Čornobiļas katastrofa Ukrainā nav tikai stāsts par avāriju, radiāciju un “likvidatoru” varonību. Sarunā ar Dīvu Reiznieku filozofe un atmiņas pētniece Oksana Dovhopolova skaidro, kā Čornobiļa kļuva par vienu no Ukrainas neatkarības kustības sākumpunktiem, kāpēc arī 40 gadus vēlāk nav skaidra veida, kā pieminēt traģēdiju un kā Krievijas pilna mēroga iebrukums šai atmiņai pievienojis jaunu slāni.

Sarunā arī par mākslu kā izdzīvošanas un solidaritātes instrumentu, par “tumšā tūrisma” robežām Bučā, Irpiņā un Čornobiļā, kā arī par to, kā karš mainījis ukraiņu skatījumu uz savu valodu, identitāti un Baltijas valstu pieredzi.

Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

Ventspils koncertzālē "Latvija" 30. aprīlī koncertu sniegs starptautiski augstu novērtētais Kopenhāgenas Karaliskais zēnu koris diriģenta Karstena Zeijera-Hansena vadībā. Īpašais viesis koncertā būs dāņu akordeonists Bjarke Mogensens. Koncertā koris izpildīs Bendžamina Britena skaņdarbus "Te Deum" un "Rejoice in the Lamb", Antona Bruknera "Locus iste", kā arī ziemeļvalstu komponistu skaņdarbus.

Rīta Regtaima laikā sazināmies ar Ventspils koncertzāles māksliniecisko vadītāju, diriģentu Gunti Cimiņu. Viņš stāsta, ka interese par zēnu kora koncertu Ventspilī esot liela. Koris 2024./2025. gada sezonā nosvinēja savu 100. jubileju, laika gaitā tas iemantojis starptautisku atzinību, viesturnejās apceļojot lielāko daļu pasaules. Koris galvenokārt izpilda klasisko mūziku, kas rakstīta tieši zēnu un vīru balsīm.

Kora patrons ir karalis Frederiks X, tādēļ koris uzstājas arī īpašos Dānijas karaliskā nama pasākumos, tajā skaitā, pavadot karalisko ģimeni oficiālās valsts vizītēs ārzemēs. No Ventspils Kopenhāgenas Karaliskais zēnu koris dosies uz Rīgu, kur 1. maijā uzstāsies Rīgas Svētā Jāņa baznīcā.

Stāsta Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) pētnieks Roberts Kits. Producente Liene Jakovļeva.

Valsts aizsardzība ir gan valsts institūciju, gan iedzīvotāju kopīga atbildība. To paredz visaptverošas valsts aizsardzības pamatprincipi, kurus Latvija ievieš kopš 2019. gada. Būtiska loma šajā sistēmā ir sabiedrības noturībai – gatavībai pielāgoties iekšējiem un ārējiem satricinājumiem, spējai funkcionēt krīzes situācijās un pārvarēt tās.

Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas izveidē Baltijas valstis ir mācījušās no Ziemeļvalstīm, kuras lepojas ar plašu pieredzi totālās aizsardzības īstenošanā jau kopš Aukstā kara laika. Ziemeļvalstu totālās aizsardzības sistēmas raksturo vispārēja karaklausība, kas veido pamatu bruņoto spēku personālsastāva rezervei, plaši materiālie krājumi, kas ļauj sabiedrībām funkcionēt piegādes ķēžu satricinājumu gadījumos, kā arī cieši integrētas militārās un civilās aizsardzības komponentes.

Īpaši izceļams ir Somijas piemērs.

Helsinku civilās aizsardzības patvertņu ietilpība pārsniedz pilsētas iedzīvotāju skaitu, un civilās aizsardzības plāni paredz, ka apdraudējuma gadījumā daļa valsts iedzīvotāju varētu tikt evakuēta uz Helsinkiem, kur tiem būtu pieejamas pazemes patvertnes.

Tāpat Somija lepojas ar vienu no lielākajām bruņoto spēku personālsastāva rezervēm Eiropā. Neraugoties uz salīdzinoši nelielo valsts iedzīvotāju skaitu – aptuveni 5,6 miljoni –, bruņoto spēku rezervi veido gandrīz miljons cilvēku ar skaidri noteiktām lomām kara laika struktūrā. Lielā mērā tas ir pateicoties mērķtiecīgam obligātajam militārajam dienestam. Ja, piemēram, Zviedrija laika posmā no 2010. līdz 2017. gadam iedzīvotājus neiesauca, tad Somija šo sistēmu saglabāja bez pārtraukumiem.

Paši somi nereti runā par sisu. Vārda etimoloģiskā nozīme ir saistāma ar iekšķīgumu, iekšējiem orgāniem, tomēr biežāk ar to saprot psiholoģisku raksturiezīmi. Terminu labprāt izmanto arī Somijas politiķi. Piemēram, prezidents Aleksanders Stubs (Alexander Stubb) pagājušā gada novembrī aicināja Eiropas valstis bruņoties ar sisu, lai stātos pretī Krievijas hibrīduzbrukumiem un informatīvajai kara darbībai, un, protams, turpinātu atbalstīt Ukrainu.

Neraugoties uz plašo termina lietojumu, vispārpieņemtas sisu definīcijas nav.

Tāpēc Alto Universitātes pētniece Emīlija Lahti (Emilia Lahti) 1208 Somijas iedzīvotājiem uzdeva jautājumu, ko viņiem nozīmē sisu. Analizējot respondentu atbildes, pētniece izvirzīja trīs galvenos tematiskos blokus. Pirmkārt, sisu ir sevišķi izteikta neatlaidība – nepadošanās un mērķu sasniegšana par spīti šķietami nepārvaramiem šķēršļiem. Otrkārt, tas ir domāšanas veids, kas vērsts uz drosmīgu, apņēmīgu un aktīvu rīcību. Tā ir arī uzticēšanās sev, ka izdosies paveikt iecerēto, pat ja pastāv acīmredzami ierobežojumi.

Treškārt, somi ar sisu saprot iekšējo latentā spēka rezervju izmantošanu brīžos, kad enerģija šķietami jau ir izsmelta. Visbiežāk, tas tiek saistīts tieši ar ķermenisku spēku turpināt virzīties uz mērķa sasniegšanu.

Līdzīgi kā sportisti, kas pirms finiša spurta iegūst otro elpu. Tas nozīmē, ka sisu ietver gan psiholoģiskas kvalitātes, gan fiziskas enerģijas rezerves cilvēka iekšienē.[1]

Sisu nav tikai mūsdienu fenomens.Piemēram, "New York Times" 1940. gadā raksta: “Somiem ir viens mīļākais vārds. Viņi teiks, ka tas ir visbrīnišķīgākais no visiem vārdiem. Šis vārds ir sisu.”[2]

Plašāku atpazīstamību sisu ieguva Ziemas kara laikā 1939.–1940. gadā, pateicoties Somijas varonīgajai pretestībai ievērojami daudzskaitlīgākajam Padomju karaspēkam. Tieši šajā laikā ar degmaisījumu piepildītas pudeles jeb Molotova kokteiļi ieguva savu nosaukumu. Tā bija ironiska atbilde PSRS Ārlietu ministra Vjačeslava Molotova paziņojumam, ka Somiju bombardējošās Padomju lidmašīnas patiesībā piegādā humānās palīdzības kravas.

Nodēvējot PSRS aviācijas bumbas par “Molotova maizes groziem”, somi laipni papildināja ēdienreizi ar dzērienu – “Molotova kokteili”[3].

Somijas iedzīvotāju drosme un neatlaidība Ziemas karā ir sisu izpausme, taču šīs kvalitātes attīstījušās krietni senākā vēsturē. Kā savā grāmatā “Baltija – Eiropas nākotne” uzsver Olivers Mūdijs (Oliver Moody), Somijas nacionālais kults sisu ir veidojies, gadu simtiem cīnoties ar skarbajiem Ziemeļu klimatiskajiem apstākļiem, badu un slimībām.  Piemēram, 17. gadsimtā, kad ilgstoša sala dēļ Baltijas jūra bija aizsalusi un graudu piegādes nebija iespējamas, somi pārvarēja grūtības, cepot maizi no maltiem zivju kauliem, bērza tāss un ķērpjiem. [4] Lai arī cik ekstrēmi būtu apstākļi, padoties nav sisu garā.

Sisu koncepts noderēs arī Latvijas iedzīvotājiem. Laikā, kad pasaule kļūst arvien dinamiskāka un nereti – draudīgāka, drosme, mērķtiecība un neatlaidība ir būtiskas personības iezīmes.

Arī domājot par sabiedrības noturību un visaptverošu aizsardzību kā iedzīvotāju un valsts institūciju kopīgu atbildību, sisu nāks talkā. Tas var nebūt viegli, bet citādi nevar.

[1] Lahti, E. E. (2019). Embodied fortitude: An introduction to the Finnish construct of sisu. International Journal of Wellbeing, 9(1).

[2] Strode, H., (1940). Sisu: A Word That Explains Finland

[3] Stout, J. (2022). The history of the Molotov cocktail, an iconic weapon of underdogs. 

[4] Moody, O. (2025). Baltic: The Future of Europe. John Murray.

Jūlijā paredzētā lielkoncerta ”Manai dzimtenei” kopkori papildinās arī individuālie dalībnieki no dziedātāju iniciatīvas ”Dziedam kopā”. Iniciatīva radās, lai iespēja piedalīties koncertā būtu arī tiem, kuri to ļoti vēlas, bet kuru kori koncertā nepiedalās. Rīt, 1. maijā, ir vēl pēdējā diena, kad šai iniciatīvai var pievienoties. Līdz vakardienai pieteikušies bija 750 individuālie dziedātāji.

Kā notiks viņu iekļaušanās lielajā kopkorī un kāds vispār solās būt tik lielas kaislības un ažiotāžu raisījušais lielkoncerts ”Manai dzimtenei”, kas notiks šovasar Mežaparka Lielajā estrādē

”Man tiešām šķiet, ka mums ir nepieciešama šāda kopā dziedāšana. Kā apstiprinājums tam ir lielais pieteikumu skaits, ko mēs saņemam no dziedātājiem, kuri atsaucas iniciatīvai, izsakot vēlēšanos dziedāt. Es ar nepacietību gaidu vasaru, kad mēs visi satiksimies estrādē. Dziesma neko ļaunu nav nodarījusi un nenodarīs.”

Tā saka diriģents, viens no iniciatīvas ”Dziedam kopā” idejas autoriem Artūrs Švarcbahs, kurš būs arī viens no lielā kopkora diriģentiem Mežaparkā.

Impulss iniciatīvai bijis no dziedātājiem saņemtie jautājumi, vai pastāv iespēja iesaistīties koncertā arī tad, ja viņu koris tajā nepiedalās. Sākotnēji šķitis, ka šādu individuālu dziedātgribētāju būs tikai neliels pulciņš, tāpēc tik liela interese bijis pārsteigums.

Dziedātāji pieteikušies no dažādām Latvijas vietām, pavisam drīz ar viņiem visiem notiks saziņa un ar šo individuālo dziedātāju kopkori darbu uzsāks diriģenti.

8.maijā sāksies arī paša lielā koncerta kopmēģinājumi Latvijas novados, kā pirmie uz kopmēģinājumu Tukumā pulcēsies Tukuma novada kori.

Atgādināšu, ka pirmajos šī gada mēnešos paša maestro Raimonda Paula nostājas un arī daudzu citu apstākļu dēļ par ļoti vērienīgu izsludinātais koncerts iemantoja ļoti nepatīkami skandalozu slavu, tā norise vispār jau bija uz jautājuma zīmes, no dalības koncertā atteicās virkne diriģentu un citu mūziķu. Publiskajai kritikai samilstot, koncerta rīkotāji mainīja nosaukumu, veica vēl citas izmaiņas, un marta vidū – pēc dalībnieku un skatītāju viedokļu izpētes – nāca klajā ar paziņojumu, ka koncerts tomēr notiks. Atkārtoti vēlēšanos tajā piedalīties bija apstiprinājuši 6000 dziedātāju no vairāk nekā 200 koriem.

Šomēnes koncerta virsdiriģentu lokam pievienojās divi starptautiskajā apritē esoši diriģenti Ainārs Rubiķis un Jānis Liepiņš. Solistu vidū koncertā būs dziedātāji Aleksandrs Antoņenko, Uģis Roze, Andris Ērglis, Inga Šļubovska, Edgars Ošleja un vēl daudzi citi.

Režisore Dita Lūriņa stāsta, ka koncertu apzināti veido bez uzkrītošiem režisoriskiem gājieniem, lai uzmanības centrā būtu tieši sirsnīga kopābūšana, izdziedot visiem tik mīļās Raimonda Paula dziesmas.

Plānots, ka lielkoncerts ”Manai dzimtenei” 11.jūlijā varētu notikt aptuveni trīs stundas, kam sekos sadziedāšanās nakts.

Vēlēšanu sistēma nebūs jābūvē no jauna, bet gan jānovērš riski, kas var apgrūtināt gaidāmās parlamenta vēlēšanas. To Latvijas Radio atzina uzņēmuma Latvijas mobilais telefons (LMT) viceprezidents Ingmārs Pūķis.

Uzņēmums plānojot darbam novirzīt septiņus speciālistus un līdz 30. jūnijam paredz visu īstenot. Tā esot arī uzņēmuma reputācija - pagūt izdarīt laikā. Pūķis minēja arī lielāko uzdevumu, kas jāizpilda.

Viens no saprotamākajiem ir elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs, kas ļauj vēlētājam, ienākot vēlēšanu iecirknī, viņa ID kart elektroniski atpazīt un var fiksēt to, kā balsi ir nodevis. 300000 cilvēku nav pasu, zīmodziņu pasē iespiest nav iespējams. Tas vai nu būtiski samazinātu vēlētāju aktivitāti, vsi arī būtu jādara kā Indijā, ka iemērc pirkstu krāsā - viens pirksts ir zils, skaidri zināms, ka tu esi bijis un balsojis. Tu vari nākt vairākas dienas iepriekš un šo balsi nodot, un ne tikai nodod, bet var arī mainīt. To var darīt arī papīra versijā, bet, protams, ka tas skaitīšanas darbs ir pilnīgi neprātīgs," norāda Pūķis.

--

Vēlēšanu sistēmu izstrāde ir nodota uzņēmumiem LMT, "Tet" un Latvijas Valsts meži. Tas noticis pēc līguma laušanas ar līdzšinējo izstrādātāju.

20. gadsimta otrajā pusē, laikā, kad džeza mūzika Latvijā vēl tikai meklēja savu vietu, Raimonds Raubiško kļuva par vienu no tās drosmīgākajiem un harismātiskākajiem balstiem. Viņa saksofona tembrs, tehniski izcila spēle un radošā neatkarība padarīja viņu par leģendu.

Raimonds Raubiško un Gunārs Rozenbergs – divi izcili džeza mūziķi, kuru spožais talants un augstā virtuozitāte bija atzīta gan vietējā mērogā, gan ārpus Latvijas robežām. Spēlējuši kopā bigbenda un mazāku ansambļu sastāvos.

Par Raimonda Raubiško "Senās Ēģiptes ainām" un ierakstiem džeza kvarteta un kvinteta sastāvos ar Gunāru Rozenbergu sarunājas saksofonisti Indriķis Veitners un Artūrs Sebris.

Viņu pamanījām kā malējo pussargu arī Latvijas izlasē. Pēc futbolista karjeras kļuvis par futbola apskatnieku un arī futbola kluba izveidotāju un treneri. Monopolā saruna ar Juriju Žigajevu.

Ceturtdien, 30. aprīlī, Rīgas Kongresu namā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) kopā ar solistēm – altisti Santu Vižini un čellisti Kristīni Blaumani – piedāvās ieskatīties Migela de Servantesa slavenā varoņa neparastajos piedzīvojumos caur Riharda Štrausa partitūru. Koncertā, ko varēs klausīties arī Latvijas Radio 3 "Klasika" ēterā, skanēs arī Maijas Einfeldes, Antona Vēberna un Bendžamina Britena simfoniskie opusi. Bet muzikālā vadība šoreiz diriģenta Aivja Gretera rokās.

Sarunā ar Amsterdamas Karaliskā "Concertgebouw" orķestra altu grupas koncertmeistari Santu Vižini izzinām, vai viņa LNSO pēc krietna pārtraukuma jūtas kā savējā, kāda izvērtusies viņas pirmā sastapšanās mūzikā ar diriģentu Aivi Greteru, runājam arī par Variācijām kā žanru un to, cik svarīgi pirms tam iepazīties ar literāro pirmavotu. Vai Štrausa mūzikā, viņasprāt, drīzāk brauc ar zirgu un ēzeļiem vai modernu Toyota?

Tāpat Santa stāsta par atrašanās vietu orķestrī, visu koncerta programmu kopumā, arī par latviešu mūzikas vēsmām Amsterdamā un savu sapni nākotnē nospēlēt Pētera Vaska Alta koncertu. Sarunas noslēgumā uzzinām mākslinieces domas par Amsterdamas "Concertgebouw" jauno māksliniecisko vadītāju Klausu Mekeli:

"Mēs esam tādā kā rozā briļļu posmā, kad orķestris un diriģents fano viens par otru. Klauss Mekele, mūsu topošais galvenais diriģents, kad viņš ir pie pults, ir tāda sajūta, ka tu esi mājās un ka arī viņš ir mājās. Mums pagaidām ir ļoti laba sadarbība. Protams, tu nevari izpatikt pilnīgi visiem katrā programmā un katrā žanrā un stilā, bet pagaidām pretenziju nav, visi priecīgi. Atceros arī laiku, kad te bija Mariss [Jansons], tolaik biju orķestra akadēmijā. Un orķestris par viņu runā joprojām, Mariss Jansons daudziem pietrūkst kā personība, kā viņš attiecās pret orķestri personīgi. Piemēram, kad diriģents uznāk uz skatuves – ko dara mūziķi, kad viņi pieceļas, kad viņi pagriežas pret publiku – skatuves etiķete. Viņš tiešām rūpējās par cilvēkiem aiz instrumentiem, ne tikai par orķestra skanējumu, tāpēc viņa orķestrim ļoti pietrūkst."

Iepriekš tikāmies arī ar ceturtdienas vakara koncerta otru solisti – Londonas Filharmoniskā orķestra čellu grupas līderi Kristīni Blaumani.

Ar mākslīgā intelekta palīdzību Latvijā plāno meklēt gadījumus, kad ar regulējumu pārspīlējam vairāk, nekā to prasa Eiropas Savienība. Šādu rīku šobrīd testē Mākslīgā intelekta centrs kopā ar birokrātijas mazināšanas rīcības grupu. Pirmie dati varētu būt jau tuvākā mēneša laikā. Plašāk par šo projektu šodien, 29. aprīlī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē deputātus informēja rīcības grupas vadītājs Jānis Endziņš.