"Audi Q3" ir Latvijas ceļos bieži sastopams premium klases SUV, un Digitālās brokastis to notestēja 2025. gada "Sportback" versijā ar divu litri motoru, 265 zirgspēkiem, quattro pilnpiedziņu un kreftīgu cenu. Vai auto ir tās vērts, vai arī zīmols maksā vairāk nekā tehnoloģija? Cenšamies rast atbildi automašīnas apskatā!

* Automašīnu neatkarīgam un neapmaksātam testam nodrošināja Moller Import Baltic.

Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

"Deep Tech" jaunuzņēmumi nav vienkārši ātrās peļņas idejas — to pamatā ir zinātne, inženierija un tehnoloģijas, kas bieži vien prasa gadus, līdz kļūst par reālu produktu. Vai Latvija ar savu inženieru potenciālu var spēlēt vienā laukumā pasaules līmenī? Pie Digitālo brokastu galda par to runājam ar "ENGYcell" līdzdibinātāju Egiju Gailumu un "Deep Tech Atelier 2026" programmas direktoru Kristapu Cīruli.

Šonedēļ #DigitālāsBrokastis ziņu topā augšgalā stāsts par "Google" IO 2026 izsludinātājiem mākslīgā intelekta programmatūras jaunumiem. "Airbnb" piedāvās arī viesnīcu rezervēšanu un pārtikas pasūtīšanu. "Anthropic" MI kiberdrošības modelis "Mythos" masveidā atrod ievainojamības. "Instagram" jaunā foto lietotne "Instants" mirkļu ķeršanai. Un Japānā robotvilki atbaida lāčus.

Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Šī nedēļas nogale Latgalē solās būt pamatīga, no pieklusinātās muzeju nakts mistērijas līdz traktoru jaudai!

Arī Rēzeknē Muzeju nakts norisināsies vairākās pilsētas vietās, piedāvājot plašu un daudzveidīgu programmu astoņās dažādās pilsētas lokācijās. Piemēram, Latgales Kultūrvēstures muzejā  vakara gaitā varēs izzināt 109 gadus vecā karoga gaitas, Andreja Paulāna vāzes stāstu un pat to, kā muzejā nokļuvusi ķengura āda no Austrālijas. Bet izstāžu namā “Brīvvalsts dārgumu nams”  pēc svinīgās atklāšanas plkst. 19.00 būs apskatāma izstāde “Ražots Latvijā” ar vairāk nekā 370 autentiskiem priekšmetiem.

Bet dažādi pārtikas iepakojumi, etiķetes un citi vērtīgi eksponāti būs aplūkojami arī vietējās alus darītāvas “Rēzeknis Bryuvers” telpās: “Mūsu telpā no 23.maija būs izstāde ar nosaukumu “Laika paka”,” būt klāt aicina uzņēmuma valdes loceklis Eduards Kovaļko. “Mēs gribam uzsvērt to, ka turpinām “Rēzeknis Bryuvera” uzsākto darbu, saglabājot gan brīvēšanas tradīcijas, gan dot iespēju arī nodegustēt gan alu, gan kvasu un pasākuma ietvaros būs ar šo tematiku saistītas aktivitātes. Būs vietējais dīdzēis ar ļoti labu mūziku.”

Te gan jāpiebilst, ka alkohola lietošana kaitē jūsu organismam, bet pilnīgi noteikti organismam nekaitē adrenalīns un pozitīvas emocijas,  ko sestdien, domājams, īpaši lielās devās varēs gūt “Traktoru gonkās” Rēzeknes novada Maltas pusē esošajā atpūtas vietā “Garkalni” “Rīkosim Vasarassvētkus plus traktoru gonkas. Tā rūkoņa! Nav kā visiem, vienkārši aizgāji paskatījies traktoru, bet tu redzi kā viņš tiešām darbojas, cik viņš jaudīgs. Sajust tos dubļus un to buksēšanu!” aicina “Garkalnu” vadītāja Sanita Smeile. “Traktoru būs vairāk kā desmit, jaudas dažādas, tāpat dažādas kategorijas gan jaunmodīgie, gan vecāka gada gājuma – MTZ, T40, jaunākie tie ir Claas, New Holland, būs arī demo traktori, ko apskatīties, kuri pavizinās.” Sanita piebilst, ka būs gan vietējo mājražotāju tirdziņš, izklaides bērniem, un arī sacensību trase solās būt vēl interesantāka kā iepriekš: “kaut kas būs jauns, kaut kas palika tas pats, pati interesantākā vieta peļķe – palika. Ūdens, šļakatas, dubļi! Un jā, cienījami viesi, ģērbjamies atbilstoši laikapstākļiem, un ņemam vērā – tā ir zāle, tie ir dubļi, baltās krosenes neņemam līdzi!”

Mēs zinām, cik kaitīgs ir liekais svars. Bet kāpēc ķermeņa tauku trūkums patiesībā ir vēl bīstamāks? Par badošanās neredzamo pusi runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Diētas ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Brēmanis un asociētā profesore, medicīnas doktore, sertificēta dietoloģe Laila Meija.

Stāsta dzejniece un tulkotāja Ingmāra Balode; pārraides producente – Signe Lagzdiņa

Polijas dienvidrietumu malā dažus kilometrus no Čehijas robežas, Lejassilēzijā, atrodas pilsētiņa Sokolovska (Sokołowsko), kurā pašlaik pastāvīgi mitinās ap četriem simtiem iedzīvotāju.

Pilsētiņas vēsture iesniedzas viduslaikos, taču 19. gadsimta beigās šī vieta, tolaik saukta par Gērbersdorfu, sāk spēlēt nozīmīgu, pat dzīvībai svarīgu lomu daudzu jo daudzu tuvāku un tālāku zemju iemītnieku dzīvēs. Gērbersdorfa atrodas kalnos aptuveni 500 m augstumā virs jūras līmeņa, un tās klimats – un, protams, arī skaistās mežaino kalnu ainavas – rosināja doktoru Hermani Brēmeru atvērt tur sanatoriju plaušu slimniekiem. 1854. gadā dibinātā dziednīca, pirmā šāda sanatorija pasaulē, izcēlās ar tobrīd revolucionārām ārstniecības metodēm, kā arī jaunu attieksmi pret pacientiem – tiem vairs nelika gulēt un sirgt slēgta tipa iestādē, bet gan kustēties, staigāt pa akmeņainiem kalnu ceļiem, ļauties gaisa peldēm un pat nesaudzīgām ūdens procedūrām, īsi sakot – rūdīties un nepadoties, baudīt ainavas, vietējos ēdienus, dzīvi. Slavenā Davosas klīnika Šveicē, kurā norisinās Tomasa Manna “Burvju kalna” darbība, ir viena no pirmajām, kas turpināja šīs Silēzijas sanatorijas veiksmes stāstu; pēcāk līdzīgas klīnikas, turpinot un attīstot Gērbersdorfā aizsākto, radās daudzviet Eiropā un ASV.

Sokolovskas pilsētiņa poļu un pasaules literatūras mīļotāju acīm atklājas caur Nobela prēmijas laureātes Olgas Tokarčukas darbu “Empuzjon” jeb “Empūzijs” – latviešu lasītāji šo romānu sastaps gada otrajā pusē [1]. Tos, kas šo “fizioloģisko šausmu romānu” jau lasījuši, var gadīties sastapt Sokolovskas nedaudzajās ielās, omulīgajā krodziņā, katoļu baznīcas vai mazītiņās, dažādo pacientu gara vajadzībām celtās pareizticīgo baznīciņas pavēnī.

Tokarčukas romāna darbība Gērbersdorfā notiek 1913. gadā – sanatorijas un dažādo kūrmāju darbs jau uzņēmis apgriezienus, vietējo iedzīvotāju dzīve visbiežāk rit ciešā sasaistē ar tuberkulozes slimnieku īsākajiem vai garākajiem mūžiem, kamēr apkārtējo kalnu stāvi pieskata cilvēku atveseļošanās pūliņus.

Tokarčukas darbā vietumis izmantots tāds vērojuma veids, kurš gaidīt gaida ekranizāciju – tik līdzīga šķietami vēsai, klusi klātesošai kameras acij ir romāna vēstītāju balss.

Būtiska loma Sokolovskai ir arī leģendārā poļu kinorežisora Kšištofa Kiešlovska [2] (Krzysztof Kieślowski, 1941–1996) dzīvē. Režisors plaši pazīstams gan ar triloģiju “Trīs krāsas” (Trzy kolory / Trois couleurs), gan ar baušļiem un ētikai veltīto filmu ciklu “Dekalogs”, gan ar metafiziskiem motīviem bagāto, taču silto spēlfilmu “Veronikas dubultā dzīve” (Podwójne życie Weroniki), kā arī dokumentālajām filmām, fotogrāfijām un milzu ieguldījumu akadēmiskā kino izglītībā. Kiešlovska pārstāvēto māksliniecisko virzienu Polijā dēvē par morālā nemiera kino.

Bērnībā un agros pusaudža gados (1951-1957) Kiešlovskis uzturējās Sokolovskā, jo tur ārstējās viņa tēvs Romans; arī Kšištofa plaušu veselība nebija no spožākajām, tāpēc dzīve Lejassilēzijā varēja nākt tikai par labu.

Pie 1930. gados tapušā Sokolovskas kinoteātra „Veselība” (Zdrowie), kas nu atkal mēdz pulcēt festivālu apmeklētājus, vēl aizvien aug koks, kurā rāpās nākotnes režisors, lai uzlīstu uz kino jumta un no palīgtelpām skatītos filmu seansus, pirmoreiz ļaujoties filmu vilkmei. Kiešlovska ceļš pie kino nebija ne ātrs, ne vienkāršs, taču viņš tapa par režisoru, bez kura nav iedomājama Eiropas un pasaules kino vēsture un kino tagadne. 1970. gadi ir izteikts dokumentālā kino laiks Kiešlovska daiļradē, un viena no spilgtām tā laika filmām, “Caurskate” (Prześwietlenie, 1974), ir veltīta plaušu slimību ārstēšanas tēmai. Tās darbība notiek Sokolovskā.

Eiropas Kinoakadēmija arī pamanījusi šīs pilsētiņas nozīmi kino mantojumā un 2026. gadā iekļāvusi Kiešlovska kino arhīvu Eiropas kino kultūras dārgumu sarakstā (Treasures of European Film Culture).

Kiešlovska arhīvs pastāv gan digitālā, gan fiziskā formā, un šī fiziskā forma tagad ir burtiski saaugusi kopā ar Sokolovskas varenāko un vēsturiski nozīmīgāko Brēmera sanatorijas ēku; ilgi restaurētā un ar pūlēm izglābtā 19. gadsimta beigu neogotikas ēka, pa kuras gaiteņiem steigušies ārsti un kuras 300 istabiņās ārstējušies pacienti, lāgiem iziedami pastaigās ziemas dārzā zem smalkajām, kokgrebumiem rotātajām arkām vai aizsēdamies pie bibliotēkas plašajiem logiem.

Arī Latvija nesenajā Kinoakadēmijas balsojumā nonākusi kino dārgumu kartē – Rīgu tajā pārstāv mūsu vecākais kinoteātris “Splendid Palace”; plakātā mūsu iecienītā kino iekšstats ar stūrīti pieskaras Brēmera sanatorijas, nu arī Kiešlovska arhīva ēkas attēlam, kopā atgādinot rūpīgi sakārtotas pastkartes no kādas trauksmainas un rūpju pilnas, tomēr brīnišķīgas pasaules.

[1] Par “Empūzija” tulkojumu parūpējusies šī teksta autore; grāmatas iznākšana paredzēta šogad.

[2] Latviski līdz šim daudzviet lietota atveide “Keslovskis” (tādu sniedz arī 1998. gadā izdotā “Poļu īpašvārdu pareizrakstība un pareizruna latviešu valodā”; tā kā īpašvārdus atveidojam pēc fonētiskā, tas ir, skanējuma principa, šī atveide tomēr nav precīza un vēlama. Kā poļu literatūras tulkotāja aicinu kino jomas speciālistus un režisora mantojuma cienītājus pievērst uzmanību viņa uzvārda skanējumam un latviski to pierakstīt un izrunāt kā Kiešlovskis vai, ja gribas taupīgāk, Kešlovskis.

Latvijas valstsvienība pasaules čempionāta grupas kārtā 21. maijā ar 1:7 piekāpās Somijas izlasei, kas grupas turnīrā vēl ne reizi nav zaudējusi.

Veiksmīgs Latvijas izlasei bija spēlēs sākums, jau 10. sekundē kapteinis Rūdolfs Balcers panāca 1:0, kas arī palika vienīgie latviešu gūtie vārti.

Latvijas izlases lielie klupšanas akmeņi šajā mačā bija noraidījumi un daudz zaudēto iemetienu. Lai gan somi uz noraidīto soliņa devās septiņas reizies, bet latvieši sešas - pretinieki divus vārtus guva skaitliskajā vairākumā.

Bažas rada Latvijas izlases treneru korpusa izteikti redzamā neuzticēšanās daļai debitantu un mazāk pieredzējušo hokejistu. Spēlē pret somiem tas nebija tik izteikti kā pret Austriju, kad latvieši lielu daļu cīņas spēlēja trijās maiņās, taču arī vakardien spēles laika sadalījums bija ārkārtīgi nevienmērīgs.

Bijušie izlases spēlētāji Artis Ābols un Edgars Masaļskis Latvijas Televīzijas pēcspēles studijā norādīja uz acīmredzamo - Latvijas izlasē akūti trūkst sastāva dziļuma.

Latvijas izlasei nākamā spēle paredzēta rīt - tas būs agrais mačs pret ASV izlasi,

Pasaules čempionātā vakar notika vēl trīs spēles - Frībūrā Kanādas izlase tikai papildlaikā ar 6:5 uzveica Norvēģiju, bet Slovākija ar 5:1 uzveica Dāniju. Savukārt Cīrihē piektā uzvara piecos mačos mājiniecei Šveicei, kas ar 4:1 pārspēja Lielbritāniju.

Nevis deldēt bikses, bet rādīt un stāstīt, ko dara. Tā savu dalību debatēs raksturo viens no 14. Saeimas aktīvākajiem debatētājiem. Saeimas debates ir viena no redzamākajām parlamenta darba daļām, taču – cik liela nozīme tām ir realitātē? Vieni deputāti tribīnē kāpj vairākus simtus reižu, bet citi debatēs nav runājuši ne reizi visa sasaukuma laikā. Turklāt visaktīvākie debatēs lielākoties ir opozīcijas politiķi, kuriem tas ir viens no galvenajiem veidiem, kā kļūt pamanāmiem sabiedrībā. Kuri 14. Saeimas deputāti debatēs bijuši visaktīvākie, un vai bieža kāpšana tribīnē nozīmē arī lielāku atpazīstamību? 

Saeimas debates ir kā parlamenta diskusijas, kur deputāti no tribīnes aizstāv savus priekšlikumus, kritizē, argumentē “par” vai “pret” un mēģina pārliecināt gan kolēģus, gan sabiedrību. Tās ir viena no redzamākajām Saeimas darba daļām, īpaši opozīcijai, kurai debates bieži ir galvenais veids, kā publiski paust savu viedokli un kritizēt valdību.

Saeimas kārtības rullis nenosaka, cik bieži deputātam debatēs ir jāpiedalās, tāpēc vieni tribīnē kāpj simtiem reižu, bet citi – ne reizi visa sasaukuma laikā.

Līdz šī gada 1. maijam 14. Saeimā visaktīvākais debatētājs bijis Artūrs Butāns no Nacionālās apvienības, kurš deputāta amatā ir kopš 2022. gada (1. novembra). Nepilnu četru gadu laikā viņš debatēs uzstājies 314 reizes. Visbiežāk runājis par valsts iekšējo un ārējo drošību, migrācijas politikas un nacionālās identitātes jautājumiem. Tāpat runājis par valsts budžetu, uzņēmējdarbību un bieži iesaistījies debatēs par valdības darbu, paužot arī kritiku.

Bet vai aktīva debatēšana nozīmē arī lielāku atpazīstamību sabiedrībā?

Noliktava nosauc jauno ministru kabinetu. 

0:00 Ievads: sūtiet ieteikumus. 

Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem citiem! 

Pēc pēdējā laika dronu incidentiem neviens nevar garantēt, ka mūsu valstī vienmēr būs simtprocentīga elektrības apgāde, taču svarīgi ir, pirmkārt, par notikušo informēt sabiedrību, otrkārt, operatīvi novērst bojājumus un, treškārt, nemitīgi mācīties no notikušā. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atzina uzņēmuma „Sadales tīkls” vadītājs Sandis Jansons.

Šodien Baltijas enerģētikas forumā spriedīs arī par kritiskās infrastruktūras drošību.