Raidījumā (ne)Diplomātiskās pusdienas šoreiz par trim jautājumiem – kas ir mākslīgi radītās krīzes un kā mēs tās varam nošķirt no īstajām? Kas tās rada un kādu labumu no tā gūst? Un vai Eiropas Savienība ir vienota, saskaroties ar mākslīgi radītajām migrācijas krīzēm?

Migrācija ir joma, kur tiek radītas mākslīgās krīzes, piemēram, kā Spānijas anklāvā Seutā. Un tieši tā kļuva ne tikai par pamatu šim raidījumam, bet arī par pirmo pārbaudījumu Jaunajam migrācijas paktam, kas Eiropā stājās spēkā jūnija vidu.

Arī Latvija izjūt mākslīgi radītās migrācijas krīzes spiedienu – tikai mēs to dēvējam par hibrīdkaru. Tātad mākslīgi radītā migrācijas krīze ir hibrīdkara metode, kad kāda valsts vai nevalstiskais spēlētājs, apzināti veicina, atvieglo un palīdz vai ar varu piespiež cilvēkus doties uz citu valsti. 

Nesenākais piemērs ir jau pieminētā migrācijas krīze Seutā. Tur jūlija beigās iekļuva aptuveni 72 000 migrantu. Spānijas premjers Pedro Sančess uzskata, ka migrācijas krīzi izraisīja ar Krieviju un Izraēlu saistītie sociālie tīkli, kuri tīši nepareizi interpretēja Spānijas Augstākās tiesas lēmumu. Tas radīja dezinformācijas vilni, uz kuras uzķērās marokāņi. Paši migranti stāstīja, ka centās nokļūt Seutā labākas dzīves meklējumos. Saskaņā ar marokāņu stāstīto, doties uz Seutu viņus pamudinājuši ieraksti sociālajos medijos un citu teiktais par to, ka stingri apsargāto robežu iespējams šķērsot.

Joprojām nav ziņu par Nepālā pazudušajiem Latvijas valstspiederīgajiem.

Partijas priekšvēlēšanu aģitācijai var tērēt pārāk daudz. Tā uzskata Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un sabiedrība par atklātību "Delna".

Aptauja: Pusaudžiem aizvien mazāk patīk skola.

Ukrainā apgriezienus uzņem jauns korupcijas skandāls, kurā ir aizdomas par tā dēvēto zvanu centru krāpnieku “jumtošanu” jeb piesegšanu augstā līmenīi valsts tiesībaizsardzības iestādēs.

Serbijā ar pompu apglabāts kara noziedznieks Radko Mladičs.

Piemineklis hokejistam Kārlim Skrastiņam joprojām nav uzstādīts, cer to atklāt nākamgad maijā.

Iespējams, ir jāsamazina summa, kuru katra politiskā partija drīkst iztērēt priekšvēlēšanu izdevumiem reklāmas izvietošanai un labdarībai – tā uzskata Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). Šobrīd šī summa nedaudz pārsniedz vienu miljonu eiro, un mazāk kā mēnesi pirms 3. oktobrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām tikai viena partija pietuvojās 40% no atļautā limita, pārējie politiskie spēki iztērējuši vēl mazāk naudas. Savukārt sabiedrība par atklātību "Delna" uzskata, ka Aģitācijas likums ir jāgroza, nosakot bargākus sodus par administratīvo resursu izmantošanu slēptajā aģitācijā un, iespējams, radot kādu vienoto mehānismu efektīvākai slēptās aģitācijas apkarošanai. 

Labāks materiālais nodrošinājums un vide mājās, bet sliktāka emocionālā pašsajūta un pieredze skolā: tā secinājis Latvijas Bērnu labklājības tīkls, salīdzinot 2017. un 2024. gadā notikušu aptauju datus, lai noskaidrotu, kā septiņu gadu laikā mainījusies 13–17 gadus vecu pusaudžu labbūtība. Padziļināti analizējot šos datus, izstrādāts ziņojums "Latvijas bērnu balsis: pusaudži". 

Pozitīvais, kas secināts par pusaudžu labbūtību, ir, ka gandrīz 90 procenti jauniešu jūtas labi savās mājās. Jau pirms deviņiem gadiem savu kabatas nauda par pietiekošu uzskatīja 73 procenti aptaujāto, bet tagad jau 80 procenti ir ar to apmierināti. Bērnu aizsardzības centra direktora vietniece Anda Sauļūna uzskata, ka labāka kabatas nauda jauniešiem var nozīmēt gan ģimeņu materiālā stāvokļa uzlabošanos, gan to, ka vecāki vairāk apzinās, ka jauniešiem sava nauda ir ļoti svarīga. Tomēr viņa aicina vairāk kontrolēt tās tēriņus.

Esam saņēmuši vairākas ziņas no mūsu klausītājiem vīriešiem, kas mudināja plašāk runāt par topošā tēva lomu dzemdībās. Ko vīrieša klātbūtne dzemdībās nozīmē sievietei, un kā šo pieredzi izjūt paši tēvi? Vai vīrietim būtu jābūt klāt dzemdībās, vai tomēr tas ir katra pāra lēmums? Kā pārim par to runāt un vienoties, ja vēlmes atšķiras? Ģimenes studijā uzklausām dažādas pieredzes un speciālistu viedokļus.

Gaidot Saeimas vēlēšanas, Krustpunktā veidosim partiju premjera amata kandidātu diskusijas par vīzijām un plāniem nākamā sasaukuma laikā. Aicinām to sarakstu pārstāvjus, kuru politiskie spēki pēdējā aptaujā pārsnieguši 2 procentu barjeru un kuru vārdi atrodami deputātu kandidātu sarakstos. "Apvienotā saraksta", Nacionālās apvienības, partijas "Latvija pirmajā vietā" un partijas "Stabilitātei!" kandidātu diskusija šajā raidījumā.

Diskutē premjers Andris Kulbergs no "Apvienotā saraksta", līdzšinējais ekonomiskas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība), izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (Nācionālā apvienība), Saeiemas deputāte Svetlana Čulkova ("Stabilitātei!", šobrīd pie frakcijām nepiederoša deputāte, bet ir ievēlēta no "Stabilitātei!") un Rīgas domes deputāts Ainārs Šlesers (Latvija Pirmajā vietā).

Katra no partijām nākusi ar savu programmu, darbiem, ko apņemas paveikt, daudzi no tiem prasa daudz naudas, tādēļ svarīgi saprast, kā premjera amati kandidāti redz budžeta veidošanu un nodokļu politiku.