Kur Latvijas kopējā psihoemocionālās veselības sistēmā pašlaik atrodas psihoterapija un kāda būs tās vieta nākotnē, lai nodrošinātu tās pieejamību visiem, kam nepieciešams? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē sistēmiskā un ģimenes psihoterapijas speciāliste, Latvijas psihoterapijas biedrības valdes priekšsēdētāja Egita Pļaviņa.

Šoreiz runājam nevis tik daudz par pacientiem vai klientiem, kuri vēlas saņemt pakalpojumu psihoterapijā vai uzlabot savu veselību, vai mainīt dzīves kvalitāti, šoreiz vairāk sarunā fokusējamies uz pašiem profesionāļiem, proti, uz cilvēkiem, kas īsteno psihoterapiju. Cik ļoti dažādi izaicinājumi ir ar to saistīti un kā vispār izskatās psihoterapijas nākotne Latvijā? 

Spēlē piedalās Armands Sametis, Ojārs Kaņepājs un Viktors Insbergs.

15. Saeimas vēlēšanas ir noslēgušās ar neredzēti augstu rezultātu vienai no partijām. Pašreizējā premjera Andra Kulberga pārstāvētais "Apvienotais saraksts" ir ieguvis 42 mandātus, tālu aiz sevis atstājot esošās koalīcijas partnerus Nacionālo apvienību un "Jauno Vienotību", kam provizoriski ir 10 un septiņi mandāti. Zaļo un zemnieku savienība nākamajā Saeimā neiekļūst vispār. Opozīcijā esošā "Latvija pirmajā vietā" kā otrās vietas ieguvējs saņem 17 mandātus, jaunpienācējs "Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši" – 15, bet "Progresīvie" – 9 mandātus. Tā liecina līdz šim apkopotā Centrālās vēlēšanu komisijas informācija par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem.

Krustpunktā speciālizlaidumā kopā ar ievēlēto partiju līderiem vērtējam iespējamos jaunās valdības scenārijus. Diskutē Edvards Smiltēns no "Apvienotā saraksta", Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības", Ilze Indriksone no Nacionālās apvienības, Andris Šuvajevs no "Progresīvajiem", Ainārs Šlesers no "Latvija pirmajā vietā" un Edgars Dārznieks no "Suverēnā vara/ Apvienība Jaunlatvieši".

Varbūt Terija Pračeta "Diska pasaules romānus" vajadzēja palasīt pirms 3. oktobra, bet šoreiz Pračets mūs sagaida pēc vēlēšanām.

Angļu rakstnieks sers Terijs Pračets arī fotogrāfijā izskatās, kā no citas – savas pasaules. Viņa "Diska pasaules romāni" ir komiska, ironiska fantāzijas pasaule par mūsu mazumu, lielumu, īpašībām un darbībām. Ja nu izdodas iesērfot tajā pasaulē, tad tas ir pa īstam. Tā bijis arī izdevniecības "Prometejs" vadītājam Andrim Bekmanim, kurš izdod fantāzijas un fantastikas grāmatas. Šis ir jau otrais romāns, kuru no angļu valodas tulkojusi Māra Poļakova. Šoreiz romāns "Bruņojušies". (Romāna "Sardze! Sardze!" tulkojums tika nominēts Latvijas literatūras gada balvai).

Pilsētas Sardze meklē Vīrus! Taču tās rīcībā ir kaprālis Burkāns (teorētiski – rūķis), jaunākais konstebls Kadijs (patiešām rūķis), jaunākais konstebls Grauslis (trollis), jaunākā konsteble Angua (sieviete… lielākoties) un kaprālis Smalkais (diskvalificēts no cilvēces par mēģinājumu tajā iestāties).

"Bruņojušies" ir otrais "Diska pasaules romāns", bet tos var lasīt arī jebkādā secībā. Oriģinālā ir 41 komiskas fantāzijas romānu sērija.  Par savu mūža ieguldījumu Terijs Pračets saņēmis Pasaules Fantāzijas balvu.

Terija Pračeta "Diska pasaules romāna" izdevums latviešu valodā ir iemesls tikties ar izdevniecības "Prometejs" vadītāju Andri Bekmani.

Raidījumu atbalsta:

Šoreiz "Etnovēstis" atskatās uz Miķeļdienas svinībām Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, kur 27. septembrī ar dziesmām, dejām un apjumību rituāliem tika atzīmēti rudenāji. Marta Paula Pauliņa sarunājas ar folkloras draugu kopas "Skandinieki" dziedātājām Lauru Legzdiņu un Katju Ruminu par gadskārtu svētku nozīmi un folkloru kā saikni ar Latviju. Savukārt Rozīte Katrīna Ponne "Etnovēstu vārdnīcā" skaidro, kas ir Jumis un kādi ticējumi saistīti ar tā atrašanu.

Savukārt Daugavpils pošas kāzām: no 15. līdz 18. oktobrim te risināsies 13. starptautiskais folkloras festivāls, kas šogad veltīts kāzu tradīcijām un pulcēs vairāk nekā 280 dalībnieku no Latvijas, Lietuvas un ASV. Festivāla mākslinieciskā vadītāja un folkloras kopas "Svātra" vadītāja Sarmīte Teivāne stāsta par četru dienu garumā veidoto kāzu stāstu – līgavas atvadām un raudināšanu, svētības lūgšanu, kāzu saimnieču gudrībām, apdziedāšanos un lustīgajām otrās dienas izdarībām.

Ar Viktoriju pļāpājam par Dubļu ķepu un Garzvaigzni, bet naktī iebrienam miglas pļavā. Lasām Dainas Tabūnas "Puķu bandu" ("Liels un mazs") un Ērinas Hanteres grafisko romānu "Klanu kaķi. Pārmaiņu vēji" ("Zvaigzne ABC").

1.oktobrī apaļu gadskārtu svinēja Emīla Dārziņa mūzikas skolas klavierspēles pedagoģe Ligita Muižarāja, kura šeit audzēkņus mūzikas ceļā ved jau kopš 1987. gada. Viņas dzimtā puse ir Brocēni, izglītība gūta Saldū, Jelgavas Mūzikas vidusskolā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur ļoti nozīmīgs cilvēks bijusi profesore Valentīna Brovaka-Gotlība: "Viņa vienmēr atrada pozitīvo un saprata, ka mani kritizēt nevar, jo pati sev nodrošinu pietiekoši lielu kritikas devu…" Ar skolotāju sirsnīgas attiecības tiek uzturētais aizvien, lai gan abas šķir okeāns.

Tiekoties skolotājas klasē Dārziņskolas piektajā stāvā ar skatu pāri koku galotnēm, sarunu raisām par viņas ceļu mūzikā un nonākšanu Dārziņskolā, pateicoties profesoram Arnim Zandmanim, par prieku par audzēkņu sasniegto un spēju viegli atvadīties no viņiem un ļaut kļūdīties. Vaicāta par skolotāja misiju mūsdienās, Ligita Muižarāja uzsver, ka svarīgi palīdzēt bērnam veidot savu iekšējo pasauli: "Dvēsele jākopj visvairāk!" Vēl sarunā arī par patiku ceļot un godīgumu mūzikā un dzīvē: "Man nepatīk falšums! Samākslotību var just uzreiz."

"…Mani lauki ir auglīgi un apvidus ir tāds, kuru nevarētu atturēties šejienes skatus neuzzīmējis." Tā 1782. gadā savam brālim, ievērojamam filozofam Imanuēlam Kantam raksta Vecsaules draudzes mācītājs Johans Heinrihs Kants.

Kopā ar īstenām vecsaulietēm Agritu Hatkēviču, Agru Ķēniņu, Ausmu Saukumu un Rasmu Maldupi ieklausāmies literātu Viļa Plūdoņa un Jāņa Sarmas rakstos par šo vietu, apbrīnojam baznīcu, kas atjaunota pēc padomju laiku posta, kad te bija ierīkotas dzirnavas un graudu noliktava. Ausma Saukuma stāsta par savas dzimtas likteni un dzīvi Vecsaulē. Uzzinām arī, ko nozīmē šīs puses vārdi plikaite, klambīt, kalbicka.

Pašreizējā premjera Andra Kulberga pārstāvētais "Apvienotais saraksts" pārliecinoši uzvarējis 15. Saeimas vēlēšanās - tā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem pēc 96% balsu saskaitīšanas.

CVK provizoriskā informācija liecina, ka 15. Saeimā iekļūst arī "Latvija pirmajā vietā", "Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši", Nacionālā apvienība, "Progresīvie" un "Jaunā Vienotība".

Savukārt Zaļo un Zemnieku savienībai atbalsts ir zem 5 %, kas nozīmē, ka ZZS pirmo reizi 24 tās pastāvēšanas gadu laikā neiekļūst parlamentā. 

Politologi uzvarētāju panākumus saista ar premjeru Andri Kulbergu, uzsverot, ka vēlētāju uzticības avanss vēl būs jāattaisno ar darbiem.

"Providus" direktore Sanda Liepiņa raidījumā Labrīt vērtēja, ka "Apvienotajam sarakstam" šajās vēlēšanās izdevies iegūt vēsturisku uzvaru.