Raidījumā Pievienotā vērtība runājam interesantām tendencēm un jaunumiem, kas parādās Baltijas biržas uzņēmumos. Šoreiz plašāk par to, kā uzņēmumus ietekmē situācija enerģētikā. Starp citu, ne visiem tas nāk par sliktu. Piemēram, enerģētikas termināļu operatora "KN Energies" pārstāvis saka - cenu lēcieni viņu klientiem nozīmē arī ieguvumus. Savukārt uzņēmumam "Virši" cenu kāpums nozīmējis nopietnu konkurenci par patērētājiem. Arī biržas jaunpienācējs "LAU Infra Grupa" jūt izmaksu pieaugumu, jo viņu biznesā svarīgas ir bitumena cenas, kas līdz ar pārējiem naftas produktiem aug.

Grafika ir ļoti daudzpusīga – pārliecina Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas 3. kursa studentu izstāde “[Pa]ražas”, kas pašlaik skatāma "M/Darbnīcā" Rīgā. No tradicionālajām tehnikām līdz eksperimentiem 10  jaunie mākslinieki, sadarbojoties ar 4. kuras mākslas vēstures studentiem Jāni Kronīti un Esteri Neimani, veidojuši izstādi, kas apspēlē idejas par senajām grafikas tehnikām un rudeni kā ražas laiku. 

Izstāde “[Pa]ražas” M/Darbnīcā būs skatāma līdz 3. oktobrim, savukārt 19. septembrī notiks radošā darbnīca, kurā ikviens varēs izmēģināt kādu no tradicionālajām grafikas tehnikām.

Dokumentālo filmu forums “Baltic Sea Docs” šogad atzīmē 30. jubileju, un tas norisināsies no 8. līdz 13. septembrim. Forumā tiks prezentēti 26 projekti, no kuriem septiņi top Latvijas studijās vai ar to līdzdalību. Kultūras rondo saruna ne tikai par filmām, kuras varēs redzēt foruma laikā, bet arī par sarunām, kas paredzētas ar filmu veidotājiem.

Lai gan forums ik gadu piedāvā daudzveidīgu kino programmu skatītājiem, tas nav vienkārši kino festivāls, bet gan ļoti būtisks profesionāļu starptautiskās sadarbības un redzamības veicinātājs. Stāsta foruma vadītāja un filmu projektu atlases komisijas locekle Zane Krūmiņa, Latvijas Nacionālā kino centra pārstāve Lelda Ozola un producents un „VFS films” dibinātājs Uldis Cekulis.

Foruma seansi notiks kinoteātrī "Splendid Palace" Rīgā, Cēsīs, Liepājā, Rēzeknē un Jēkabpils novadā Salā. Daļa programmas būs skatāma arī tiešsaistē Nacionālā kino centra platformā filmas.lv. Tāpat skatītāji aicināti apmeklēt īpašo pasākumu programmu Jūrmalā. 

Šonedēļ dažādos laikos skanēs tradicionāls cikla raidījums "Dzejas dienu laiks". Šajā reizē pievēršamies dzejai, kura arī dzied – tāds ir Dzejas dienu motīvs.

Šoreiz raidījumā pievēršamies Valdas Moras dzejai un dziesmai “Zilais lakatiņš” – dziesmai, kuru zina daudzi un kurai ir sava leģenda. Literatūrvēsturnieks Jānis Zālītis nesen apkopojis Valdas Moras dzejas izlasi. Jānis Zālītis atgādina, ka pagājis gandrīz ceturtdaļgadsimts kopš pēdējā Valdas Moras dzejoļu krājuma iznākšanas – 2001. gadā Rīgā izdotās izlases “Ar ielāpu uz svārkiem”. Dzejniece pati šo krājumu rokās vairs nepaguva paturēt.

Raidījumā izsekojam arī Valdas Moras dzīvesstāstam un viņas saiknei ar tā laika literāro vidi. Īpaša vieta sarunā ir 7. tramvajam, ar kuru Valda Mora ilgus gadus brauca uz savu darbavietu Rīgas 17. pamatskolā Telts ielā. 7. tramvajs viņas dzejā kļuva arī par poētisku tēlu – to savos darbos pieminējuši Antons Austriņš, Edvarts Virza, Vilis Plūdons, Rainis un Aspazija.

Gada laikā atmosfērā mēs izlaižam ap 37 - 40 miljardus tonnu oglekļa dioksīda (CO2). Pirms simts gadiem tie bija nepilni 4 miljardi tonnu. Ņemot vērā sekas un riskus, ko rada CO2 apjomi atmosfērā, loģiski šķiet meklēt veidus, kā šo gāzi padarīt noderīgu tepat uz Zemes. Ideju un risinājumi CO2 savākšanai un uzkrāšanai pasaulē netrūkst. Kā šī siltumnīcas efektu ražojošā gāze no "sliktā zēna" varētu kļūt par noderīgu resursu, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) Enerģijas materiālu laboratorijas vadošais pētnieks Ainārs Knoks un biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Maksis Apinis.

Kopš pirmās atklātās metro sistēmas Londonā 1863. gadā šis pārvietošanās veids daudzās pasaules pilsētās ir kļuvis par ierastu parādību - tas ir kluss, ātrs un atvieglo transporta plūsmu virszemē. Šajā reizē aplūkosim galvenos nosacījumus metro izbūvei, jo īpaši, ja metro sistēma ir jāveido zem platas pilsētas upes, kā tas ir jau pieminētajā Londonā un, protams, arī citviet. Stāsta Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors Māris Krievāns un vadošais pētnieks Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu institūtā Jānis Šliseris. 

Sociālo uzņēmumu ir arvien vairāk, šī joma kļūst arvien aktīvāka. Lielākā daļa nodarbojas izglītības jomā. Un arī šogad notiks ikgadējais "piču" jeb prezentāciju konkurss sociālās uzņēmējdarbības konkursam "Tam labam būs augt". Deviņu gadu laikā tas guvis lielu atsaucību. Kas piesaista uzņēmējus, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.

Plašāk stāsta Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Linda Curika, attīstības centra "Gadalaiki" vadītāja Inga Ašmane, "Restarta skolas" vadītaja Undīne Lūse un sociālā uzņēmuma "Izjauc un atklāj" vadītāja Kristīne Virse.

"Lielākā daļa sociālo uzņēmumu šai jomai pievēršas pievienotās vērtības dēļ, ko tā sniedz," uzskata Kristīne Virse.

Stāsta vēsturniece Inga Sarma; pārraides producente – Inta Pīrāga.

1950.– 1970. gadu  koncerti Dzintaros bija festivāla Rīgas vasara neatņemama daļa. Par to īpaši bija jāpateicas Latvijas Filharmonijas direktoram Filipam Šveinikam – neparastai un kolorītai personībai. Dažādu orķestru mūziķi pret Šveiniku izturējās ar lielu bijību, par viņa biogrāfiju zinātāji mēdza izteikties pusvārdiem, vai daudznozīmīgi piebilst, ka Šveiniks sēdējis pie visiem režīmiem.

Dzimis 1911. gadā Rīgā, 1933. gadā beidzis Latvijas Konservatorijas klavieru klasi un pēc gada ar Starptautiskās palīdzības organizācija revolūcijas cīnītājiem atbalstu kopā ar sievu emigrējis uz PSRS, kur strādāja par mūzikas skolotāju Habarovskā. Pēc pāris gadiem viņu arestēja sakarā ar aizdomām par spiegošanu un sakariem ar trockistiem. Līdz 1945. gadam Šveiniks sabija lēģerī, pēc gada atgriezās Latvijā un strādāja Jelgavas mūzikas skolā, tad atkal arestēts un bijis izsūtījumā Jeņiseiskā līdz 1954. gadam. Pēc reabilitēšanas saņēma atļauju atgriezties Rīgā un ilgu laiku bija Filharmonijas direktors, līdz tur nelaimīgā kārtā notika ugunsgrēks. Šveiniku atlaida no darba. Viņš lūdza ļaut strādāt kaut vai par sētnieku, taču tika noraidīts. Miris 1974. gadā.

Vairāk – audioierakstā.

Teksts pilnā apjomā lasāms portālā lsm.lv.

Lai Latvijas vēlētājiem palīdzētu labāk sagatavoties oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, Latvijas Sabiedriskā medija žurnālisti ierakstu sērijā “Partija fokusā” iepazīstina ar politiskajiem spēkiem, kuri pēc augustā publiskotajiem SKDS datiem saņemtu vairāk nekā 2 % vēlētāju balsu. Partijas aplūkojam, sākot ar to, kurai aptaujās ir mazākais atbalsts.

Šī ierakstā uzmanības centrā – “Latvijas attīstībai”. Partija savulaik tikusi līdz valdības krēsliem, bet iepriekšējās Saeimas vēlēšanās palika aiz parlamenta durvīm. Tagad tā mēģina atgriezties viena pati – ar politikā labi pazīstamām sejām, liberālu piedāvājumu un arī ievērojamu pagātnes bagāžu.