By
Download on the App Store

episodes

  • Iztēloties labāku nākotni. Saruna ar "bezkaunīgi cerīgās" animācijas "Arco" režisoru

    „Kad biju bērns, man bieži likās, ka neviens nerespektē to pieaugušo, kas ir manī. Bet tagad, kad esmu pieaudzis, man ir sajūta, ka neviens nedzird manu iekšējo bērnu. Tāpēc es gribēju radīt filmu, kas spētu runāt ar visiem šiem četriem cilvēkiem,” saka franču animators un filmas „Arco” režisors Igo Bjenvenī (Ugo Bienvienu).

    „Arco” šogad ieguva Eiropas Kinoakadēmijas balvu kā labākā animācijas filma, izkonkurējot brāļu Ābeļu „Dieva suni” un trīs citus nominantus, un ir arī „Oskara” animācijas nominantu pieciniekā.

    „Arco” ir zinātniskās fantastikas animācijas filma bērniem, kuras centrā ir desmit gadus vecais puika Arko. Viņš dzīvo 2932. gadā un, ceļodams laikā, nejauši nokļūst mums tuvā un visnotaļ distopiskā nākotnē – 2075. gadā, kad cilvēciskas attiecības ir aizstājuši roboti un hologrammas, bet klimata pārmaiņu raisītas dabas kataklizmas ir kļuvušas par cilvēku ikdienu, no kuras norobežoties fiziskos „burbuļos”.

    Arko ierodas no daudz harmoniskākas 900 gadus tālas nākotnes, un sākas piedzīvojumi, lai nogādātu viņu atpakaļ mājās. Par šo, Eiropas Kinoakadēmijas vārdiem, „bezkaunīgi cerīgo” animācijas filmu „Kultūras rondo” Berlīnē sarunājās ar „Arco” režisoru Igo Bjenvenī.

     

    23 min
  • Aktieris Ģirts Krūmiņš: Padsmitnieka gados gāju uz Daili pieteikties par skatuvnieku

    Šonedēļ "Atsperes" viesis ir aktieris Ģirts Krūmiņš. Baudot rīta kafiju, runājam par izrādi "Milzis", kas pirmizrādi Dailes teātrī piedzīvoja janvāra beigās: tajā Ģirts atveido galveno lomu. Protams, uzmanības lokā ir arī vēl citas aktualitātes, kas būtiskas aktiera radošajā ikdienā.

    Liene Jakovļeva: Tava balss "Klasikā" ir labi pazīstama, jo Latvijas Radio studijā esi ierunājis gana daudz dzejas. Vai tev pašam patīk sevī klausīties un uz sevi skatīties, piemēram, televīzijas ierakstos?

    Ģirts Krūmiņš: Nē! Un es to nedaru – neklausos un neskatos. (Sirsnīgi smejas.) 

    Viens no mūsu sarunas pamatakmeņiem ir tava debija Dailes teātrī: tu spēlē Roaldu Dālu izrādē Milzis, ko Dailes teātra Jaunajā zālē iestudējis Gatis Šmits. Vai ar Roalda Dāla grāmatām jau biji pazīstams, pirms nokļuvi pie lugas materiāla?

    Absolūti nē! Tad, kad man sākumā šo lomu piedāvāja, jautāju – kas ir Roalds Dāls, jo es neizaugu ar viņa grāmatām. Tāpēc šovasar sāku no otra gala: nesāku visa ar lugu, kuru atbīdīju līdz pat pēdējam brīdim, bet gan ar viņa romāniem bērniem, ar viņa sarakstītajiem darbiem, un tas bija ļoti interesanti! Biju pārsteigts. Jo tā ir literatūra gan pieaugušajiem, gan bērniem. Tā ir ļoti dziļa, un vienlaikus – vienkārša. Kad viņam savulaik uzdots jautājums, kam rakstīt vieglāk, viņš atbildējis, ka, protams, bērniem. Jo viņš rakstījis arī pieaugušajiem.

    Vai iepazinies arī ar viņa personību?

    Jā gan, skatījos dokumentālos ierakstus, klausījos viņa balsi, intervijas. Ļoti interesanta personība!

    Vai savā tēlā – piemēram, kustībās – saskati arī kādu vizuālu līdzību ar Roaldu Dālu? Vai arī tam nav izšķirošas nozīmes?

    Iestudējot lugu, es par to domāju – vai to vajag.

    Bija svarīgi noķert Dāla būtību; visiem kopā noķert to esenci, kas viņš bija. Bet tik un tā – izrāde ir mūsu versija, jo izejas materiāls ir luga. Varētu arī to nedarīt, varētu par to neinteresēties, varētu tikai spēlēt lugu, bet – mani interesē. Man tas palīdz. 

    Luga, kuras autors ir Marks Rozenblats, ir faktiski tikko tapusi, un tas ir kolosāli, ka tā jau nonākusi arī pie mums. 

    Luga ir sarežģīta. Ļoti mānīga, jo tā tikai šķietami ir viegla. Pirmoreiz man ir tik daudz teksta, turklāt – sarežģīta teksta, jo visas lugas garumā notiek dzīva saruna. Viens ir to izlasīt, bet otrs – tajā būt no iekšpuses. 

    Luga ir traģikomēdija. Lai gan ir arī ļoti smieklīgi brīži, smiekli izvijas cauri ļoti nopietnām tēmām. Jūti reakciju no zāles?

    Jā, dzirdu, ka cilvēki smejas, dzīvo līdzi. Bet nu – Dālam tā dzīve bijusi piedzīvojumiem bagāta… Sākot no lidmašīnas katastrofas, kurā viņš ir izdzīvojis par kuru viņš pats domā, ka tieši tāpēc viņš ir sācis rakstīt, līdz pat traģiskiem un arī pavisam sadzīviskiem brīžiem. Jo viņam patika gatavot – ir pat brīnišķīga pavārgrāmata ar receptēm, ko viņš ar savu otro sievu kopā sarakstījuši. 

    Tajā pašā laikā viņš nebūt nav bijis balts un pūkains:  Dāla raksturs bijis diezgan velnišķīgs, un droši vien ar viņu sadzīvot nav bijis viegli.

    Dāls jau pats kādā intervijā saka, ka par tādiem ierindas personāžiem, kas nav interesanti, nav jēgas rakstīt. Un tas attiecas arī uz viņu pašu. Jābūt spilgtam. 

    Vai notikumi, kas risinās lugā, un cilvēki, kas tajos piedalās, ir īsti?

    Visi personāži, izņemot amerikāņu izdevēju Džesiju Stounu, kas ir vienīgais izdomātais tēls, patiešām ir īsti. Arī situācijas un fakti. Protams, tas ir autora daiļdarbs, taču viss, kas ielikts Dāla mutē, visi izteicieni – to viņš reāli ir teicis, tur nav nekā sadomāta.

    Un izteicieni ir diezgan skarbi. Reizēm, skatoties izrādi, ir jāaizdomājas par to, cik sabiedrībai ir pieņemama Roalda Dāla kritika un viņa nostāja attiecībā pret Izraēlu. Skaties izrādi un saproti: jā, mēs varam par to runāt mākslas valodā, bet pēc tam ar sevi vai saviem līdzcilvēkiem par to strīdēties. Vai arī jums izrādes tapšanas procesā bija daudz jādomā par šīm tēmām, par politisko sajūtu, nostāju, galu galā – tēmas ļoti lielo aktualitāti šobrīd?

    It kā jā, taču

    es kaut kā jūtu, ka īstā lugas sāls ir zemtekstos. Tas nav par politiku, tas nav par šiem izteicieniem – tur vēl ir kaut kas. Daudz kas tur ir apslēpts, un man negribas skatītājam atklāt visu, bet tur ir par radošumu, par cilvēka izvēlēm.

    Kādā brīdi tu nodomā: ko man darīt tālāk, kam uzticēties, kurā ieklausīties, jo tu nesaproti vairs, uz kuru pusi iet. Roalds mūžībā devās 1990. gadā, bet lugā minētie notikumi risinājās 1983. gadā – tātad viņam vairs nebija atlicis daudz. Tobrīd viņš ir slavas virsotnē, viss  jau ir uzrakstīts – ko vēl? Līdz ar to teksts ir viena lieta, bet tam apakšā ir daudz nepateiktā. 

    80. gadu sākuma elementi ienāk arī iestudējuma vizuālajā pasaulē. Scenogrāfs un kostīmu mākslinieks ir Rūdolfs Bekičs. Vai tev viņa radītā lietu pasaule palīdz? Piemēram, koka tupeles?

    Ļoti! Sākumā, kad ieraudzīju koka tupeles, nodomāju – nu, nē! (Smejas.) Bet pēc tam sapratu… Sāku šļūkāt, un diezgan ātri kopā ar Rūdolfu piemeklēju kostīmu. Man parasti ir ļoti svarīgi, lai tas nav pēdējā brīdī, bet ir jau mēģinājumos. Arī visādas detaļas, kas ir uz galda un kuras skatītājs varbūt neredz, man ir nozīmīgas. Jebkuram aktierim tas ir nozīmīgi.

    Un cik nozīmīgi tev ir tas, ka šī izrāde notiek Dailes teātrī?

    Atceros mirkli, kad no Pļaviņām atnācu uz Rīgu… Aizmuku no Mediņa mūzikas vidusskolas klavieru nodaļas un gāju uz Daili pieteikties, lai mani pieņem par skatuvnieku. Bet nu nepieņēma... Man liekas, biju pārāk sīks. (Smaida.)

    Beidzu kinoaktieru studiju: pedagogi tur bija Aina Matīsa, Arnolds Liniņš, Pēteris Krilovs, Anna Eižvertiņa, Ērika Ferda un Virdžīnija Cukanova. Visi aktieri, kas bija nonākuši Dailē, vispirms bija izgājuši caur Kinoaktieru studijai, un tas likās tāds – ak! Tāds ir laika nogrieznis: no padsmitnieka – šķiet, tobrīd man bija septiņpadsmit –, līdz tagadējiem sešdesmit. Tāda nu ir mana debija Dailes teātrī – ar Roaldu Dālu.

    Tavējais bija Daugavpils teātra kurss, bet šobrīd tavas mājas vismaz pagaidām ir Kuldīga. Arī Liepājā tev ir brīnišķīgas pieturvietas un pārsteidzoši notikumi – izrādē "Tēvs klusums" tu diriģē īstu kori! Tad, kad sākās mēģinājumi, jau zināji, ka būs jādiriģē?

    To es zināju, bet nedomāju, ka tas būs pa īstam... (Smejas.) Domāju, ka tikšu cauri sveikā ar to, ka vienkārši plivināšu rokas un imitēšu kaut ko. Bet tā nenotika! Atceros pirmo mēģinājumu, kurā piedalījās koris "Laiks". Visi cilvēki, kas tajā dzied, man kļuvuši par atbalstu!

    Biju nenormāli pārbijies. Pirmajā dienā domāju – es to vienkārši neizturēšu! No visiem cilvēkiem plūda tāda enerģija! Un es tajā visā – cilvēks no malas, kurš vispār nesaprot, ko nozīmē diriģēt.

    Un tad kora diriģente Ilze Balode man atklāja visādus noslēpumus un knifus, izsita mani no klišejām. Pirms izrādēm vienmēr ar Ilzi izejam cauri dziesmām, viņa mani tā kā mazliet piezemē un izsaka aizrādījumus. Tā kā es šobrīd mācos arī diriģēšanu!

    Vairāk – audioierakstā.

    30 min
  • Spēles ir sākušās. Turam īkšķus par kamaniņbraucējiem un slēpotājiem!

    Milānā, "San Siro" stadionā, Kortīnā d'Ampeco, Livinjo un Predaco ar krāšņu ceremoniju atklātas 25. ziemas olimpiskās spēles Itālijā. Šodien, 7. februārī, jau pirmie olimpiskie starti mūsu sportistiem.

    Bet vispirms par atkāšanas ceremoniju. Latvijas komandas karognesēji Milānā Kaspars Daugaviņš un Kortīnā Dženifera Ģērmane dalās iespaidos un sajūtās pēc atklāšanas ceremonijas.

    Par iespaidiem atklāšanas ceremonijā stāsta arī kolēģi Mārtiņš Kļavenieks un Māris Bergs.

    7. februārī pirmie olimpiskie starti Latvijas sportistiem. Šodien turam īkšķus par mūsu vīru kamaniņbraucējiem Kristeru Aparjodu un Gintu Bērziņu un dianču slēpošanā par Patrīciju Eiduku 10+10 kilometru skiatlonā un arī par Elvi Opmani kalnu slēpošanā nobraucienā.

    Sazināmies ar Latvijas olimpiskās slēpošanas komandas vadītāju Ziemeļitālijas kalnos Jāni Puidu.

    Allaž Latvijai lielas cerības bijušas uz mūsējo startiem kamaniņu trasē. Un tajā šodien dodas Kristers Aparjods un arī Gints Bērziņš. Kortīnas trase viņiem nav sveša un pirms starta viņi izklausās pietiekami gatavi. Par ledus un treniņu apstākļiem Kortīnā dalās Gints un Kristers.

    Uz vienas nogāzes ar pasaules varenajiem šodien izies arī mūsu kalnu slēpotājs Elvis Opmanis. Vienmēr ir liels gods startēt olimpiskajās spēlēs no valsts, kurā lielu kalnu nav. Visu cieņu ikvienam no mūsējiem, kas šo iespēju ir izcīnijuši.

    Blakus domām par veiksmīgiem startiem sportistiem arī rūpīgi jāseko savai veselībai. Ja neskaita bobslejistu Renāru Grantiņu, kam olimpiskās spēles traumas dēļ beigušās priekšlaicīgi, pārējiem par laimi viss ir kārtībā. Diemžēl satraukumu raisa vīruss, kas strauji izplatās dažas valsts delegācijā. Tāpēc uzklausām vienu no mūsu komandas dakterēm Milānā Lailu Ušacku.

    24 min
  • Mēģinājumi apklusināt žurnālistus: kā uz to reaģē tiesībsargājošās iestādes

    Dzirdot jēdzienu žurnālista apdraudējums – pirmais, ko droši vien iedomājamies, ir darbs kādā karstajā punktā, katastrofas epicentrā vai iefiltrēšanās kādā mafiozā struktūrā. Tomēr mēģinājumi apklusināt žurnālistus notiek arī krietni mierīgākos laikos. Tie var būt fiziski draudi, un tie var būt arī stratēģiski uzbrukumi interneta vidē ar mērķi diskreditēt vai vienkārši apklusināt. Vai tiesībsargājošās iestādes spēj uz to reaģēt, skaidrojam raidījumā Mediju anatomija.

    Piketētājs un jūtūberis Jānis Sondars pirms vairākiem gadiem uzmācīgi centās sazināties ar Baltijas pētnieciskās centra "Re:Baltica" žurnālisti Ingu Spriņģi. Sekoja, zvanīja, sūtīja draudīgas īsziņas, prasīja "Facebook" lietotājiem žurnālistes privāto adresi un beigās arī devās uz "Re:Baltica" biroju ar bēru vainagu. Šo procesu filmēja un translēja internetā.

    Žurnāliste vērsās policijā, bet tā lēma, ka kriminālprocesam nav pamata, jo nav bijis reāls, fizisks apdraudējums. Prokuratūra tomēr konstatēja, ka policija lēmumu pieņēma nepamatoti un izmeklēšanu atjaunoja. Sondaru notiesāja ar divu mēnešu cietumsodu.

    Tas nav vienīgais gadījums, kad žurnālistu vajā, nav arī vienīgais, kad policija atteikusi sākt kriminālprocesu.

    Informācijas vide ir būtiski mainījusies un tas ir radījis dažādus drošības riskus žurnālistiem, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes profesore un vadošā pētniece Anda Rožukalne.

    Latvijā tipiskākie apdraudējumi ir pret žurnālistiem vērsta naidīga un pazemojoša runa, viņa darba publiska diskreditēšana, arī morāles apšaubīšana. Žurnālistiem tiek izteikti draudi, viņi tiek novēroti, tiek izplatīta safabricēta informācija par žurnālistu vai pārkāpts viņa privātums. Žurnālisti mēdz saskarties arī ar stratēģiski organizētiem uzbrukumiem internetā, neizpaliek arī stratēģiskās tiesvedības.

    Anda Rožukalne ir viena no autorēm, kas sagatavoja īpašu bukletu tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem par to, kā atpazīt draudus žurnālistiem un mediju profesionāļiem. Tur piedāvāts arī rīcības algoritms, ko darīt, ja žurnālists nāk ar iesniegumu par apdraudējumu. Reālajā dzīvē situācijas var nebūt tik viegli novērtējamas, norāda Valsts policijas priekšnieka vietnieks Normunds Grūbis.

    Lai arī draudu īsziņu sūtīšana vai diskreditēšana internetā nav fizisks apdraudējums, tomēr jāatceras, ka tas viss traucē žurnālista darba pienākumu pildīšanu, kas arī ir būtisks pārkāpums.

    Žurnālistikas centra "Re:Baltica" redaktore un izpilddirektore Sanita Jemberga atzīst, ka Sondara gadījums ir mainījis tiesībsargājošo iestāžu izpratni par mediju drošību, tomēr vēl ir kur tiekties.

    Žurnālistu kritika ir normāla un nepieciešama, tomēr apzināta mediju diskreditēšana, noniecināšana veicina pašcenzūru, kas nav neviena demokrātiskas valsts iedzīvotāja interesēs, kamēr Kremļa propagandisti par to tikai priecātos.

    15 min
  • Naktsāķis 06.02.2026

    Raidījums, kurā dzirdēsiet daudz noderīgas informācijas: notrauksim putekļus no seniem padomiem, soda vienības ceļu satiksmē, veidosim jaunu latviešu vārdu, stāsts par kādu vietu Latvijā, aktīva komunikācija ar klausītāju, kāda sen nedzirdēta dziesma, iesūtītie joki, "Dziesmu kaujas" balsojuma kaislības un vēl daudz visa kā...

    Naktsāķis- gaumīgi, pozitīvi, ar odziņu!!!

     

    DZIESMU KAUJA

    Tiek piedāvātas trīs dziemas, no kurām klausītāji izvēlas vienu, kuru dzirdēt kā raidījuma pēdējo dziesmu.

     

    1. Vējiem Līdzi- Tuvu man nāc (41%)
    2. Kaimiņi- Bugi, vugi (39%)
    3. Inguss Pētersons- Skrien kamēr vari (20%)
    4.  

       

      Spēle "ĀĶĪĢAIS ĀĶIS"

      Septiņi nestandarta  jautājumi Latvijā atpazīstamai personai. Par pareizu atbildi - 3 punkti, par jautru un atjautīgu - 2 punkti. Izmantojot četrus atbilžu variantus -1 punkts, nepareiza atbilde - 0 punktu.

      1. Māris Mihelsons- 20 punkti
      2. Ainārs Bumbieris, Mārtiņš Bergmanis, Andris Eriņš- 19 punkti
      3. S. Glāzupa, A. Andrejeva, M. Upmane- Holšteine, I. Rudzīte, S. Berezina, Ģ. Strumpmanis, A. Gruzdiņš- 18 punkti
      4. Olga Dreģe, A. Rancāne, J. May, A. Bulis, A. Uškāns, A. Baltacis, J. Kaukulis, Ģ. Auzāns, G. Andžāns, Gustavo- 17 punkti
      5. Anmary, L. Robežniece, D. Lūriņa, J. Paukštello, A. Krauze, A. Ābelīte, M. Aizpurietis, J. Krūmiņš, A. Naglis, J. Bārtulis- 16 punkti
      6. S. Kasparsone, Uldis Dumpis, Ģ. Ķesteris, A. Rancāne, J. Jubalts, K. Gupalo, I. Baumane- Pētersone, R. Bergmanis, K. Kazāks, A. Zviedris, K. Markševics, M. Zvagulis, M. Balodis, H. Joniškāns, J. Hiršs, M. Galvanovskis, M. Liedeskalna- 15 punkti
      7. A. Gavare, Igo, Intars Busulis, F. Ķiģelis, N. Pauniņš, Patrisha, G. Gavers, Būū, I. Krumholcs, A. Ančevskis, K. Karēļins, R. Sējāns, E. Strazdiņš, G. Lintiņš, Dj Rudd, K. Krievkalns, Ivčiks, A. Lozinskis- Lūsis- 14 punkti
      8. A. Stafecka, A. Kukuvass, A. Babris, A. Klintsons, S. Jēgers, Roberto, L. Valters, A. Runčis, S. Lorencs, E. Jansons, G. Ločmelis- 13 punkti
      9. D. Petkeviča, M. Naumova, Ģirts Jakovļevs, R. Dūduma, I. Vekmanis, M. Linde, I. Grīsniņš- Grīslis, M. Kits, U. Timma, I. Ruņģis, R. Vītols, A. Rullis, H. Zariņš, A. Birzmalis, R. Pētersons, A. Sviķis, R. Melberds, J. Kalniņš, A. Mincis- 12 punkti
      10. R. Devīte, K. Šomase, G. Jākobsons, G. Račs, M. Sloka, V. Zemgals, N. Grabovskis, M. Tālbergs, A.Ieviņš, Ē.Loks, N. Ķietis, J. Rēdlihs, J. Jarāns, K. Tīmanis, R. Stašāns, U. Deigelis, J. Skrajāns- 11 punkti
      11. E. Veidemane, Frīdis, A. Ērglis, M. Strods, S. Sproģis, M. Jātnieks, U. Marhilēvičs, J. Pētersons, Rikardions, J. Stībelis, Ž. Siksna, A. Oskis, V. Tilčiks- 10 punkti
      12. B. Indriksone, M. Blāze, U. Miezītis, J. Kirmuška, A. Šīrants, J. Kļaviņš,  M. Pelsis, A. Skuja, A. Semēvics, V. Gorņevs, M. Riva, G. Veits, Aigariņš, A. Brīnums- 9 punkti
      13. Kato, L. Šomase, J. Auzāns, A. Veisbārdis, S. Dubovs, A. Šimpermanis, E. Vestmanis, J. Buķelis, H. Kalvītis, N. Jakušonoks, A. Reiniks, R. Rubenis, A. Auzāns- 8 punkti
      14. Inese, A. Lapšāns, N. Puzikovs, J. Graudiņš, L. Dzelzītis, N. Liepinš, Z. Neimanis, A. Leimanis,M. Egliens, N. Rutulis, A. Daņiļenko- 7 punkti
      15. Ieva Akurātere, Juris Ostrovskis, Juris Leimanis, Dzintars Ziediņš- 6 punkti
      16. Emīls Balceris, Toms Bricis, Lauris Reiniks, Aigars Pomaskovs- 5 punkti
      17. Aigars Dinsbergs, Harijs Užāns- 4 punkti
      18. 0 min
      19. Sportisti jau sākuši sacensības. Gaidām ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju

        Oficiālā atklāšanas ceremonija vēl tikai šovakar, bet ziemas olimpiskās spēles Itālijā jau ir sākušās. Trešdien un ceturtdien kalnu slēpotāji, kērlinga meistari, snovbordisti un hokejistes sāka savus startus.

        Pulksten 21:00 sāksies spēļu atklāšanas ceremonija. Tiešraidē to, protams, raidīs arī Latvijas TV.

        Gaidot atklāšanas ceremoniju, uzklausām, ko no tās cer sagaidīt mūsu delegācija. Stāsta Harijs Vitoliņš, Latvijas hokeja izlases galvenais treneris un karognesējs 2002. gadā, kā arī olimpisko spēļu debitants, hokejists Kristiāns Rubīns.

        Sazināmies arī ar Jāni Ķipuru, kurš bija karognesējs 1992. gadā Albervilā, Francijā. Kopā atmināmies to laiku un iezīmējam arī to, kas gaidāms šajās spēlēs.

        Spēļu atkāšanas ceremonija notiks leģendārajā San Siro stadionā Milānā, kur ikdienā spēlē futbolu, un tas ir viens no leģendārākajiem futbola stadioniem pasaulē. Lai gan nekas vēl nav oficiāli paziņots, gaidāms, ka atklāšanas ceremonija savā ziņā būs arī veltījums stadiona vēsture. Stadionā ir vietas aptuveni 80 tūkstošiem līdzjutēju, un tas tika atvērts tieši pirms 100 gadiem. 2025. gada rudenī Milānas pilsēta nobalsoja par stadiona nojaukšanu, un tā vietā pēc kāda laika sliesies jauns stadions.

        Kā to nosaka Olimpiskā harta, pasākuma programmā būs mākslinieciskie priekšnesumi, kas atspoguļos rīkotājvalsts, tātad Itālijas, un rīkotājpilsētu – Milānas un Kortīnas – kultūru, būs sportistu parāde un olimpiskās uguns iedegšana.

        Spēles oficiāli atklās Itālijas prezidents Serdžo Matarella. Šīs būs pirmās ziemas olimpiskās spēles, kuru atklāšanas ceremonija notiks Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidentes Kērsijas Koventrijas prezidentūras laikā. 

        Atklāšanas ceremonijas scenārijs, kā allaž, tiek turēts noslēpumā, bet naskākie mediju izlūki pasaulē ir snieguši savus minējumus. Pastāv uzskats, ka mūzika būs ceremonijas centrālais elements, lai gan līdz šim ir apstiprināti tikai daži mākslinieki. Ceremonijas koncepcija paredzot izcelt vairākas sacensību norises vietas.

        25. ziemas olimpiskajās spēlēs kopumā plāno startēt 2871 sportists un sportiste no 92 valstīm, bet Latviju pārstāvēs 68 sportisti. Šī ir lielākā delegācija, ar kādu Latvija jebkad piedalījusies ziemas spēlēs. Mums būs atlēti biatlonā, bobslejā, kamaniņās, skeletonā, daiļslidošanā, distanču slēpošanā, kalnu slēpošanā, šorttrekā un, protams, arī hokejā - mūsu vīru hokeja valstsvienība 7. reizi piedalīsies olimpiskajās spēlēs, ja ieskaitām arī vienu reizi pirms padomju okupācijas laika. 

        Tieši hokeja izlases kapteinis, Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris Kaspars Daugaviņš būs viens no mūsu karognesējiem atklāšanas ceremonijā. Viņš to darīs līdzās mūsu kalnu slēpotājai Dženiferai Ģērmanei. 

        Hokejisti visbiežāk nesuši mūsu karogu - sākot ar Leonīdu Jāni Vedēju 1936. gadā Bavārijā, bet pēc neatkarības atgūšanas to darījuši vīri, kuri tagad jau ir izlases treneru štābā - Harijs Vītoliņš, Artūrs Irbe, Sandis Ozoliņš un Lauris Dārziņš. Gandrīz tikpat bieži arī bobslejisti bijuši mūsu karognesēji.

        Mūsu sportistiem pirmie starti rītdien, 7. februārī. Rīta pusē Elvis Opmanis aizvadīs nobraucienu kalnu slēpošanā, vēlāk skiatlonā sacensības sāks mūsu slēpotājas Patrīcija Eiduka, Kitija Auziņa, Linda Kaparkalēja un Samanta Krampe, bet vakarpusē pirmie divi braucieni mūsu kamaniņiekiem Kristeram Aparjodam un Gintam Bērziņam. 

        Precīzāka informācija par starta laikiem meklējama portālā lsm.lv un pašas sacensības varat skatīties kanālā LTV7.

        17 min
      20. Piektdiena, 6. februāris, pl. 16:00

        Sākas ziemas olimpiskās spēles Itālijā.

        Šī gada janvāris ir bijis „dārgākais” elektrības cenas ziņā, to ietekmēja aukstie laikapstākļi.

        2025. gada pēdējā ceturksnī kiberincidentu skaits Latvijā pieaudzis.

        Plānotās izmaiņas Rīgas bērnudārzu tīklā gaidāmas apkaimēs, kurās pēdējos gados novērots lielākais deklarēto jaundzimušo skaita kritums.

        Koncertzāles "Gors" valdes locekle turpmāk būs Ilona Rupaine.

        40 min
      21. Aukstā laika dēļ Latvijā janvārī bijusi visu laiku dārgākā elektrība

        Aukstā laika dēļ Latvijā janvārī bijusi visu laiku dārgākā elektrība. "Nord Pool" biržā elektroenerģijas cena aizvadītajā mēnesī bija rekordaugsta. Un, salīdzinot ar decembri, elektrības cena Latvijā palielinājusies par gandrīz 83%. Cenas ietekmēja gan pieaugošs pieprasījums, gan arī aukstuma radītas grūtības ražošanā. 

        Galvenais, no kā ir atkarīgs iedzīvotāju elektrības rēķins, ir tas, vai cilvēkam ir noslēgts līgums par fiksēto vai mainīgo elektroenerģijas tarifu. Fiksēto tarifu gadījumā biržas cenu svārstības neietekmē rēķinus. Tādi līgumi par elektroenerģijas piegādi ir noslēgti lielākai daļai iedzīvotāju – piemēram, elektroenerģijas tirgotāja "Enefit" gadījumā izmaiņas neskars 80 procentus klientu, stāsta uzņēmuma valdes loceklis Edgars Cvetkovs

        Uzņēmumā stāsta, ka ir vairāki veidi, kā izmantot biržas cenu svārstības lai ietaupītu. Siltajos laikapstākļos elektrības ražošana vienmēr ir efektīvāka, tāpēc var, piemēram, laikus slēgt līgumu par fiksēto tarifu tikai uz ziemas sezonu. Tāpat biržu cenas mainās ik pa stundai, atkarībā arī no diennakts laika, un aktīvi tām sekojot, var savlaicīgi ieplānot darbības, kas prasa lielāku elektrības patēriņu – piemēram, veļas mazgāšanu, elektroauto uzlādi un tamlīdzīgi – uz lētākām stundām.

        To, ka fiksēto elektrības cenu līgumi ne vienmēr ir paši izdevīgākie, saka pārvades sistēmas operators – Augstprieguma tīkli. Liels aukstums uz laiku veicināja biržas cenu kāpumu, bet tas var ātri mainīties, skaidro „Augstprieguma tīklu” valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

        5 min