Aizraujoša, noslēpumaina un skatītāju sevī ievelkoša ir gleznotājas Sandras Strēles mākslas pasaule. Viņa veido lielformāta gleznojumu sērijas, kurās viņai raksturīgi tēli pārceļo no vienas gleznas uz otru, mainot interpretācijas un nozīmes. Gleznas papildina arī viņas rakstītā dzejproza.

Šodien, 12. martā, galerijā ”Māksla XO” atklās Sandras Strēles personālizstādi “Lūk, krasta viļņos zelta zivtiņa! Vēlies kaut ko!”. Kādu nozīmi jaunajā sērijā ieguvuši pirmatnējie augi, sēnes, medūzas, rūķi un citi autores gleznu tēli – uz mākslinieces darbnīcu devās skaidrot Baiba Kušķe.

Sandra Strēle: ”Jā, aiz loga ir Ziedoņdārzs. Būtībā mana darbnīca sastāv no divām telpām. Viena ir vairāk kā darbu noliktava, otra ir radošam darbam un gleznošanai.”

Ar Sandru Strēli sarunājos telpā, kur notiek gleznošana. Pa atvērto logu plūst iekšā Ziedoņdārza putnu čivināšana, kas ir regulārs fons Sandras darbu tapšanai. Redzu, ka darba procesā pie brīvās sienas ir glezna zili baltā tonalitātē, kas vedina domāt, ka arī nākamajā izstādē viņa turpinās ūdens kā mūs visus vienojošas substances tematiku.

Šobrīd laiku gleznošanai Sandrai nav nemaz tik vienkārši atrast, jo viņa ir pusotru gadu vecas meitiņas māmiņa.

Mātišķības aspekts ekoloģiskās krīzes kontekstā ir viena no tēmām, kas Sandru šobrīd visvairāk interesē, viņa apcer tā sauktā hidrofeminisma idejas.

Sandra Strēle: ”Tā ideja ir tāda, ka, protams, mēs visi esam saistīti caur šīm šķidrajām substancēm. Ja arī mēs iedomājamies visas mūsu novilktās līnijas, kas pastāv starp ķermeņiem vai arī, piemēram, starp krasta līniju ar okeānu, tad tās īstenībā nav līnijas, bet tās ir laikā mainīgas un plūstošas. Ūdens, ķermeniskie šķidrumi – tas viss plūst un pārtop no vienas vielas otrā, kas nozīmē, ka mēs viens ar otru esam ļoti cieši saistīti”.

Jaunās izstādes darbos ieraudzīsim šī visa saplūsmi, mainību un pārtapšanu, saplūdīs laiki un telpas, ūdens un zemes pasaule. Sandras Strēles iemīļotie tēli – pirmatnējie augi un izstīdzējušās sēnes savienosies ar zivīm un medūzām, sava vieta visā šajā sirreālajā ainavā būs arī rūķiem, zilajam ilgu zilonītim un citiem gleznotājai raksturīgiem tēliem.

Daļu no darbiem papildinās arī pašas autores sacerētā dzejproza. Rotaļīgi runāt par filozofiskām, nopietnām un satraucošām tēmam – tas Sandrai Strēlei allaž bijis svarīgi.

Izstādes nosaukums ”Lūk, krasta viļņos zelta zivtiņa! Vēlies kaut ko!” ir kā aicinājums pārdomāt savu vēlēšanos nozīmi un izvēli laikā, kad pasaules kārtība ir nestabila un satraucoša.

Sandras Strēles personālizstāde galerijā ”Māksla XO” skatāma līdz 18.aprīlim. Šobrīd viņa jau aktīvi gatavojas nākamajai izstādei, kas nākamgad būs skatāma Nacionālajā mākslas muzejā.

Ja politiķi tuvāko nedēļu laikā neatradīs naudu pasažieru pārvadātāju zaudējumu segšanai, tas var draudēt ar reisu neizpildi. Tā Latvijas Radio izteicās Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks. Viņš uzsvēra, ka degvielas cenu kāpums pēc Tuvajos Austrumos sāktā kara jau sasniedzis 30 procentus. Turklāt valdība kavējoties ar gandrīz 10 miljonu eiro piešķiršanu jau iepriekšējo zaudējumu segšanai.

" Ja pārvadātājiem nebūs līdzekļu, par ko iepirkt degvielu, viņš vienkārši nevarēs izbraukt uz līniju," norāda Ošenieks.

Par to šodien, 12. martā, pārvadātāji runāšot ar Satiksmes ministriju. 

Latvija nolēmusi neizmantot iespēju no Eiropas Savienības aizņemties 2,2 miljardus eiro "Rail Baltica" būvniecībai. Par to neizpratnē ir dzelzceļa projekta īstenotājs – uzņēmums "RB Rail". Viņi to sauc par stratēģisko kļūdu. Sākumā Latvija bija pieteikusies pat astoņiem miljardiem eiro, no kuriem miljards bija plānots tieši "Rail Baltica"  projektam. Vēlāk Eiropā lēma dot iespēju aizņemties mazāk –5,7 miljardus. Bet Latvija no piedāvātās summas izvēlējusies izmantot tikai daļu.

Tas ir aizņēmuma instruments "SAFE". Tā kopējais apjoms ir 150 miljardi eiro visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Mērķis – attīstīt militāro aizsardzību, militāro mobilitāti, citus stratēģiskus infrastruktūras projektus. Naudu var atvēlēt arī "Rail Baltica" būvniecībai.

Uzņēmumā "RB Rail" teic, ka Latvija no "SAFE" instrumenta pieteicās apmēram 8 miljardiem eiro. Piešķīra 5,68 miljardus eiro, bet Latvija paņēma tikai 3,49 miljardus, "uz galda" atstājot vairāk nekā 2 miljardus eiro. Neizpratnē par to ir uzņēmuma "RB Rail" padomes vadītājs Matīss Paegle.

Satiksmes ministrs Atis Švinka no „Progresīvajiem” norāda, ka Latvijai papildu 2,2 miljardu eiro aizņēmums radītu pārāk lielas saistības. Tajā pašā laikā Švinka redz iespēju "SAFE" naudu izmantot.

Ints Dālderis, premjerministres padomnieks Eiropas fondu jautājumos no „Jaunās Vienotības”, norāda, ka nauda būs jāatdot, tas palielinātu valsts parādu un ietekmētu valsts kredītreitingu.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerna zaudējumi pērn bija 44,3 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.

Latvijas ekonomisko rādītāju prognozes sola lēnu, bet stabilu izaugsmi - vēsta Ekonomikas un Finanšu ministrijas eksperti.

Latvija Venēcijas starptautiskajā mākslas biennālē piedalīsies ar izstādi par alternatīvās modes vēsturi.

Saeimas komisija konceptuāli atbalsta grozījumus likumā par personām, kuras padomju laikā nepamatoti ievietotas psihiatriskajās ārstniecības iestādēs.

Latvijas sieviešu basketbola izlase sāks Eiropas čempionāta kvalifikācijas otro sabraukumu, pirmā spēle Rīgā pret Slovēniju.

Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps sola drīzas Irānas kara beigas. Spriedzes kāpuma spirāle attiecībās starp Ukrainu un Ungāriju. Eiropas politiskās aktualitātes. Aktualitātes analizē analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" direktors Mārtiņš Vargulis un atvaļinātais vēstnieks Andris Teikmanis.

Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps, pirmdien, 9. martā, uzstājoties preses konferencē Floridā, solīja drīzas Irānas kara beigas, jo amerikāņu militārie spēki esot paveikuši savu darbu spīdoši un apmēram 80% no Irānas raķešu palaišanas iekārtām ir iznīcinātas.

Šajā gadījumā ASV līdera sniegtā statistika varētu būt tuvu patiesībai, ciktāl tiek atzīmēts, ka Irānas raķešu un lidrobotu uzbrukumu intensitāte Izraēlai un Persijas līča valstīm kritusies teju līdz desmitajai daļai no sākotnējās jaudas kara pirmajās dienās. Tiesa, kā svētdien piesolījis Irānas Islāma revolūcijas sargu korpusa Gaisa spēku komandieris ģenerālis Madžids Musavi, tagad tikšot liktas lietā tikai nesējraķetes ar ne mazāk kā tonnu smagām kaujas galviņām. Pagaidām gan netiek ziņots par kādu šo izteikumu efektīvu realizēšanu dzīvē.

Pērnās nedēļas nogalē parādījās ziņas, ka Irānas lidrobotu triecienu atvairīšanā sabiedrotajiem noderīga izrādījusies Ukrainas palīdzība – pēc Vašingtonas administrācijas lūguma ukraiņu lidrobotu pārtvērēju vienības jau ieradušās Katarā, Apvienotajos Arābu emirātos un Saūda Arābijā, kā arī ASV kara bāzēs Jordānijā. Sestdien starptautisko sabiedrību pārsteidza Irānas prezidenta Masuda Pezeškiāna paziņojums, atvainojoties Irānas triecienu skartajām kaimiņvalstīm un paziņojot, ka uzbrukumi tām vairs nenotikšot, ja vien no to teritorijas netiks vērsti triecieni pret Irānu. Tomēr irāņu uzbrukumu ģeogrāfijā nekas nemainījās, un šie prezidenta izteikumi tiek vērtēti kā, visdrīzāk, tobrīd Teherānas varas virsotnē valdošā apjukuma izpausme. Salīdzinoši mērenie spēki, kurus pārstāv Pezeškiāns, mēģinājuši spert soli kompromisa virzienā, taču atdūrušies pret radikāļu nesamierināmību. To, ka galvenā teikšana Teherāna joprojām ir šiem radikāļiem, apliecināja svētdien notikušās jaunā augstākā garīgā līdera vēlēšanas. Nogalinātā ajatollas Alī Hāmenejī vietā stājies viņa dēls Modžtaba Hāmenejī. 56 gadus vecais varasvīrs arī līdz šim tika uzskatīts par ticamāko tēva varas mantinieku. Pēc neoficiālām ziņām viņš līdz šim kontrolējis Revolūcijas sargu korpusa brīvprātīgo milicijas struktūru ar nosaukumu Apspiesto mobilizācijas organizācija jeb „Bāsidž”, kurai bija visai nozīmīga loma nesenajā asiņainajā pretrežīma protestu apspiešanā. Tāpat ir ziņas, ka viņš bijis galvenais rīkotājs finanšu plūsmām, kuras režīms ieguvis no tā kontrolētajiem uzņēmumiem, kas veido apmēram 60% no valsts ekonomikas. Nesenajos sabiedroto uzlidojumos tika nogalināti ne vien jaunā virsvadoņa abi vecāki, bet arī sieva un viens no bērniem.

Pēc ziņām par Modžtabas apstiprināšanu amatā pasaules naftas cenas pirmdien sasniedza rekordaugstu līmeni – līdz pat 120 dolāriem par barelu, taču pēc tam piedzīvoja samazinājumu un šobrīd ir apmēram 82 dolāri par barelu, kas ir apmēram par piektdaļu dārgāk nekā pirms konflikta sākuma.

Pagājušajā ceturtdienā, 5. martā, Ungārijas varas iestāžu rīcība sasniedza jaunu provokācijas un naidīguma līmeni attiecībā pret Ukrainu. Kādā benzīntankā pie Budapeštas apvedceļa Ungārijas pretterorisma policijas darbinieki pārtvēra Ukrainas valsts krājbankai „Oščadbank” piederošu konvoju, kas veica ierastu valūtas un zelta transportēšanu no Austrijas „Raiffeisen Bank” uz Kijivu, aizturēja septiņus pavadošos bankas darbiniekus un kravu – ASV dolārus, eiro un zelta stieņus pavisam apmēram 82 miljonu dolāru vērtībā. Aizturētie nākamajā dienā tika atbrīvoti un izraidīti no valsts, kamēr naudu un zeltu ungāru varas iestādes paturējušas. Pirmdien premjerministrs Orbans uzstājās Ungārijas parlamentā, kurš nobalsoja par īpašu likumu, ar kuru „Oščadbank” līdzekļi tiek arestēti uz diviem mēnešiem. Kā klāsta premjers, pastāvot aizdomas par iespējamu naudas atmazgāšanu un saistību ar kādu „kara mafiju” Kijivā, un ka nauda, iespējams, paredzēta Ungārijas opozīcijas finansēšanai pirms 12. aprīlī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām.

Ukrainas Ārlietu ministrija nodēvējusi šo Budapeštas rīcību par valstisku reketu un vērsusies Eiropas Savienības institūcijās ar attiecīgiem pieprasījumiem par likumisko procedūru ievērošanu. Savukārt 10. martā Ungārijas parlaments pieņēma oficiālu rezolūciju, kurā noraidīja Ukrainas pievienošanos ES un visu turpmāko finansiālo vai militāro atbalstu Ukrainai no savienības puses, sasaistot to ar naftas plūsmas atjaunošanu no Krievijas pa cauruļvadu „Družba”.

Viss notikušais turpina spriedzes kāpuma spirāli attiecībās starp Ukrainu un Ungāriju, kuras pusdemokrātiskajam vadonim ir īpaši siltas attiecības ar Kremli. Budapeštas rīcība, nu jau mērķtiecīgi graujot Ukrainas spējas pretoties Krievijas agresijai, laupījusi savaldību arī prezidentam Zelenskim, kurš, gan nesaucot Orbanu vārdā, izteicies, ka „šīs personas” adresi varētu iedot Ukrainas bruņotajiem spēkiem, lai tie parunā ar viņu „savā valodā”.

Eiropas Komisija norādījusi, ka šādi draudi ir nepieņemamai. Tikām lielākā ungāru opozīcijas spēka – partijas „TISZA” – līderis Peters Maģars paziņojis, ka Budapeštā ieradusies īpaša Krievijas specdienestu darbinieku grupa ar mērķi ietekmēt gaidāmo vēlēšanu rezultātus par labu Orbana partijai „Fidesz”. Operāciju, kas notiek diplomātiskās misijas aizsegā, kūrējot Krievijas Prezidenta administrācijas vadītāja pirmais vietnieks Sergejs Kirijenko. Kā liecina neatkarīgu aptauju reitingi, „TISZA” kopš pagājušā gada nogales apsteidz „Fidesz” un tai ir reālas iespējas panākt varas maiņu Ungārijā.

8. martā notikušajās Vācijas federālās zemes Bādenes-Virtembergas Landtāga vēlēšanās uzvaru jau atkal svinēja zaļie, gan tikai par pusi procenta apsteidzot savus galvenos konkurentus kristīgos demokrātus. Abām partijām tagad būs vienāds mandātu skaits zemes likumdevējā, un viss liecina par to, ka partijas „Alianse 90/Zaļie” līderis Džems Ezdemirs kļūs par pirmo turku izcelsmes federālās zemes ministru prezidentu Vācijas vēsturē.

Lielākais proporcionālais ieguvējs šajās vēlēšanās ir radikāli labējā „Alternatīva Vācijai”, kas vairāk nekā dubultojusi savu mandātu skaitu, tomēr vācu iekšpolitikā pieņemtais princips nepielaist šos radikāļus varai padara nedomājamu teorētiski iespējamo koalīciju starp „Alternatīvu” un kristīgajiem demokrātiem. Tikām arī šīs vēlēšanas Bādenē-Virtembergā apstiprina jau labu laiku iezīmējušos skumjo tendenci vācu sociāldemokrātiem un liberāļiem. Sociāldemokrātiskā partija knapi pārvarējusi piecu procentu barjeru un zaudējusi pusi no līdzšinējiem mandātiem, kamēr liberālā Brīvā demokrātiskā partija palikusi vispār ārpus federālās zemes parlamenta.

Uzmanība tagad pievērsta nākamajām federālās zemes vēlēšanām, kas 22. martā gaidāmas Reinzemē-Pfalcā. Šajā izteikti industriālajā reģionā sociāldemokrāti ir pie varas jau trīsdesmit piecus gadus, tomēr, saskaņā ar aptaujām, pašreiz reitingos manāmi atpaliek no kristīgajiem demokrātiem. Iemesls esot ne vien vispārējais kreisi centrisko popularitātes kritums Vācijā, bet arī Reinzemes-Pfalcas sociāldemokrātu līdera Aleksandra Šveicera zemā popularitāte. Gluži tāpat kā kaimiņos Bādenē-Virtembergā, arī šeit „Alternatīva Vācijai” kopš iepriekšējām vēlēšanām krietni augusi popularitātē, un sagaidāms, ka iegūs ne mazāk kā 15% vēlētāju balsu, atbīdot uz ceturto pozīciju zaļos. Ticamā kristīgo demokrātu uzvara 22. marta vēlēšanās nāktu krietni par labu kanclera Merca pozīcijām Vācijas federālā līmeņa politikā.

Savukārt Vācijas kaimiņvalsts Nīderlande pēc oktobra nogalē notikušajām ārkārtas vēlēšanām beidzot tikusi pie ministru kabineta. Tā vadītājs Robs Jetens, sociālliberālās partijas „Demokrāti 66” līderis, savos trīsdesmit astoņos gados kļuvis ne vien par jaunāko premjerministru valsts vēsturē, bet arī par pirmo atklāto geju šajā amatā. Viņam nāksies vadīt mazākuma valdību, kas ir reta parādība Nīderlandes politikā. „Demokrātu 66” koalīcijas partneri ir labēji centriskā Tautas partija brīvībai un demokrātijai un konservatīvie no partijas „Kristīgi demokrātiskais aicinājums”. Nepieciešamo atbalstu mazākuma valdībai, kurai parlamentā ir tikai nedaudz vairāk par trešdaļu mandātu, sniedzis sociāldemokrātu bloks – Zaļo-kreiso partijas un Darba partijas alianse. Valdībai izdevies pārliecināt kreisos atbalstīt arī tādus tradicionāli viņiem netīkamus soļus kā bezdarbnieku pabalsta termiņa samazināšana un potenciāla pensijas vecuma palielināšana, toties paredzot plašu finansējumu mājokļu celtniecībai. Salīdzinot ar iepriekšējo valdību, pamanāmāka ir Jetena kabineta ievirze aizsardzības spēju stiprināšanā un solidaritāte ar Ukrainu – pirmā jaunā premjera ārvalstu vizīte bija uz Kijivu.

Sagatavoja Eduards Liniņš.

Speciālisti apgalvo, ka nesarunāšanās ir agresīvs konflikta risināšanas veids. Ko tas nodara pāra attiecībām un kā to uztver bērni, ja vecāki viņus soda ar nesarunāšanos?

Ģimenes studijā analizē preventīvās attiecību izglītības programmas treneris Kristaps Ozoliņš un psihoterapeits, RSU Psihosomatikās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns.

Šo sarunu rosināja kādas klausītājas rakstītais: "Bija ļoti labs raidījums par strīdiem. Bet strīdēties jau ir tīri forši. Uztaisiet sarunu par klusumu un klusētājiem ģimenes attiecībās. Ko otram nodara klusēšana kā konflikta nerisinājums un ko no tā iemācās bērni, kas gadiem vēro, ka pie nesaskaņām viens no vecākiem apklust. Mūsu ģimenē nu jau labu laiku mēdzam apklust un ilgstoši klusēt abi. Klusums attiecībās ir visbriesmīgākais, jo robežojas ar vienaldzību un no klusētāja runātāju neiztaisīt."

Ne vienmēr var gaidīt, ka Eiropas Savienībā visos jautājumos būs vienprātība. Bet pārāk bieži kompromisi nozīmē arī lēnāku attīstību. Tādēļ tie, kas var, vienojas, bet pārējie dara, kā grib. Par divu ātrumu Eiropu un ko tas nozīmē tās attīstībai, spriežam Krustpunktā.

Analizē Latvijas ārpolitikas institūta asociētais pētnieks un Eiropas Savienības programmas vadītājs Marts Eduards Ivaskis, Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš, Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Ja Ungārijā pie varas paliks Viktors Orbāns, Ukrainai nav nekādu izredžu pievienoties Eiropas Savienībai. To Orbāns atkārto atkal un atkal, šādi faktiski arī demonstrējot, cik smagnēja ir Eiropas Savienības politiskā sistēma. Lai tai pievienotos, jālien vai no ādas ārā. Toties pēc tam to var torpedēt gandrīz vai neierobežoti. Pārāk daudzos jautājumos ir grūti savienības līmenī vienoties, tāpēc rodas kādi jaunveidojumi, kas top paralēli Eiropas Savienībai. Proti, tiek meklētas citas iespējas, kur tās valstis, kas grib strādāt kopā, virzās uz priekšu. Pārējās lai dara pa savam.

Biežākais vārdu salikums, ko dzirdam pēdējā laikā, ir divu ātrumu Eiropa. Savulaik par to runājām, kad sākās krīze Grieķijā. Arī tagad ekonomiskajā attīstībā vairākas lielās valstis vēlas rīkoties elastīgāk, ātrāk, negaidot, kad visi būs gatavi pievienoties. Turpat ir drošības un citi jautājumi. Neviļus rodas jautājums: ja šīs tendences uzņems apgriezienus, kādas tam būs sekas? Vai tas nerada draudus kopējai Eiropas vīzijai? Un kur tad šajā realitātē esam mēs?

Nepārtrauktas reformas un garas rindas ne tikai uz valsts apmaksātiem, bet arī maksas medicīnas pakalpojumiem – tādas ir pirmās asociācijas, runājot par pašreizējo veselības aprūpes sistēmu Latvijā. Latvijā šobrīd ir piecu līmeņu slimnīcas. Augstākās, 5. līmeņa slimnīcas, atrodas Rīgā, bet kādus pakalpojumus nodrošina pirmā līmeņa slimnīcas reģionos? Kādus pakalpojumus var saņemt pacienti reģionos, konkrēti Aizkraukles klīnikā, un cik tie ir pieejami, skaidrojam raidījumā Reģioni krustpunktā. 

Aizkraukles pilsētas, savulaik celtnieku ciemata Stučkas, attīstība sākās ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gadsimta 60. gados. Augot pilsētai un iedzīvotāju skaitam, tika izveidota arī Aizkraukles slimnīca. 

Līdzīgi kā citviet Latvijā, arī Aizkrauklē iedzīvotāju skaits samazinājies – no 10 tūkostošiem 90. gadu sākumā līdz gandrīz 7000 šodien. Aizkraukles novadā, kas paplašinājies pēc pēdējās reformas, dzīvo nepilni 30 000 iedzīvotāju. Aizkraukles klīnika ir pirmā līmeņa slimnīca ar uzņemšanas nodaļu, aprūpes un terapijas nodaļu un dienas stacionāru. Poliklīnikā ambulatori pieņem 40 dažādi speciālisti. No pērnā gada jūlija klīnikai ir pagaidu valde un tās priekšsēdētāja Daina Mūrmane-Umbraško vispirms rāda nesen izremontētās poliklīnikas telpas, kuru remontā ieguldīti 162 000 eiro no Atveseļošanas fonda projekta.

Šogad remontdarbi klīnikā turpināsies un tajos ieguldīs ap 130 000 eiro no ERAF un 49 000 no pašu finansējuma. Aizkraukles klīnikas gada budžets ir 5 miljoni eiro. Vienu miljonu klīnika nopelna pati ar maksas pakalpojumiem, kuru skaits ar katru gadu palielinās, savukārt četri miljoni ir valsts finansējums. No tiem puse atvēlēta ambulatorajiem pakalpojumiem un speciālistiem, otra puse – dienas stacionāram un uzņemšanas nodaļai. Aprūpes un terapijas nodaļā ir 42 gultas, bet dienas stacionāru izmanto ap 10 pacientiem dienā, galvenokārt intravenozu sistēmu un inhalāciju veikšanai. Traumatologi un ķirurgi veic arī operācijas, bet valsts nauda ķiruģijas operācijām pietiek tikai trim mēnešiem, pārējās plānveida operācijas veic par maksu.

Visu diennakti uzņemšanas nodaļā strādā terapeits un pieejami radioloģiskie izmeklējumi, bet valsts apmaksāts ķirurgs vai traumatologs strādā no 8.00 rītā līdz 8.00 vakarā. Ja gadījums nav akūts, apskate maksā 45 eiro, rentgena izmeklējums – 20 eiro. Uzņemšanas nodaļas galvenā ārste Ilona Maruse stāsta, ka īpaši svarīga neatliekamā palīdzība ir cilvēkiem gados.