājam ar ekspozīciju veidotājiem un muzeja vadību.

Šonedēļ raidījumā "Post factum" Anete Ašmane-Vilsone kopā ar ekspertiem – komponisti Ilonu Breģi un vijolnieku Andreju Jegorovu vērtē šādus koncertus:

Mēs visi zinām, kas ir astoņkājis, bet kas ir astoņroce? Šo Antras Putniņas un citu klausītāju atsūtītās mīklas min Rundeļu ģimene no Salaspils: mamma Dārta, tētis Roberts ar bēniem Luīzi (9 gadi) un Lūkasu (3 gadi).

Ukraina ir gatava dalīties ar cilvēkiem Latvijā visā savā pieredzē. Jums tikai jāgrib to ņemt. Tā intervijā Latvijas Radio šonedēļ Rīgā notiekošā Dronu samita laikā sacīja Oleksandrs Dončenko, Ukrainas Bruņoto spēku Pretgaisa aizsardzības bijušais instruktors. Intervijā viņš pauda pārliecību, ka Latvijas jaunā paaudze spēs aizstāvēt savu valsti un pretoties Krievijai, ja tas būs nepieciešams. Taču tai pat laikā, pēc viņa novērojumiem, cilvēki mūsu valstī aizvien nav gatavi karam.

Ukraina viennozīmīgi ir uzlabojusi savas spējas, ja runājam par Krievijas bezpilota lidaparātu un arī raķešu notriekšanu kara laikā. Bet, ja mēs runājam par pašreizējo situāciju, aizvien pilnīgi visu notriekt nav iespējams. Kas Ukrainai nepieciešams, lai uzlabotu savas spējas, ja runājam par pretgaisa aizsardzību?

Oleksandrs Dončenko: Mums nepieciešams vairāk resursu, vairāk augsto tehnoloģiju aprīkojuma. Mums viss ir, bet ar to nepietiek. Mums vajag vairāk šo sistēmu, to pašu "Patriot" sistēmu, to pašu "Iris-T" sistēmu.

Pašlaik mēs izstrādājam sistēmu pret ballistiskajām raķetēm, un šai izstrādei ir ļoti veiksmīgi sasniegumi. Es domāju, ka mēs varam notriekt arī "Orešņik" raķetes. Mums tikai jāpalielina apjoms. Mums vajag vairāk raķešu "Patriot" sistēmām, mums vajag vairāk "Iris-T" palaišanas iekārtu un arī zenītartilērijas tankus "Gepard" mums vajag vairāk. 

Pašlaik mēs uzsākam pārtvērējdronu ražošanu. Tie ir Ukrainas izstrādātie droni, un mēs pastāvīgi tos modernizējam un strādājam pie to uzlabošanas.

Pašlaik mēs redzam zobena un vairoga sacensību, un tā turpināsies ilgu laiku. Un uzvarētājs būs tas, kurš spēs izgatavot modernāku vairogu un modernāku zobenu.

Kas ir nepieciešams, lai Ukraina spētu saražot vairāk raķešu, vairāk dronu? Vai tā ir, piemēram, nauda no partneriem? Un kas jāizdara, lai tas notiktu ātrāk? 

Protams, mums ir nepieciešamas investīcijas, mums ir nepieciešamas zināšanas, mums ir nepieciešamas ražotnes ne tikai Ukrainā, bet arī Eiropā, jo mēs nevaram visu saražot Ukrainā. Un pats galvenais, mums ir nepieciešama konsolidācija un izpratne, ka karš Ukrainā ir nākotnes karš Eiropā. Ja mēs neapturēsim ienaidnieku Ukrainā, viņš ieradīsies Eiropā un klauvēs pie eiropiešu durvīm.

Pasaules hokeja čempionātā šodien, 30. maijā, pusfināla spēles. Latvijas izlasi uzveikusī Norvēģija izaicinās mājiniekus šveiciešus, kas astoņos mačos vēl ne reizi nav izjutuši zaudējuma rūgtumu, bet Kanāda cīkstēsies ar Somiju.

Bet Latvijas izlasei turnīrs ir noslēdzies. Izcīnīta 6. vieta. Daļa no komandas jau vakar atgriezās mājās, bet lielākā daļa hokejistu un treneru Rīgā ielidos šodien plkst.12.45. Līdzjutējiem ir iespēja viņus sagaidīt lidostā.

Ilggadējais Latvijas izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš uzskata, ka par 6. vietu pasaules čempionātā viennozīmīgi jāpriecājas, bet norvēģu iekļūšana četriniekā esot likumsakarīga. Savukārt valstsvienības aizsargs Kristaps Zīle, lai arī vīlies par spēles iznākumu ceturtdaļfinālā, norāda, ka kopumā šis čempionāts ir izdevies.

Tiem, kas vēlas seko līdzi pusfinālā spēlēm, jāņem vērā, ka spēļu sākumlaiks atšķirsies no līdz šim ierastā. Šveice plkst. 16.20 sāks maču pret Norvēģiju, bet plkst. 21.00 Kanāda spēkosies ar Somiju.

Vai Latvijas uzņēmēji, kuri prot radīt augstvērtīgus produktus un pakalpojumus, prot tos arī aizsargāt? Monopolā saruna ar Latvijas Republikas Patentu valdes priekšsēdētāju Agri Batalauski.