By
Download on the App Store

episodes

  • Nolaupītais Hersonas mērs | #143

    “Viņi vēlējās, lai sadarbojos, stāstu melus, piedāvāja amatus. Teica, ka sapūšu un sēdēšu te mūžīgi. Taču pat ar visspēcīgākajām sāpēm melus nevar pārvērst patiesībā. Mana izvēle bija skaidra - esmu ukrainis. Var mūs kaut nogalināt, bet ukraiņi nekad nekļūs par krieviem,” sarunā ar Rihardu Plūmi saka šīs nedēļas "Drošinātāja" lielās intervijas varonis, bijušais Hersonas mērs Volodimirs Mikolajenko.

     

    Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:

    • Eiropai un ASV jābeidz dalīt iedomātā Ukrainas rekonstrukcijas nauda un jāsāk pieņemt lēmumi, kas reāli tuvinātu kara beigas;
    • Iespēju logs Eiropai - apmēram gads. Starp Ungārijas parlamenta un Francijas prezidenta vēlēšanām;
    • Kas sagaida Ukrainu pilna mēroga kara piektajā gadā? 
    •  

      EPIZODES GAITA:

      00:29 Ievads
      03:09 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
      04:59 Eiropai un ASV jābeidz dalīt iedomātā Ukrainas rekonstrukcijas nauda un jāsāk pieņemt lēmumi, kas reāli tuvinātu kara beigas.
      10:47 Pret krieviju jāvērš brutālas sankcijas un jāapsver jauna militārā pieeja.
      17:44 Vai nav laiks rietumiem sākt citādāk uztvert krieviju, ne kā militāru pārspēku?
      22:55 Iespēju logs Eiropai - apmēram gads. Starp Ungārijas parlamenta un Francijas prezidenta vēlēšanām. 
      25:44 Starptermiņa vēlēšanu ietekme ASV uz prezidentu Trampu.
      27:35 Kāpēc Kristīni šobrīd pārņēmis pesimisms un par ko lielākais satraukums.
      30:49 Kas sagaida Ukrainu pilna mēroga kara piektajā gadā?
      32:37 Rihards un Dīvs pārspriež dzirdēto.
      33:50 KONTEKSTAM: Ukrainas militārās industrijas pievilcība rietumu partneru acīs un ko tas nozīmē reālajā dzīvē.
      39:29 Piesakām šīs epizodes galveno viesi –– bijušo Hersonas mēru Volodimiru Miko-lajenko, kurš krievijas gūstā pavadījis vairāk nekā trīs gadus.
      41:57 Par sagūstīšanu 2022.gadā.
      44:24 Atteicās sadarboties
      47:24 Par spīdzināšanu gūstā.
      52:38 Pat ar visspēcīgāko sāpju palīdzību melus nevar pārvērst patiesībā.
      54:10 Ukraiņi nekad netiks padarīti par krieviem.
      54:33 Gūstu bija ļoti grūti izturēt.
      57:03 Par atbrīvošanas dienu.
      59:53 Gūsta atstātā ietekme.
      1:01:38 Cerēja, ka atbrīvots viss Hersonas reģions.
      1:03:07 Hersonas ātrā krišana – nodevības rezultāts.
      1:04:40 Tramps stimulē putinu.
      1:05:10 Paldies Baltijas atbalstam
      1:05:29 Šī brīža situācija Hersonā - briesmīga.
      1:06:29 No gūsta jāatgriež visi.
      1:08:22 Sarunas beigas.
      1:08:47 Padalieties ar šo interviju un epizodi.
      1:10:09 Rakstiet mums [email protected] 

       

      Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet - Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

      Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

       

      1 hr 11 min
    • Jaņa Rozentāla jubilejas izstādē "Personības krāsas" būs skatāmi viņa fotoportreti

      Viens no visu laiku izcilākajiem latviešu gleznotājiem Janis Rozentāls bija ļoti dažāds un daudzpusīgs gan kā mākslinieks, gan kā personība.

      Gaidot viņa 160. jubileju, kas apritēs 18. martā, viņa personībai veltītu izstādi ”Personības krāsas” izveidojis Rozentāla un Blaumaņa muzejs. To atklās šodien, 26. februārī, un tajā būs skatāmi dažādu gadu Jaņa Rozentāla fotoportreti, ko papildinās laikabiedru atmiņas.

      ”Mēs esam nosaukuši izstādi ”Personības krāsas”. Rozentāla audzēknis Roberts Šterns tā arī saka, ka Rozentāla personība staroja dažādās krāsās, tāpat kā viņa daiļrade. Un šo te daudzpusību mums gribējās parādīt arī mūsu apmeklētājiem, iezīmējot Rozentālu kā cilvēku.”

      Tā par izstādi saka Rozentāla un Blaumaņa muzeja vadītāja Dace Vosa, un Rozentālu raksturo kā ļoti košu, spožu un ekspresīvu personību. Izstādē viņa personības šarms atklājas dažādu gadu fotoportretos, kas uzņemti gan salonos, gan viņa darbnīcā un ģimenes lokā, un portretus papildina arī laikabiedru atmiņas. Teju visi savās atmiņās izceļ Rozentāla fenomenālās darba spējas, mērķtiecību un nepatiku pret tukšām runām, bet pārējās viņa rakstura šķautnes katrs redz ļoti atšķirīgi, dažkārt arī kardināli pretēji.

      Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka dažādu gadu fotoportretos Rozentāls izskatās diezgan līdzīgi – allaž nopietns, pašapzinīgs un stalts, bet, vērīgāk ieskatoties, viņa pozā, mīmikā un žestos šķiet, ka var redzēt iedzirkstamies arī kaut ko no viņa emocionālā un impulsīvā rakstura.

      Mērija Grīnberga zinājusi stāstīt, ka Rozentāls gleznoja ātri, sajūsmināti un impulsīvi. Viņa audzēknis Jānis Sudmalis atminējies, ka, vadot gleznošanas nodarbības saviem studentiem, Meistaru pašu dažkārt tik ļoti sajūsmināja kāda modeļa gleznieciskums, ka arī viņš pats steigšus ķērās pie krāsām un audekla.

      Bet viņa sieva Ellija Forsele viņu raksturojusi kā ievērojamu domātāju ar dziļu dvēseli, kas bija neizsmeļama. Kā domātājs viņš atklājas arī savās vēstulēs, kuru fragmenti ieskaņoti arī Latvijas Radioteātrī, tos ielasījis aktieris Kaspars Brūveris.

      5 min
    • Latvijas Sabiedriskais medijs atklāj Latgales redakciju


      Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) ceturtdien, 26. februārī, atklāj pirmo reģionālo redakciju – LSM Latgales redakciju, iezīmējot būtisku soli LSM attīstībā un reģionālās klātbūtnes stiprināšanā visā Latvijā. Tās mērķis – būt tuvāk reģionu iedzīvotājiem un piedāvāt uzticamu informāciju par notikumiem Latgalē. Saruna ar Latgales redakcijas vadītāju Madaru Bērtiņu.

      Ar Latgales redakcijas izveidi LSM turpina pakāpenisku stratēģisko mērķu īstenošanu un organizācijas virzību uz vienotu, digitāli spēcīgu un multimediālu mediju, kas nodrošina kvalitatīvu un daudzveidīgu saturu dažādām sabiedrības grupām.

      Saturs būs pieejams platformā LSM.lv, sociālajos medijos, kā arī televīzijā un radio, īpašu uzmanību veltot digitālajai videi un auditorijas mediju lietošanas paradumiem.

      8 min
    • Ukraiņu mediķi: Daugavpils kļuva par jaunajām mājām uz mūžu

      Mediķi, kas devušies bēgļu gaitās no Ukrainas, rod darbu Latgalē un plāno te arī palikt. Daugavpilī dažādās medicīnas iestādēs šobrīd strādā vairāki desmiti mediķu no Ukrainas. Tie ir ārsti – ķirurģi, nefrologi, anesteziologi, onkologi un zobārsti. Lielākoties te viņi ieradušies kopā ar savām ģimenēm un bērniem, pēc tā, kā izpostītas dzimtās pilsētas un viņu mājokļi Ukrainā. Tagad kopā ar ģimenēm viņi apgūst latviešu valodu un cer, ka Latvija kļūs par viņu jaunās dzīves mājām.

      5 min
    • Kora laboratorijai gatavi! Studijā Kamila Siliņa, Laura Ozoliņa un Jānis Almanis-Palmbahs

      26. februārī plkst. 19.00 koncertzālē “Ave Sol” izskanēs jaunākais koncertcikla “Kora laboratorija” koncerts, kurā pie profesionālā Rīgas kamerkora “Ave Sol” diriģenta pults jau atkal stāsies jaunie talanti – Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas (JVLMA) esošie un arī absolvējušie Andra Veismaņa klases studenti.

      Tie būs Jānis Almanis-Palmbahs, Matīss Circenis, Kamila Siliņa, Andreass Johanness Teobalds (Andreas Johannes Theobald), Kristaps Solovjovs un Laura Ozoliņa.

      Ar Kamilu Siliņu, Lauru Ozoliņu un Jāni Almani-Palmbahu jau šobrīd tiekamies "Klasikas" studijā!

      Koncertā skanēs mazāk zināmas laikmetīgās kormūzikas pērles, latviešu tautasdziesmu apdares, skandināvu garīgās mūzikas lirika, kā arī jauno komponistu pirmatskaņojumi.

      Jaundarbus īpaši šim koncertam raksta Andreass Johanness Teobalds no Ķelnes, kurš pats stāsies kora priekšā, lai diriģētu savu skaņdarbu “Scattered Pieces of Advice” un “Lūgšana” pirmatskaņojumus. Pirmatskaņojumu Latvijā piedzīvos arī Frederika Ginta Rutka kompozīcija “Rise, My Soul”, kas ieguva skatītāju simpātiju balvu 4. Eduardas Balsys starptautiskajā komponistu konkursā Viļņā, Lietuvā, kur tā piedzīvoja savu pirmatskaņojumu Rīgas kamerkora “Ave Sol” izpildījumā Matīsa Circeņa vadībā.

      Līdzās jaundarbiem skanēs Evijas Skuķes, Pētera Plakiža un Jana Sandstrēma latviešu tautasdziesmu apdares no korim “Kamēr…” veltītajām “Dzintara dziesmām”, kuras diriģēs Jānis Almanis-Palmbahs un Laura Ozoliņa.

      Tostarp tiks izpildīti arī Georga Pelēča, Artura Maskata, Svena Dāvida Sandstrēma un Henrika Gurecka skaņdarbi, kurus diriģēs Kamila Siliņa un Kristaps Solovjovs.


      Rīgas kamerkoris “Ave Sol” tā dibinātāja Imanta Kokara laikā bija fenomens, kāds Latvijā līdz tam nebija pieredzēts. Kokars nebaidījās eksperimentēt un meklēt jaunas krāsas, ievērojami paplašinot gan kordziedāšanas tehniskās iespējas, gan repertuāru. Sadarbojoties ar spilgtākajiem 20. gadsimta latviešu komponistiem, tika radīti neskaitāmi kora opusi, kurus pazīstam arī šodien. Tā bija īsta laboratorija — koris un komponisti sadarbojās pat tiktāl, ka skaņdarbi tapa mēģinājumu laikā, un Imantu Kokaru var dēvēt par to līdzautoru. Šodien šī tradīcija dzīvo tālāk jaunajās paaudzēs, caur jaunajiem, talantīgajiem diriģentiem un komponistiem, kuri drosmīgi meklē, eksperimentē un ļauj kora tradīcijai dzīvot jaunā skanējumā. Rīgas kamerkoris “Ave Sol” joprojām ir telpa, kur jaunrade, drosme un talants turpina veikt jaunus eksperimentus kora laboratorijā.

       

      18 min
    • Trešdiena, 25. februāris, pl. 16:00

      Ukrainas prezidents Volodmirs Zelenskis uzstāj, ka Eiropas Savienībai būtu skaidri jānosaka datums, kad viņa valsts varēs pievienoties blokam.

      Vācijas kanclers Mercs devies vizītē uz Ķīnu.

      Turpinot cīņu ar pārmērīgu birokrātiju valsts pārvaldē, par prioritāro virzienu noteikta būvniecības joma.

      "Bateriju industrijas dienā" zinātnieki, industrijas pārstāvji un politikas veidotāji diskutē par sadarbību ar mērķi Latvijā attīstīt bateriju tehnoloģijas un inovācijas.

      Iestājoties siltākam laikam, ugunsgrēku skaits nemazinās.

      41 min
    • Eiropas līderi Kijivā. Novājināšanas karš turpinās. Ukrainas ekonomika turas

      Eiropas līderi kara ceturtajā gadadienā pulcējas Kijivā un apliecina atbalstu Ukrainai. Karš turpinās kā novājināšanas karš ar lieliem dzīvā spēka zaudējumiem. Ukrainas ekonomika turas.

      Aktualitātes analizē Austrumeiropas pilitikas paētījumu centra vecākais pētnieks Armands Astukevičs un

      Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Aivars Krjukovs. Sazināmies ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekānu Jāni Priedi.

      Ar muti Kijivā, ar darbiem…?

      Vakar, 24. fbruārī, apritot ceturtajai gadskārtai kopš Krievijas agresijas kara eskalācijas Ukrainā, Kijivā ieradās vairāki Eiropas Savienības un tās dalībvalstu līderi. Klāt bija Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, Eiropadomes prezidents Antoniu Košta, Somijas prezidents Aleksandrs Stubs, Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas, Horvātijas, Igaunijas, Latvijas, Islandes premjerministri, Lietuvas aizsardzības ministrs, arī NATO ģenerālsekretārs Marks Rite. Tas bija nepārprotams solidaritātes žests, kam jāapliecina savienības apņēmība turpināt atbalstīt Ukrainu visos iespējamos veidos. Līdz šim ir darīts daudz: savienības palīdzības kopapjoms tuvojas divsimt miljardu robežai. Tai skaitā, runājot par šobrīd īpaši aktuālo enerģētikas jautājumu, pārvietotas veselas elektrostacijas un piegādāti apmēram vienpadsmit tūkstoši ģeneratoru.

      Vairumam Eiropas valstu netrūkst vēlmes un gatavības, taču nupat palīdzības vezuma ceļā kā kupls cinis jau atkal aptupies Ungārijas premjers Viktors Orbans. Vispirms pirmdien notikušajā Eiropas Savienības ārlietu dienestu vadītāju sanāksmē Briselē Ungārijas ārlietu ministrs Peters Sijarto paziņoja, ka Ungārija neatbalstīs kārtējo Krievijai noteikto sankciju paketi, savukārt vakar, tieši pilna mēroga iebrukuma gadadienā, izpaudās pats Orbans, paziņojot, ka bloķēs arī jau nolemto Eiropas Savienības 90 miljardu atbalsta piešķīrumu Ukrainai. Par šo atbalstu agrāk tika panākta vienošanās, kas paredz, ka „negribošo koalīcija” – Ungārija, Slovākija un Čehija – tiek atbrīvotas no saistībām aizdevuma sakarā. Taču nu Budapeštas pusdiktators izdomājis, ka neatbalstīšot vispār nevienu Ukrainai labvēlīgu lēmumu, jo Kijiva, raugi, esot pārtraukusi krievu jēlnaftas piegādes Ungārijai un Slovākijai pa cauruļvadu „Draudzība”.

      Ukrainas valdība apgalvo, ka piegādes apstājušās, jo cauruļvads bojāts krievu lidrobotu triecienā.

      Duetā ar savu kaimiņu velk arī Slovākijas premjers Roberts Fico, kura dzimtenei arī Kremļa „melno zeltu” vajagot kā ēst. Viņš piedraudējis, ka ja piegādes neatsāksies, Slovākija pārtrauks elektroenerģijas piegādi Ukrainai.

      Bet kamēr Eiropas līderi neskopojas nīgriem izteicieniem par „Draudzības” trubai piezīsties kāro Viktoru, Vašingtonā Ukrainas jautājums šķiet nobīdīts otrajā plānā aiz iespējamās Irānas militārās pārmācīšanas, Epstīna failu blāķiem un, protams, prezidenta ķīviņa ar augstāko tiesu par tarifiem. Tiesa, pirms dažām dienām, kad bez nozīmīgiem rezultātiem bija noslēgušās trīspusējās ASV, Krievijas un Ukrainas sarunas Ženēvā, Baltā nama saimnieks pagarināja Krievijai noteikto sankciju termiņu.

      Baisi gausais karš

      Apritot ceturtajai gadskārtai kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, karadarbība tiek raksturota kā novājināšanas karš ar lieliem dzīvā spēka zaudējumiem. Par to, cik dzīvību ziedots Kremļa diktatora iegribu un iedomu vārdā, ir visai aptuvens priekšstats, bet dažādi avoti lēš, ka Ukrainas pusē kritušo skaits varētu pārsniegt 60000, savukārt Krievijas pusē šīs aplēses svārstās no apmēram 180000 līdz 350000 un vairāk tūkstošiem. Kopējie zaudējumi, saprotams, ir vairākas reizes lielāki, un, kā domā NATO analītiķi, pērnajā gadā vien Krievijai tie varētu būt apmēram 400000 kritušo, ievainoto un bez vēsts pazudušo.

      Kā zināms, šī cena maksāta par pieticīgiem ieguvumiem – pērngad agresoram izdevies papildus iegūt mazāk par procentu no Ukrainas teritorijas, un tagad tā okupēta ir apmēram piektā daļa no kaimiņvalsts. Tomēr daudzi eksperti spriež, ka Krievijai esot vēl diezgan resursu, lai šādi turpinātu vismaz kādu gadu.

      Izskan gan arī viedokļi, ka rekrutēšanas apjomi atpaliek no dzīvā spēka zaudējumiem un tuvojas brīdis, kad var nākties izšķirties par piespiedu mobilizāciju. Pie tam frontē pēdējā mēneša laikā Krievijas spēki piedzīvojuši nopietnas komunikācijas problēmas. Īlona Maska kompānija beidzot atslēgusi no „Starlink” tīkla nelegāli iegūtos termināļus, kurus krievi izmantoja okupētajā Ukrainas teritorijā, savukārt Maskavas pati bloķējusi „Telegram” tīklu, un daudzas krievu vienības tādējādi palikušas bez ierastajiem saziņas līdzekļiem. Daļēji ar to tiek skaidroti Ukrainas spēku nesenie panākumi, atgūstot ap 200 kvadrātkilometru teritorijas Zaporižjes un Dņipro apgabalos.

      Vēl pirms tam decembrī krievu vienības izdevās izspiest no Harkivas apgabala Kupjanskas, kuru Krievijas armijas vadība jau bija pasludinājusi par pilnībā ieņemtu. No vienas puses, tie ir nenozīmīgi taktiski ieguvumi, kas, cita starpā, nav mazinājuši Krievijas spēku spiedienu Doņeckas apgabalā, no otras, tas ir apliecinājums, ka Ukrainas armija saglabā uzbrukuma potenciālu.

      Tiek gan atzīmēts, ka arī Ukraina saskaras ar nopietnām militārā personāla problēmām – apmēram divsimt tūkstoši karavīru, nespējot izturēt frontes apstākļus, esot patvaļīgi pametuši savas vienības. Vēl viens ļoti nepatīkams pārsteigums Krievijai bija sestdien notikušais Ukrainas raķešu trieciens militāro raķešu rūpnīcai Votkisnkā, Udmurtijas autonomajā republikā, aptuveni 1400 kilometru attālumā no Ukrainas robežas. Šajā rūpnīcā top mazā rādiusa raķetes „Iskander”, kas tiek izmantotas triecieniem pa Ukrainas teritoriju, un starpkontinentālās raķetes „Topoļ-M”.  Kā apgalvo Kijiva, trieciens veikts ar ukraiņu ražojuma spārnoto raķeti „Flamingo”.

      Ukrainas ekonomika turas

      Krievijas agresijas eskalācija 2022. gadā saprotami traumēja arī Ukrainas ekonomiku. Vairākkārt palielinājās Krievijas okupētās teritorijas apmēri, agresorvalsts uzsāka mērķtiecīgu infrastruktūras graušanu, miljoniem iedzīvotāju pameta valsti. Tiek lēsts, ka pagājušajos kara gados agresors pret Ukrainas teritoriju raidījis apmēram 13000 raķešu un vairāk nekā 140000 lidrobotu. Lielu daļu no tiem notriekusi ukraiņu pretgaisa aizsardzība, taču daļa savu mērķi sasnieguši. Tomēr Ukrainas iekšzemes kopprodukts, kas 2022. gadā saruka par gandrīz trešdaļu, nākamajos gados piedzīvoja zināmu atlabšanu, 2023. gadā pieaugot par vairāk nekā pieciem procentiem, 2024. gadā – par vairāk nekā trīs ar pusi, 2025. gadā – par aptuveni diviem procentiem. Kāpums prognozēts arī šogad, tiesa, šais prognozēs nebija ņemti vērā Krievijas nežēlīgi mērķtiecīgie triecieni enerģētikas infrastruktūrai.

      Resursa „Project Syndicate” autori, ekonomisti Tatjana Derjugina, Anastasija Fedika un Jurijs Gorodņičenko piesauc trīs galvenos faktorus, kas ļāvuši Ukrainas ekonomikai līdz šim saglabāt kondīciju, kas šobrīd pārspēj cerības pilna mēroga kara sākumā. Pirmkārt, tās ir ukraiņu militārās spējas, saglabājot kontroli pār savu gaisa telpu un lielā mērā neitralizējot Krievijas Melnās jūras floti. Attiecīgi Krievijai nav izdevies pilnībā apturēt Ukrainas eksporta plūsmu pa jūras ceļiem.

      Otrs faktors ir apjomīgā starptautiskā palīdzība, kas aizvadītajos četros gados bijusi vidēji ap 40 miljardiem dolāru gadā. Tā palīdzējusi kompensēt budžeta deficītu, kas ir aptuveni 25% no iekšzemes kopprodukta, segt lielu daļu izdevumu ieroču un energoresursu importam. Savukārt grandiozais militāro izdevumu kāpums – no sešiem miljardiem dolāru 2021. gadā līdz septiņdesmit miljardiem pērngad – ir jaudīgs ekonomikas stimuls.

      Pēc amerikāņu domnīcas „Jamestown” sniegtajiem datiem lidrobotu ražošanas apjomi Ukrainā pagājušogad sasnieguši četrus miljonus vienību, bet šogad varētu sasniegt septiņus miljonus. Kā trešais faktors tiek minēta Ukrainas Nacionālās bankas sekmīgā darbība, nodrošinot likviditāti un novēršot banku sistēmas sabrukumu. Un, kā atzīmē trīs minētie „Project Syndicate” autori, salīdzinoši stabilais ekonomikas stāvoklis nebūtu iespējams bez ukraiņu uzņēmēju un visas sabiedrības gatavības pielāgoties un paciest grūtības, un radoši meklēt risinājumus. Protams, Krievijas agresijas karš rada Ukrainai milzu zaudējumus un arī milzīgas problēmas, no kurām akūtākās šobrīd ir teju trīs ceturtdaļu elektroģenerējošo jaudu iznīcināšana un jūtams kvalificēta darbaspēka trūkums.

      Sagatavoja Eduards Liniņš.

      55 min
    • Turpmāk tikai atsevišķos gadījumos bērni varēs izglītoties tālmācībā

      Saeima lēmusi, ka mācībām skolā galvenokārt jānotiek klātienē. Turpmāk tikai atsevišķos gadījumos bērni varēs izglītoties tālmācībā. Kā rīkoties vecākiem, kuru bērnam vieglāk mācīties attālināti? Vai šie bērni būs gatavi atgriezties skolā klātienē? 

      Ģimenes studijā diskutē Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktors Rūdolfs Kalvāns, Eiropas Tālmācības vidusskolas direktore Darja Voitjuka, biedrības "Latvijas Tālmācības centrs" vadītāja, Rīgas Tehniskās universitātes pētniece Guna Jākobsone-Šņepste un astoņu bērnu mamma Ruta Linde kopā ar meitu Regīnu. Ģimenei ir pieredze kā mājmācībā, tā tālmācībā, tā vispārizglītojošajā skolā klātienē.

      Saeima pieņēmusi lēmumu ierobežot tālmācības pieejamību pakāpeniski no 2027./ 2028. mācību gada. Proti, no 2027. gada 1. septembra tas attieksies uz pirmās un ceturtās klases, gadu vēlāk - uz otrās un piektās klases, bet no 2029. gada 1. septembra - arī uz trešās un sestās klases skolēniem. Vienlaikus tiek spriests par stingrākiem kvalitātes kritērijiem tālmācības skolās.

      53 min