By
Download on the App Store

episodes

  • Kino profesionālis aiz kadra: skaņu režisors Edvards Broders

    Ciklā „Kino profesionālis – darbs aiz kadra” mūsu uzmanība pievērsta skaņu režisoram. Edvards Broders atklāj, cik dažādi uzdevumi mēdz būt, strādājot ar filmu skaņu celiņu. Atceroties darbu pie filmas „Visi putni skaisti dzied”, medusmaize esot samiksēt kori un salikt kopā ar dabas skaņām. „Lielā Kristapa” balvai  Edvards Broders nominēts tieši par darbu pie dokumentāri muzikālās filmas „Visi putni skaisti dzied”. 

    14 min
  • Kāzas, kas pārtop neparedzamā emociju virpulī. Izrāde "Bolderāja" Čehova teātrī

    Galvenais – nezaudējam pašironiju! Šis aicinājums, kuru Mihaila Čehova teātrī nupat iestudētās izrādes „Bolderāja” programmiņā ierakstījis režisors Elmārs Seņkovs, mums noteikti noderētu arī ikdienā – jo pašironija nolaiž bruņas zemāk un ļauj uz sevi paskatīties no malas. Un tieši to caur mazliet groteskiem, bet ļoti atpazīstamiem tēliem – par kuriem izrādes nemaz tik bieži netaisa – Čehova teātrī aicina darīt izrāde „Bolderāja”. Kultūras rondo pirmizrādes dienā viesojas lugas autore Justīne Kļava un režisors Elmārs Seņkovs.

    Kā būtu, ja kādas Rīgas apkaimes smalkākajā krogā divu jauniešu kāzās līgavas vecmāmiņa satiktu savu bijušo znotu un viņa jauno novecot sākušo draudzeni? Ko darīt vakara vadītājai, ja pāris minūtes pirms viesībām atklājas, ka vīrs nespēs nospēlēt muzikālo pavadījumu, jo vēl nav atguvies no iepriekšējām svinībām? Kā rīkoties līgavainim, ja līgavas labākā draudzene tosta ietvaros atzīstas jūtās?

    Šī izrāde tiek pieteikta kā „komiska apkaimes melodrāma”. Tomēr tas, ka tās nosaukums ir „Bolderāja”, tā iestudēta Mihaila Čehova Rīgas krievu teātrī un to veidojuši dramaturģe Justīne Kļava un režisors Elmārs Seņkovs, vedina domāt, ka tik vienkārši viss nebūs. Un patiesi – slāņu šajā izrādē ir daudz, aizskarto tēmu – arī, un pašironija skatītājam noteikti noderēs. Jo ļoti iespējams, ka ar kādu no šīs izrādes tēliem varētu sevi asociēt ikviens rīdzinieks, neatkarīgi no sociālā statusa vai etniskās piederības.

    29 min
  • Skuvekļu "Metz Sword un Traveller" apskats

    Uz Digitālo brokastu testa galda "Metz" skuvekļu līnijas divi paraugi — "Sword" un "Traveller". Vizuāli dažāda izmēra skuvekļi, kas atveido citu objektu siluetus — viens zobens, otrs kā ceļojuma koferis. Kā tie skuj un cik praktiski tie ir salīdzinot ar konkurentiem, to noskaidrojam apskatā!

    * Skuvekļus neatmaksātam un neatkarīgam apskatam mums sagādāja Metz pārstāvji reģionā — International PR.

    13 min
  • Latvija var: kosmosa industrijas iekarotāji "Deep Space Energy" un "Optonics"

    Līdz ar Eiropas Kosmosa aģentūras "Artemis" misijām ar vien lielāku atbalstu un iesaisti izpelnās arī Latvijas uzņēmumi. Rubrikā “Latvija var!” runājam par to, kā jaunajā Mēness apgūšanas posmā iesaistās mūsu jaunuzņēmumi – no precīzām 3D drukas tehnoloģijām līdz enerģijas ieguvei no radioizotopiem. Pie Digitālo brokastu galda Mihails Ščepanskis, "Deep Space Energy" dibinātājs un vadītājs, un Lenards Skrodelis, "Optonics" līdzdibinātājs un vadītājs.


    Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

    35 min
  • Karjeras dienā aicina jauniešus tikties ar uzņēmējiem

    6. martā risināsies gadskārtējā Karjeras diena, kad studentiem un jauniešiem ir lieliska iespēja aprunāties par darba iespējām ar dažādu nozaru uzņēmumu pārstāvjiem. Vairāk par Karjeras dienas norisi raidījumā Kā labāk dzīvot.

    Stāsta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) karjeras konsultante Santa Latkovska, RTU Karjeras

    dienas pārstāvis, Rīgas Biznesa skolas students Kārlis Sīmanis, lektore RTU Programmu grupas Bizness un ekonomika vadītāja Rīgas Stradiņa universitātē Sociālo zinātņu fakultātē, zinātņu doktore uzņēmējdarbības vadībā Anita Gaile.

    Par darbaspēka trūkumu, īpaši kvalificētu speciālistu nepietiekamību, daudzus gadus uztraucas darba devēji un īpaši aktuāls šis jautājums ir tieši reģionos. Uzklausām uzņēmuma "Latvijas maiznieks", "Augstsprieguma tīkls" pārstāves.

    49 min
  • Pianiste Aija Kuzmane: Skolotāja Benita Ābele mūs mīlēja no sirds

    Godinot Emīla Dārziņa mūzikas skolas ilggadēju skolotāju, pianisti un Emīla Dārziņa mūzikas skolas zēnu kora koncertmeistari Benitu Ābeli, kurai 27. februārī apritētu 85 gadi, 1. martā Emīla Dārziņa koncertzālē notiks "Lillā pēcpusdiena ar lilijām" ar fotomirkļiem uz lielā ekrāna, atmiņu stāstiem un sirsnīgu kamermūzikas koncertu, kuru sniegs skolotājas kādreizējie audzēkņi un viņu kolēģi.

    Plašāk par gaidāmo - sarunā ar pianisti un Benitas Ābeles audzēkni, Koncertmeistaru un kameransambļu spēles nodaļas vadītāju Aiju Kuzmani, kura par skolotāju saka: 'Mēs visi jutām, ka skolotājai rūpam. Tā ir ļoti svarīga lieta, kad jūti, ka pedagogam nav vienalga, kas ar tevi notiek. Arī atmiņu stāsti par viņu bija ļoti dažādi, tomēr vienojošais elements bija tas, ka skolotāja mūs patiešām mīlēja, no sirds. Mīlestība neizpaudās tikai kā galvas paijāšana un skaistu vārdiņu stāstīšanu. Tā ietvēra reizēm arī skarbu kritiku. Viņai bija absolūti skaidrs, ko viņa vēlas sadzirdēt un kas ir jāpanāk, bet vienmēr jutām arī viņas mīlestības vēsti - ka viņa to dara tāpēc, ka mēs viņai rūpam.


     

    11 min
  • Ar naudu problēmas neatrisināt: pāreju uz mācībām latviski kavē arī speciālistu trūkums

    Pārejai uz vienotu skolu, tātad mācībām tikai latviski, papildu finansējumu, piemēram, individuālam darbam ar skolēniem, kuru latviešu valoda jāuzlabo, piešķīrusi gan valsts, gan pašvaldības. Dati liecina, ka finansējums bijis pat tik dāsns, ka skolas piešķirto naudu nav spējušas iztērēt. Vienlaikus joprojām skolās izskan viedokļi, ka atbalsts pārejai uz mācībām latviski nav bijis pietiekams. 

    Kopš sākusies pāreja uz "Vienoto skolu", valsts ik gadu skolām papildus piešķīrusi trīs līdz četrus miljonus eiro. Iepriekšējā mācību gadā valsts pašvaldībām pārskaitīja vairāk nekā 3,3 miljonus eiro, lai tās varētu samaksāt pedagogiem un atbalsta speciālistiem par papildu darbu klasēs, kur skolēniem ir dažāds valsts valodas zināšanu līmenis. Taču neizlietoti palika gandrīz 800 tūkstoši eiro. 

    Skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Rolands Ozols:

    „Tātad [skolas] varēja piesaistīt skolotāju logopēdu, varēja piesaistīt pedagogu palīgus, lai strādātu, varēja piesaistīt un izmantot finansējumu pagarinātās dienas grupām. Tas, ko mēs redzam praksē, ka tas finansējuma piesaistes procents vidēji ir apmēram starp 60 un 70%. Mums ir jārēķinās ar to, ka atbalsta personālam ir ļoti lielas vakances arī šobrīd.

    Tātad neizlieto visu ne tāpēc, ka nav naudas, bet vienkārši nav to speciālistu?

    Jā, tieši tā, precīzi. Bet finansējums ir bijis pieejams un varētu piesaistīt vairāk.”

    Skolu direktori Latvijas Radio apliecina Ozola pausto.

    8 min
  • Noliktava #47: Putins taps sviests ar beigtu zosi

    Tarifi nav fēces - nenoturēsi.

     

    0:00 Ievads: līdzsvars pa flīžu šuvēm.

    5:08 Kas sāp: Elīnai sāp nepareizi nopirktas biļetes, Uldim sāp tas, ka lietas kļūst lētākas, bet Jānim - seriāla neredzēšana.
    12:37 Smagās ziņas: 4 gadi kopš kara sākšanās Ukrainā; Trampam jāatvadās no tarifiem; partiju finansēšana nezinātājiem.
    1:13:59 Vieglā ziņa: ģeniāls priekšlikums laika griešanas problēmai. 

     

    Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem citiem!

    1 hr 17 min
  • Ar filmu "Putnubiedēkļi" un "Nospiedumi" pirmizrādēm sākas "Lielā Kristapa" notikumi

    Kulminācijai tuvojas Nacionālās kino balvas ”Lielais Kristaps” notikumi. Šodien, 27. februārī, pirmizrādes piedzīvos divas balvai nominētās filmas: Lailas Pakalniņas dokumentālā filma ”Putnubiedēkļi”, kas vēsta par dabas klātbūtni Rīgas lidostā, un Alises Zariņas spēlfilma ”Nospiedumi”, kas ir paaudžu attiecību stāsts.

    Kā šīs un citas balvai izvirzītās filmas būs novērtējusi starptautiskā žūrija, to uzzināsim svētdien, kad Kongresu namā notiks ”Lielā Kristapa” svinīgā balvu pasniegšanas ceremonija. 

    Lailas Pakalniņas jaunākā dokumentālā filma ”Putnubiedēkļi” ir ielūkošanās Rīgas lidostas aizkulisēs. Stāsts par to, cik cieši urbānā vide tur sadzīvo ar dažādām dzīvām radībām – kukaiņiem, putniem un zvēriem. Filmas galvenie varoņi ir lidostas putnu un dzīvnieku kontroles speciālisti, kuri gādā, lai abas vides nesatiktos, jo sadursme pat ar biti, nemaz nerunājot par lielākām radībām, lidmašīnām ir bīstama.

    Filmas operators ir Māris Maskalāns, bet filmā izmantoti arī viena no filmas varoņiem Mareka Arbidāna ar telefona kameru uzņemtie kadri, ko viņš fiksējis savās darba gaitās. Sarunā ar ”Kultūras Rondo” viņš apliecināja – dabas Rīgas lidostā patiešām ir ļoti daudz.

    Lidostas putnu un dzīvnieku kontroles speciālisti jeb – filmas veidotāju vārdiem – putnubiedēkļi – lidostas teritorijā izdzenājot zvērus un putnus, pret dzīvajām radībām izturas saudzīgi, kas citviet pasaulē ne vienmēr tā notiek. Operatoram Mārim Maskalānam bijis ļoti interesanti iepazīt šo citu acīm neredzamo, bet tik ļoti svarīgo darbu.

    Filma ”Putnubiedēkļi” ”Lielajam Kristapam” nominēta četrās kategorijās. Bet desmit nomināciju ir Alises Zariņas spēlfilmai ”Nospiedumi”, kas arī šodien piedzīvos pirmizrādi.

    Filma ir paaudžu attiecību stāsts, tā vēsta par tēva lomu ģimenē un vecāku ietekmi uz bērnu dzīvi kopumā. Lai arī tēma ir sarežģīta un nopietna, režisore to risina sev ierastajā rokrakstā – caur humora un cilvēcības prizmu. Galvenā varone ir Līva, sieviete pāri 30, ko atveido Ieva Segliņa. Aktrisi uzrunāju vēl filmas tapšanas laikā, kad kāda no epizodēm tika filmēta Ikšķilē.

    Režisore Alise Zariņa stāsta – filmēšanas laikā viņai vēl vairāk nostiprinājās pārliecība par tēmas aktualitāti, jo, par šo filmu uzzinot, ļoti daudzas sievietes viņai teikušas, ka dzīve bez tēva – tas ir arī viņu stāsts.

    Kā Alises Zariņas, Lailas Pakalniņas un citas balvām izvirzītās filmas būs novērtējusi ”Lielā Kristapa” starptautiskā žūrija, to uzzināsim svētdien, kad Rīgas Kongresu namā notiks svinīgā balvu pasniegšanas ceremonija. Balvu par mūža ieguldījumu saņems kaskadieris Jānis Uldis Veispals.

    5 min
  • No kritikas līdz ienaidnieka tēlam: Ungārijas retorika pret Ukrainu

    Apritējis ceturtais gads kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Līdztekus centieniem izbeigt karu norisinās sarunas par Ukrainas iespējamo pievienošanos Eiropas Savienībai. Tas ir veicinājis jaunu prokrieviskas, pret Ukrainu vērstas retorikas vilni, kura dzinulis Eiropas Savienībā ir Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns.

    Kādi bijuši viņa pēdējā laika skaļākie izteikumi un kā valdības retorika kopumā ietekmē sabiedrisko domu Ungārijā? To pētījis „Euranet” faktu pārbaudes projekts.

    „Euranet” faktu pārbaudes projekts ir apkopojis pēdējos mēnešos izskanējušos Ungārijas valdības, tostarp premjerministra Viktora Orbāna, izteikumus par Ukrainu. Secināts, ka tajos dominē apgalvojumi, kuros Ukrainai tiek pārmesta Ungārijai nelabvēlīgas politikas īstenošana un jaukšanās valsts iekšpolitiskajos procesos. Piemēram, vienā no pēdējā laika skaļākajiem paziņojumiem Orbāns apsūdzējis Ukrainu apzinātā naftas cauruļvada „Družba” darbības bloķēšanā. Pa to līdz šim Ungārijai un Slovākijai tika piegādāta Krievija nafta. Lai gan Kijiva norāda, ka infrastruktūra, kas šķērso Ukrainas teritoriju, janvāra beigās bojāta Krievijas triecienu rezultātā, Orbāns uzstāj, ka tas esot mēģinājums ietekmēt 12. aprīlī gaidāmo Ungārijas parlamenta vēlēšanu iznākumu un vājināt viņa pārstāvētās partijas "Fidesz" izredzes.

    Tāpat viņš apgalvojis, ka Ukraina arī izdarot spiedienu uz Briseli, lai panāktu lētās Krievijas gāzes piegāžu pārtraukšanu Ungārijai. Līdz ar to, viņa ieskatā, Kijiva esot drauds Ungārijas enerģētiskajai drošībai un ekonomiskajām interesēm, Ukrainu viņš tiešā tekstā nosauc ne vairs par pretinieku, bet gan par valsts ienaidnieku.

    Orbāns arī paziņojis, ka Ukrainas uzņemšana Eiropas Savienībā būtu atklāts kara pieteikums Ungārijai. Šie Orbāna izteikumi nav palikuši bez ievērības arī Krievijā, kur tos pārpublicējusi lielākā valsts ziņu aģentūra „TASS”, tādējādi rādot vietējai sabiedrībai, ka arī Eiropā ir politiķi, kuri domā līdzīgi Maskavai.

    Šie gan ir tikai daži uzskatāmi piemēri tam, kā Orbāns izmanto Kremlim pietuvinātu retoriku – šāda veida vēstījumi jau ilgstoši caurstrāvo Ungārijas valdības nostāju un publisko komunikāciju kopumā.

    5 min