Vairākus gadsimtus seni cilvēka pīšļi diezin vai būs pirmais, kas nāk prātā, kad iedomājamies, kā pēta cilvēku slimības, uzturu, dzīvesveidu senatnē, taču tieši aizgājēju mirstīgās atliekas ir vesela zināšanu bagāža. Latvijā nevaram lepoties ar mūmijām kapenēs, taču arī pie mums dievnamos un kapenēs apglabāti cilvēki, kuru mumificēto  mirstīgo atlieku pētīšana sniedz unikālu informāciju par attiecīgā laika slimībām, dzīvesveidu, dzīves apstākļiem un daudz ko citu. Jaunie medicīnas studenti apņēmušies apzināt mumificētās atliekas Latvijā un pētīt tās ar mūsdienīgām metodēm. Par ieceri Zināmais nezināmajā plašāk stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja vadītāja, medicīnas vēsturniece Ieva Lībiete un Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas studenti Aleksis Ķeviņš un Madara Uzula.

Purva klimatiskie apstākļi ļauj vēstures liecībām saglabāties gadsimtiem ilgi; tostarp arī senajiem cilvēkiem. Kas purva vidē ir tik īpašs un neparasts, kas ļauj arheologiem palūkoties pat tūkstošiem gadu senā pagātnē? Kas īsti ir "purva līķi" un ko par tiem var atklāt vēl neizstrādos vērtīgos Latvijas purvos?

Pavisam drīz, 22. oktobrī, kinoteātrī "Splendid Palace" pirmizrādi piedzīvos režisora Reiņa Kalviņa filma "Klajumā aiz meža". Darbs pieteikts kā psiholoģisks detektīvs par atradumu purvā, kas sašūpo mazpilsētas iedzīvotāju attiecības. Režisors teicis, ka ideja radusies, kad viņš uzzinājis par purva līķu fenomenu. Proti, laiku pa laikam Eiropā purvos tiek uzietas senas cilvēku mirstīgās atliekas, kas purva apstākļos ir iebalzamētas. Tāpēc šajā stāstā palūkosim no bioloģiska skatu punkta šo tematu, kā šādā vidē var saglabāties dažādi organismi, kuras ir senākas atradnes un kādu informāciju biologam sniedz "purva līķis"? Stāsta Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeogrāfijas nodaļas vadošā pētniece Laimdota Kalniņa.

Oktobra sākumā Latvijā sākusies tradicionālā gripas un citu elpceļu infekciju monitoringa sezona. Gripas izplatība vēl ir zema, bet vai jau pienācis laiks vakcinācijai pret šo un citām sezonālām slimībām? Par vakcināciju, plaušu mēri, kas izplatījies Krievijā, un Rietumnīlas vīrusu interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes profesore

Aktīvākais gripas izplatības laiks parasti ir decembrī, janvāri un februārī. Standarta vakcīna cilvēku aizsargā 4-6 mēnešus. Tāpēc labākais laiks sākt vakcinēties pret gripu ir oktobra otrā puse, novembra sākumā to noteikti būtu jāizdara. Šobrīd diemžēl kavējas standarta devas vakcīnu piegāde, jo diezgan vēlu ražotāji uzzināja, kāds būtu labākais sastāvs. Un ir arī problēmas ar sastāvdaļām. Līdz ar to standarta devas vakcīnu piegāde kavējas. Šobrīd valstī ir pieejama augstas devas vakcīna, kas ir domāta pacientiem vecumā 60+.

Stāsta vēsturnieks Kārlis Sils; pārraides producente Dina Dūdiņa-Kurmiņa 

Lai gan polemika par tā dēvēto dzīvokļu krīzi starp labējiem un kreisajiem politiskajiem spēkiem Latvijas presē bija sākusies jau 1919. gada vasarā, tās būtību un apmērus bija iespējams aptvert vien piecus gadus vēlāk. Togad Rīgas pilsētas Statistiskā valde pirmo reizi veica visaptverošu pētījumu par rīdzinieku dzīvokļiem. Rezultāti bija šokējoši – 111 471 rīdzinieks jeb 37% pilsētnieku dzīvoja mazos un pārapdzīvotos dzīvokļus. Katrā istabā mitinājās vairāk nekā divi cilvēki. Turklāt lielākajā daļā šo vienu vai divu istabu dzīvokļos bija antisanitāri apstākļi, un tie atradās namos, kuros nebija nedz elektrības, nedz tekoša ūdens. Ekstrēmākajos gadījumos mitros pagrabos, pažobelēs un šķūnīšos varēja saspiesti dzīvot pat vairākas ģimenes. Saprotams, no šīs problēmas cieta trūcīgākie rīdzinieki, kuru vairums mitinājās Grīziņkalnā un Latgales priekšpilsētā.

Krīzes apmēri bija šokējoši, un jau nākamajā gadā dome atbalstīja Dzīvokļu krīzes apkarošanas komisijas nodibināšanu. Komisiju veidoja tobrīd ietekmīgi politiķi, prominenti arhitekti un pilsētplānotāji, un tā bija apveltīta ar plašām pilnvarām. Par galvenajiem apkarošanas līdzekļiem kļuva nelielu privātu īres namu kreditēšana un pašvaldības īres namu būvniecība. Patiecoties aizdevumiem tapa liela daļa Teikas apkaimes. Tikmēr pašvaldības īres namus vēl arvien varam redzēt Liepājas, Ropažu, Jāņa Asara, Ausekļa un Valērijas Seiles ielās. Komisijas ambīcijas bija vēl lielākas, tomēr iecerēto neļāva realizēt ekonomiskā krīze trīsdesmito gadu sākumā un politiskās varas maiņa Rīgā pēc 1931. gada vēlēšanām, kad pie varas nāca pašvaldības īres namu būvniecības pretinieki. 

Vairāk - portālā lsm.lv. 

Sociālajos medijos arī Latvijā arvien populārāka kļūst karnivoru diēta, kuras piekritēji uzturā lieto gandrīz tikai gaļu un citus dzīvnieku izcelsmes produktus. Influenceri sola labsajūtu un veselību, bet šie solījumi bieži vien iet roku rokā ar maldiem. Par to stāsta "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" žurnaliste Evita Puriņa. Vispirms par pagājušajā nedēļā plaši izplatījušos mītu, ka Ukrainas triecieni pa "Yandex" datu centriem ievērojami samazināja Krievijas propagandas izplatību.

Kultūrvēsturiskam detektīvam līdzinās pasaulē pazudušo mākslinieks Vilhelma Purvīša gleznu meklējumi, ko pirms diviem gadiem uzsāka Purvīša muzejs. Šis process ir aizraujošs un negaidītu atklājumu pārpilns. Purvīša mantojuma digitālajā katalogā šobrīd apkopoti 450 darbi. 27 no tiem atrasti šogad un tos no piektdienas, 23. oktobra, virtuālā formātā varēs apskatīt kultūras centrā ”Ola”. Izstādē būs eksponētas arī vairākas mākslinieka oriģinālgleznas.

Aicinot uz izstādi, muzejs lūdz atbalstu arī Purvīša dzimtās mājas jumta nomaiņai, kas ir steidzami nepieciešama.

Vilhelma Purvīša dzimtas mājās ”Vecjauži” Zaubē jau trešo gadu top Purvīša muzejs. Pērn tas kļuva par privātu valsts akreditētu muzeju, kurā tiek pētīts Purvīša mantojums, veidots krājums un meklētas pasaulē pazudušās mākslinieka gleznas.

Diemžēl, ”Vecjaužu” jumts ir savu laiku nokalpojis, lubiņās radušies caurumi, steidzami nepieciešams remonts, bet muzejam vienam to paveikt nav pa spēkam.

Krievija grib panākt Ukrainā humanitāro katastrofu. To intervijā Latvijas Radio atzina pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts, Nacionālo bruņoto spēku rezerves pulkvedis un militārais analītiķis Igors Rajevs.

Viņš norādīja, ka Ukrainas pretošanās un uzbrukumi Krievijas mērķiem turpināsies, taču Krieviju tie ietekmējot mazāk, nekā tas, ko Krievija nodarot Ukrainai.

Pagājušajā nedēļā sociālajos medijos parādījās videoieraksts no kāda benzīntanka, kur jaunietis automašīnā ar Lietuvas reģistrācijas numurzīmi pēc degvielas uzpildes aizbrauca nesamaksājis. Zaglis gan ātri tika notverts, bet, ņemot vērā, ka degvielas cena sasniegusi divus eiro litrā, ikviens šāds gadījums, kad zaglis piepilda automašīnas bāku bez maksas, komersantiem rada zaudējumus 100 eiro apmērā. Ko dara Valsts policija un degvielas uzpildes tīklu īpašnieki, lai šādas situācijas nepieļautu? 

Raidījumā Pāri mums pašiem runājam par klusumu. Ne par klusumu ēterā, ko reizēm raidījumu vadītāji redz sapņos, ka šķiet, ka nav ko raidīt, nav mūzikas, nav diska, nav ierakstu, kaut kas ir pazudis. Šovakar mēs runāsim par klusuma dažādiem aspektiem. Un pret klusumu acīmredzot ir divējāda attieksme: ir cilvēki, kuri ilgojas pēc klusuma, un ir cilvēki, kuri no tā izvairās. Sāksim tieši ar šo pirmo momentu. Kāpēc notiek šī izvairīšanās? Mēs taču dzīvojam tik dinamiskā laikmetā, visu laiku ir ziņas. Mums faktiski būtu vajadzīgs kaut kāds detoks. Bet tas nav tik vienkārši. Kāpēc?

Raidījuma viesi: Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes draudzes mācītājs Oskars Smoļaks un P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kapelāne Kristīne Dzelzīte. 

Kā reaģēt situācijās, kad kāds cilvēks – tuvinieks vai kāds cits, sāk runāt par pašnāvību un pašnāvnieciskām domām? Raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē klīniskā un veselības psiholoģe, EMDR terapijas metodes lietotāja Santa Laimiņa-Rubene un klīniskā psiholoģe Bērnu klīniskā universitātes slimnīcā Marija Bogdanova.

Negribam zaudēt nevienu! Tas ir šī gada Latvijas Sabiedriskā medija labdarības maratona tāds apakšnosaukums, jo labdarības maratons "Dod pieci!" šogad uzmanību pievērsīs tieši Latvijas sabiedrības psihiskajai veselībai un arī tam, lai novērstu draudus, ka kāda dzīve beidzas. Maratona mērķis ir mazināt ar psihiskās veselības grūtībām saistīto stigmu un arī klusēšanu, un, protams, arī palīdzēt cilvēkiem savlaicīgi pamanīt tos riskus, kas būtu jāņem vērā, un arī iedrošināt meklēt palīdzību, kā arī palīdzēt saprast, kas tad īsti sistēmā nestrādā, kā mēs palaižam garām tādus brīžus vai arī tādas situācijas, kur būtu jāpievērš vairāk uzmanības. Vienlaikus šī gada labdarības maratonā tiks vākti ziedojumi konkrētiem, pierādījumos balstītiem palīdzības mehānismiem cilvēkiem pēc pašnāvības mēģinājuma un cilvēkiem ar augstu paškaitējuma vai arī pašnāvības risku. Tāpat maratona laikā tiks uzsvērts, ka krīzes brīžos palīdzība ir pieejama un saruna var būt pirmais solis ceļā uz pārmaiņām, arī uz atlabšanu un uz iespēju turpināt dzīvot.

Temats ir ļoti sarežģīts, un visā pasaulē par to ir ļoti grūti runāt, jo visā pasaulē cilvēki ir atzinuši, ka tiešām draudi dzīvībai, kuri tiek izteikti un uz kuriem vajadzētu reaģēt, ir kas tāds, kas iekšēji sarauties un reizēm arī domāt par to, vai es varu palīdzēt, vai es saprotu, kas notiek, vai es zinu, ko darīt.

Tāpēc runājam vairāk, kā reaģēt tuviniekiem, kuri dzird, ka ir kādi draudi dzīvībai un tos izsaka pavisam tuvs cilvēks. Kur vērsties pēc palīdzības, ko darīt un ko teikt?