Raidījumā "Mākslas vingrošana" ieskatāmies, kā mainās Latvijas mākslas dzīves ainava un ko nozīmē mākslas demokratizācija šodien. Mākslas kritiķis Vilnis Vējš uz sarunu aicinājis mākslinieci Evu Vēveri, mākslas kuratori un Mākslas stacijas "Dubulti" vadītāju Ingu Šteimani, kā arī mākslinieku un kuratoru Alekseju Beļecki. Sarunas centrā – Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā skatāmā izstāde "Poētiskais robotisms. Aero", kur skatītāji vairs nav tikai vērotāji, bet kļūst par līdzautoriem, mijiedarbojoties ar mākslas darbu un telpu.

Raidījumā tiek diskutēts arī par mākslas decentralizāciju un reģionu nozīmi – no radošajiem projektiem Strenčos līdz kopienu mākslai Sarkandaugavā. Vai skatītāja aktīva iesaiste maina mākslas būtību? Kur paliek autorība, ja darba tapšanā piedalās ikviens? Vai pastāv robeža starp mākslinieku un publiku?

Pārraides producente – Inga Saksone.

Baletā ļoti svarīgi ir izjust centru un nezaudēt mērķi, un tieši tāpat ir dzīvē – saka horeogrāfe un baletdejotāja Lita Beiris. Par tēva darinātajām baleta kurpītēm, uzstāšanos ar Māri Liepu un kāpēc sevi sauc par titāna meiteni, kā savulaik iesaistījās politikā un kā dzima ideja par baleta festivālu, arī par vingrošanu – saruna ar Litu Beiris Laikmeta krustpunktā.

Viņa piedzima ar pēdām, par kurām ārsts teica mātei – šis bērns nekad nestaigās. Bet izrādījās, ka tās ir balerīnas pēdas. Baletā, tāpat kā dzīvē, nepietiek tikai ar skaistu augumu un kustību. Ir jāprot noturēt līdzsvaru arī tad, kad zem kājām vairs nav drošas grīdas. Lita Beiris to zina labāk nekā daudzi. Viņa 26 gadus dejoja uz mūsu Baltā nama skatuves, bet, kad priekškars aizvērās, Litas dzīve neapstājās. Sākās nākamais cēliens. Pēc lielās skatuves viņa nevis aizgāja no baleta, bet uzdeva sev jautājumu – kāpēc ne es? Viņa nolēma Latvijā radīt to, kā mums nebija – starptautisku baleta festivālu. Viņa ir piedzīvojusi aplausus un vientulību, lielas lomas un brīžus, kad šķita, varbūt nevienam vairs neesi vajadzīga. Taču balets ir iemācījis pašu svarīgāko – nokrist drīkst, apstāties nedrīkst. Dažreiz dzīves lielais stāsts sākas pavisam nemanāmi – ar mazu meiteni, kura, gaidot tēti pie trolejbusa pieturas Torņakalnā dejo uz trotuāra. Piecu gadu vecumā tēvs Lilitai pats uztaisīja pirmās puantes un no šī brīža sākās ceļš, kas viņu aizveda līdz lielajām baleta lomām. Mūsu dzīve ir kā deja, dažreiz jākrīt, dažreiz jāmeklē jauns līdzsvars, bet galvenais ir turpināt kustību. Latvijas baleta viena no spožākajām prīmām Lita Beiris arvien ir kustībā, un visu viņas dzīvi var nosaukt vienā vārdā – deja.

Ar kādām ziepēm grūti nomazgāties? Šo Gunara Gūžas un citas joku mīklas Greizajos ratos Skolotāju dienas priekšvakarā min skolotājas no Latvijas Universitātes: Inguna Lāce, Staņislava Mārsone un Daiga Kalēja-Gasparoviča.

Latvijā sestdien, 3. oktobrī, notiek 15. Saeimas vēlēšanas. Vēlēšanu iecirkņi balsotājiem Latvijā un ārvalstīs ir atvērti no pulksten 8.00 līdz 20.00 pēc vietējā laika. 15. Saeimas vēlēšanās vēlētājs drīkst balsot jebkurā Latvijas vēlēšanu iecirknī.

"Tehniskas problēmas līdz šim vēlēšanu procesā nav konstatētas," tā raidījumā Labrīt atzina Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Māris Zviedris. Viņš atzina, ka vēlēšanu sistēma un par vēlēšanu norisi atbildīgie ir gatavi dažādiem iespējamiem scenārijiem.

Pirmie provizoriskie vēlēšanu rezultāti, visticamāk, būs zināmi drīz pēc pusnakts.

Raidījums, kurā dzirdēsiet daudz noderīgas informācijas: notrauksim putekļus no seniem padomiem, soda vienības ceļu satiksmē, veidosim jaunu latviešu vārdu, stāsts par kādu vietu Latvijā, aktīva komunikācija ar klausītāju, kāda sen nedzirdēta dziesma, iesūtītie joki un vēl daudz visa kā...

Naktsāķis- ir jāiet līdz galam!!!

Viņš meklē un atrod ceļus, kā sarunāties ar sabiedrību. Viņa darbs teātrī, Sabiedriskajā medijā un, šķiet, ka it visur, ir ar smaidu un jēgu. Monopolā saruna ar Jāni Kroni.

Līdz 2022. gada februārim ziņas par militāriem konfliktiem bija neliela daļa no informācijas plūsmas un mūsu pasaules daļā ne tik daudzi interesējās par to, kā virzās vieni vai otri bruņotie spēki un kādas kaujasspējas tiek attīstītas. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ir visu mainījis. Par to arī runājam Mediju anatomijā.

Īpaši raidījumi, militārie apskati, raidieraksti un blogi. Vietas, kur iegūt informāciju par situāciju frontē Ukrainā, par Ukrainas pretuzbrukumiem ir dažādas. Šodien uz sarunu aicinājām to veidotājus. Dīvs Reiznieks ir viens no Latvijas Sabiedriskā medija raidieraksta "Drošinātājs" veidotājiem, Aivars Madris ir Aizsardzības ministrijas uzturētā portāla "sargs.lv" galvenā redaktora vietnieks un Mārtiņš Vērdiņš ir bloga "Vara Bungas" autors.

Politologi par priekšvēlēšanu laiku: Solījumu daudz, risinājumu trūkst – vēlētājiem būs jāizšķiras par pamatvērtībām.

Vismazākā aktivitāte Latgalē 15. Saeimas vēlēšanu balss nodošanai glabāšanā ir Augšdaugavas novadā.

"Skonto" stadionā notiek UEFA Nāciju C līgas spēle futbolā vīriešiem, kurā tiekas Latvija un Melnkalne