Stāsta Dainis Īvāns, Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja pārstāvis; pārraides producente – Inga Saksone

Neatkarība nevienai no Baltijas valstīm neiekrita rokās pati par sevi. Uz to neatkarīgi no datumiem mūs vedis kopīgais Baltijas brīvības ceļš. Bet vai zini, kāpēc Lietuva un Latvija neatkarības atjaunošanas 35. gadadienu atzīmēja pērn, bet Igaunija – šogad? Atbilde nav meklējama nostāstos par igauņu lēnīgumu. Baltijas valstu neatkarības atgūšana noritēja diezgan līdzīgi. Latvijas Tautas frontes, igauņu "Rahvarinne", leišu "Sajūdis" politiku saskaņojām kopīgā Baltijas padomē. Tomēr katrai kustībai bija savs jājamzirdziņš jeb joma, ar ko tā izcēlās. Igauņi pirmie unitārajā Padomju Savienībā ieviesa ekonomiskās patstāvības programmu. Igaunijas PSR Augstākā padome pirmā pieņēma suverenitātes deklarāciju, ar ko padomju impērijā sākās tā sauktā "suverenitāšu parāde". 

Lietuvas komunistiskā partija savukārt pirmā izstājās no Padomju Savienības Komunistiskās partijas. Impēristus tas gremzda pat vairāk nekā PSRS centralizētās ekonomikas drupināšana. Vissavienības kompartija kā kolektīvs diktators līdz šim bija saturējusi kopās visas krievu apspiestās tautas. PSRS Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Lukjanovs arī mani kā Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāju brīdināja: "Neuzdrošinieties šķelt kompartiju! Nebūs tās, nebūs Padomju savienības!"

Vairāk – audioierakstā.

“Gadsimta vētras” laikā sakaru traucējumi radīja izaicinājumus operatīvajiem dienestiem un visiem, kuri piedalījās elektroapgādes atjaunošanā un citos seku novēršanas darbos. Glābēju un NMPD mediķu brigādēm ik pa brīdim nācās strādāt “ārpus zonas”, tāpēc tika izmantoti alternatīvi risinājumi, piemēram, “Starlink” satelītinternets un rācijas. Tikmēr par sakaru nozari atbildīgā Satiksmes ministrija, analizējot vētras laikā pieredzēto, paziņoja, ka vērtē iespēju krīžu vadības vajadzībām kā rezerves sakaru slāni izmantot arī Eiropas Savienības programmas "GovSatCom" satelītsakarus. Kas ir šī programma, ko tā ietver un kā Latvija to var izmantot savām vajadzībām?

“GovSatCom” jeb valdību satelītsakari ir Eiropas Savienības kosmosa programmas daļa, kuras mērķis ir nodrošināt dalībvalstīm drošus satelītsakarus. Tā paredzēta kritiski svarīgu funkciju nodrošināšanai, civilajai aizsardzībai, robežapsardzībai un krīžu vadībai situācijās, kad virszemes sakaru infrastruktūra ir pārslogota vai nav pieejama. Programma sāka darboties janvārī, un pašlaik tajā ir pieejami  Francijas, Grieķijas, Itālijas, Luksemburgas un Spānijas satelīti. Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Jurijs Sadovskis stāsta, ka šo satelītu izvietojuma dēļ Latvijas vajadzībām var izmantot tikai dažus no tiem.

Mēs celsim dvīņu māju laukos.

0:00 Ievads: Sākam ar kašķi.

Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem citiem! 

Vairāk pirkt, vairāk ēst, vairāk izmest - tā ir klasiska patērētājsabiedrības formula, par kuru maksājam ar veselību, vides piesārņojumu un citām negatīvām sekām. Šai parādībai īpašu uzmanību pievērsīs festivāls ”Māksla par gaļas nodokli”, kas risināsies no 4. līdz 6. septembrim radošajā rūpnīcā ”Veldze”. Tajā piedalīsies vairāk nekā 30 mākslinieku no septiņām valstīm. Būs skatāma izstāde, notiks performances, sarunas un diskusijas.

Festivāls ”Māksla par gaļas nodokli” notiks otro reizi. Par tā tēmu šogad izvēlēts jēdziens ar intensīvi emocionālu nokrāsu – ”rijība”, kas simbolizē negausīgu un alkatīgu patēriņu visdažādākajās nozīmēs.

Mēs esam pieraduši patērēt par daudz, ikdienā par to reti aizdomājamies, bet festivāls ar mākslas starpniecību vērsīs uzmanību uz to, cik tas dažkārt ir neatbilstoši mūsu vajadzībām un cik dārgi tas mums patiesībā maksā. 

Bērnu slimnīcas fonds arī turpmāk plāno rīkot psihoemocionālās atbalsta nometnes bērniem no Ukrainas. To intervijā Latvijas Radio sacīja Bērnu slimnīcas fonda izpilddirektore Vineta Vilistere-Lāce. Tieši šobrīd rit kārtējā nometne, kur bērni Latvijā viesojas ar savām mammām.

"Psihoemocionālā terapija, fizioterapija, mākslas un mūzikas terapijas, kā arī individuāli piemērotas nodarbības. Līdzās tam mēs dodam iespēju šiem bērniem piedzīvot arī bērnību - zooloģiskais dārzs, saldējums, jūra un tā tālāk. Mūsu spēkos nav apturēt karu vismaz uz 10 dienām Ukrainā, bet mēs varam nodrošināt šīs 10 dienas bez kara bērniem, kas atbrauc šeit, uz Latviju," bilst Vilistere-Lāce.

Vilistere-Lāce turpmāk būs Bērnu slimnīcas fonda vadītāja. Viņa pienākumus pārņem no līdzšinējās vadītājas Lienes Dambiņas.

Vai radīt scenogrāfiju un tērpus filmām, teātriem un operetei ir kā veidot jaunu realitāti? Monopolā saruna ar dizaineri, scenogrāfi un kostīmu mākslinieci Elīnu Miltu-Niedrāju.

Kārtējais priekšvēlēšanu solījums vai apņemšanās, kas šoreiz tiks īstenota? Saeima vērtēs, vai ļaut Valsts kontrolei revidēt parlamenta tēriņus. Deputāti šodien, 3. septembrī, nodeva komisijām divus līdzīgus likumu grozījumu priekšlikumus, kurus atsevišķi iesniegusi Zaļo un Zemnieku savienība un “Progresīvie”.

Saeima ir vienīgā valsts iestāde, kuru Valsts kontrole nerevidē. Par iespēju to mainīt diskutēts gadiem, un līdzīgi priekšlikumi parlamentā iesniegti vairākkārt, taču līdz likumu grozījumu pieņemšanai nav nonākts. Vai šoreiz tas izdosies?

Vienā no Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārziņā esošajām informācijas sistēmām konstatēts datu drošības incidents.

Saeima vērtēs, vai ļaut Valsts kontrolei revidēt parlamenta tēriņus.

ANO Pasaules Meteoroloģijas organizācija: Šī gada dabas parādība El Ninjo varētu būt spēcīgākā 40 gadu laikā un radīt milzīgu ietekmi uz globālo temperatūru.

Augšdaugavas novadā izveidojies konflikts par skolēnu pārvadājumiem – ap 60 bērnu no Daugavpils palikuši bez autobusa uz 25 kilometrus attālo Biķernieku pamatskolu.

Madonā startē rollerslēpošanas pasaules čempionāts

Šonedēļ raidījums Kur kritiķiem nav vietas lūkojas aktuālo festivālu pavēderēs – uzmanībā ir jau 30. Baltijas jūras dokumentālā filmu foruma “Baltic Sea Docs” programmas aprises un 83. Venēcijas kinofestivāls, kurā šogad pirmizrādīs klasiķu Denija Boila, Mārtina Makdonas, Vernera Hercoga filmas un arī Baltijā veidotus darbus.

Recenzējam spilgtākos programmas atradumus – Susannes Kovačas “Tehplomātija” un Jūlijas Hontarukas “Tērauda brālība”, kas ir Ukrainas, Slovākijas un Latvijas kopprodukcija.