Sestdien, 14. martā, Rīgas Kongresu namā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris mazākajiem klausītājiem un viņu ģimenēm sarūpējis muzikālu izrādi “LeNeSOns apmeklē teātri”, kurā kopā ar diriģentu Māri Kuģi un Dailes teātra 10. studijas aktieriem – Eduardu Rediko, Agati Grīnhofu, Katrīnu Altenburgu un Ralfu Puzānu - atskaņos pazīstamas melodijas no dažādām teātra izrādēm un operām.

Sarunā ar diriģentu Māri Kuģi - par izaicinājumiem, gatavojot un diriģējot koncertu jaunajiem klausītājiem, un arī metot tiltu uz 25. martu, kad Māris Kuģis stāsies pie Orķestra "Rīga" diriģenta pults koncertā "Aizturētā elpa". Koncerta nosaukums aizgūts no programmā iekļautā Indras Rišes 2000. gada opusa klarnešu kvartetam. Izskanēs arī J. S. Baha Fantāzija un fūga dominorā, D. Šostakoviča Kamersimfonija pārlikumā pūšaminstrumentu sastāvam, kā arī Ē. Vitekra un K. Nīsteda darbi.

Māris Kuģis par 14. martā gaidāmajiem notikumiem atklāj:

"Sastādot programmu šādam koncertam, nāk klāt daudz papildus faktoru, par kuriem ir jādomā - lai skaņdarbi nav par garu, lai tie nav tādi, kas pieaugušajiem būtu vieglāk uztverami, piemēram, lēna, klusa mūzika. Bērniem tas ir daudz lielāks izaicinājums, un par to ir jādomā.

Pirms diviem gadiem, diriģējot LeNeSOnu, bija brīži, kad bērnu čalas un sajūsmas izsaucieni bija dzirdami. Jāatzīst gan, ka toreiz tas notika Hanzas peronā, tur bija mazliet citādāks izkārtojums. Kongresu namā tomēr ir atbilstošāks koncertzāles izvietojums. Būs ļoti dažāda mūzika, tāda, kas, man šķiet, ļoti uzrunās gan jaunos, gan pieaugušos. Vairāki mūziķi arī man nāca klāt un teica, cik viņi ir priecīgi tieši par šo programmu, saaicinājuši visus iespējamos radu bērnus (smejas). Man tiešām liels prieks, un es ar nepacietību gaidu rītdienu."

Pēc mēneša Ungārijā notiks parlamenta vēlēšanas, un tajās sagaidāma ļoti sīva cīņa. Viktoram Orbānam, kurš pie varas ir jau kopš 2010. gada, šoreiz ir nopietni pretinieki partija "Tisza", kam socioloģiskās aptaujas sola vērā ņemamus panākumus. Tomēr Orbāna partija "Fidesz" šos gadus nav snaudusi un krietni piestrādājusi pie mediju vides "sakārtošanas" šī vārda ne pozitīvajā nozīmē. Mediju neatkarība ir būtiski iedragāta. Kāda šobrīd ir situācija Ungārijas mediju vidē, vai varas maiņa nozīmē arī šīs vides uzlabošanu – to skaidrojam Mediju anatomijā.

Pavisam drīz pēc partijas "Fidesz" uzvaras un Orbāna stāšanās premjera amatā tika pieņemts jauns Mediju likums, kas viegli ļāva vērsties pret medijiem par valdībasprāt neobjektīvu saturu. Sabiedriskais medijs kļuva par valdības ruporu, bet privātajiem medijiem apgrūtināta iespēja pelnīt ar reklāmas ieņēmumiem un tos palēnām pārņēma valdībai simpatizējoši īpašnieki.

Eiropas Komisija pērn decembrī sāka tiesvedību pret Ungāriju par Eiropas Mediju brīvības akta un Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas pārkāpumiem, kas ietver nepamatotu iejaukšanos mediju darbā, ierobežojumus žurnālistiem un nespēju nodrošināt mediju neatkarību un daudzveidību. Tiek lēsts, ka apmēram 80 procenti mediju ir valdības kontrolē.

Uz sarunu aicinājām vienu no pazīstamākajiem ungāru neatkarīgajiem politikas un izmeklējošajiem žurnālistiem Polu Danielu Reņji (Pal Daniel Renyi), kurš strādā interneta ziņu portālā "444" – vienā no nedaudzajiem, kas spējis saglabāt neatkarību. Sarunu sākam ar to, cik Ungārijā vispār palikuši neatkarīgi un ietekmīgi mediji.

Vai arī Latvijā vajadzētu ierobežot bērnu piekļuvi sociālajiem medijiem? Par tādiem pēdējā laikā ir spriests citviet Eiropā un tagad sākt diskusiju valdībā un Saeimā rosina arī pie mums. “Jaunā Vienotība” mudina izstrādāt tiesisko regulējumu, kā ierobežot bērniem piekļuvi sociālajiem medijiem un viņiem kaitīgam saturam internetā. Pirmos preventīvos soļus Latvija jau ir spērusi – no jūnija plašākam skolēnu lokam skolās būs liegts izmantot mobilos telefonus. Tos tagad nedrīkstēs lietot līdz pat 9. klasei. Tomēr gan koalīcijas, gan opozīcijas politiķi atzīst – ar to vien nepietiek, un jāmeklē papildu risinājumi. Līdzīgās domās ir arī eksperti.

Krievija kļūdās, ja domā, ka karš Irānā var dot tai atelpu. Tā Francijas prezidents Emanuels Makrons šodien paziņoja pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Vai arī Latvijā vajadzētu ierobežot bērnu piekļuvi sociālajiem medijiem?

Pretkorupcijas iestādes Ukrainā atklājušas kārtējo korupcijas gadījumu aizsardzības sektorā.

„Rīgas satiksme” tuvākā gada laikā plāno noslēgt līgumus par 120 autobusu iegādi.

Pašmāju labākie šorttrekisti šodien Kanādā sāk pasaules čempionātu.

Mājokļu cenas Latvijā gada laikā pieaugušas par 11 procentiem.

Sabīdryskuo transporta daīmameiba regionūs atsaškir, rodūt navīnleidzeibu regionalajā mobilitatē. Cikom ar sabīdryskū transportu nu leluokūs Kūrzemis i Vydzemis piļsātu var tikt da Reigai ari vāluos vokora stuņdēs, tikom Latgolā pādejī reisi iz golvyspiļsātu īt tik leidz 18.00 vokorā. Ari storp divejom leluokajom Latgolys piļsātom Rēzekni i Daugovpili piec septeņu vokorā ar sabīdrysku transportu navar izbraukuot. 

Sabīdryskuo transporta nasakuortuoteiba regionā atbylstūši īdzeivuotuoju vajadzeibom ilguse vairuokus godus. Par izmaiņom pasažeru plyusmā, vālajim reisim, pīprasejumu i izdeveigumu pādejuo gods laikā, saruna ar AS „Rēzeknes autobusu parks” vaļdis prīšksādātuoju Svetlanu Smuli, Latgolys plānuošonys regiona Atteisteibys, plānuošonys i sabīdryskuo transporta departamenta vadeituoja vītineicu sabīdryskuo transporta vaicuojumūs Ivetu Dubrovsku, Vaļsts SIA „Autotransporta direkcija” Sabīdryskuo transporta departamenta vadeituoju Tomasu Beikuli, Satiksmis ministrejis parlamentarū sekretaru Kristapu Zaļuo (Zaļo).

Šoreiz viesojamies pie Emīla un Madaras Senkaniem Saulkrastos. Paši par sevi viņi saka - esam darītāji. Piedzīvojuši grūtības kļūt par vecākiem, viņi par to runājuši arī publiski, lai šo ceļu atvieglotu citiem. Vēlāk sākot apsvērt adopcijas iespējas, izgājušie vajadzīgos apmācību kursus un jau drīz saņēmuši piedāvājumu kļūt par aizbildņiem meitenītei, kura teju teju kļūs juridiski brīva. Taču ceļš līdz brīdim, kamēr oficiāli kļuvuši par mazās mammu un tēti, izrādījies garš un sarežģīts, kura laikā piedzīvots daudz pārbaudījumu un satraukuma. 

"Ilgu laiku bijām kā slazdā," tagad saka Senkani, taču nu beidzot viņi var izstāstīt savu stāstu ar laimīgām beigām.

"Tagad mēs tiešām baudām dzīvi un to, ka esam," viņi bilst.

To, ka ir ļoti saderīgi, Emīls un Madara saka paši, un to apliecina arī sarunas gaita - viņi ik pa brīdim plūstoši pārņem viens otra sakāmo, turpinot vai pabeidzot viens otra iesāktu teikumu.

Šī ir saruna, ko Ģimenes studija gaidīja vairākus gadus.

Nepatīkamas emocijas pēdējās dienās raisījusi ziņa, ka Krievija grasās piedalīties Venēcijas biennālē. Kādas ir iespējas to nepieļaut? Savukārt Latvijas ministri šonedēļ atskaitījās par dabu, stāstot, kādi viņi ir malači. Vai arī mēs tā varam sacīt? Krustpunktā aktualitātes analizē portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Madara Fridrihsone, TV3 žurnālists Ģirts Timrots un politologs Juris Rozenvalds.

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar sociālās drošības, veselības aprūpes un nodokļu ekspertu Pēteri Leiškalnu.