
Sign up to save your podcasts
Or


Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ievērojami mainījis drošības situāciju Eiropā. Krievijas radītie draudi šobrīd un izpratne par to, ka agresors būs drauds kontinentam ilgtermiņā, likusi valstīm ķerties pie savu bruņoto spēku stiprināšanas. Nopietns pagrieziena punkts piedzīvots arī Vācijā, kur atbalstīta jauna militārā dienesta modeļa izveide. Ko tas paredz un vai ar šo modeli izdosies panākt vēlamo rezultātu?
Jau otro gadu Liepājas Valsts tehnikumā viesmīlības pakalpojumu specialitāti apgūst 17 gadus jaunā Jaroslava Trotskovetsa (Yaroslava Trotskovets) no Ukrainas. Liepājā viņa dzīvo kopš kara sākuma, iemācījusies runāt latviski un arī eksāmenus skolā nokārtojusi latviešu valodā.
Kad meitenei jautā, kas visvairāk pietrūkst, domājot par dzimto Ukrainu, viņa saka – vecvecmāmiņa, draugi un tētis.
Katrs trešais pieaugušais Latvijas vīrietis savu mentālo veselību vērtē kā sliktu vai ļoti sliktu. Taču vairāk nekā 40% pauž, ka ar mentālās veselības problēmām vīrietim jātiek galā pašam. Vēl ceturtā daļa nezina, pie kā vērsties šādās situācijās. Tādu ainu iezīmē "Norstat Latvija" un sociālās kampaņas “Tavs klusums nav spēks” īstenotāju veiktā sabiedriskās domas aptauja.
Rīgas Stradiņa universitātes Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras docētājs Jānis Mednieks stāsta, ka mentālās velesības problēmas var noteikt pēc cilvēka dzīves kvalitātes pazemināšanās.
Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas datiem šajā mācību gadā Latvijas skolās mācās vairāk nekā 2600 skolēnu, kas kara dēļ aizbraukuši no Ukrainas. Bērnudārzos ir vairāk nekā tūkstoš šādu bērnu. Visvairāk – pusotrs tūkstotis skolēnu un gandrīz 700 bērnudārznieku no Ukrainas ir Rīgas izglītības iestādēs. Ukraiņu vidusskolā mācās pat aptuveni 300 bērnu un jauniešu, kuri Latvijā ieradušies kara gados.
Sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, Latvijā ieradās ļoti daudz bēgļu un šajā vidusskolā vēlējās iestāties pat tūkstoš jaunu skolēnu. Skola sāka īrēt telpas blakus ēkā, bet visus gribētājus tik un tā nevarēja uzņemt.
Direktores vietniecei un latviešu valodas skolotājai Inārai Bokai pirmā pieredze ar bēgļiem no Ukrainas bija jau 2014. gadā, kad sākās karadarbība Donbasā.
„No Donbasa tajā 14. gadā mums tieši uz 10. klasi atbrauca septiņi skolēni. Es biju audzinātāja [tai klasei] un es ļoti saskāros ar to, kad mēs vēl īsti nesapratām, kas tas, kas tur notiek.”
Visiem šiem bēgļiem izdevās pabeigt vidusskolu un iestāties augstskolās.
Pilna mēroga kara sākumā skolā ieradās skolēni, kas Ukrainā bija bijuši 11. klasē, kas tur ir pēdējais mācību gads. Skola riskēja un ļāva viņiem te mācīties 12. klasē. Visiem izdevās pabeigt skolu, tiesa centralizētie eksāmeni bēgļiem tajā gadā nebija jākārto.
Tagad Boka vērtē, ka izdarīts liels darbs, lai bērni no Ukrainas varētu mācīties latviski. Skolā mācās pēc tādas pašas programmas kā citur Latvijā, vienīgi ir papildu stundas ukraiņu valodā un literatūrā. Lasīt latviski skolēni iemācās ātri, taču ilgāks laiks paiet, līdz viņi saprot, ko lasa. Problēmas sagādā arī garumzīmes.
Kaut vairs ne tik masveidīgi, tomēr joprojām Latvijā turpina ierasties ukraiņu ģimenes un skolā nonāk aizvien jauni skolēni, kuriem latviešu valoda jāmāca no nulles.
Pēdējos gados pasaulē notiek diskusijas par nepieciešamību ierobežot bērnu un pusaudžu piekļuvi sociālajiem medijiem, jo pētījumi liecina, ka tie var pasliktināt mentālo veselību. Austrālija pagājušā gada beigās kļuva par pirmo valsti, kas aizliedza sociālos medijus bērniem, kuri ir jaunāki par 16 gadiem. Vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis ir nolēmušas sekot Austrālijas pēdās. Taču netrūkst arī sociālo mediju aizlieguma pretinieku.
Dana Sinkeviča ir žurnāliste, žurnāla „Lauku Māja” galvenā redaktore un brīvprātīgā Ukrainas armijas atbalstītāja. Savu voluntiera darbu Dana sāka kopā ar draugiem un kolēģiem, tagad darbojas Ganta fondā, gādā karotājiem nepieciešamo palīdzību un pati regulāri dodas uz Ukrainu. Nesen Dana apbalvota ar Ukrainas Bruņoto spēku „Voluntiera krustu” un ļoti lepojas ar šo atzinību.
Savukārt, Eleonora Troja ir divu autoru – Ingas Gorbunovas un Danas Sinkevičas – literārais pseidonīms. Ar pseidonīmu publicēti trīs romāni – „Amazones neraud”, „Savu komētu nedzird” un „Krīzes menedžere”. Un pati Dana atzīst, ka vērtīgākā lieta, ko viņai ir iemācījuši vecāki, – spēja meklēt risinājumu, nevis vaidēt, ka viss ir slikti.
Raidījumā skan:
Trīs vīri uz Usmas ezera ledus copē! Šogad ledus 42 cm biezs. Egīls Dembergs - copmanis ar lielu pieredzi raidījumā stāsta par zemledus copi Usmā un Igaunijas Peipusu kur 15 kg asari dienā ir normāls loms, un transports uz Peipusa ezera ledus ir ikdienas lieta.
2025. gada aprīlī ar valdības lēmumu Ekonomikas ministrijai tika piešķirta nauda, lai veicinātu uzņēmēju iesaisti Čerņihivas apgabala Ukrainā atjaunošanā. Finansējums bija paredzēts dažādiem rekonstrukcijas projektiem, ko īstenotu Latvijas uzņēmēji. Ekonomikas ministrija no piešķirtās naudas iztērējusi vien nelielu daļu, jo neveiksmīgi beidzies apkures katlu iepirkums.
tieši šādu summu pērn aprīlī valdība nolēma piešķirt Ekonomikas ministrijai. Mērķis – turpināt veicināt Latvijas uzņēmēju iesaisti rekonstrukcijas projektu īstenošanā Čerņihivas apgabalā. Lai labiekārtotu dzīvojamās mājas Čerņihivas apgabalā, bija plānota mēbeļu piegāde, savukārt apgabala izglītības iestādēm – apkures katlu piegāde. Abu pasākumu īstenošanai tika rīkoti atklāti konkursi.
Mēbeļu piegādes konkurss beidzās ar pozitīvu rezultātu un divi Latvijas uzņēmumi – SIA „Sentios” un SIA „J.E.F” izgatavoja dīvānus, gultas un citas mēbeles, kas tika piegādātas Čerņihivas apgabalam. Taču ar apkures katlu iepirkumu nevedās.
Paralēli no Ukrainas vēstniecības saņemta ziņa, ka Ukrainai ļoti nepieciešami ģeneratori. To piegādē Latvijas pusei jau ir laba pieredze un uzņēmēji ir gatavi tos saražot. Šodien, 24. februārī, valdības sēdē saņemta atļauja mainīt finansējuma izmantošanas iespējas. Daļu no atlikušajiem 1, 8 miljoniem paredzēts novirzīt Aizsardzības ministrijai, bet daļu – enerģētikai.
Ukrainas kara gadadienā, apliecinot solidaritāti ukraiņu tautai un godinot karā kritušos, Saeima sanāca uz ārkārtas sēdi.
No Ukrainai paredzētās naudas Ekonomikas ministrija iztērē vien nelielu daļu. Kam piešķirs neiztērēto?
ASV vēlas, lai vienošanās par Krievijas - Ukrainas kara izbeigšanu noslēgtu līdz 4. jūlijam.
Saeimā notika Sporta apakškomisijas sēde, kurā apspriests projekts par Dabas aizsardzības pārvaldes publisko maksas pakalpojumu cenrādi.
Nadarbinātības valsts aģentūra zsāk pieņemt darba devēju pieteikumus skolēnu nodarbinātības pasākuma īstenošanai 2026. gada vasarā.