Turpinot vērtēt politiķu dotos solījumus, šoreiz dodamies uz Valmieras novadu Vidzemē. Šeit iepriekšējās Saeimas vēlēšanās bija viena no augstākajām vēlētāju aktivitātēm, tomēr šoreiz cilvēki uzskata, ka pieņemt lēmumu, par ko balsot, ir ļoti grūti. Vai lasīt partiju programmas, vai vērtēt personību paveikto, vai varbūt sekot deputātu kandidātu aktivitātēm sociālajos medijos, to kopā ar Valmieras novada iedzīvotājiem skaidro Laura Jansone. 

Lai arī daudziem varētu šķist, ka Vidzemē dzīvo pārtikuši cilvēki, jo šeit ir daudz sakoptu pilsētu un uzņēmumu, statistika tomēr uzrāda daudz sliktāku ainu. Jā, galvenā ir Vidzemes pilsēta Valmiera, kur dzīves līmenis ir otrs lielākais aiz Rīgas, proti, iekšzemes kopprodukts te sasniedz 28 tūkstošus uz vienu iedzīvotāju, bet kopumā situācija ir daudz bēdīgāka. pēdējie iekšzemes koprodukta dati rāda, ka Vidzemei priekšā ir ne tikai Rīgas un pierīga, bet arī Kurzeme un Zemgale. Vidzemes attīstība nav vienmērīga un arī iedzīvotāju tajā nav daudz. 

Kas notiek, kad skatītājs kļūst par izstādes dalībnieku? Tādu jautājumu uzdod mākslinieču dueta „Poētiskais robotisms” izstāde „AERO”, kas iekārtota Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zālē. Mākslinieces Laura Prikule un Eva Vēvere tajā mudina līdzdarboties un caur šo spēli vairāk iepazīt sevi pašu. „AERO” ir izstāde, kurā daļa ekspozīcijas objektu ir pārvietojami un pārveidojami, tādēļ ik nedēļu apmeklētājiem atklājas cita izstādes versija.

"Paceplītis jeb ceplītis ir viens no Latvijas mazākajiem dziedātājputniem. Tas gan ir tikai pēc spārnu garuma, jo svara ziņā viņš pārsniedz tādus putnus kā zeltgalvīte, kas ir Eiropas mazākais putns, un arī lapu ķauķīti, svirlīti, vītīti, čunčiņu," stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis, bioloģijas doktors Oskars Keišs

"Paceplīša dziesma ir dzirdama pavasarī. Taču tas ir putns, kas var dziedāt jebkurā gadalaikā, tikai, protams, mazākā mērā. Un paceplīšu dziesmu vairākās toņkārtās izdziedātas atkārtotas strofas. Ja to iegaumē, tā ir diezgan viegli atpazīstama," turpina Oskars Keišs. 

Paceplītis kā suga Eiropā un pasaulē nav apdraudēta, tā ir bieži sastopama. Kopš 80. gadiem Latvijā populācija ir pat palielinājusies. 

Paceplīti ir diezgan viegli atpazīt arī pēc izskata - tas ir vienmērīgi brūns. Raksturīga pazīme - uz augšu vērsta astīte.

Kāda maģija notiek mūsu smadzenēs, kad mācāmies kādu mūzikas instrumentu vai dziedām? Kā mēs apgūstam instrumenta spēli, iemācāmies dziesmai melodiju un ritmu? Nošu lašīšana, sīkā roku motorika, dzirde un abu roku koordinācija, un kontrolēta elpošana – ir lērums lietu, kas vienlaikus jādara un jāapgūst, mācoties mūziku. Kā tas notiek? Vai bērniem ir priekšrocības, attiecībā pret pieaugušajiem audzēkņiem un vai tiešām mūzikas apguve ir brīnumlīdzeklis pret demenci vecumdienās? Izrādās arī, ka instrumenta spēles apguve vai muzicēšana kā tāda palīdz mūsu smadzenēm mazināt stresu un vienlaikus nezaudēt modrību. Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro muzikologs Valdis Bernhofs un Latvijas Universitātes profesors, Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters. 

Var jau sacīt, ka teju ikviens mūzikas instruments laika gaitā ir evolucionējis, sākot no stabulēm, dažādiem grabuļiem, dzīvnieku ragiem vai ar kustoņu ādām pārvilktām pirmatnējām bungām. Šoreiz lūkojam dažus pūšamos instrumentus, kuri  savulaik bija ciltstēvi tagadējam trombonam, tubai un saksofonam. Iepazīstina trombonists, multipūšaminstrumentu spēlētājs un to popularizētājs  Vairis Nartišs. Viņš šajā pavasarī ar paša būvēto milzu tauri jeb subkontrabastrompeti uzstājās populārajā britu talantu šovā. Mūzikas  gardēžiem Vairis Nartišs ir zināms kā pirmā šovasar notikuša trombonistu festivāla organizētājs

--

Paceplītis – sīks putniņš ar brangu balsi, kurš var dziedāt visos gadalaikos. Iepazīstina Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis, bioloģijas doktors Oskars Keišs.

Sestdien, 12. septembrī, 20 sociālās aprūpes centri piecos Latvijas reģionos pirmo rezii vērs savas durvis cilvēkiem, kuri vēlas iepazīt brīvprātīgā darba iespējas šajos centros. Ko nozīmē brīvprātīgā darbs senioru aprūpes centros? Par to interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. 

Stāsta "Ascendum" valdes priekšsēdētāja Antonija Skopa, Atvērto durvju dienu vēstnese Eva Johansone un brīvprātīgo mentore projektam "Sarunas ar senioriem" Laura Lapiņa.

Raidījuma viešņas aicina cilvēkus pārdomāt un apciemot šajā dienā kādu no sociālās aprūpes centriem. Arī, ja tas tas būs tikai viens iepazīšanās brauciens, tam būs vērtība. Arī viena satikšanās var kaut ko mainīt. Plašāka informācija par pieteikšanos, lai dotos uz kādu no sociālās aprūpes centriem "Ascendum" mājaslapā.

Stāsta Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas valsts vēstures arhīva fondu analītikas un uzziņas sistēmas nodaļas vadītāja Enija Rubina; pārraides producente - Inta Zēgnere.

Arī uz šo jautājumu atbildi mums sniedz gandrīz trīssimt gadu garumā rakstītie Rīgas rātes protokoli. Mūsdienās kāzas vispirms uztveram kā privātu un ģimenisku notikumu. Taču 18. gadsimta Rīgā laulība bija daudz vairāk – vienlaikus reliģisks, juridisks, sociāls un ekonomisks notikums, kuru dažādos veidos uzraudzīja ģimene, baznīca, pilsētas rāte, un pati sabiedrība un cilvēka brīvība gan izvēlēties laulāto, gan sarīkot pašas kāzas pēc saviem ieskatiem bija daudz ierobežotāka nekā mūsdienās.

Pirmais solis ceļā uz laulību bija tās izsludināšana baznīcā – parasti trīs reizes. Tās mērķis bija publiski darīt zināmu nodomu precēties, lai ikviens, kam bija zināms kāds šķērslis laulības noslēgšanai, varētu par to ziņot. Tomēr arī šai sistēmai bija savas vājās vietas – piemēram, ja līgava un līgavainis baznīcā uzdevās par pavisam citiem cilvēkiem. 1720. gada 13. jūlijā rātes sēdē tika izskatīts jautājums par Annu Mariju Greilu. Viņa jau bija laulāta ar vīru Kurzemē, un konsistorija bija viņai skaidri aizliegusi turpināt attiecības ar Johanu Haselbergu, liekot atgriezties pie sava likumīgā vīra. Tomēr abi bija izdomājuši risinājumu. Uzdodoties viens otra uzvārdos un lietojot citus izdomātus vārdus abi bija panākuši laulību izsludināšanu Jēkaba baznīcā un pēc tam arī salaulājušies. Krāpšana drīz vien nāca gaismā. Konsistorija lietu nodeva rātei, un tā lēma, kas abas personas bija jāaiztur un jānodod Fogtijas tiesas izmeklēšanai.

Vairāk – audioierakstā.

Teksts pilnā apjomā lasāms portālā lsm.lv

Politiķi no "Latvija pirmajā vietā" un "Suverēnā vara/ Apvienība Jaunlatvieši" pēc augusta vētras sūrojas, ka Latvija savus ģeneratorus atdod Ukrainai, kamēr pašu iedzīvotāji dzīvo bez elektrības. Ko viņi noklusē? "Re:Baltica" faktu pārbaudes projektā "Re:Check" par to stāsta žurnāliste Evita Puriņa. Tāpat stāsts par valdības koalīcijas politiķiem, kuri, tuvojoties vēlēšanām, arvien biežāk pārspīlē savus sasniegumus.

Tas, ka prokrieviskais teroristiskais grupējums nosūtījis draudu vēstules Latvijai, Polijai un Portugālei, pieprasot apturēt to uzņēmumu darbu, kas ražo un piegādā bruņojumu Ukrainai, ir Krievijas centieni iebiedēt. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Karlsbergs. Viņš aicina cilvēkus būt modriem.