
Sign up to save your podcasts
Or


Racējkniebējs jeb kniebējracējs. Šo Edvarda Bērziņa un citu klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min Sondoru ģimene Siguldā: mamma Kristīne, tētis Kristaps ar bērniem Patriku (4 gadi) un Luīzi (2 mēneši).
Sandru Stepiņu Pāvilostā un Sakas pagastā pazīst daudzi. Viņa ir viena no redzamākajām un aktīvākajām vēja parka būvniecības pretošanās kustības līderēm. Nepagurstoši divu gadu garumā, no darba Liepājas slimnīcā brīvajā laikā, viņa kopā domubiedriem strādājusi vides aizsardzībā un darbs ir nesis augļus - rosinātā iniciatīva portālā "manabalss.lv" tikko ir virzīta tālāk skatīšanai Saeimas atbildīgajā komisijā. Sabiedriskajā apspriešanā noraidītais vēja parka vides novērtējuma projekts Pāvilostā ir iestrēdzis valdībā. Pašlaik iedzīvotāji seko līdzi Dienvidkurzemes novada teritorijas plānošanas sabiedriskajai apspriedei.
Saruna par to, kas motīvē Sandru šim darbam.
"Ir mežs, ir dzirdamas dabīgas skaņas - vējš, jūras šalkoņa Tas ir tas, kas raksturīgs šai vietai."
Tā Sandra Stepiņa apraksta savu dzimto pusi. Mūsu saruna notiek piejūras priežu mežā, netālu no jūras.
"Es esmu uzaugusi šeit, Sakas pagastā. Visu bērnību esmu pavadījusi tiešām laukos, lauku darbos, lauku vidē, dabā, starp visu dzīvo. Esmu rūpējusies par vidi vienmēr, tātag dodamies uz pludmali, maisiņš vienmēr līdz, Piedomāt, kā dabai draudzīgi apsaimniekot, to, ko mēs radām. Vai kā rūpēties par mežu sev apkārt. Mēs audzējam paši sev dārzeņus, tas ir manā asinsritē es gribētu teikt dzīvot saskaņā ar dabu."
Arī skolas pasākumi - talkas, pārgājieni veicināja mīlestību un piesaisti videi, kur Sandra uzauga. Pēc skolas pabeigšas Sandra aizbrauca mācīties uz Rīgu. Tomēr pēc septiņiem gadiem atgriezās tēva mājās, jo saites ar Saku bija ļoti ciešas.
"Mēs pat nevaram iedomāties, cik slikti būs, kad izbūvēs plašā mērogā vēja parkus, tā ietekme nav paredzama."
Pirms diviem gadiem Sandra uzzināja par K2 Ventum vēja parka projektu. Plāns ir to celt Kurzemes piekrastē, kilometru no Sandras dzīvesvietas.
"Un tajā brīdī, kad sapratu, ka apdraudēta liela teritorija, ļoti tuvu man dzimtajai pusei, tad tur kaut kas piešķīlās, tāda degsme, sajūta, ka es nevaru neiesaistīties. Tā ir sajūta, kas liek katru rītu piecelties un atgriezties pie šīs tēmas. Un sekot, kas ir jauns, un domāt, ko mēs varam vēl ieteikmēt šajā procesā. Jo es domāju, ja mēs tā mierīgi sēdētu un cerētu, ka gan jau būs labi, pirmie masti jau slietos, jo tas viņu plāns jau ir ātrs, nu gads, divi un sāksim būvniecību. Tomēr mēs esam ar savu attieksmi un savām bažām un nostāju esam kavējuši šo procesu un ļoti mērķtiecīgi turpinām to darīt."
Karš Tuvajos Austrumos var palīdzēt Krievijas ekonomikai, taču paradoksālā kārtā tas var pavērt iespējas arī Ukrainai, jo ASV interese par miera sarunām ir atslābusi, uzskata bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.
Viņš intervijā Latvijas Radio sacīja, ka pašlaik frontē nav iestājusies situācija, kad kāda no karojošajām pusēm būtu patiesi ieinteresēta miera sarunās. Tāpēc Eiropai ir jādara viss, lai panāktu, ka Krievija nopietni runātu par kara izbeigšanu, uzsvēra Landsberģis.
Raidījums, kurā dzirdēsiet daudz noderīgas informācijas: notrauksim putekļus no seniem padomiem, soda vienības ceļu satiksmē, veidosim jaunu latviešu vārdu, stāsts par kādu vietu Latvijā, aktīva komunikācija ar klausītāju, kāda sen nedzirdēta dziesma, iesūtītie joki, "Dziesmu kaujas" balsojuma kaislības un vēl daudz visa kā...
Naktsāķis- tikai izmeklētiem ļaudīm!!!
DZIESMU KAUJA
Tiek piedāvātas trīs dziemas, no kurām klausītāji izvēlas vienu, kuru dzirdēt kā raidījuma pēdējo dziesmu.
Spēle "ĀĶĪĢAIS ĀĶIS"
Septiņi nestandarta jautājumi Latvijā atpazīstamai personai. Par pareizu atbildi - 3 punkti, par jautru un atjautīgu - 2 punkti. Izmantojot četrus atbilžu variantus -1 punkts, nepareiza atbilde - 0 punktu.
Informācija mūsdienās pienāk ātri un tās ir daudz. ASV uzbrūk Irānai. Mēs varam atvērt respektablāko izdevumu interneta lapas un kaut virsrakstu līmenī uzzināt, ko raksta dažādu valstu masu mediji. Un, protams, sociālie mediji – tur var atrast ziņas un vietnes, par kurām respektablie mediji nebūs stāstījuši. Un šajā jūklī tiek iepludināta arī dezinformācija, kuru brīžiem ir ļoti grūti atšķetināt no samudžinātā ziņu kamola. Kā orientēties? Tam pievēršamies raidījumā Mediju anatomija.
Šoreiz uz sarunu aicinājām žurnālistus, kas ikdienā vētī informāciju, lai izķertu tajā dezinformāciju. Sarunājas Latvijas Radio dezinformācijas pētniece Anete Bērzkalne, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" redaktore Evita Puriņa un ziņu aģentūras LETA projekta "Aiz priekškara" veidotāja Rūta Kesnere.
Ukraina un Krievija apmainījušās ar kara gūstekņiem. Kopumā no gūsta Krievijā mājās atgriezti 500 ukraiņu karavīri un civiliedzīvotāji.
Krievijas kodolenerģijas nozare joprojām pasargāta no Rietumu sankcijām.
Karavīra zvērestu dod valsts aizsardzības dienesta un profesionālā dienesta karavīri.
Pagājis gads kopš notika valdības restarts, un amatā stājās jauna izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde no „Jaunās Vienotības”.
Pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aicinājuma Rīgas pilī notika diskusija par demogrāfijas jautājumiem.
Malnova jau vaira nakai 100 godu ir svareiga lauksaimisteibys izgleiteibys vīta Latgolā. Malnovys koledžai nūsaukums ir mainejīs – nu Vaļsts Latgolys Lauksaimisteibys vydsškolys, tod Malnovys Lauksaimisteibys tehnikuma iz tagadejū Malnovys koledžu, tok namaineigi da myusu dīnu izgleiteibys īstuode ir saglobuojuse sovu popularitati, pīsaistūt jaunīšus nu vysys Latvejis.
Par izgleiteibys kvalitati pīrūbežā i lauku vidis konkurētspieju ar lelpiļsātom, par tradicejom, inovacejom, i kai Malnovā veidoj izgleiteibys vidi jaunīšim, saruna ar Latvejis Biozynuotņu i tehnologeju universitatis Malnovys koledžys direktori, ekonomikys zinuotņu doktori Sandru Ežmali.
Ģimenes studija dodas tikties ar rīdziniekiem Lailu Zemīti un Olafu Slūtiņu. Laila un Olafs ikdienā nodarbojas ar zinātni, ar pētījamiem un tas, kā apgalvo viņi paši, ir tiešām aizraujoši, jo katra diena ir citādāka un ir iespēja veidot mūsdienīgāku priekšstatu par enerģētikas jomu. Viņi ir arī 15 gadus veco dvīņu Andreja un Aleksandra vecāki. Un šobrīd jau var teikt, ka laiks, kad vienam no dēliem, bija vajadzīga patiešām liela uzmanība un visa veida palīdzība no dažādu speciālistu puses, lai viņš spētu dzirdēt un varētu arī sarunāties, ir aiz muguras. Tagad visi izbauda mierīgus un laimīgus brīžus gan katrs atsevišķi, gan visi kopā.