By
Download on the App Store

episodes

  • Vai diasporas jauniešus interesē iespēja iegūt augstāko izglītību Latvijā?

    Vai diasporas studentus interesē iespēja iegūt augstāko izglītību Latvijā? Un vai mūsu augstskolām ir, ko piedāvāt jauniešiem, kas apsver iespēju braukt studēt uz savu vai vecāku, pat vecvecāku dzimteni? To skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.

    Sarunā piedalās trīs diasporas studenti - Āris Putenis, Mikus Atvars un Agate Kontrerasa, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes Absolventu un ziedojumu piesaistes nodaļas vadītāja Anita Straujuma, Rīgas Stradiņa universitātes Studiju administrēšanas nodaļas projektu vadītāja Elīna Belecka, Latvijas Universitātes Ārvalstu studentu nodaļas vadītāja Zane Svilāne un Valsts izglītības attīstības aģentūras nodaļas "Study in Latvia" vadītāja Sintija Šmite-Tilika.

    Pirms sešiem gadiem Latvijas Universitātes diasporas un migrācijas pētījumu centra veiktajā pētījumā "Diasporas jauniešu piesaiste profesionālās un augstākās izglītības iestādēm Latvijā" secināts, ka aptuveni trīs ceturtdaļas diasporas jauniešu, kuri plāno turpināt mācības nākotnē, ir interesējušies par izglītības iespējām Latvijā. Vecāku vidū šī interese esot krietni mazāka. Visbiežāk par studijām Latvijā interesējas tie, kuri mācības domā turpināt bakalaura līmenī, mazāk - ja tas ir stāsts par profesionālo vai arodizglītību un doktorantūru. Un arī augstākās mācību iestādes arvien vairāk domā par to, kā orientēties uz diasporas jauniešiem kā mērķgrupu un nepieciešamību apzināt un pielāgoties viņu vajadzībām. Ir pieprasījums, būs piedāvājums. Vai otrādi - būs piedāvājums tad, ja ir pieprasījums? 

     

     

    41 min
  • Bērnu audzināšana skandināvu gaumē, jeb kā izaudzināt vikingu

    Kāda ir bērnu audzināšana skandināvu gaumē? Meklējam atbildi, iedvesmojoties no Helēnas Raselas grāmatas "Kā izaudzināt vikingu?".

    Grāmatas autore ir britu žurnāliste, kura, dzīvojot Dānijā un tur audzinot savus trīs bērnus, vēro no malas un meklē atbildi uz jautājumu, kā tas var būt, ka tieši Ziemeļvalstīs, dzīvojot salīdzinoši skarbā klimatiskā vidē, izaug laimīgākie cilvēki pasaulē? 

    Ģimenes studijā sarunājas grāmatas "Kā izaudzināt vikingu?" latviešu valodas tulkojuma redaktore Ilze Vācere, režisore, divu pieaugušu bērnu mamma Ilze Burkovska-Jakobsena, viņas bērni ir auguši Norvēģijā, piecu bērnu mamma Lelde Alksne, kura ar ģimeni atgriezusies Latvijā pēc ilgākas dzīves Norvēģijā un turpina bērnus audzināt "vikingu garā", divu bērnu mamma Sintija Potaičuka, kurā dzīvo Dānijā.

    Ierakstā uzklausām Maiju Štrālu-Ibsenu, četru bērnu mammu, kura dzīvo Dānijā.

    Piezīme. 2025. gada ANO ziņojumā par pasaules laimi, kurā valstu vieta noteikta, pamatojoties uz iedzīvotāju atbildēm par to, kā viņi paši vērtē savu dzīvi. Laimīgāko valstu pirmajā desmitniekā ir visas Ziemeļvalstis: Somija ieņem 1. vietu, Dānija - otro, Islande - trešo, Zviedrija - ceturto, bet Norvēģija - 7. vietu. Starp citu, pētnieku analizētajā periodā starp 2022. un 24. gadu Latvija ierindojusies tikai 51. vietā. 

    54 min
  • Krustpunktā: Paraksts pārsteidza. Intervija ar Daigu Mieriņu

    Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas parakstītais aicinājums piešķirt Nobela Mieru prēmiju ASV prezidentam Donaldam Trampam raisījis ļoti pretrunīgas, tajā skaitā arī emocionālas reakcijas. Droši vien tādēļ, ka pēc daudzu cilvēku sajūtām tas skar mums eksistenciālu lietu - mūsu drošību. Proti, tieši tajā laikā Tramps bija nācis klajā ar kārtējiem paziņojumiem saistībā ar vēlmi iegūt Grenlandi kaut pielietojot militāru spēku, un saspīlējums bija nonācis nebijušos augstumos, līdz pat bažām par NATO šķelšanos. Par parakstīšanas motīviem un situācijas vērtējumu runāja ar Daigu Mieriņu (Zaļo un zemnieku savienība) raidījumā Krustpunktā.

     

    54 min
  • "28. režīma" ieviešana jeb Eiropas globālās konkurētspējas viecināšana

    Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz par Eiropu un tās globālo konkurētspēju – par „28. režīmu”, kā to sauc Briselē. Tā ieviešanu kā steidzamu un prioritāru Davosas ekonomikas forumā izziņoja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Skaidrojam, kas tas pa režīmu un kāda no tā jēga?

    Pasaules ekonomikas forumā Davosā šogad notika daudz interesantu notikumu, galvenokārt, protams, saistīti ar Trampa izgājieniem. Bet, ja pieturamies strikti pie ekonomikas un biznesa pasaules, tad viens no būtiskākajiem, ko gan aizēnoja viss iepriekš minētais, bija Eiropas komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas paziņojums par „28. režīma” ieviešanu, jeb EU-INC.

    Savā uzrunā Leiena brīdināja, ka “Eiropai ir jāpaātrina savi centieni neatkarības virzienā (..) un šobrīd par to jau ir izveidojusies reāla vienprātība”. Vienprātība pamatlīmenī, jeb mērķos, ko īsti ar EU-INC ir vēlme panākt, būtībā – apstādināt inovāciju un investīciju izaugsmes atpalicību no citiem pasaulē. 

    16 min
  • Televīzijas saturs pašiem mazākajiem – tiem, kuri skolā vēl neiet

    Televīzijas saturs pašiem mazākajiem – tiem, kuri skolā vēl neiet. Par izglītojoši izklaidējošajiem darbiem bērniem Kultūras rondo pārrunājam ar "Urga, Jo un Po" režisori Ilzi Lasmani-Broži un "Tutas lietu" radītāju, režisori Martu Selecku.

    Cik viegli pārsātinātajā ārvalstu TV piedāvājumā ir iegūt bērnu uzmanību ar oriģinālsaturu latviešu valodā un ko tas prasa no veidotājiem?

     

    25 min
  • Toma Treiņa istudējumu "Mazais cilvēks" Valmieras teātri caurvij cirka pasaule

    Kādā krāmu tirdziņā režisors Toms Treinis iegādājās Ēriha Kestnera grāmatu “Mazais cilvēks”. Stāsts par piecus centimetrus nelielo Maksīti viņu tik ļoti piesaistīja, ka režisors izlēma darbu iestudēt uz teātra skatuves. Uz skatuves dēļiem nonācis stāsts, kuru viscaur caurvij cirka pasaule, lai gan pašu Tomu Treini bērnībā biedēja burvju triki. Kādēļ tad radusies šāda izrāde un kā tieši cirka pasauli ierauga paši aktieri?

    Iestudējums “Mazais cilvēks” Valmieras teātrī ir izrāde jaunākā skolas vecuma bērniem.

    17 min
  • Klačas: kāpēc mēs nevaram dzīvot bez tām un kāda bija tenku nozīme vēsturē

    Cilvēks un tenkas ir nesaraujamas stihijas - tā šķiet, vērojot cilvēces attīstību no tās pirmsākumiem. Valoda mums devusi šo aso ieroci - baumas, klačas un tenkas, radot ne vienu vien rokādi politiskajās un sociālajās sistēmās. Lai cik ļoti mēs uzticētos un paļautos faktos balstītiem datiem, baumas liek saspicēt ausis visiem. Vai tenkošana ir īpaša evolūcijas radīta izdzīvošanas stratēģija? Kāpēc mēs nevaram dzīvot bez klačām un kāda bija tenku nozīme vēsturē? Raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē vēsturnieks, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta vadošais pētnieks Gustavs Strenga, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesore Vita Zelče un psihoterapeits, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns.

    Ernests Heminvejs reiz ir teicis, ka labākais ierocis pret meliem ir taisnība, bet ieroča pret tenkām nav. Tās nudien ir varens līdzeklis, ar kuru cilvēce jau izsenis ir izklaidējusies un arī radījusi ne vienu vien sociālo un politisko rokādi. Kāpēc mēs nevaram dzīvot bez klačām, kā tenkas glāba un postā dzina ļaudis viduslaikos un kā klačas nonāca medijos?

    "No evolūcijas viedokļa baumas un klačas pieder informācijas apmaiņas. (..) Aprunāšana notiek, visi visus aprunā, tā ir diezgan normāla lieta, bet kritiskā domāšana netiek ievērota. Skaidrs, ka informācija netiek rūpīgi pārbaudīta - es dzirdēju, ka tā saka… Var teikt, ka tāds ir mūsu instinkts," skaidro Artūrs Utināns.

    Vai tenkas ir svarīgs instruments diplomātiskajā komunikācijā? 

    Diplomātijā oficiālie saturiskie vēstījumi ir svarīgi, bet vēl svarīgāk ir tas, kā šis saturs tiek pasniegts. Tēlaini izsakoties, saturu varam pielīdzināt dāvanai, kur ļoti nozīmīgs ir iesaiņojums, un šis iesaiņojums diplomātijā ir protokolārie žesti. Ja dāvana ir skaisti iesaiņota, tas atsvērs dāvanas saturisko mazumiņu, un otrādi - ja protokolārie žesti tīšuprāt vai neapzināti tiek pārkāpti vai ignorēti, tad pēc tam diplomātiem pat gadu desmitiem var būt jāstrādā, lai sasmeltu to, ko viens vai otrs politiķis, nezinot protokolārās nianses, ir sastrādājis. Tā šo smalkumu nozīmi skaidro diplomāte, lietišķās etiķetes un diplomātiskā protokola eksperte Sintija Stipre. Kas ietilpst šajos protokolārajos žestos?

    53 min