Brazīlijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā neviens no kandidātiem nav ieguvis vairāk nekā pusi balsu, tādēļ nākamo prezidentu nāksies noteikt vēlēšanu otrajā kārtā pēc trim nedēļām – 25. oktobrī.

Bosnijā un Hercegovinā 4. oktobrī pilsoņi balsoja par valsts prezidentūru un nākamā parlamenta sastāvu. Prokrieviskais Bosnijas serbu līderis Milorads Dodiks paziņojis, ka viņa partija vēlēšanās ir uzvarējusi. 

Savukārt 5. oktobrī Spānijas premjers Pedro Sančess izsludinājis ārkārtas vēlēšanas pēc tam, kad parlaments piektdien noraidīja divus likumprojektus, lai palielinātu īrnieku tiesību aizsardzību un apturētu protestus pret mājokļu dārdzību. Spāņi pie vēlēšanu urnām dosies 29. novembrī.

Aktualitātes analizē Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālists Uldis Ķezberis, politologs Veiko Spolītis un Nacionālās aizsardzības akadēmijas lektors Jānis Kapustāns. 

Pirmdien, 5. oktobrī, televīzijas tiešraidē Spānijas premjerministrs Pedro Sančess paziņoja, ka ir nolēmis izsludināt parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, kas notiks 29. novembrī. Opozīcija jau ilgstoši bija aicinājusi Sančesu nekavēties ar vēlēšanu izsludināšanu, jo gandrīz gadu Spānijā ir mazākumvaldība. Katalonijas separātistu partija "Kopā par Kataloniju", kas pirms trim gadiem palīdzēja Sančesam saglabāt premjera amatu, jau pagājušajā gadā paziņoja, ka turpmāk neatbalstīs valdību un nostāsies opozīcijā. Līdz ar to valdības darbs ir faktiski paralizēts, un tā nav spējusi saņemt nepieciešamo atbalstu savām iniciatīvām. Savukārt pēdējais valsts budžets tika apstiprināts vēl tālajā 2023.gadā, un kopš tā laika Spānija faktiski dzīvo ar vairākus gadus vecu budžetu.

Tomēr izšķirošais pavērsiens notikumu attīstībā izrādījās pēdējās nedēļās valstī izvērsusies mājokļu krīze. Mājokļu jautājums spāņiem gadiem ilgi bijusi liela problēma, jo piedāvājums neatbilst pieprasījumam, un īres maksas un mājokļu cenas būtiski pieaug. Pēdējo desmit gadu laikā vidējā īres maksa valstī gandrīz divkāršojusies, tāpat kā mājokļu cenas. Ilgi gruzdējusī neapmierinātība izvērtās masu protestos 23. septembrī pēc kādas 87 gadus vecas sievietes izlikšanas no dzīvokļa Madridē, kurā viņa bija dzīvojusi 70 gadus, bet tagad tas bija nonācis investīciju kompānijas īpašumā. Kaut arī lielo protestu dēļ kompānija atļāva sievietei dzīvoklī atgriezties, tomēr spriedze nenorima, un sestdien Madridē un citās Spānijas pilsētās protestos izgāja desmitiem tūkstoš cilvēku.

Valdība pirmdien rosināja parlamentā lemt par automātisku īres līgumu pagarināšanu un neaizsargātu īrnieku izlikšanas ierobežojumiem, tomēr parlaments priekšlikumus noraidīja, un tad Sančess paziņoja par jaunu vēlēšanu izsludināšanu.

Svētdien, 4. oktobrī, pie vēlēšanu urnām devās Bosnijas un Hercegovinas vēlētāji, lai lemtu par savas valsts nākotni. Atšķirībā no citām valstīm, šeit netika vēlēts tikai parlaments. Balsotājiem bija jāievēl vesela virkne institūciju. Vispirms jau federālais parlaments, tad arī Musulmaņu un horvātu federācijas parlaments, Serbu republikas parlaments, un visbeidzot Serbu republikas prezidents, kā arī valsts kolektīvās prezidentūras trīs locekļi.

Bosnijas un Hercegovinas prezidentūra ir trīs locekļu koleģiāla institūcija, kas pilda valsts galvas jeb augstākās izpildvaras funkcijas.

Serbu pusē par savas partijas uzvaru paziņojis prokrieviskais Bosnijas serbu līderis Milorads Dodiks. Savā runā atbalstītājiem Dodiks pateicās gan ASV prezidentam Donaldam Trampam, gan Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam. Lai gan pats Dodiks nekandidēja vēlēšanās, jo ir notiesāts par savu pilnvaru pārsniegšanu un viņam ir aizliegts sešus gadus kandidēt uz prezidenta amatu, viņam joprojām ir liela ietekme Bosnijas Serbu republikā. Tur prezidenta amatu saglabās Dodika atbalstītā kandidāte Žeļka Cvijanoviča. Tāpat amatu saglabās Deniss Bečirovičs, kas pārstāv Bosnijas musulmaņu jeb bosņaku kopienu. Savukārt horvātu līdere būs Darijana Filipoviča.

Svētdien, 4. oktobrī, Brazīlijā norisinājās prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. Lai gan par amatu sacentās 12 kandidāti, tomēr jau sākotnēji bija skaidrs, ka galvenā cīņa izvērtīsies starp pašreizējo prezidentu, kreisi noskaņoto Luisu Ināsiu Lulu da Silvu un labējo senatoru Flāviu Bolsonaru. Pirmās vēlēšanu kārtas rezultātā neviens no kandidātiem tomēr neieguva vajadzīgo balsu vairākumu. Rezultātā tiks rīkota vēlēšanu otrā kārta, kas notiks 25. oktobrī, un vēlēšanu uzvarētājs savu prezidentūras termiņu uzsāks nākamā gada 5. janvārī.

80 gadus vecais Lula šajās vēlēšanās pretendē uz ceturto pilnvaru termiņu, tiesa, ne pēc kārtas, solīdams, ka turpinās uzsāktās sociālās programmas, lai samazinātu sociālo nevienlīdzību, kā arī pievērsīsies Amazones lietusmežu aizsardzībai. Savukārt 45 gadus vecais Bolsonaru, kurš pārstāv Liberālo partiju, savā kampaņā galvenos akcentus lika uz  noziedzību un sabiedrisko drošību, kā arī solīja turpināt sava tēva politisko mantojumu. Viņa tēvs ir bijušais prezidents Žairs Bolsonaru, kurš pie varas bija no 2019. gada līdz 2022. gadam. Pats 71 gadu vecais bijušais prezidents nedrīkst kandidēt uz prezidenta amatu, jo pēc sakāves 2022. gada vēlēšanās par centieniem sarīkot valsts apsvērumu Žairam tika piespriests 27 gadu ilgs cietumsods, ko viņš pašlaik izcieš mājas arestā veselības apsvērumu dēļ.

Vēlēšanu rezultāti Bolsonaro izrādījās labvēlīgāki nekā bija prognozēts. Viņš ieguva 56 miljonus jeb 47% derīgo balsu, kamēr Lula saņēma 53 miljonus jeb 45%. Turklāt Bolsonaru politiskais spēks guva panākumus arī parlamenta vēlēšanās, Liberālajai partijai iegūstot lielāko pārstāvniecību abās Kongresa palātās.

Sagatavoja Aidis Tomsons un Artis Tomsons.

Kā sabiedrība var pārliecināties, ka drošības dienesti labi dara savu darbu? Ar žurnālistiem tie lielākoties nerunā un informāciju sniedz skopi. Vai pietiek vienkārši ar sabiedrības uzticēšanos dienestiem? Krustpunktā analizē Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks, bijušais SAB direktors Jānis Kažociņš, Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Matīss Arnicāns un Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks un drošības eksperts Vitālijs Rakstiņš.

Mēs regulāri uz raidījumu esam aicinājuši Valsts drošības dienesta vadītāju, lai varētu viņam uzdot jautājumus, un mums parasti sarunu atsaka. Arī tad, ja piekrīt runāt, intervijas bieži vien ir nevērtīgas, jo biežākā atbilde ir, ka tas ir noslēpums, par to mēs runāt nevaram. Ja pieminam slepenos dienestus Latvijā ir bijis tikai viens izņēmums, un tas bija laiks, kad Satversmes aizsardzības biroja vadītāja amatā tika izraudzīts Jānis Kažociņš, latvietis, kurš bija skolojies Lielbritānijā. Viņš nevairījās no sarunām, bija gatavs atbildēt uz vairāk jautājumiem nekā jebkad iepriekš. Tad šķita, brīnums, ka ne viss ir jāslēpj. Bet  pēc viņa termiņa beigām situācija pamazām iegriezās ierastajās sliedēs. Tagad atkal esam turpat, kur iepriekš - neko zināt nedrīkstam. Kā lai šādā slepenības atmosfērā pārliecināmies, ka drošības dienesti strādā tiešām labi, ka tur zina, ko dara, un ka situācija ir pilnībā kontrolēta? Tādi jautājumi regulāri rodas, saņemot kārtējo klusēšanas devu. Tāpēc nolēmām raidījumā pārrunāt, cik tālu šai slepenībai ir jābūt, ko darīt tad, ja sāk rasties arvien vairāk bažu un šaubu? 

Viens no svarīgākajiem vietvaru uzdevumiem ir rūpēties par savu iedzīvotāju drošību, kā arī nodrošināt drošas patvertnes, kur patverties krīzes brīdī. Patvertņu pielāgošanai un labiekārtošanai visā Latvijā no valsts budžeta un Eiropas fondu līdzekļiem ir atvēlēti vairāk nekā 26 miljoni eiro. Par šo naudu Latvijā dažu gadu laikā iecerēts sakārtot vismaz 570 patvertnes. Vairākās vietvarās Vidzemē jau notiek aktīvi darbi, pašvaldības 3. kategorijas prasībām pielāgo savā īpašumā esošus pagrabus un iegādājās nepieciešamo aprīkojumu.

Kā Vidzemes pašvaldībām veicas ar patvertņu ierīkošanu, pētīja Laura Jansone.

"Klasikas" studijā aicinām "M/Darbnīcas" māksliniecisko vadītāju Maiju Moiru Mazanovu, lai runātu par "M/House of Jazz" sestās dzimšanas dienas nedēļu, kas tiks atklāta ar dzimšanas dienas jam sesiju. Tajā uz skatuves satiksies mūziķi, draugi un klausītāji, kas veidojuši "M/House of Jazz" dzīvo skanējumu. Vakars iecerēts kā brīva un muzikāla dzimšanas dienas ballīte ar džezu, improvizāciju, viesiem un satikšanos līdz vēlai vakara stundai.

Jam sesiju vadīs trompetists Reinis Puriņš, vibrofonists Miķelis Dzenuška, kontrabasists Toms Poišs un bundzinieks Reinis Zariņš, kuru klātbūtne cieši saistīta ar "M/House of Jazz" skatuvi un regulāro džeza dzīvi. Pēc pirmā seta vakars turpināsies ar atvērtu jam sesiju.

Festivāla “Patriarha rudens” programmā šogad nav tikai Latvijas Kultūras akadēmijas studentu un absolventu darbi. Iemaldījies arī darbs no Igaunijas, jo tieši tur laikmetīgo performanču mākslu šobrīd studē Dita Lūriņa. Viņa kopā ar kursabiedriem no Tallinas atvedusi studiju darbu, pilsētvides performanci “WalkYourChair”. Kā jau var noprast pēc nosaukuma burtiska tulkojuma, “Staigāt ar savu krēslu”, notikumā svarīgs elements ir krēsls.

Tieši Ditai bijusi šī iecere, jo ierobežota budžeta apstākļos aktieri spēj veidot izrādi uz tukšas skatuves ar krēslu. Viņi izvēlējās šo priekšmetu, bet ar to izgāja ārpus skatuves, Tallinas pilsētvidē. Tā pamazām nonāca gājēju tunelī. Nupat arī kādā tunelī Rīgā bija iespēja pieredzēt šo notikumu, kurā tā vien grūti nošķirt, kuri ir tās veidotāji, kuri skatītāji un kuri nejauši garāmgājēji. 

Rudens festivālu birums turpinās arī oktobrī, un stabilu vietu tajā jau 17. gadu ieņem Latvijas Kultūras akadēmijas skatuves un audiovizuālās mākslas festivāls "Patriarha rudens". Jau no 3. oktobra tas aicina pieredzēt jauno mākslinieku drosmīgākos meklējumus, atklātus eksperimentus un starpdisciplinārus pārsteigumus – laikmetīgās dejas izrādes, teātra iestudējumus, pilsētvides performances, studentu kino skates, kā arī atvērtas diskusijas un meistarklases.

Kultūras rondo tiekamies ar Latvijas Kultūras akadēmijas mācībspēkiem un skatuves mākslas profesionāļiem – LKA Skatuves mākslu skolas vadītāju Maiju Pavlovu un profesoru Elmāru Seņkovu.

Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) skatuves un audiovizuālās mākslas festivāls “Patriarha rudens” norisināsies līdz 9. oktobrim.

Latvijas dēkaiņu 148. epizodes viešņa ir Alma Vītola - sertificēta fizioterapeite un aktīva dzīvesveida piekritēja, kura 2015. gadā Brazīlijā uzvarēja sieviešu konkurencē Džungļu maratonā. Tieši šo piedzīvojumu Alma izvēlas kā lielāko dēku, ko līdz šim piedzīvojusi.

Almas piedzīvojums ilga septiņas dienas, kuru laikā viņa noskrēja 260 kilometrus. Kontrolpunkti, kuros obligāti jāpavada 15 minūtes, lai aklimatizētos, pakāpeniski pieaugoša distance un nemitīgi mainīgā džungļu vide - turklāt visu skrējienu veicot pašpietiekami.

Ideja par šo dēku radās jau skolas laikā, kad, veidojot kādu skolas darbu, Alma uzzināja par šo skrējienu. Padziļināta izpēte raisīja vēlmi to kādreiz piedzīvot pašai, un pēc laika šī iecere kļuva par realitāti.

Kā Alma gatavojās šādam piedzīvojumam, kā izdevās atrast tam nepieciešamo finansējumu, un kuri mirkļi no skrējiena viņai visvairāk palikuši atmiņā - par to uzziniet šajā Latvijas dēkaiņu epizodē!

Par Almas uzvaru un piedzīvojumu vairāk lasi LSM.lv rakstā.