Gan cilvēkam, gan pelei, murkšķim vai zilonim ir noteikts sirdspukstu skaits dzīves garumā, bet mēs savu sirdi varam trenēt, daudz staigājot – iesaka kardiologs Andrejs Ērglis. Kā pirmajai asinsvadu paplašināšanai pats locīja katetrus un par modernajām tehnoloģijām tagad, par ārstu izdegšanu un viņu algām, arī par iekrišanu vircas bedrē bērnībā un maestro Paula mūžam jauno sirdi – saruna ar Andreju Ērgli Laikmeta krustpunktā.

„Ja mums ir lieli kreņķi, mēs parasti sakām, ka sāp sirds. Un arī sāp, jo sirds uz visu ap mums notiekošo reaģē ātri. Viņa ir ļoti emocionāla. Sirds ir sieviete, un tāpēc mums viņa ir ļoti jāsargā, bet sirds var arī ļoti daudz paciest.” Tā ir teicis Andrejs Ērglis, profesors, kardiologs, kurš savu sirdsdarbu ikdienā veic sava vectēva Paula Stradiņa reiz izveidotajā sirdsdarbā – Stradiņa slimnīcā.

Un vēl viens citāts nu jau par pašu profesoru Ērgli. „Sabiedrība redz Andreju tikai priecīgu, bet lai visu laiku būtu priecīgs, vajag nenormālu iekšējo spēku. Nekāda sniegpārsliņa un balta pūciņa brālis nav, bet viņam ir spēks un viņš ir dāsns un ļoti labsirdīgs.” Tā par Andreju teikusi viņa māsa Jana.

Saruna ar cilvēku, kura dzīve ir tikpat pulsējoša, nemierīga, priekpilna un jūtīga kā mūsu katra sirds.

Andrejs Ērglis: Sirds ir ārkārtīgi mīlīga. (..) Sirds ir ārkārtīgi interesanta. Romāns Lācis kādā sanākšanā teica, ka kardioloģija kā katedrāle. Bet, atklāti sakot, tā sirds ir kā katedrāle. Ja paskatāmies īpaši kādos aprakstos, nezinu, Igo [Viktora], vai vienalga kādu, ko mēs skatāmies, piemēram, par Parīzes Dievmātes katedrāli. Tā tiešām ir ar kambariem, sirds ir ar priekškambariem, sirds ir ar austiņām. Par austiņām ir vesels stāsts. Sirdij ir iekšā vadīšanas ceļi. Tas ir īpatnēji, ka sirsniņa ir tādas Purkinjē šūnas, kas visu laiku dod impulsu. Un man nekad nav bijis īsti skaidrs, no kurienes viņa ņem tos impulsus.

Kas visu mūžu staigā cietoksnī, bet nepiedalās karā? Šo Sandra Graša mīklu un citas zinātkārās mīklas Greizajos ratos min Flešmaņu ģimene no Līgatnes: mamma Justīne, tētis Aleksandrs ar meitām Austru (6 gadi) un Vizmu (4 gadi).

Zinātkāro, apķērīgo mīklu kategorijā izvirzītas mīklas, kuras sacerējuši: Ronja Muceniece, Augusts Felsbergs, Alise Biezā, Marta Zālīte, Biruta Pāvilsone, Laima Buķe, Teodors Tauriņš, Krišjānis Vītiņš, Herberts Kalniņš, Ieva Vaivode, Sandris Grasis, Zelma Skābene, Arturs Jankovskis un Kārlis Tone.

Viņas grāmatas bērniem ir pamanītas un novērtētas ne tikai starp lasītājiem, bet arī literatūras zinātāju vidū. Monopolā saruna ar Astridas Lindgrēnes piemiņas balvai nominēto autori Luīzi Pastori.

Raidījums, kurā dzirdēsiet daudz noderīgas informācijas: notrauksim putekļus no seniem padomiem, soda vienības ceļu satiksmē, veidosim jaunu latviešu vārdu, stāsts par kādu vietu Latvijā, aktīva komunikācija ar klausītāju, kāda sen nedzirdēta dziesma, iesūtītie joki, "Dziesmu kaujas" balsojuma kaislības un vēl daudz visa kā...

Naktsāķis- kopā jautrāk!!!

DZIESMU KAUJA

Tiek piedāvātas trīs dziemas, no kurām klausītāji izvēlas vienu, kuru dzirdēt kā raidījuma pēdējo dziesmu.

Domājot par latviešu valodas skanējumu medijos, runa ir ne tikai par raidījumu valodu, bet arī filmām un mūziku. Lai medijos būtu vairāk latviešu valodas, ir tapuši īpaši likumu grozījumi. Vieni paredz televīzijas satura obligātu dublēšana latviešu valodā, ja oriģinālvaloda nav neviena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Citi – raidstacijām noteikt vietējās mūzikas kvotas, lai pakāpeniski Latvijā radītā mūzika būtu 30 procenti no muzikālā satura. Vajag to vai nevajag – par to diskutējam Mediju anatomijā.

Uz sarunu esam aicinājuši Kinoproducentu asociācijas valdes locekli un producenti Artu Ģigu, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektoru Kristeru Pļešakovu un kultūras ministru Nauri Puntuli no Nacionālās apvienības.

Iespējamais risinājums vai slīkšana vēl lielākās problēmās? Nacionālā aviokompānija „airBaltic” vienojas par aizņēmumu līdz 257 miljoniem eiro. Tos piesaistīt taisās, emitējot jaunas obligācijas. Likme ir ļoti augsta – 25% gadā. Turklāt parāds jāatdod jau nākamā gada februārī. Lai aizņēmumu saņemtu, vēl ir vajadzīgs apspirinājums no „airBaltic” obligāciju turētājiem un akcionāriem. Ja tas notiks, kopumā obligāciju jeb aizdevumu apjoms uzņēmumam pārsniegs 660 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrijas sagatavoto imigrācijas ierobežošanas pasākuma plānu valdība plāno apstiprināt ne vēlāk kā 22. septembrī.

Krievija ar Baltkrievijas rokām turpinās hibrīduzbrukumus Baltijai.

„airBaltic” vienojas par aizņēmumu līdz 257 miljoniem eiro.

Mācību gada pirmā nedēļa jau aizvadīta, bet aizvien nav skaidrības, vai būs izmaiņas notiks skolēnu zināšanu vērtēšanā.

Postošās augusta vētras mācības: valdībā virzīs 14 punktu rīkojumu plānu.

Lielbritānija paudusi gatavību aizstāvēt sev piederošās Folklenda salas pret Argentīnu.

Kāpēc partiju reitingi dažādu organizāciju aptaujās atšķiras? 

Suocīs jaunais vuiceibu gods – školānim jaunys zynuošonys, vacuokim i pedagogim jaunys ryupis i īceris, tok eipaši zeimeigs suokums ir tim, kas uzajam školu vadeibu – direktorim.

Kai puormaiņu laikā veiduot stypru, myusdīneigu i sovai kūpīnai nūzeimeigu školu, saruna ar Rēzeknis nūvoda Maltā itūgod atkluotuos Pītera Radzeņa profesionaluos vydsškolys direktoru Vili Bausku, Baļtinovys pamatškolys direktori Karīnu Adamoviču-Krišāni, kur škola itū vuiciebu godu suok jaunā statusā – vydsškola reorganizāta par pamatskolu, i Ludzys vydsškolys direktori Viju Zavadsku, kur vuiceibu gods īsuokts piec diveju piļsātys vydsškolu apvīnuošonys.

Sarunu voda Marta Puzāka.