
Sign up to save your podcasts
Or


Gadu desmitiem Rozalindas izšķirīgā loma DNS struktūras atklāšanā bija aizmirsta. Un viņa nav vienīgā zinātniece sieviete, kurai bijis šāds liktenis. Daudzas ir atstumtas vai izdzēstas no vēstures par labu vīriešu kārtas kolēģiem!
Par laimi, pasaule ir drusku mainījusies!
------
"Leģendām pa pēdām" - neticami aizraujošs raidieraksts, kurā vēsture kļūst par piedzīvojumu.
Podkāsts "Leģendām pa pēdām" ir "France Inter" oriģinālpodkāsta "Les Odyssees" adaptācija.
Fredriks Kuks un Roberts Pīrijs - kurš ir blēdis?
Kurš melo sabiedrībai? patiesībā sasniedza Ziemeļpolu? Vai tas patiesi bija tikai viens no šiem abiem? Vai varbūt tas bija vēl kāds trešais?
------
"Leģendām pa pēdām" - neticami aizraujošs raidieraksts, kurā vēsture kļūst par piedzīvojumu.
Podkāsts "Leģendām pa pēdām" ir "France Inter" oriģinālpodkāsta "Les Odyssees" adaptācija.
Viņš bija stratēģijas ģēnijs un lielisks celtnieks, piedalījās antīkās pasaules lielākajā ratu kaujā un parakstīja pirmo miera līgumu, par kuru joprojām ir saglabājušās kādas liecības. Viņa vārds ir Ramzess Otrais.
Var droši teikt, ka Ramzess Otrais sekmīgi īstenoja iecerēto: izturēja laika pārbaudi - gluži kā viņa mūmija!
------
"Leģendām pa pēdām" - neticami aizraujošs raidieraksts, kurā vēsture kļūst par piedzīvojumu.
Podkāsts "Leģendām pa pēdām" ir "France Inter" oriģinālpodkāsta "Les Odyssees" adaptācija.
Gluži kā vientuļš vilks, Tatanka Jotanka, vairāk pazīstams kā Sēdošais Bizons, klīst pa Ziemeļamerikas rietumu līdzenumiem.
Sēdošais Bizons ir drosmīgs karotājs. 19. gadsimta sešdesmitajos gados, kad baltie cilvēki nolēma iebrukt viņa tautas zemēs, viņš pret tiem cīnījās ar niknumu, spēku un drosmi.
------
"Leģendām pa pēdām" - neticami aizraujošs raidieraksts, kurā vēsture kļūst par piedzīvojumu.
Podkāsts "Leģendām pa pēdām" ir "France Inter" oriģinālpodkāsta "Les Odyssees" adaptācija.
1912. gada 15. aprīlī netālu no Kanādai piederošās Ņūfaundlendas salas plašajā Atlantijas okeāna ziemeļdaļā saule aust pār bezgalīgi mierīgajiem ūdeņiem. Kurš gan varētu iedomāties, ka tikai pirms dažām stundām te risinājās baiga traģēdija, kas saticinās visu pasauli!
Ap pulksten diviem divdesmit pēc sadursmes ar aisbergu te nogrima "Titāniks" - vislielākais un skaistākais tvaikonis pasaulē.
Izdzīvojušo vidū bija divi bērni – Mišels un Edmons Navratili, kuri ar citu vārdu bija devušies pāri Atlantijas okeānam kopā ar tēvu. Diemžēl visi viņus drīz vien iepazīs kā Titānika bāreņus.
------
"Leģendām pa pēdām" - neticami aizraujošs raidieraksts, kurā vēsture kļūst par piedzīvojumu.
Podkāsts "Leģendām pa pēdām" ir "France Inter" oriģinālpodkāsta "Les Odyssees" adaptācija.
Runas par NATO izjukšanu un drīzām beigām ir pārspīlējumi, un gandrīz 80 gadu laikā kopš tās izveides NATO ir bijusi jēdzīgākā starptautiskā organizācija, kas turklāt pārdzīvojusi vairākas krīzes. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt izteicās Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.
Viņš teica, ka Davosas tikšanās rezultāts saistībā ar Grenlandes lietu jau rāda, ka pārvarēta būs arī šī NATO krīze.
Raidījumu klausieties audio pielikumā. Piedāvājam būveksperta padomus, kā daudzstāvu mājā uzlabot vannas istabas konstrukcijas, lai vannas istaba būtu komfortabla un pasargāta no mitruma negatīvās ietekmes.
1.jautājums. Vēlos uzsākt remontu trīs stāvu ēkas trešā stāva dzīvokļa vannas istabā. Māja celta 1983.gadā. Līdz šim ir nomainīts tikai logs. Šobrīd nav ne mazākās nojausmas, kas notiek zem vannas istabas grīdas.
1.1. Kā un ar ko siltināt vannas istabas ārsienas un sienas kāpņu telpas pusē? Ārpusē starp stāvu pārsedzēm siena ir vien 8cm bieza, veidota no koka rāmja, apšūta ar šīferi un pildīta ar pakulām. Kāpņu telpas pusē mūrēts ķieģelis.
1.2. Kā vannas istabā veidot silto grīdu? Šobrīd pie -10 grādu sala telpā ir +19 un uz grīdas brīžiem veidojas sarma. Pārējā dzīvoklī zem koka grīdas, kas ir vienā līmenī ar vannas istabu, bija 27cm tukšums.
1.3. Pārējās telpās grīdas segumu izveidoju no 20cm beramā keramzīta, plēve, stiegrojošais siets ar nelielu distanci, 5cm betons un grīdas segums - lamināts ar korķa apakšklāju. Vai viss ir pareizi? Vai ko līdzīgu varu darīt arī vannas istabā? Tikai betonā iestrādājot apsildāmās grīdas caurules un pa virsu flīzes?
2.jautājums. Lauku māja. Grīdā zem koka dēļiem starp lāgām ir 10cm izdedžu kārta, ruberoīds, apakšā plāns, drupens betons un putekļu sausa smilts. Vai vajadzētu visu izņemt un siltināt pēc mūsdienu standartiem ar EPS un betonu. Pa virsu izdedžiem nevaru siltināt, jo griesti zemi. Vai no siltuma ekonomijas viedokļa atmaksāsies visu izņemt un pārbūvēt ar modernu siltināšanas materiālu?
3.jautājums. Iegādājos dzīvokli mājā, kurai sienās ir 15cm platas gaisa spraugas. Vai šajās spraugās, kā siltinājumu, drīkst pūst vati vai pildīt ar putuplasta bumbiņām? Sienas pēc tam no iekšpuses tiks siltinātas ar 15cm vati un rīģipsi.
4.jautājums. Ko likt starp koka dubultlogiem, lai neaizsalst stikli? Kad sāku kurināt plīti, viss pludo. Mājai malkas apkure un vecie koka logi.
Satversmes aizsardzības birojs: Krievijas radītie drošības riski Eiropai un Latvijai būtiski palielinās.
Satiksmes ministrs prasa precizēt dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviesēja ziņojumu par jau izbūvētām daļām, kurām projekta īstenošanas secības maiņas dēļ ir nepieciešama konservācija.
2025. gada vārds – "klausiņas", nevārds – "trigerēt", spārnotais teiciens – "Mēs visi esam vienā laivā!".
Pasaules kārtība strauji mainās – starptautiskās attiecībās Latvijai jābūt gatavai tam, ka pārmaiņas ierastajā realitātē ir neizbēgamas, un priekšā ir daudz kā nezināma.
Mums nav ilūziju – apdraudējums no Krievijas puses turpinās pieaugt. Tā Latvijas Radio uzsver Satversmes aizsardzības biroja direktors Egils Zviedris. Šodien, 26. janvārī, specdienests publicējis pērnā gada darbības pārskatu, kurā uzsvērts, ka Krievijas radītie drošības riski Eiropai un Latvijai būtiski palielinās. Lai arī šobrīd Krievija Latvijai nerada tiešu militāro apdraudējumu, tomēr vairākas pazīmes norādot uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā. Turklāt savu politisko ietekmi Rietumvalstīs un starptautiskās institūcijās izvērš arī Ķīna.
Krievijas mērķis ir vājināt Rietumus gan valstiskā, gan starptautiskā līmenī. Pēdējo gadu laikā Rietumu kā eksistenciāla drauda valdošajam režīmam uztvere ir tikai pastiprinājusies. Krievija uzskata, ka tā jau šobrīd atrodas tiešā karadarbībā ar Rietumiem un ka cīņa notiek gan Ukrainā, gan globāli, gan ideoloģiski. Krievijas draudu uztverei saasinoties, drošības riski Eiropā būtiski palielinās. Tā norādīts Satversmes aizsardzības biroja pērnā gada darbības pārskatā.
Specdienests vēsta, ka savas ietekmes un plānu īstenošanai, Krievija turpina izmantot un pastāvīgi pielāgo jau esošos hibrīdinstrumentus, un arī veido jaunus. Viens no arvien aktīvāk piemērotajiem ir juridisko mehānismu izmantošana starptautiskajā arēnā ar mērķi diskreditēt Latviju, un ilgākā laika posmā panākt, ka uz valsti veic starptautisku spiediens, lai Latvija mainītu savu rīcībpolitiku pret Krieviju.
Tāpat pārskatā norādīts, ka Krievija turpinās uzturēt arī militāru apdraudējumu savām kaimiņvalstīm un NATO kopumā. Tās ekonomikas militarizācija un militāro spēju attīstīšana turpināsies arī pēc kara Ukrainā noslēguma vai iesaldēšanas.
Specdienesta vērtējumā, Krievijas uztvere par Latviju kļūst arvien līdzīgāka tai, kāda Krievijai bija par Ukrainu pirms kara sākšanas. Šobrīd Krievija Latvijai nerada tiešu militāro apdraudējumu, tomēr virkne pazīmju norādot uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā.
--
Latvija jau tradicionāli uzsver, ka Krieviju zinot labāk, tāpēc skaidri Latvijas drošības dienestu brīdinājumi par iespējamu apdraudējumu raisa īpašu uzmanību un satraukumu. Tā vēsta Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitāte asociētais profesors Māris Andžāns.
Vienlaikus pētnieks gan kritizē Satversmes aizsardzības birojs pērnā gada publisko pārskatu, norādot, ka tas ir vispārīgs un nesniedz jaunu informāciju. Tajā galvenokārt pārstāstītas jau zināmas Krievijas aktivitātes pret Latviju un Rietumiem, kā arī situācija Krievijā un Krievijas–Baltkrievijas attiecībās. Taču tajā trūkstot konkrētāku piemēru par apdraudējumu un skaidrāka redzējuma par to, kā valsts sevi varētu labāk aizsargāt. Kā piemēru Andžāns min tēzi, ka Krievijas uztvere par Latviju arvien vairāk līdzinās tai, kāda bija pret Ukrainu pirms pilna mēroga iebrukuma. Viņaprāt, šis apgalvojums ir uzmanības vērts, taču pārskatā tam nav sniegts pietiekams pamatojums, un to šobrīd ir grūti pārbaudīt.