11. martā "M/Darbnīcā" Emīla Knubja kvintets atskaņos hardbop un bebop ēras skaņdarbus, kā arī džeza standartus. Programmā iekļauti komponistu darbi no 20. gadsimta vidus repertuāra, saglabājot stilam raksturīgās iezīmes un formu.  

Koncertā piedalīsies Emīls Knubis (altsaksofons), Pēteris Ancveriņš (tenorsaksofons), Marks Jonatans Runds (ģitāra), Artis Orubs (bungas) un Andrew Dawning (kontrabass). Pēc koncerta – atvērtā džema sesija, kurā aicināti piedalīties arī citi mūziķi un mūzikas entuziasti.

Ar Emīlu Knubi, kurš šobrīd studē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas 3. kursā, sarunājamies par džema sesiju, muzikālajiem domubiedriem tajā un studiju laiku Somijā, Sibēliusa Mūzikas akadēmijā.

Anete Ašmane-Vilsone: Džema sesijas – vai tas ir viegls uzdevums, vai tomēr negaidītības un spontanitātes aspekts ienes arī zināmu nervozitāti? 

Sākumā var būt grūti un tas noteikti arī ir grūti! Tomēr džezā jau principā mēs esam atvērti visam – visādām lietām un idejām. Džema sesijas no malas šķiet pat sarežģītākas, nekā ir patiesībā. Jo mūzika ir komunikācija starp mani un pārējiem mūziķiem, kas mani atbalsta vai pavada. Tā ir komunikācija. Tā var būt sarežģīta, un tā var būt arī vienkārša. Tas atkarīgs no katra konkrētā mūziķa. Neko nevajag sarežģīt! Vajag panākt vispatīkamāko.

Bet kas sagaida klausītājus pirms džema sesijas?

Pavisam unikāli standarti: skanēs bībopa un hārdbopa ēras skaņdarbI, kā arī maza kripatiņa no kūldžeza. Un būs arī mana kompozīcija, kas ir kaut kas ļoti mūsdienīgs.

Vairāk – ierakstā!

Valdība šodien, 10. martā, lems par Kultūras ministrijas sagatavoto likumprojektu Rēzeknes koncertzāles „Gors” pārvaldībai. Dokuments paredz kopīgu valsts un pašvaldības iesaisti „Gora” pārvaldībā, tādējādi nodrošinot kultūras pakalpojumu sniegšanu reģionā.

Šis jautājums kļuvis aktuāls, jo Rēzeknes dome, aizbildinoties ar naudas trūkumu, iepriekš pieļāva iespēju „Goru” nodot privātās rokās. Kultūras ministre Agnese Lāce no „Progresīvajiem” intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt teica, ka finansējuma lietas apgrūtina arī citas koncertzāles.

Rīt, 11. martā, bārā "Ugunsvija" norisināsies Silvestra Solovjeva dzejas vakars. Silvestrs Solovjevs ir jauns autors, kurš, kā pats saka, bezkaunīgi ielauzies dzejas pasaulē un pašlaik strādā pie sava pirmā dzejas krājuma. No personīgām piezīmēm un klusumā rakstītiem tekstiem pamazām top darbs, kas pavisam drīz ieraudzīs dienas gaismu. Savā dzejā autors pievēršas smagām un atklātām savas dzīves pieredzēm par ko savulaik sstāstīja Latvijas Radio dokumentālajā podkāstā "Augstspriegums".

Ar Silvestru kopā veidojām Latvijas Radio Dokumentāriju par viņa lidojumu ar izpletni, kritienu uz augstsprieguma vadiem, neticamo izdzīvošanu un 10 gadiem veseļošanās un atgūšanas no smagajām elektrotraumām un savas jaunās dzīves atrašanu. 

Silvestrs stāsta, ka pagājušais gads pēc podkāsta iznākšanas, viņa dzīvē esot bijis līdz šim interesantākais, ar jaunām sajūtām bagātākais un piesātinātākais.

"Tur protams, laikam jāņem telefons un jāiet cauri galerijai, jāmeklē. Visādas foršas bildes un video, visādi tādi unikāli notikumi ir notikuši, saistībā gan ar radošām lietām, gan ar mūzikas pasauli, un visādiem citādiem iekšējiem ceļojumiem, meklējumiem."

Mūsu sarunas iemesls ir Silvestra topošais dzejas krājumus un šonedēļ rīkotais dzejas vakars. 

"Pats īsti nesaprotu no kurienes šis bezkaunīgums ir manī parādījies."

Tā par sevi smej Silvestrs un stāsta, ka vakara rīkošanai un grāmatas izdošanai drosmi devuši vairāki dzejas lasījumi, kuros piedalījies. Arī tas, ka viņa mīļākais mūzikas mākslinieks Ingars Gusāns jeb Sovvaļnīks savai dziesmai izvēlējies Silvestra tekstus. Starp citu, Silvestram smagā mūzika ir uzticams pavadonis viņa ikdienā.

Savu pirmo, vēl neiznākušo dzejoļu krājumu Silvestrs raksturo kā savas dzīves dokumentēšanu - sajūtas, piedzīvojumi. Nosaukums vēl nav, ir tikai varianti. Krājuma iznākšanas laiks ir atkarīgs no finansējumu, ko sola sagādāt latgaliešu kultūras kustība “Valūda”. Dzeju Silvestrs gan raksta latviski.

"Pagāja astoņi gadi līdz pirmajam randiņam." Anita un Ro ilgstoši bija tikai darba kolēģes. Ro ir nebināra, un par savu identitāti un seksualitāti nonāca skaidrībā jau krietni ātrāk, nekā Anita par savējo. Abām ir bērni no iepriekšējām - heteroseksuālām attiecībām. "Iznākšana no skapja" abām līdz nepazīšanai izmainīja attiecības ar līdzcilvēkiem. Tagad draugi un paziņas par abu attiecībām jebko jautāt izvairās. "Laikam domā, ka mēs uzreiz sāksim stāstīt par seksu," saka Anita.

Latvijas Radio podkāsta "Normāla ģimene" vadītājas un idejas autores ir Marta Herca un Agra Lieģe-Doleżko, producente – Ieva Zariņa, redaktore – Justīne Savitska, skaņu režisors ir Ivo Tauriņš, skaņu operatore Sendija Burka-Šaicanova, foto un video nodrošina Daniels Joffe, vizuālo identitāti radīja Beāte Bērziņa, portāla LSM.lv satura redaktore ir Karīna Egliena.

Koks ir dabisks materiāls, kas absorbē, izdala mitrumu un reaģē uz temperatūras svārstībām. Guļbūves siltināšanas procesā ir svarīgas zināšanas par kokmateriālu īpašībām, lai ēkas konstrukcijās novērstu mitruma uzkrāšanos un pelējumu. Raidījuma audio pielikumā būveksperta padomi un ieteikumi par guļbūves siltināšanu un materiālu izvēli.

1.jautājums. Iepriekšējā raidījumā ieteicāt guļbūvi siltināt ar cieto akmens vati un pa virsu likt dekoratīvo apmetumu. Radās jautājumi.

1.1. Sienas nav taisnas, un liekot cieto akmens vati rastos daudz tukšumu. Kā tos aizpildīt vai izlīdzināt?

1.2. Vai laika gaitā sienas nesāks plaisāt, jo koks mēdz „staigāt”? Vai liekot akmens vati, nepieciešams veidot vēdināmu fasādi? Ko Jūs ieteiktu?

2.jautājums. Guļbūve no ārpuses siltināta ar akmens vati. Vai no iekšpuses vajag likt tvaika plēvi, lai mitrums caur koku neiet vatē?

3.jautājums. Vienstāvu mājas projektā 25cm pārsedzes lāgas, siltinājums-vate. 5X5 brusas, 5cm vate. Kopā 30cm griestu siltinājums. Gribētos vismaz 40cm. Vai var izmantot siltinājumam ekonomiskākus materiālus? Vai audzēt biezumu ar brusītēm?

4.jautājums. Nopirkām dzīvokli 3 stāvu mājas 3. stāvā. Paneļu griesti nav līdzeni. Kā un ar ko tos vislabāk varētu izlīdzināt un varbūt arī siltināt?

5.jautājums. Vai šķūņa grīdu var betonēt ziemā? Vai tā nesasprēgās?

6.jautājums. Dzīvoklim ir divas ārsienas. Vienai ārsienai pamati ir siltināti ar 10cm ekstrudēto putuplastu, otrai nav siltināti. Izjaucu veco koka grīdu. Tā no apakšpuses ir melna, bet nav sapuvusi. Nesiltinātajā pamatu daļā ir redzami mitri akmeņi. Vai šādu sienu var siltināt no iekšpuses? Ekstudētais putuplasts būs gar pamatiem, bet paliks sprauga līdz sienai. Ar ko varētu šo spraugu aizpildīt? Vai vajag hidroizolācijas membrānu? Jauno grīdu siltināšu ar 140mm akmens vati.

Piemaksas par virsstundām un darbu svētku dienās nedrīkst samazināt. Šādu iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” atbalstījuši jau vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku. Iniciatīvas iesniedzēji iebilst pret šobrīd plānotajām izmaiņām Darba likumā, kas virsstundu piemaksu samazinātu no 100 % uz 50 %, bet svētku dienās – līdz 75 %.

Turklāt pēc Saeimas komisijas balsojuma no likuma vismaz pagaidām faktiski pazudusi piemaksa par darbu svētku dienās. Iniciatori aicina saglabāt pašreizējo regulējumu. Savukārt deputāti norāda, ka izmaiņas virsstundu apmaksā ir vajadzīgas, bet iesaistītajām pusēm ir jārod kompromiss. Tikmēr darba devēju un arodbiedrības vidū domstarpības turpinās. 

Labklājības ministrijas rosinātie grozījumi Darba likumā piedāvā iespēju darba devējiem un darbiniekiem vienoties par četru dienu darba nedēļu, koplīgumos vienoties par uz pusi zemāku apmaksu, kā arī tiesības darbiniekam uzteikt darba līgumu, ja algas izmaksa kavējas vairāk par divām nedēļām.

Tomēr galvenais iemesls ilgstošajām domstarpībām starp darba devēju organizācijām un arodbiedrībām ir virsstundu apmaksa. Darba devēji vēlas būtisku virsstundu apmaksas samazinājumu no 100 %, kā ir pašlaik, uz 50 %, kam nepiekrīt arodbiedrības.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstījusi grozījumus, kas paredz 50 % piemaksu par virsstundām un 75 % par virsstundām svētku dienās. Pēc balsojuma norādīts, ka no likuma faktiski pazudusi piemaksa par darbu svētku dienās, ja tas nav virsstundu darbs. To deputāti solījuši precizēt.

Savāc parakstus, lai apturētu grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai.

Pāris dienu laikā iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” savākti 10 tūkstoši parakstu, lai Saeimu aicinātu apturēt ieceri būtiski samazināt piemaksas par virsstundām un nemaksāt par darbu svētku dienās.

Bostonas simfoniskais orķestris un latviešu diriģents Andris Nelsons nepagarinās līgumu.

Daugavpilī skolēniem notiek praktiskās apmācības dronu lidojumos sadarbībā ar jaunsardzi.

Latvijas jauktais pāris ratiņkērlingā spēlē ar Japānu cīnās par iekļūšanu pusfinālā.

Jau vairāk nekā gadu pārtikas preču cenu zīmēs veikalos obligāti ir jābūt norādei par produkta izcelsmes valsti, taču arvien pie atsevišķu ražotāju produktiem par izcelsmi atrodama norāde "nav zināms".

Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) izveidojās pagājušā gadsimta  50. gados ar mērķi sekmēt latviešu tautas atbrīvošanu, Latvijas neatkarības atjaunošanu un kultūras saglabāšanu. Svinot organizācijas 70 gadus raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts pārrunājam PBLA nozīmi agrāk un transformāciju mūsdienās.

Sarunājas PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs, PBLA izpilddirektors Raits Eglīts, vēsturniece, LU Humanitāro zinātņu fakultātes pētniece Kristīne Beķere un PBLA valdes loceklis, Latviešu Nacionālās Apvienības Kanadā prezidents Frics Kristbergs. 

1956. gada 25. februārī, apvienojot vairākas latviešu organizācijas dažādos kontinentos - Latvijas Atbrīvošanas komitejas Eiropas centru, Latviešu apvienību Austrālijā un Amerikas latviešu apvienība - savu darbību uzsāka Pasaules brīvo latviešu apvienība. Kas šogad svin 70 gadu dzimšanas dienu. Šo apvienību veidoja ar domu apvienot latviešu trimdas organizācijas visā pasaulē. Savulaik tās mērķis bija Latvijas neatkarības atjaunošana, latviskās kultūras saglabāšana. Šodien, brīvas Latvijas laikā, apvienība nav samierinājusies ar paveikto un joprojām ir patiesi liels un nozīmīgs spēlētājs pasaulē, stāstot par Latviju un latviešiem, kā arī vienojot visus ārpus Latvijas dzīvojošos domās un darbos par latviskuma saglabāšanu, vienlaikus mudinot iesaistīties arī sociāli politiskās norisēs. 

Sveicot PBLA dzimšanas dienā, Saeimas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica sacīja, ka organizācija ir dibināta trimdā ar mērķi iestāties par brīvu Latviju. Šodien tā ir spēcīga un vienojoša balss pasaules latviešiem. Par to, kā šo spēcīgo un vienojošo balsi pasaules latviešiem ir izdevies noturēt gana spēcīgu un skaļu 70 gadu laikā, mainoties apstākļiem un mainoties dažādiem notikumiem pasaulē, šoreiz saruna raidījumā.

No 1. marta koriģēta kārtība, kā notiek laulības šķiršana pie notāra.  Līdzšinējās vienkāršās kārtības vietā turpmāk likums paredz izstrādāt rūpīgu vienošanos, vispirms domājot par bērnu interesēm un drošību. Par jaunumiem un arī plašāk - kā mainās tas, kā cilvēki Latvijā šķir laulību, interesējamies raidījumā Ģimenes studija.

Plašāk skaidro Agnese Veita, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja, Aija Osmane, zvērināta advokāte, ģimenes tiesību eksperte, un Ilze Metuzāle, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja vietniece.

Kādreiz 90% laulības šķiršanas gadījumu iemesls bija alkoholisms, mūsdienas bieži tā ir emocionālā vardarbība. Un tas var būt abpusēji, pārmetumus izsaka gan vīrieši, gan sievietes saviem dzīvesbiedriem.