Raidījumā Šīs dienas acīm saruna par Normana Deivisa grāmatu "Dieva spēļlaukums: Polijas vēsture". Stāsta izdevuma zinātniskais redaktors - vēsturnieks, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes mācībspēks Edvards Seliška.

Normans Deiviss latviešu lasītājiem ir pazīstams autors. Pirms vairākiem gadiem latviski iznāca viņa grāmata "Eiropas vēsture", ļoti apjomīgs arī fiziski izdevums. Normans Deiviss ir ļoti pamanāma figūra ar to, ka viņš mēģina tuvināt vēstures procesu populārai uztverei, ka viņam patīk lietot spilgtas metaforas, raksturojot vēstures procesus. To liecina arī šīs grāmatas nosaukums, kas gan nav viņa oriģināls izgudrojums, bet ir atrasts Polijas vēstures annālēs. Bet nevar noliegt, ka Normans Deiviss tiešām prot izvilkt tādas nozīmīgas vēstures konsekvences, vēstures cēloņsakarības. Fundamentāls darbs. Šobrīd izdota tā pirmā daļa, kas noslēdzas ar 1795. gadu, tā ir trešā Polijas dalīšana. Tātad šī savulaik milzīgā un varenā valsts beidza savu eksistenci.

Pirms runāt par pašu apjomīgo pētījumu, Edvards Seliška raksturo Polijas vēstures gaitu līdz šim dramatiskajam lūzumam 18. gadsimta noslēgumā.

Normana Deivisa grāmatu “Dieva spēļlaukums. 1. daļa” izdevis apgāds "Jumava".

Šoreiz raidījumā Piespēle lielā saruna par pasaules sporta karali futbolu. Vācijas otrās bundeslīgās šīs sezonas vienā no mačiem latvietis Roberts Uldriķis guva divus vārtus un palīdzēja Bīlefeldes “Arminia” komandai izcīnīt svarīgu punktu pret tiešajiem konkurentiem. Tā Robertam gan bija tikai ceturtā spēle pēc atgriešanās laukumā, jo viņš gandrīz gadu atlaba no smagas ceļgala traumas. Kāds futbolistam bija 2025.gads, kurā gan fizisku, gan psiholoģisku pārbaudījumu netrūka, kā arī kādi ir viņa mērķi kopā ar “Arminia” klubu - par to sarunā ar Robertu Uldriķi.

Nedēļas notikumu izlasē:

Marts vienmēr būs Aspazijas mēnesis, jo šajā mēnesī svinama viņas dzimšanas diena. Vai Jelgavā, Jūrmalā, Rīgā,  Kastaņjolā vai kādā dzejas grāmatā. Ingas Ābeles romāns "Mīlamā. Leģenda par sidraba šķidrautu" iznākusi romānu un monogrāfiju sērijā "Es esmu...", uzjundījot arī jautājumu, ko nozīmē mūsdienu rakstniekam būt kādam citam jaunā tekstā.

Inga Ābele apjomīgo romānu audusi kā audeklu tiešā un metaforiskā nozīmē – caur audekliem, valodu un dažādām balsīm.

Radio mazajā lasītavā saruna ar rakstnieci Ingu Ābeli un fragmenti no romāna "Mīlamā" – par to, kā Aspazija vienā vakarā kļuva slavena, par Jelgavu, Doru un arī "neciešamo tantiņu".

Ingas Ābeles romānu "Mīlamā. Leģenda par sidraba šķidrautu" izdevusi "Dienas Grāmata".

Raidījumu atbalsta:

Šogad skaistu jubileju svin pūtēju orķestris "Ugāle". Jau 55 gadus tas vieno dažādu paaudžu mūziķus un priecē klausītājus gan Ugālē, gan citviet Latvijā un ārzemēs.

Jubilejas koncertā Ugāles tautas namā "Gaisma" 28. februārī orķestris atskatījās uz paveikto un kopā piedzīvoto, bet pirms koncerta Evelīna Plostniece tikās ar orķestra galveno diriģenti Lauru Matvejevu un diviem orķestra mūziķiem – Ingu Andru Leiguti un Uldi Grundmani, lai sarunātos par kolektīva vēsturi, jubilejas koncertu "Mans ceļš pūtēju orķestrī "Ugāle"", kā arī pieredzi un sajūtām, muzicējot šajā orķestrī.

Bet Marta Liepiņa tikās ar diriģentiem Āriju Ādamsonu un Āriju Šķepastu, lai uzzinātu par koncerta "Daudz laimes!" ideju, ko jauktais koris "Sēja" gatavo  21. martā Sējas kultūras namā. Šajā koncertā tiks atzīmētas divas – Imanta Kalniņa 85. gadskārta un Ārija Šķepasta 65. jubileja, kad labi zināmās un iemīļotās Kalniņa melodijas no kinofilmām, teātra izrādēm un animācijas filmām skanēs vēl nedzirdētos Ārija Šķepasta veidotos aranžējumos. Savus un arī pārējo koristu viedokļus apkopojusi dziedātāja Paula Zante. Sarunā –gan par brīvību un kora domāšanu, noskaņu un tēlainību, gan atvadīšanos no trakulīgās jaunības.

Raidījuma producente – Inta Pīrāga.

Ar Gerdu runājam par to, kāpēc jālieto izsaukuma zīmes, kā arī par lasīšanu ar aizvērtām acīm. Lasām Krisa Sandersa "Notici sev!" ("Latvijas Mediji") un Lorensa Šimela "Kā man veicas!" ("Liels un mazs").

Pagājušā gada beigās apgāds "Aminori" laida klajā igauņu mākslinieka, komiksu meistara, ilustrētāja un grafiskā dizainera Jonasa Sildres (Joonas Sildre, 1980) grafisko romānu par Arvo Pertu. Tā nosaukums – "Starp divām skaņām. Arvo Perta ceļš līdz savai skaņu valodai".

Pagājušā gada 30. novembrī "Klasika" tikās ar grāmatas latviskotāju Maimu Grīnbergu, kura teica, ka viņai ir ilgas attiecības ar Perta mūziku: "Viņš mani ir pavadījis nemitīgi." Jau tobrīd Maima solīja, ka kaut kad agrā pavasarī Jonass Sildre ieradīsies Latvijā, un patiešām tā arī notika – Igaunijas vēstniecība sarīkoja nelielu koncertu un tikšanos ar Jonasu, un nākamajā dienā mums bija iespēja uzdot Jonasam Sildrem dažus jautājumus.

Jāatzīmē, ka Jonass pats veidojis maketu un salikumu latviešu izdevumam.

Viņa grāmata "Starp divām skaņām" jau tulkota angliski, čehiski, lietuviski, somiski, ungāriski, vāciski, korejiski, spāniski un zviedriski. Saņēmusi arī vairākus apbalvojumus, un nu jau vairākus mēnešus tā ir nodota latviešu lasītāja rīcībā.

Raidījumā Pieturvietas dodamies uz Alūksnes novada Ziemeru pagastu, kur bērnu balsīs skan dziesmas malēniešu izloksnē, bet senajā kungu namā var ienirt kā bezgalīgā teatrālā karnevālā. Viesojamies muižā, kur režisore Dita Balčus ar ģimeni ir radījusi unikālu kultūrtelpu. Tur uzzinām, kā muižas mūri palīdz dzimt jaunām mākslas idejām. Savukārt pamatskolā klausāmies kā folkloras kopa "Drīveldreķi" tās vadītāja Inga Ārste caur dziesmām, rotaļām un malēniešu izloksni saglabā savas saknes.