
Sign up to save your podcasts
Or


Šodien, 6. februārī, pasniegs balvas "Gada cilvēks tūrismā 2025". Kā būt izcilniekam laikā, kad tūrisms valstī piedzīvo ne tos pašus labākos laikus? Raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas Tūrisma pētnieks, Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) valdes priekšsēdētājs Ēriks Lingebērziņš un "BalticTravelnews.com" direktors Aivars Mackevičs.
Stāsta tradicionālās dejas pētnieks, biedrības "Danču krātuve" izveidotājs un vadītājs Sandis Zučiks; pārraides producente – Signe Lagzdiņa
Latviešu tradicionālā deja veidojusies vairāku gadu desmitu un pat simtu laikā. Tā sevī iekļauj mums visiem zināmās un mīļās latviešu tautas dejas: "Mugurdanci", "Garo danci", "Sudmaliņas" un citas latvju dejas. Bet ne tikai. Gadsimtu laikā arī citu zemju dejas ar melodijām ienākušas un iesakņojušās latviešu un lībiešu tautas mantojumā.
Šoreiz apskatīsim mums tik mīļu un zināmu tradicionālo deju - "Cūkas driķos". Tā ir deja, kas dejota Latvijas ziemeļu daļā – Malienā, kā arī Igaunijā.
"Cūkas driķos" ir viens no retajiem dančiem, kas mūsdienās ieguvis lielu popularitāti visās vecuma grupās gan dejotāju, gan nedejotāju vidū. Ir grūti iedomāties kādu dejotāju, kurš nezinātu meldiņu vai vismaz pāris pantu no šī danča teksta. Divi pāri, četri dejotāji izpilda jautru lēkāšanu jeb žīgāšanu. Šis dancis šķietami sastopams ikvienā sevis cienīgā danču pasākumā, it sevišķi gadskārtu svētkos: Jāņos, Miķeļos vai Mārtiņos.
Dancis pierakstīts Malienā 1990. gadā, vēlāk publicēts Sniedzes Grīnbergas materiālā "Malienas novada horeogrāfija" 1992. gadā, teicēji: Elfrīda Sināte Bejā (dzimusi 1918. gadā Alūksnē). Deja publicēta arī Gunāra Stroda "Danču izlase. "Einam, šeinam"" 1999. gadā.
Malienas pusē diezgan bieži sastopas augšvidzemnieku kultūras saskarsme ar pierobežā sastopamo igauņu kultūru. Igaunijā dancis ar tādu pašu mūziku un dejas iznesumu ir pazīstams ar nosaukumu "Kaera-Jaan" jeb tulkojot latviski – "Auzu Jānis". Tas tiek dejots identiski Latvijā populārākajam variantam un, domājams, cēlies no šīs dejas.
Mazliet par Igauņu Auzu Jāni. Savās atmiņās slavenais igauņu rakstnieks Frīdenberts Tuglass par dziesmas izcelšanos savos memuāros 1939. gadā rakstīja šādi: "1880. gados nabadzīga ģimene dzīvoja būdā netālu no manām mājām, netālu no Ahjas. Tur dzīvoja Pēters Matsons jeb – kā viņu dēvēja – Pīters. Pīters vietējiem likās mazliet dīvains un dusmīgs cilvēks, kuram bija daudz konfliktu ar vietējiem iedzīvotājiem. Vīrieti apsmēja un deva iesauku "Auzu imperators". Tas notika tāpēc, ka Pīters ap savu māju sēja tikai auzas un vienmēr teica: "Auzām vajadzētu būt tik daudz, lai pat imperatoram pietiktu!" Pīters bija precējies trīs reizes un starp viņa bērniem bija dēls Jānis (dzim. 1862. gadā). Bērni tika saukti pēc sava tēva iesaukas, līdz ar to Jānis tika dēvēts par Auzu Jāni.
Jānis bija brunču mednieks. Kādā dienā 1889. gadā vietējās meitenes muižā mazgāja veļu. Karstās dienas ietvaros dažas meitenes nolēma nomazgāties arī pašas. Viņas izģērbās, sagatavoja ūdeni un mazgājās. Arī Auzu Jānis pagadījās blakām; redzot plikās meitenes, tas paslēpās aiz netālu esošajām mucām. Tomēr viņš nebija vienīgais, kas novēroja meitenes. Kā izrādās, vēl kāds vietējais puisis – Kolli – arī jau bija tur paslēpies.
Meitenes viņus pamanīja un pieķēra. Viņas bija pārsteigtas un dusmīgas. Šis atgadījums nepalika tikai starp meitenēm: līdzko viņas par puišu izdarībām uzzināja, nepagāja ne ilgs laiks, kad viss ciems par to zināja. Lai kauninātu puišus, tika radīta dziesmiņa par tiem. Bet, lai kaunu padarītu lielāku un jautrāku, tika radīta arī vienkārša, lecama deja. Tagad pirmatnējais dziesmas teksts jau ir aizmirsts un kādus gadus vēlā radies mūsdienās populārākais teksts. Par tāda "goda" izrādīšanu Auzu Jānis bija ļoti dusmīgs līdz pat savai nāves dienai daudz, daudz gadus vēlāk."
Vēl igauņu rakstnieks Tuglass stāstīja, ka netālu no viņa mājām Ahjā dejas tika dejotas bez mūzikas, tikai ar dziesmām. "Auzu Jānis" bijusi viena no populārākajām dejām. No Ahjas dziesma un deja tika atvesta uz Tartu, kur tā tika atskaņota ar tādu pašu nosaukumu. Pēc neilga laika meldiņu sāka atskaņot arī orķestri un tas kļuva vēl slavenāks.
20. gadsimta sākumā igauņu oriģinālās dejas-spēles dziesmu teksts bija gandrīz aizmirsts, bet deja joprojām tika dejota pie sacerētā meldiņa. Deja tika dejota pēc koncertiem, ballēm, saietiem 1900. gadā un vēlāk. Tika rakstīts, ka ārzemniekiem deja patika pat vairāk nekā igauņiem, tāpēc tā tika dejota arī Kaukāzā, Pēterburgā, Rīgā un citur.
Pastāv neoficiālas liecības, ka 20. gadsimta sākumā daži cilvēki redzējuši šo deju gan Latvijā, gan Vācijā.
"Auzu Jāņa" popularitāte bija tik liela, ka tika ražotas pat konfektes un cigaretes ar nosaukumu "Kaerajaan" jeb "Auzu Jānis".
Vēl jāpiebilst, ka pats Auzu Jānis nelielu laiku kalpoja Ahjas muižā pie latviešu izcelsmes kalēja Georga Bīdermaņa.
Ai, Auzu Jāni, ai, auzu Jāni,
Latvijas Radio 1 sāk skanēt Olimpiskā studija. Dienā, kad gaidāma spēļu atklāšanas ceremonija sazināmies ar kolēģiem Itālijā - Māri Bergu Milānā un Mārtiņu Kļavenieku Kortīnā.
Viņi iepazīstina ar laika apstākļiem spēļu norises vieta, kur tie ir ziemīgi, kur - ne tik. Kā arī stāsta par olimpiskajiem ciematiem un atklāj, kuri sportisti nepiedalīsies atklāšanas parādē. Uzklausām kamaniņbraucējus Kristera Aparjoda un Ginta Bērziņa viedokli. Viņiem jāstartē jau sestdien, 7. februārī.
Uzklausām arī olimpiskās komandas fizioterapeitu Oskaru Urbanoviču, viņš stāsta gan par sportistu veselību, gan dzīvošanas apstākļiem.
Pirms 20 gadiem Itālijā olimpisko spēļu noslēgumā ceremonijā pasauli pārsteidza "Aerodium" ar savu lidojumu. Laiku pirms 20 atminas "Aerodium" vadītājs Ivars Beitāns.
Epstīna faili. Izrādās, ka viss ir tā, kā likās. Un kas tagad notiks?
0:00 Ievads: Uldis viesojas Monopolā.
Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem citiem!
Pieci uzņēmumi, kas reģistrēti Olaines pagasta „Jāņupē” vienā no kooperatīva „Dzelmes” dzīvojamām ēkām, nodokļos valstij ir parādā tūkstošiem eiro. Tie saistīti ar sabiedrisko ēdināšanu un restorānu pakalpojumiem un to īpašnieki ir Indijas un Pakistānas pilsoņi. Spriežot pēc Pārtikas un veterinārā dienesta datiem, vienai no firmām vairāki objekti darbojas Rīgas centrā un pilsētas mikrorajonos, bet viena kebabnīca atrodas Tukumā.
Kā PVD uzrauga šos uzņēmumus un ko plāno darīt Valsts ieņēmumu dienests, lai piedzītu parādus?
Februārī Igaunijas Republika atzīmē savu 108. gadadienu, un jau 14 gadus februāris ir Igaunijas mēnesis arī Rīgas Latviešu biedrībā.
Sadarbībā ar biedrību „Estonia” tapusi un līdz 8. martam apskatāma igauņu tekstilmākslas izstāde “Paralēlās pasaules” ar divu tekstilmākslinieču - Kadi Pajupū (Kadi Pajupuu) un Marilinas Pīrsalu (Marilyn Piirsalu) - darbiem.
Savukārt 8. februārī Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē izskanēs Igaunijas un Latvijas jauno mūziķu draudzības svētki - koncerts Accordare, kur uzstāsies Tallinas Mūzikas un baleta skolas un PIKC NMV Emīla Dārziņa mūzikas skolas audzēkņi
Par gaidāmajiem notikumiem uzzinām sarunā ar RLB biroja vadītāju Stellu Līpīti un RLB Mūzikas komisijas priekšsēdētāju Venti Zilbertu.
Stella Lipīte: Pasākumi, kuri pie mums norit jau 14 gadus februārī, ir veltīti Igaunijai. Rīgas Latviešu biedrība draudzējas ar biedrību “Estonia”, kura ir trīs gadus vecāka par Rīgas Latviešu biedrību, dibināta 1865. gadā.
Mūs jau 20 gadus vieno ciešas draudzības saiknes, un, pateicoties šai draudzībai, ir arī kultūras saiknes un kultūras apmaiņa.
Jau 14. gadu februāris ir veltīts Igaunijai un Igaunijas kultūrai, tiek rīkotas gan izstādes, gan muzikāli notikumi. Februāris ir zīmīgs mēnesis, jo Rīgas Latviešu biedrības priekštece, Latviska palīdzības biedrība priekš trūkumu ciezdamiem igauņiem, tika dibināta 1868. gada februārī, tā kā Igaunijas tēma mums jau vairāk kā 150 gadus ir līdzās. Arī draudzība un savstarpējie kontakti, savstarpējā palīdzība, savstarpējā domu apmaiņa noritēja gan pirms simts un vairāk gadiem, gan arī tagad, mūsdienās.
Sadarbība un draudzība ir abpusēja, arī Latvija Igaunijas pusē tiek parādīta?
Jā. 14 gadus pie mums tiek rīkotas igauņu izstādes. Ir bijušas pāris vizuālās mākslas izstādes, gleznu izstādes, bet lielākoties tā ir igauņu tekstilmāksla, kas tiek izstādīta mūsu Baltajā zālē.
Mums ir ļoti laba sadarbība ar Igauņu tekstilmākslas asociāciju un izstāžu kuratori, mākslinieci Kairi Tali, kura atrod brīnišķīgus igauņu māksliniekus, brīnišķīgas pērles, un katru gadu ļoti apzināti un apdomāti izvēlas un atved uz Rīgu.
Mūsu Rīgas Latviešu biedrībā ir vizuālās mākslas komisija, kurā darbojas Rīgas Latviešu biedrības biedri, mākslinieki - gan tēlnieki, gan gleznotāji. Mums arī ir bijusi izstāde Igaunijā, Tallinā. Esam bijuši Igaunijā, bet vairāk igauņu mākslinieki ir bijuši pie mums.
Šoreiz tieši tekstilmāksla skatāma?
Jā. Izstādē “Paralēlās pasaules” piedalās divas izcilas igauņu tekstilmākslinieces Kadi Pajupu un Marija Linna Pīrsalu ar saviem darbiem ļoti unikālās tehnikās. Vienai māksliniecei būs tradicionālāki darbi, otras mākslinieces darbi varbūt pat būs pārsteigums, jo tie ir vairāk nevis tradicionāli gobelēni, bet telpiskas tekstīlijas.
Abas mākslinieces strādā kopīgā studijā, daudz kopīgu projektu ir bijis, un arī Rīgā šī izstāde ir abām māksliniecēm kopā.
Abas mākslinieces ir izstrādājušas unikālas tehnikas, kas būs redzamas darbos.
"Starpbrīdī" tiekamies ar sporta leģendu Zinti Ekmani. Noskaņosimies ziemas olimpiskajām spēlēm Milānā un Kortīnā, ko atklās jau 6. februārī un kurās pirmo reizi Kultūras olimpiādē Milānā ar Liepājas teātra izrādi "Latviešu raķetes" piedalīsies arī Latvija. Kāda ir Ekmaņa saistība ar izrādi?
Šīs dienas skaitli ir 314. Tik daudz gūstekņu šodien, 5. februārī, viena otrai nodevušas Krievija un Ukraina. Vienošanās par gūstekņu apmaiņu tika panākta Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsētā Abu Dabī notiekošo trīspusējo sarunu laikā. Tās jau ir noslēgušās.
Šī ir pirmā gūstekņu apmaiņa pēc vairāku mēnešu pārtraukuma. Pēdējo reizi Krievijas un Ukrainas gūstekņu apmaiņa notika pagājušā gada oktobra sākumā. Toreiz puses katra viena otrai nodeva pa 185 gūstekņiem. Jāsaka, ka pirmā par šīs dienas apmaiņu pavēstīja Krievijas Aizsardzības ministrija, uzsverot, ka puses katrai nodeva 157 kara gūstekņus. Šī iestāde vēlāk arī izplatīja video, kuros redzams, kā atbrīvotie krievu karavīri, ietīti savas valsts karogos, kāpj iekšā autobusā. Krievijas aizsardzības resora paziņojumā norādīts, ka atbrīvoto vidū ir bijuši trīs civiliedzīvotāji.
Gūstekņu apmaiņas faktu apstiprinājis arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš savos sociālajos medijos norāda, ka atbrīvoto vidū ir gan karavīri, gan robežsargi, gan arī civiliedzīvotāji. Lielākā šodien atbrīvoto daļa ir bijusi gūstā kopš 2022. gada. Šis pagaidām šķiet svarīgākais šīs sarunu kārtas ieguvums.
Trīspusējās sarunās Abu Dabī panākta vienošanās par vairāk nekā 300 gūstekņu apmaiņu.
Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās par aizdevuma nosacījumiem Ukrainai.
Rīgas dome nākamajā mācību gadā plāno slēgt daļu skolu un bērnudārzu, jo pieprasījums pēc izglītības iestādēm dažādās Rīgas apkaimēs ir atšķirīgs, skaidro galvaspilsētas mērs Viesturs Kleinbergs, no "Progresīvajiem".
Aleksandrs Bartaševičs turpina vadīt Rēzeknes domi arī bez pielaides valsts noslēpumam.
Agresorvalstis paralimpiskajās spēlēs varēs startēt ar nacionālo simboliku.
Dzīvnieku labturības uzraudzība ir nepietiekama un sodi par pārkāpumiem pārāk mazi - tā uzskata organizācija "Dzīvnieku brīvība".
Jauniešu vidū pieaug tendence internetā ar piegādi uz pakomātiem pasūtīt tējas un saldumus ar tajos iestrādātām narkotikām un psihotropajām vielām.