Valsts prezidents uzticēs Andrim Kulbergam veidot arī jauno valdību.

500 līdz 700 darbinieku no lidsabiedrības bāzēm Rīgā, Viļņā un Tallinā varētu atlaist nacionālā lidsabiedrības "airBaltic" jaunā biznesa plāna īstenošanas rezultātā.

Nākotnē valsts aizsardzības dienestam varēs brīvprātīgi pieteikties jau no 17 gadu vecuma.

Atbildīgā Saeimas komisija skatīja Rēzeknes koncertzāles "Gors" likumprojektu pirms galīgā lasījuma.

75% ukraiņu uzskata par pieņemamu runāt ar Krieviju par kara izbeigšanu, liecina jaunākā Starptautiskā Kijivas socioloģijas institūta aptauja.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs arī nākamās valdības veidošanu uzticēs līdzšinējam premjeram Andrim Kulbergam, kura pārstāvētais “Apvienotais saraksts” 15. Saeimas vēlēšanās ieguva vēsturiski lielāko mandātu skaitu – 41 deputāta vietu. Prezidents cer, ka valdību izdosies izveidot līdz valsts svētkiem novembrī, taču konkrētu termiņu nenosaka. Pats Kulbergs to vēlas izdarīt iespējami ātri. Savukārt politologi par ticamāko uzskata sadarbību ar pašreizējiem partneriem – Nacionālo apvienību un “Jauno Vienotību”, taču paredz diskusijas par ietekmes un atbildības sadali. 

Pēc konsultācijām ar visiem sešiem 15. Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs vienojies ar Andri Kulbergu no “Apvienotā saraksta”, ka viņš sāks nākamās valdības veidošanu. Priekšā sarunas par koalīcijas sastāvu, atbildības sadali un darāmajiem darbiem.

Rinkēvičs norāda, ka partijas respektē vēlēšanu rezultātus un lielākoties atbalsta Kulberga uzņemšanos veidot valdību.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Rīgas Stradiņa universitātes sociālo zinātņu docētāju politologu Romānu Gagunovu par zemās līdzdalības cēloņiem Saeimas vēlēšanās un demokrātijas auditu Latvijā.

15. Saeimas vēlēšanas ir aizvadītas, un Latvija, iespējams, turpina būt demokrātiska valsts. Gan vēlēšanu kampaņa, gan jaunākie politiskie procesi rāda, ka Latvijas demokrātijai ir arī apdraudējuma riski – pieaugošs populisms, partiju sastāva vājums, politiskās līdzdalības izmaiņas un politiskā procesa kā nemitīgas kampaņas pieaugums.

Viena no tēmām, kuru jūs pēc vēlēšanām analizēsiet, būs jauniešu līdzdalība. Tā vienmēr ir bijusi riskanta grupa vēlēšanu procesa analīzē gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs. Vai jūs jau zināt, ko domā jauni cilvēki Latvijā par to, kāda varētu izskatīties demokrātija pie mums?

Romāns Gagunovs: Ja mēs runājam par jauniešiem, tad viena tendence, kas sāk parādīties, un tas nav specifiski Latvijā, arī ārvalstu kolēģi ir pētījuši citās Eiropas valstīs, ka pieaug jauniešu vidū neuzticība demokrātijai. Tas ir viens no nepatīkamiem signāliem, jo vienmēr mēs uzskatījām, ka jaunieši ir tie, kuri ir tie kvēlākie demokrātijas atbalstītāji.

Parasti mēs runājam par gados vecākiem cilvēkiem, kuri varbūt nejūt to savu lomu demokrātijā. Bet tas, ka jauniešu vidū parādās šādas tendences, tas nav labs signāls. Redzēsim, kā tas ir Latvijā.

Iesnu un klepus sezona uzņem apgriezienus, tāpēc Ģimenes studijā runājam par to, kādu kārtību nosaka dažādas izglītības iestādes audzēkņiem slimošanas laikā un pēc atveseļošanās atgriežoties skolā vai bērnudārzā. Vai ārsta zīme ir obligāta un kā to iegūst? Apspriežam pieredzes stāstus, problemātiku un labo praksi.

Sarunājas Rīgas 231. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Sniedze Brakovska, Bērnu slimnīcas pediatre, Akūtā ambulatorā centra vadītāja Zane Līkopa, ģimenes ārsts Jēkabpilī, ģimenes medicīnas pasniedzējs Latvijas Universitātē, arī Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes loceklis Guntis Balodis un Ādažu vidusskolas direktores vietniece Sigita Martinsone.

Rīgā ik dienas iebrauc desmitiem tūkstoši transportlīdzekļu, lielākoties vieglās automašīnas. Liela daļa ir Pierīgas iedzīvotāji, kas ik dienas brauc uz darbu galvaspilsētā. Veidojas sastrēgumi, bet tiklīdz notiek kādi lielāki remontdarbi, sastrēgumi veidojas vēl pamatīgāki, gan radot zaudējumus, gan palielinot piesārņojumu. Gaidāmais Valnšu tilta remonts rada pamatotu satraukumu, tiek meklēti risinājumi līdz pat jauna pagaidu tilta būvniecībai, kas izmaksātu dārgi. Kā Pierīgas pašvaldības iesaistās šo sarežģīto jautājumu risināšanā un vai iesaistei jābūt arī finansiālai? Par to diskutējam Krustpunktā.

Raidījuma viesi: Mārupes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aivars Osītis, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa un arhitekte, pilsētplānotāja Sarmīte Barvika.

Raidījumā (ne)Diplomātiskās pusdienās runājam par visnotaļ svarīgu tematu mums un mūsu makiem, cenšoties saprast kas gaidāms ir nākamājā apkures sezonā, apskatot, kā Eiropas gāzes tirgus funkcionē šodien.

Pirms pieciem gadiem, ja vēlējāmies saprast, kā darbojas Eiropas gāzes tirgus, būtībā bija jāskatās vienā virzienā – uz austrumiem. Krievijas gāze pa gadu desmitiem būvētu cauruļvadu tīklu plūda uz rietumiem. Vēl 2021. gadā Krievija Eiropas Savienībai piegādāja vairāk nekā 150 miljardus kubikmetru gāzes, bet tad Krievija iebruka Ukrainā.

Sekoja spēcīga enerģētikas krīze. Eiropai ļoti īsā laikā bija jāpārveido sistēma, kas bija veidota gadu desmitiem. Piecus gadus vēlāk Eiropas gāzes karte ir gandrīz apgriezta otrādi un kopš 2021. gada aptuveni 40% Eiropas gāzes starpsavienojumu punktu virziens un plūsma ir mainījusies.

Tāpēc, tuvojoties vēl vienai ziemai, ir vērts uzdot konkrētu jautājumu: kur šobrīd atrodas Eiropas gāzes tirgus?

„Es, zilais putns” – tā sauca stāstu krājumu, ko mūža nogalē deviņdesmito gadu sākumā sarakstīja trimdas gleznotāja un rakstniece Veronika Janelsiņa. Tagad tapusi izrāde – kolāža ar nosaukumu „Veronika, zilais putns” par Janelsiņas dzīvi Kalifornijā pēc dzīvesbiedra rakstnieka Anšlava Eglīša aiziešanas mūžībā. Izrādes iecere pieder Amerikas latviešu dziedātājai Lailai Saliņai, kura kopā ar aktieri Ģirtu Krūmiņu atklās reālas un iedomu ainas no Veronikas Janelsiņas pēdējiem dzīves gadiem.

Izrādi – kolāžu  “Veronika, zilais putns” rādīs Rīgā 10. un 11.oktobrī Mākslas akadēmijas 2.korpusā, pēc tam izrādes Līgatnē un Valmierā.