Noslēdzoties mācību gadam, spriežam par vērtēšanas sistēmu skolās. Vai visi jau pieņēmuši, ka atzīmes nevar labot, vai skolotājiem jaunā vērtēšanas sitēma ļauj objektīvāk novērtēt skolēnu zināšanas un vai vecāki var sekot līdzi un saprast, ko bērns ir vai nav iemācījies, jo atzīmju ir maz.

Ģimenes studijā analizē Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Inta Ozola, Rīgas 72. vidusskolas direktors Pāvels Pestovs, Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktore Inese Bandeniece un Līvānu 1. vidusskolas direktors Gatis Pastars.

Kā sokas ar nodokļu iekasēšanu un administrēšanu, kā arī cīņu ar ēnu ekonomiku? Krustpunktā izvaicājam Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnāliste Rudīte Spakovska un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs.

Finanšu institūcija „Altum” – uzņēmums, kas pieder valstij, pirms vairāk nekā desmit gadiem caur riska kapitāla fondiem ieguldīja valsts naudu jaunuzņēmumos. Viens no tādiem tagad ir miljoniem vērta firma, kas ir ierauta dalībnieku strīdos un tiesās. Tādēļ pastāv risks, ka valsts savu iemaksāto naudu pilnībā varētu neatgūt.

Gints Ernestsons, programmētājs un uzņēmējs: „Bija uztaisīta tāda shēma: pārdot uzņēmumu pa lēto ar uzņēmumu saistītām amatpersonām. Starpniecībai.”

Par to ceļ trauksmi viens no uzņēmuma mazākuma īpašniekiem, kurš ir veiksmīgās biznesa datu vizualizācijas datorprogrammas idejas autors. Viņš ir pārliecināts – firmas vadība cenšas samazināt uzņēmuma vērtību, lai to par zemāku cenu varētu nopirkt lielākie īpašnieki. Savukārt viņi pārmetumus noliedz un vaino mazākuma akcionārus.

Jānis Volbergs, uzņēmuma „Data Visualization Software Lab” valdes priekšsēdētājs: „Gints [Ernestsons] un Edgars [Smirnovs] sabotē jebkādas pārdošanas iespējas!”

Lai gan „Altum” zina par dalībnieku strīdiem, tiesvedībām un, iespējams, negodprātīgu uzņēmuma vadības un kontrolpaketes īpašnieka rīcību, tā aktīvi neiesaistās.

Ralfs Jānis Punāns, „Altum" Finanšu starpnieku daļas vadītājs: „„Altum” kā investoram fondos nav tiesības iejaukties fondu pārvaldnieka uzņēmumu operacionālā darbībā.”

Vai finanšu institūcija „Altum” pienācīgi pieskata riska kapitāla fondos ieguldīto valsts un Eiropas naudu? To pētām Atvērto failu pusstundā.

Izvaicājam līdzšinējo Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” vadītāju Timuru Tomsonu, kurš pieņēmis jaunu izaicinājumu un turpmāk vadīs koncertorganizāciju “Latvijas Koncerti”. Darbu viņš sāks 1. jūnijā.

Jau piekto gadu Rīgā notiks ilgtspējīgas modes festivāls “Burzma Boutique”. Tas ir notikums, kuru veido jaunieši jauniešiem, un tā centrā ir modes skate, kurai jaunie dizaineri rada tērpus, kam lielākoties jābūt no otrreiz izmantota tekstila.

Šodien, 21. maijā, Kannu kinofestivālā autorkino konkursa skatē "Īpašais skatiens" Viestura Kairiša filmas "Uļa" pasaules pirmizrāde. Pirms šī notikuma ar ar aktieri Kārli Arnoldu Avotu un režisoru Viesturu Kairišu sarunājās kinokritiķe Dārta Ceriņa.

79. Kannu kinofestivālā Francijas dienvidos šodien rit jau desmitā diena, vakar tur ieradās arī spēlfilmas “Uļa” komanda ar režisoru Viesturu Kairišu un filmas radošo un tehnisko komandu. Kā ziņo Dārta Ceriņa, festivāla galvenajā konkursā pagaidām vērojams Kannu “pirmrindnieku” un režisoru sagurums, jo skatē tikpat kā nav pārsteidzošu darbu. Taču konkursā “Īpašais skatiens”, kurā iekļauta arī filma “Uļa”, ir pavisam citi radošie mutuļi.

“Īpašais skatiens” ir konkurss, kas izsenis pulcē darbus ar neordinārāku kino valodu un drosmīgākām izteiksmēm. Daudziem kino māksliniekiem tas kalpojis par atspēriena punktu gan radošās karjeras kaldināšanā, gan balvu sezonas kontekstā, gan arī filmu dzīves vērienā pēc Kannām.

Cerot uz dalību Kannās, “Uļas” veidotāji uzņēmās risku atteikt Berlinālei, tā intervijā atklāj režisors Viesturs Kairišs, kurš ir pārliecināts: šī ir vairāk nekā tikai filma. Melnbaltais darbs interpretē šogad mūžībā aizsauktās basketbolistes Uļjanas Semjonovas dzīvi, kad viņa atstāj savas dzimtās mājas un ģimeni, lai dotos uz Rīgu trenēties basketbolā, atrastu savu vietu pasaulē un uz laukuma.

--

Labas ziņas esam saņēmuši no Nacionālā kino centra: Latvijas un Francijas kino centru vadītāji Kannās 20 maijā parakstījuši starpvalstu līgumu, kas regulē un veicina divpusēju kopražojumu veidošanu starp abu valstu filmu studijām. Turklāt tas noticis pēc Francijas iniciatīvas.

"Коли до нас у зоопарк приходять військові з родинами або привозять дітей із прифронтових територій, і після відвідин ти бачиш, як у їхніх очах спалахує іскра надії, тоді розумієш, що ми робимо добру справу", так у розмові з Dīvs Reiznieks каже генеральний директор Київського зоопарку Кирило Трантін.  Зоопарк став місцем, яке не лише дозволяє бодай на мить відчути себе у нормальному світі, а й активно долучається до реабілітації військових, дітей із прифронтових територій та багатьох інших людей, яких зачепила війна. Водночас для відвідувачів невидимою залишається щоденна боротьба за безпеку тварин і намагання зробити все, щоб війна залишалася по той бік зоопаркового паркану. 

Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо "Drošinātājs" ("Запобіжник"), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією.

Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs 

"Kad pie mums zoodārzā ierodas karavīri ar ģimenēm vai atved bērnus no frontes, un pēc viesošanās tu viņu acīs redzi iemirdzamies cerības dzirksti, tad saproti, ka darām labu lietu," sarunā ar Dīvu Reiznieku saka Kijivas Zoo ģenerāldirektors Kirilo Trantins. Zoodārzs kļuvis par vietu, kas ne tikai ļauj kaut uz mirkli sajusties kā normālā pasaulē, bet arī aktīvi iesaistās karavīru, frontes bērnu un daudzu citu kara skarto cilvēku rehabilitācijā. Taču apmeklētājiem neredzama paliek ikdienas cīņa par dzīvnieku drošību un centieni panākt, lai karš paliktu zoodārza žoga otrā pusē.

Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:

Epizodes gaita:

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet - Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs