
Sign up to save your podcasts
Or


Rit otrā diena ziemas olimpisko spēļu diena Itālijā, kurā arī Latvijas sportisti ir trasēs. Biatlonisti stafetē izcīnījuši 12. vietu. Distanču slēpotājs Raimo Vīgants skiatlonā palika 51. vietā. Gaidām kamaniņu braucēju startu.
Sniega trasē Antholcā aizvadīta pirmā disciplīna biatlonā – 4x6km jauktā stafete komandām. Šī disciplīna OS ir jau kopš 2014. gada, bet Latvija tajā piedalījās pirmoreiz.
Startēja Andrejs Rastorgujevs, Renārs Birkentāls, Baiba Bendika un Estere Volfa. Latvija 21 komandas konkurencē finišēja 12. vietā.
Tesero distanču slēpošanas trasē šodien skiatlona sacensībās kungiem starp 75 dalībniekiem bija arī latvietis Raimo Vīgants. Viņam šīs ir otrās spēles pēc dalības Pekinā pirms četriem gadiem, kur viņš šajā disciplīnā palika 51. vietā. Arī šoreiz Raimo izcīnīja 51. vietu. Sportists pats pēc finiša nebija īpašā sajūsmā, bet nebija arī pārāk sarūgtināts. Kā zināms, viņam labāk veicas sprinta distancē.
Savukārt Kortīnā šovakar gaidāmi divi izšķirošie braucieni kamaniņās vīriešiem. Pēc pirmajiem diviem braucieniem Kristers Aparjods ieņem 4. vietu, no labāko trijnieka atpaliekot aptuveni divas desmitdaļas no sekundes, bet Gints Bērziņš noslēdz desmitnieku.
Lai vērtētu mūsu sportistu sniegumu un izredzes, sazināmies ar Latvijas kamaniņu sporta federācijas ģenerālsekretāru Kristapu Mauriņu, kurš pats arī 2014. gadā bija olimpisko spēļu dalībnieks.
Vēlam veiksmi sportistiem, sacensībām līdzi varēs sekot Latvijas TV jau no plkst. 18.
Nesen atzīmējām 105. gadskārtu kopš Latvijas Republikas atzīšanas de jure - 1921. gada 26. janvārī toreizējā Antantes Valstu padome ar savu Atzīšanas aktu padarīja Latviju par pilnvērtīgu starptautisko attiecību subjektu. Raidījumā skatījums uz Latvijas vispārējo situāciju pagājušā gadsimta 20. gadu starptautisko attiecību kopainā.
Skaidro vēsturnieki - profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Inesis Feldmanis, Latvijas Kara muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītājs Gints Apals un Latvijas Nacionālā arhīva vadošo pētnieks Artūrs Žvinklis.
Ziemas olimpisko spēļu laikā raidījums Piespēle skan no Itālijas. Tās sākās šonedēļ, un arī visas sarunas raidījumā saistītas ar spēļu norisi. Tā kā spēles norisinās vairākās vietās, šoreiz arī raidījumā viena saruna no Milānas, otras - no Kortīnas.
Kortīnā tapusi Mārtiņa saruna ar Mārtiņu Sauso, Kortīnas ledus trases vienu no ledus meistariem, grupas vadītāju. Oficiāli viņš šādu amatu neieņem, bet faktiski viņā vada vadošo ledus meistaru grupu, kurā ir gan kanādieši, gan dienvidkorejietis un, protams, arī vietējie itālieši.
Tikmēr Māris ir aprunājies ar Haraldu Silovu, bijušo šorttrekistu, ātrslidotāju un tagad šorttreka treneri. Viņš strādā vienā no spēcīgākajām komandām pasaulē tieši šajā sporta veidā - Nīderlandes izlasē. Kā viņam klājas? Kā nīderlandieši ir gatavojušies šīm sacensībām? Un galu galā, kā pie Nīderlandes izlases klājas Reinim Bērziņam, mūsu vienam no vadošajiem šorttrekistiem?
Ārsts Aloizs Alcheimers un citāti no Komunistiskās partijas manifesta. Krieviskās un latviskās vienas ģimenes daļas. Dzīvokļi, ēdieni, jautājumi un atmiņas, arī tās, kuru vairs nav. Vēsturnieks Kaspars Zellis Ingas Žoludes romāna "Tēvs" pēcvārdā raksta, ka "varam grāmatā meklēt epizodes, kas uzjundīs mūsu pašu atmiņu, jo viena no laba literārā darba īpašībām ir būt par katalizatoru savas pieredzes pārdomāšanai".
Un pat tad, ja tu atved no Londonas Šerloka Holmsa cepuri tēvam, ir jāpaiet laikam, lai pārkāptu pāri kādai viņa atbildei par karu…
Iespējams, par šo grāmatu varēs rakstīt, ka tā ir vispersonīgākais Ingas Žoludes darbs. Tikpat ir iespējams, ka autore teiks, ka tā nav.
Ingas Žoludes "Tēvu" izdevusi "Dienas Grāmata".
Par grāmatu "Tēvs" Inga Žolude plašāk stāsta raidījumā Kultūras rondo:
Raidījumu atbalsta:
Meteņu laikā "Etnovēstis" stāsta par tradicionālās dziedāšanas grupas "Saucējas" piedzīvojumiem Starptautiskajā tradicionālās mūzikas festivālā "Sur Jahan" Indijā, kā arī 13. februārī gaidāmo koncertu "San Sabino draudzība". "Klasikas" studijā viesojas dziedātāja un etnomūziķe Eli Ellere.
Īpaši šim 13. februāra vakaram trio apvienojas Dienviditālijas un Latvijas folkloras mūziķi – tamburīnu meistars Andrea Kvinto (Quinto), Eli Ellere ar stabuli un Jānis Zemgus Jātnieks ar bajānu. Koncertā skanēs latviešu meldiš ar aktīviem ritmiem un arī dažas melodijas itāļu mēlē. Andrea dzīvo Puglijā, un ir slavens tradicionālo tamburīnu meistars, kurus prot arī prasmīgi spēlēt.
Otrs šīs pop-up ethno apvienības nosaukums ir "Tupeņu pasta". Un trešais - "Spaghetti in da flat land".
Ciemos pie etnokompānijas "Zeidi" vadītājas, tradicionālās dejas entuziastes Daces Smirnovas devās JVLMA IV kursa etnomuzikoloģijas studente Linda Šarkova. "Zeidu" kodolu veido dancotāji un muzikanti: vadītāja Dace (vijole), Andris – akordeons, Ilze – cītara, Niks – bubyns, Inese un Gita – vijoles, Jānis – mandolīna un Osvalds – basģitāra un mutes ermoņikas.
Saruna notiek "Zeidu" devītās dzimšanas dienas priekšvakarā, kuru kompānija atzīmēs ar krāšņu balli Zemgalē, Staļģenē. Atskatāmies arī uz grupas ceļa sākumu un meklējam, ko īsti nozīmē tās nosaukums. Sarunas centrā ir gaidāmais Meteņu danču vakars kultūras centrā "Imanta", kas notiks 20. februārī plkst. 19.00. Divu stundu garumā "Zeidi" rotaļāsies, dziedās, dejos un aicinās ikvienu nosvinēt Meteņus – latviešu jauno gadu, kā Dace saka. Sarunā izskan arī viņas pārdomas par gadskārtām un Meteņu tradīciju mūsdienās.
Kāpēc cilvēki izdomā šausmas un šausmuļus? Un kā nosvērt simts miljonus tonnu ūdeņraža? Par to domājam ar Robertu. Lasām Sabīnes Bolmanes "Laipni lūgti pie šausmuļiem jeb draudzēšanās iesācējiem" ("Latvijas Mediji") un Krisa Vormela "Laipni lūgti muzejā: Planetarium" ("Jāņa Rozes apgāds").
Gleznotājas Vijas Celmiņas balvas pirmās ieguvējas Ievas Putniņas darbi šobrīd skatāmi "KIM?" Laikmetīgās mākslas centra duo-izstādē "Spēkstacija". Tajā kopā ar mākslinieci Annu Egli veidojies dialogā bāzēts ideju izvērsums.
"Eglei un Putniņai mijiedarbojoties, izstāde četros secīgos spēka staciju cēlienos-turpinājumos aptver jaunradītu darbu kopumu lielo formu glezniecības un tēlniecības tehnikās, un izceļ nepieciešamību (pie)tuvoties dabas procesiem, uzturēt iekšējo harmoniju un kopt individuālos enerģiju resursus," rakstīts galerijas pieteikumā.
Bet Kaspars Zariņš, dodoties uz izstādi, juties samīļots, jo darbi apbūruši ar savu patieso sirsnību.
Sarunā ar Ievu Putniņu – ne tikai par viņas bērnību un draudzības spēku, bet arī mīlestību uz dabas augiem, ūdeni un laukakmeņiem; par aizrautību un ideālo vidi; par nepieciešamību domāt un skatīties; par pedagoģisko darbu Jaņa Rozentāla mākslas skolā un ne tikai…
Pārraides producente – Inta Pīrāga.
"Sekumiem ir trīs vai četri zeri, bet daškām ir tikai divi zeri. Mēslus mēž ar sekumiem, ar daškām daško labību un sienu." Jaunpiebalgas kultūras centrā klausāmiesm piebaldzēnu izloksni un uzzinām, kas ir Saku veči un kā gatavo "spēķes".