Irāņi rāda vidējā pirksta žestu Trampam. 

0:00 Ievads: Dubaijas influenceri. 

Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem citiem!

Par mākslu, dizainu, amatniecību un to savstarpējo sinerģiju. Vecrīgā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM), atklāta Art Deco stila izstāde. 

Franču komponista Erika Satī vieglā, nomierinošā mūzika muzeja Lielajā zālē veido labu saspēli ar unikālajiem Art Deco mākslas darbiem. Tas ir moderns dekoratīvs stils, kas uzplauka pirms simt gadiem Parīzē. Mēbeles un oriģinālie, rūpīgi austie vilnas un zīda gobelēni atvesti no Francijas Nacionālā mēbeļu fonda, un Latvijā izstādīti pirmo reizi. 

Šķiet, viens no provokatīvajiem darbiem ir 90. gadu sākuma krēsls, kas tolaik atradies Francijas kultūras ministra Džeka Langa kabinetā. Gaiši zaļas ādas, koka mēbele stāv uz četrām metāla spirālēm, kuru vidū ir acis piesaistoši priekšmeti.

Krēslam blakus aplūkojams mazs, apaļš galds ar piecām kājām. Tā vidū ir apaļa stikla virsma, kurā ielūkojoties var ieraudzīt Monas Lizas seju. Savukārt uz vairāk nekā 90 gadus vecu koka krēslu sēdvietas un muguras ir izausti Sendenī vārti un Elizejas lauki. Citos gobelēnos attēloti, piemēram, spilgti papagaiļi, dāmas un kungi 30. gadu smalkos tērpos un 14. jūlija jeb Bastīlijas ieņemšanas dienas svinības.

Izstādē apskatāma arī liela Daum Art Deco stikla vāžu kolekcija, kas pieder „Rietumu bankas” akcionāra un padomes vadītāja Leonida Esterkina ģimenei, kas ir viena no bagātākajām Latvijā. Baranovska teic, ka biezās, dažādu formu, krāsu un gravējuma unikālās vāzes Latvijas muzejos nav atrodamas.

Izstāde ar nosaukumu „Art Deco – līdz mūsdienām. Dizains un amatniecība Francijā” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā apskatāma līdz maija vidum.

Šonedēļ sākusies balsošana par kandidātiem un idejām 13. Jauniešu Saeimā. Tajā jaunieši no visas Latvijas vecumā no 15 līdz 20 gadiem var pieteikt savas idejas, rīkot kampaņu un vākt balsis, lai kļūtu par vienu no simts jauniešu deputātiem.

Pieteikto kandidātu skaits pārsniedzis simtu, tādēļ Jauniešu Saeimas pārstāvis Toms Sadovskis Latvijas Radio pauda, ka no šodienas sāksies īstās kampaņas, kurās jaunieši cīnīsies par vietu Saeimā.

Šogad projektā ir arī vairāki jaunumi – jaunie deputāti Saeimā strādās divas dienas, debatēs komisijās un pieņems deklarāciju ar saviem priekšlikumiem.

Lai gan ir vēlēšanu gads un politiķiem gribas izpatikt vēlētājiem, valdībai patlaban nevajadzētu mēģināt regulēt degvielas cenas. Tā saka Latvijas Radio uzrunātie eksperti.

Tuvo Austrumu kara dēļ novērojamais cenu lēciens nav tik dramatisks kā bija pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, turklāt valdībai nevajadzētu radīt cilvēkiem ilūziju, ka tā vienmēr spēs atrisināt visas problēmas. Drīzāk šis brīdis jāizmanto, lai vēlreiz atgādinātu, ka nafta ir izzūdošs fosilais resurss, tādēļ jāpāriet uz citiem.

Valdība pēdējā gada laikā strādājusi sarežģītos apstākļos, vienlaikus stiprinot valsts drošību, attīstot ekonomiku un palielinot atbalstu iedzīvotājiem. Tā ikgadējā ziņojumā Saeimai par valdības paveikto un plānotajiem darbiem sacīja premjere Evika Siliņa no “Jaunās Vienotības”. Debatēs par šo ziņojumu valdība, tostarp pati premjere, saņem asu opozīcijas kritiku – tai pārmet atrautību no sabiedrības un dzīvošanu savā burbulī.

Ziņojumā teikts, ka valdībai līdz šim izdevies īstenot vai būtiski pavirzīties uz priekšu vairāk nekā pusē no Latvijas Nacionālā attīstības plāna mērķiem. Premjere īpaši uzteikusi paveikto drošības jomā, arī atbalstā Ukrainai. Tā bijusi galvenā valdības prioritāte pērn. Savukārt par būtiskāko darbu šajā gadā Siliņa nosaukusi darbu pie nākamā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta.

Atgādinām, ka pērn premjere nomainīja trīs ministrus un nāca klajā ar valdības "uzrāviena" plānu, nosakot tā dēvētās "4x4" prioritātes, kas veicamas 2025. gadā.

Saeimas sēdē premjere Evika Siliņa sacīja, ka valdībai nācies strādāt sarežģītā laikā, kad notikušas vēlēšanas, karš Ukrainā un Tuvajos Austrumos, un arī mainīgā starptautiskā drošības un pasaules ekonomikas vidē. Viņa uzsvēra, ka valdības prioritātes bijušas valsts drošības stiprināšana, ekonomikas attīstība, izglītības un veselības aprūpes uzlabošana, kā arī efektīvāka valsts pārvalde, kur, ar Saeimas atbalstu, esot paveikts daudz. Siliņa akcentēja, ka šogad aizsardzībai Latvija novirzīs gandrīz piecus procentus no iekšzemes kopprodukta – vairāk nekā divus miljardus eiro, kas ir lielākais finansējums valsts vēsturē. Vienlaikus valdība turpinot mazināt birokrātiju, investēt izglītībā, veselības aprūpē un palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem. Pēc premjeres domām, Latvijai jāturpina ieguldīt drošībā, veselībā, demogrāfijā un enerģētikā.

--

Viedokli izsaka politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Lelde Metla-Rozentāle.

Evika Siliņa: Valdība pēdējā gada laikā strādājusi sarežģītos apstākļos, vienlaikus stiprinot valsts drošību, attīstot ekonomiku un palielinot atbalstu iedzīvotājiem.

Nacionālajai aviokompānijai “airBaltic” gada beigās būs nepieciešama nauda, lai tā varētu turpināt savu darbu.

Latvija varētu tirgū laist līdz 40 000 tonnu naftas rezervju.

Igaunijā nākamnedēļ plānots lauksaimnieku protests saistībā ar nevienlīdzīgo situāciju Eiropas Savienības tiešmaksājumos.

Šīs nedēļas Kur kritiķiem nav vietas epizodē aplūkojam darbus, kas meditē par monstrozā dabu – mazo ekrānu klasiķa Raiena Mērfija jaunākais seriāls "Skaistums" pulcē popkultūras zvaigznes spiegu trillerī par venērisku slimību, kas ikkatram spēj dot konvencionāli skaistu ķermeni, savukārt Megijas Gīlenhālas skandalozā "Līgava!" iztēlo Frankenšteina briesmoņa līgavas stāstu feminsitiska niknuma tonalitātē.

Kad dažādās pasaules vietās brutāli bojā iet supermodeles, FIB nozīmētie aģenti Kūpers un Džordana atklāj, ka globālajai skalpeļa renesansei ir venērisko slimību, šausmu un konspirācijas žanra spogulis. Raiena Mērfija un Metjū Hodžsona radītais darbs ir tas, ko varētu saukt par "vainpilnu baudu" jeb guilty pleasure, ja ticam, ka par patiku pret kempu un pārspīlējumu būtu jākaunās – te vizuāli krāšņas pasāžas sastop pilnīga farsa formu, kas demonstratīvi izvairās no moralizēšanas par "mākslīgā" skaistuma industriju.

Sarunā vētām, kā šis darbs atbalso Raiena Mērfija rokrakstu un to, kā šis darbs ierakstās pēdējā desmitgadē atjaunotajā interesē par ķermeņa šausmu žanru.

Megijas Gīlenhālas otrā pilnmetrāžas filma "Līgava!" jau ir paspējusi sašķelt kinoskatītājus divās nometnēs – vieni to sauc par drosmīgu, manifestam līdzīgu kino notikumu, citi – par uz sociālās spriedzes viļņa balansējošu balagānu.

Sarunā šķetinām, kāpēc darbs ir aizguvis frāzes no 30. gadu Holivudas gangsterfilmu žanra, kas tam kopīgs ar "Džokers" franšīzi un kāpēc, par spīti raibajam paņēmienu lokam, šis mīlasstāsts, kuram nevajadzētu strādāt, tomēr atstāj paliekošu iespaidu.

Paliatīvās aprūpes bērnu skaits Latvijā pieaug. Šī tendence nav raksturīga tikai Latvijai, jo visā pasaulē, pateicoties medicīnas un tehnoloģiju attīstībai, arvien vairāk bērnu dzīvo ar smagām, neārstējamām slimībām. Tas rada nepieciešamību pēc jaunas pieejas, kur līdzās medicīnai nozīmīga vieta ir arī emocionālajam atbalstam un ģimenes stiprināšanai. Cik tam esam gatavi?

Ģimenes studijā vērtē Sofija Tomase, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Paliatīvās aprūpes dienesta vadītājas vietniece, Aija Krišjānova, Vecāku mājas vadītāja, un divu bērnu mamma Ilze Sardiko, viņas meitai ir nepieciešaa paliatīvajā aprūpe.

Degvielas cenas Irānā notiekošā kara dēļ atkal aug, kas nozīmē, ka arī pasažieru pārvadājumi sadārdzinās. Ne jau tā ir vienīgā problēma. Krustpunktā izvaicājam Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētāju Jāni Lapiņu.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidefelds u žurnāliste Inese Helmane.