Jau šovakar, 29. maijā, Rīgā, Hanzas peronā, varēs ieraudzīt, kā modi mūsdienās definē jaunie dizaineri, kuri Latvijas Mākslas akadēmijas skatē pievērsušies gan personiskām tēmām, gan globāli aktuāliem jautājumiem, turklāt iespējams, kādas no tendencēm ietekmēs arī industriju. Tostarp, kā modes kolekcijās var runāt par emocijām, konkrētāk - stresu.

Studenti kolekcijas veido, pārstrādājot,atkārtoti izmantojot audumus, ir reizes, kad kolekcijai nepieciešami īpaši audumi. Tomēr ierobežotie apstākļi motivē meklēt radošus risinājumus. Jaunie dizaineri, kuri savu veikumu parādīs jau šovakar skatē Hanzas peronā, alternatīvus veidus ir atraduši. Kādi, piemēram, sadarbojas ar metāldizaina, grafikas dizaina studentiem, tādējādi viņi jau sāk apgūt vienu no industrijas nozīmīgākajām kompetencēm, spēju komunicēt un sadarboties.

LMA modes skate “Definīcija” norisināsies 29. maijā plkst. 19.00 Hanzas Peronā, kļūstot par vienu no centrālajiem akadēmijas studiju gada noslēguma notikumiem līdzās Dizaina dienām un diplomdarbu izstādei.

Kultūras rondo tiekamies ar mākslinieku Jāni Avotiņu, viņa personālizstāde "Tālē" no 30. maija būs skatāma Mākslas muzejā "Rīgas birža".

Jāņa Avotiņa izstādes iecere veidojusies, balstoties Mākslas muzeja "Rīgas birža" arhitektoniskajā estētikā. Biržas Lielā izstāžu zāle ar pilnībā atsegtiem logiem dienas gaismā, ar skatu uz Vecrīgas dažādām perspektīvām atgādina greznākās Rietumeiropas metro un vilcienu stacijas eklektisma, neoklasicisma stilā. Tas rosinājis mākslinieku turpināt glezniecībā risināt viņam tik raksturīgās figūru un telpas attiecības, koncentrējot laika, vēstures, arī politikas dimensijas spriedzes uzlādētā nelielā gleznas plaknē.

Izstādē eksponēti tikai jaundarbi, un tā iekļaujas Mākslas muzeja "Rīgas birža" izstāžu ciklā, kur laikmetīgās mākslas pārstāvji mijiedarbojas ar muzeja vēsturisko mantojumu.

Izstāde būs apskatāma līdz 23. augustam.

Mākslīgā intelekta kafijas pauzē kopā ar Anetu Gūtmani: Savienotāji jeb "connectors" mākslīgā intelekta platformās. Iespējams, Tu izmanto mākslīgā intelekta platformas, kā arī pārslēdzies starp dažādām programmām un servisiem. Rezultātā darba diena bieži ir nepārtraukta pārslēgšanās, un tieši šo problēmu risina savienotāji – tie savieno mākslīgā intelekta platformas ar citām ārējām lietotnēm.

Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Mākslīgā intelekta kafijas pauzē kopā ar Anetu Gūtmani: Savienotāji jeb "connectors" mākslīgā intelekta platformās. Iespējams, Tu izmanto mākslīgā intelekta platformas, kā arī pārslēdzies starp dažādām programmām un servisiem. Rezultātā darba diena bieži ir nepārtraukta pārslēgšanās, un tieši šo problēmu risina savienotāji – tie savieno mākslīgā intelekta platformas ar citām ārējām lietotnēm.

Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Kas notiek tajās pāris sekundēs, kad pie maksājumu termināļa pieliekam telefonu vai maksājumu karti? Kā iespējams, ka maksājums notiek gandrīz acumirklī, vienlaikus iesaistot bankas, šifrēšanu un virkni drošības mehānismu? Un vai nākotnē par ierastu norēķinu līdzekli kļūs ne tikai telefoni, bet arī gredzeni, brilles vai pat mūsu biometriskie dati? Pie Digitālo brokastu galda Eleonora Bušmane-Zvaigzne, kā arī Kirils Solovjovs un Elviss Strazdiņš.

Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Kas notiek tajās pāris sekundēs, kad pie maksājumu termināļa pieliekam telefonu vai maksājumu karti? Kā iespējams, ka maksājums notiek gandrīz acumirklī, vienlaikus iesaistot bankas, šifrēšanu un virkni drošības mehānismu? Un vai nākotnē par ierastu norēķinu līdzekli kļūs ne tikai telefoni, bet arī gredzeni, brilles vai pat mūsu biometriskie dati? Pie Digitālo brokastu galda Eleonora Bušmane-Zvaigzne, kā arī Kirils Solovjovs un Elviss Strazdiņš.

Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Šonedēļ #DigitālāsBrokastis ziņu topā augšgalā stāsts par "latvija.gov.lv" portālu, kas piedzīvojis lielāko modernizāciju kopš izveides. Kritis dronu ātruma rekords: 730 km/h. "Starlink Mini" interneta uztvērējs bez ārējā strāvas avota? "Meta" klusi izlaiž jaunu lietotni "Forum". Un "Starbucks" pēc deviņiem mēnešiem atsakās no MI produktu uzskaites rīka.

Šajā nedēļas nogalē aicinām ļauties pūtēju orķestra skaņām Latvijas pūtēju orķestra svētkos Balvos, laisties pa Dubnas upi “Lielajā plostā”, izbaudot Parīzes šarmu un latgaliešu sirsnību, un aplūkot “Brīvvalsts dārgumu nama” bagātības Rēzeknē.

Sestdien, 30. maijā, plkst. 17.00 pūtēju orķestru “tauru skaņās” viļņosies Balvu ezers un muižas parks, jo te notiks Latvijas pūtēju orķestru svētki “Skanēt savā laikā”. “Iesildīs koncertu Balvu novada dejotāji, un tad 19 pūtēju orķestri no Latgales un Vidzemes rādīs savu programmu “Skanēt savā laikā”. Būs virs 500 pūtēji,” noķert pūtējmūzikas īpašo šarmu aicina svētku mākslinieciskais vadītājs, Latgales novada pūtēju orķestru virsdiriģents Egons Salmanis. “Koncerta programma sastāv no vairākiem blokiem, būs gan dzirdēti skaņdarbi Raimonda Paula apdarē, Raimonda Krūmiņa aranžējumā “Aiz ezera augsti kalni”, būs arī jaundarbi – kurzemnieka Raita Rēriha skaņdarbi. Būs tautasdziesmu apdares “Tumša nakte, zaļa zāle”, būs R. Paula skaņdarbs “Māsa Kerija”, jo, raug, svinam Maestro jubileju! Būs arī latgaliskais bloks, nu kā bez tā!”

Savukārt Dubnas upē starp Parīzi un Vārkavas muižu sestdien norisināsies jau tradicionālais Vislatvijas ūdens tūristu saiets “Lielais plosts”. “Sākums būs Parīzē, Augšdaugavas novadā, un finišs būs Vecvārkavā, Preiļu novadā. Un līdz ar to franču šarms sacentīsies ar latgalisko viesmīlību,” atrast kompromisu starp franču smalko šarmu un latgaliešu temperamentu muzikāli un sportiski izklaidējošā aktivitātē aicina Augšdaugavas novada Tūrisma nodaļas vadītājs Rolands Gradkovskis. “Pati upe (Dubna) ir diezgan rāma, tāpat kā Daugava, vienīgi bebri šur tur ir piedarījuši nedarbus, un cauri tiem nedarbiem nāksies izstūrēt. Noslēgumā Arendolē visiem būs pusdienas, tāpat arī konkursi visa pasākuma laikā, lai tas tematiski un interesanti būtu, nevis vienkārši nobraukšana. Noslēgumā būs koncerts-sadancis Vārkavas estrādē, zaļumballe beigās un jautrība visa pasākuma garumā.”

Turpinot ūdeņu tēmu, Rēzeknes upes ielokā ir iekārtojies “Brīvvalsts dārgumu nams”, kura otrā stāva Baltajā zālē apskatāma izstāde “Ražots Latvijā” -  no zīda zeķēm un sudraba rotām līdz VEF ražotiem lauka telefoniem. “Esam Rēzeknē saveduši vairāk nekā 370 vēsturiskus priekšmetus, relikvijas, kas izstāsta kādi bija lielākie rūpnieki, ražotāji, arī mazie amatnieki brīvvalsts laikā jeb Latvijas pirmās neatkarības laikā,” izstāžu nama vadītāja Jolanta Leitāne mudina pievērst uzmanību vitrīnai, kur glabājas AS „Iļģuciema stikla fabrika" ražojumi – vāzes, glāzes, pudeles, kausi, karafes un, uzmanību nepiesaistoši, zaļi stikla bloki, tomēr ar kādu stāstu: “Tie ir divi oriģinālie stikla bloki, kas ir atradušies mūsu Brīvības piemineklī Rīgā. Tie veido vertikālu, šauru stikla joslu, kas stiepjas visā obeliska augstumā pieminekļa priekšpusē un aizmugurē. Kad pieminekli atklāja 1935. gadā, tur tika ievietoti šie AS “Iļģuciema stikla fabrika” stikla bloki, un viņi atradās piemineklī līdz pat 1998. gadam, kad tika veikta daļēja pieminekļa atjaunošana. Daļa no vecajiem blokiem tika atsūtīti uz Līvāniem kā paraugi, lai AS “Līvānu stikls” varētu saražot identiskus blokus, kas “dzīvo” pieminekļa iekšienē šobaltdien. Un izstādē apskatāmi vēsturiskie, kas “dzīvojuši piemineklī”. Tāds unikāls priekšmets.”